Procedūra : 2019/2557(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0231/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0231/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 04/04/2019 - 6.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0338

<Date>{27/03/2019}27.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8-0231/2019</NoDocSe>
PDF 163kWORD 54k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 216. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par atkritumu apsaimniekošanu</Titre>

<DocRef>(2019/2557(RSP))</DocRef>


<Depute>Cecilia Wikström</Depute>

<Commission>Lūgumrakstu komitejas vārdā</Commission>


B8-0231/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par atkritumu apsaimniekošanu

(2019/2557(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem[1],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[2],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem[4],

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Klimata rīcības regula)[5],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (Ekodizaina direktīva),[6] un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā[7],

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu[8],

 ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā[9],

 ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem[10],

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūciju par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu[11],

 ņemot vērā pagaidu politisko vienošanos, ko likumdevēji panāca 2018. gada 19. decembrī attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par dažu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu,

 ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. janvāra ziņojumu “Atkritumu pārvēršanas enerģijā loma aprites ekonomikā” (COM(2017)0034),

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032) un saistīto dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0020),

 ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

 ņemot vērā vairāk nekā 60 lūgumrakstus par atkritumu apsaimniekošanu, kurus dažu iepriekšējo gadu laikā Eiropas Parlaments saņēmis no Beļģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes,

 ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iepriekšējos gados veiktās faktu vākšanas vizītes Bulgārijā, Grieķijā un Itālijā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un jo īpaši turpmāko ziņojumu secinājumus un īpašos ieteikumus,

 ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūciju par lūgumraksta iesniedzēju ierosinātajiem jautājumiem attiecībā uz Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas un ar to saistīto direktīvu piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs[12],

 ņemot vērā Reglamenta 216. panta 2. punktu,

A. tā kā visā ES gūti panākumi atkritumu ietekmes uz vidi un cilvēka veselību samazināšanai, tomēr joprojām pastāv daudzas problēmas un jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz neapstrādātu atkritumu relatīvi lielo daudzumu, kādu daudzās dalībvalstīs joprojām apglabā poligonos;

B. tā kā divi no galvenajiem nākotnes uzdevumiem ir radīto atkritumu apmēra samazināšana un atkritumu apsaimniekošanas mērķu saskaņošana ar aprites ekonomikas mērķiem, jo īpaši palielinot atkārtotas izmantošanas un pārstrādes rādītājus;

C. tā kā ar Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (Atkritumu apsaimniekošanas direktīva jeb Atkritumu pamatdirektīva) atkritumu neradīšana ir noteikta par atkritumu hierarhijas prioritāti;

D. tā kā neatbilstīga atkritumu apsaimniekošanas prakse ļoti nelabvēlīgi ietekmē vidi, jo tiek piesārņota augsne, ūdens un gaiss; tā kā lūgumrakstu iesniedzēji norādījuši, ka atkritumu poligonus un atkritumu dedzināšanas vietas ir atļauts izvietot un izmantot tiešā dzīvojamo un lauksaimniecības objektu tuvumā un teritorijās, kuru ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus dalībvalstu kompetentās iestādes nav pienācīgi ņēmušas vērā, līdz ar to radot tiešu apdraudējumu sabiedrības veselībai;

E. tā kā vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi ir zināmi jau projektēšanas posmā, un līdz ar to svarīgi ir popularizēt atkritumu radīšanas novēršanu un visus aprites ekonomikas aspektus, tādus kā ražojuma ilgizturība, modernizējamība, remontējamību, atkārtota izmantošana un pārstrāde;

F. tā kā papildus tādiem ieguvumiem kā ilgtspējīgāka un resursefektīvāka ražojumu izmantošana, sadarbīgās ekonomikas un pakalpojumu ekonomikas principi var kalpot arī tam, lai Eiropā samazinātu atkritumu radīšanu;

G. tā kā saistībā ar ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārkāpumiem Komisija ir izskatījusi daudzas pienākumu neizpildes procedūras pret vairākām dalībvalstīm; tā kā vairākas no šīm lietām nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, dažas no tām gluži nesen;

H. tā kā jaunākais Komisijas ziņojums par ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu, tostarp agrīnās brīdināšanas ziņojums dalībvalstīm, kuru īstenotās darbības ir iekavētas un kuras līdz ar to varētu neizpildīt 2020. gadam izvirzīto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas/ pārstrādes mērķi, kas uzskatāmi parāda, ka steidzami jānovērš būtiski trūkumi, lai Eiropa būtu gatava izmantot priekšrocības, ko videi un ekonomikai sniedz aprites ekonomika;

I. tā kā jaunākie dati, kas pievienoti daudziem lūgumrakstiem, liecina, ka atkritumu apsaimniekošanas situācija vairākās dalībvalstīs un reģionos joprojām ir liela problēma, pārliecinoši norādot uz nepieciešamību būtiski uzlabot Atkritumu pamatdirektīvas, kā arī to pārējo ES tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz atkritumu radīšanas novēršanas un apstrādes pasākumiem;

J. tā kā ekonomika, kas par prioritāru nosaka remontēšanu, atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un materiālu pārstrādi, ir darbietilpīgāka un rada jaunas darbvietas, salīdzinot ar tādu ekonomiku, kura balstīta uz ražojumu izmešanas koncepciju; tā kā, pienācīgi īstenojot spēkā esošos tiesību aktus par atkritumu radīšanas novēršanu un apsaimniekošanu, varētu tikt stimulēta darbvietu radīšana otrreizējas izmantošanas un pārstrādes nozarēs;

K. tā kā pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu radīšanas novēršana ir būtiska, lai Eiropā uzlabotu dzīves kvalitāti un nodrošinātu netoksisku vidi,

1. uzsver, ka daudzi iesniegtie lūgumraksti par to, ka dalībvalstis neīsteno atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktus, norāda uz dažādām ar nepiemērotu atkritumu apsaimniekošanas praksi saistītām veselības un vides problēmām, tādām kā slikta gaisa kvalitāte pilsētu teritorijās, pazemes ūdeņu piesārņojums, pārmērīgs trokšņa līmenis un smakojošas emisijas;

2. uzsver — lai atbalstītu pāreju uz izteiktāku aprites ekonomiku, valsts finansējums atkritumu apsaimniekošanai gan valsts, gan ES līmenī būtu jāsaskaņo ar mērķi virzīties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu; tāpēc uzskata, ka līdzekļi jānovirza atkritumu radīšanas novēršanas, atkārtotas izmantošanas, dalītas savākšanas un pārstrādes plāniem un projektiem;

3. aicina dalībvalstis panākt lielāku progresu efektīvu plānu un projektu izstrādē attiecībā uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu, dalītu savākšanu un pārstrādi, kas ir būtiski, lai samazinātu atkritumu radīto slogu uz vidi, izmantotu aprites ekonomikas sniegtās saimnieciskās priekšrocības un uzlabotu resursefektivitāti; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstu īstenošanas centienus, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību un ES līdzekļus; ierosina pieņemt piemērotus ekonomiskos instrumentus, kā paredzēts Atkritumu pamatdirektīvā, un ieviest efektīvas un rentablas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

4. aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu savākšanai un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai (savākšana, šķirošana un pārstrāde) un pieņemt ekonomiskos instrumentus un rīkot izpratnes veidošanas kampaņas, lai novērstu piedrazošanu;

5. atzinīgi vērtē Komisijas gatavību saistībā ar aprites ekonomikas/ atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem ierasties augsta līmeņa vizītēs dalībvalstīs, kuras varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzītos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus, un sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējo un reģionālo rīcībspēku apvienībām un Eiropas mēroga organizācijām, kas patiešām veicina nulles atkritumu kultūras un saistītu rīcībpolitiku īstenošanu;

6. uzsver, ka dalībvalstīm jāmazina atkritumu radīšanas ietekme uz vidi, jo īpaši samazinot sadzīves atkritumu daudzumu; šajā ziņā aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu radīšanas novēršanai, kā noteikts pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā;

7. uzsver, ka valsts, reģionālajiem un vietējiem rīcībspēkiem ir izšķirīga nozīme atkritumu apsaimniekošanā un politikas izstrādē un īstenošanā šajā jomā; atgādina, ka saskaņotu politiku un piemērotas infrastruktūras attīstību saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju var izstrādāt tikai tad, ja koordināciju un sadarbību nodrošina visos ES līmeņos; aicina Komisiju visos līmeņos atalgot par paraugprakses īstenošanu un veicināt šādas prakses apmaiņu, kā arī konkrēti un pienācīgi atbalstīt inovatīvus projektus;

8. aicina dalībvalstis un nozares, kas ir galvenās atkritumu apsaimniekošanas nozares partneres, uzlabot to iesaistīšanos aprites piegādes ķēžu veicināšanā, lai iegūtu piekļuvi kvalitatīvām otrreizējām izejvielām, kuras bieži vien par konkurētspējīgām cenām un kuras varētu izmantot otrreizēji, kā arī ražošanā;

9. prasa nodrošināt apmācību un veicināt dažādus nodarbinātības veidus, tostarp sniegt finansiālu atbalstu augsta līmeņa apmācībai un sociālajām darbvietām, jo īpaši jomās, kas saistītas ar remontu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

10. ir pārliecināts, ka pienācīgi jāveicina un jāatbalsta jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas orientēti uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai efektīvāk veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

11. uzsver, ka aprites ekonomikas paketes pareiza īstenošana nodrošina iespējas visā ES, tostarp investīcijas, kas palīdzēs racionalizēt dabas resursu izmantošanu;

12. uzsver, ka resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu ar tādiem pasākumiem kā atkārtota izmantošana, pārstrāde un atjaunošana, var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan SEG emisijas, kas ir lielākais aprites ekonomikas mērķis; uzsver, ka aprites ekonomikā resursi paliek ekonomikā un joprojām ir produktīvi arī pēc ražojuma ekspluatācijas beigām, tādējādi samazinot resursu patēriņu; uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu kontekstā uzlabota aprites ražojuma izstrāde palīdzēs noslēgt ražošanas ciklus un mainīt ražošanas un patēriņa modeļus, tādējādi samazinot toksisko vielu līmeni un kopējo atkritumu daudzumu;

13. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka dažādo atkritumu apstrādes iespēju radīto atlieku daudzumi un galamērķi ir pilnībā pārredzami, jo īpaši attiecībā uz kopienām, kuras varētu skart attiecīgie objekti un jaunie projekti, un apspriesties ar tām lēmumu pieņemšanas procesā; turklāt mudina dalībvalstis pilnībā un rūpīgi īstenot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva)[13] un citos attiecīgos ES tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību;

14. uzskata, ka individuāla atkritumu dalītā savākšana ir efektīvs veids, kā visā sabiedrībā uzlabot izpratni par aprites ekonomikas stratēģisko nozīmi un efektīvāk panākt kolektīvu iesaistīšanos šajā procesā; uzsver, ka šādas sistēmas ļauj labāk uzskaitīt saražoto mājsaimniecības atkritumu veidus un daudzumus un ar tiem saistītās apstrādes vajadzības, lai maksimāli palielinātu to sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī ļautu ieviest taisnīgākus stimulējošus/ destimulējošus ekonomiskos pasākumus;

15. atgādina, ka piecpakāpju atkritumu hierarhijā sadedzināšana paliek zemākajā pakāpē, proti, otrajā vietā aiz atkritumu apglabāšanas poligonos;

16. atgādina, ka bīstamie atkritumi rada īpašas apstrādes problēmas, kuras nevar neņemt vērā un kuras būtu īpaši jārisina; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Atkritumu pamatdirektīvas noteikumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

17. atbalsta Komisiju tās uzsāktajās pienākumu neizpildes procedūrās pret dalībvalstīm, kuras neievēro tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā; aicina Komisiju pilnībā izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmas potenciālu, kā noteikts pārskatītajās atkritumu apsaimniekošanas direktīvās; ierosina, lai Komisijas iekasētā soda nauda atkārtoti tiktu ieguldīta projektos, kas atbilst augstākajām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pakāpēm;

18. pauž nožēlu, ka saskaņā ar lūgumrakstu iesniedzēju sniegto informāciju atkritumu poligoni ir atļauti un atrodas tuvu dzīvojamiem un lauksaimniecības objektiem; aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt cilvēku veselības pilnīgu aizsardzību un pieņemt strukturālus pasākumus, kuru mērķis ir rast risinājumu gruntsūdeņu piesārņojumam;

19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.

[2] OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.

[3] OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.

[4] OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.

[5] OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.

[6] OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0352.

[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0100.

[9] OV C 334,19.9.2018., 151. lpp.

[10] OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp.

[11] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0241.

[12] OV C 239 E, 20.08.2013., 60. lpp.

[13] OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 1. aprīlisJuridisks paziņojums