Procedūra : 2019/2683(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0241/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0241/2019

Debates :

PV 18/04/2019 - 3
CRE 18/04/2019 - 3

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.21
CRE 18/04/2019 - 10.21
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0441

<Date>{15/04/2019}15.4.2019</Date>
<NoDocSe>B8-0241/2019</NoDocSe>
PDF 184kWORD 55k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem</Titre>

<DocRef>(2019/2683(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Jens Gieseke</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Jytte Guteland</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Bolesław G. Piecha</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Frédérique Ries</Depute>

<Commission>{ALDE}ALDE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Kateřina Konečná</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Bas Eickhout</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Piernicola Pedicini</Depute>

<Commission>{EFDD}EFDD grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

B8-0241/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem

(2019/2683(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumu (COM (2018)0734) “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” (turpmāk “paziņojums”),

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 191. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK[1],

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. aprīļa Regulu (ES) 2018/605, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai[2],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu[3],

 ņemot vērā Komisijas 2017. gada 4. septembra Deleģēto regulu (ES) 2017/2100, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 nosaka zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai[4],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu[5],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem[6],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu[7],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006[8] (turpmāk “CLP regula”),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”[9] (turpmāk “7. VRP”) un jo īpaši tā 54. punkta iv) apakšpunktu,

 ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3.9. mērķi[10],

 ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) un Pasaules Veselības organizācijas ziņojumu “Jaunākie pētījumi par endokrīniem disruptoriem (2012)”[11],

 ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem[12],

 ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra pētījumu “Endokrīnie disruptori: no zinātniskiem pierādījumiem līdz cilvēku veselības aizsardzībai”, ko pasūtījis Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments[13],

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A. tā kā UNEP un PVO ziņojumā endokrīnie disruptori (EDC) nosaukti par pasaules mēroga apdraudējumu un inter alia norādīts uz to, ka cilvēkiem ļoti daudzos gadījumos ir endokrīnās sistēmas darbības traucējumi un to skaits palielinās, kā arī novērota ietekme uz savvaļas dzīvnieku endokrīno sistēmu;

B. tā kā saskaņā ar ziņojumu ir jauni pierādījumi tam, ka endokrīnie disruptori nelabvēlīgi ietekmē reproduktīvo sistēmu (neauglība, vēzis, deformācijas), un ir arī aizvien vairāk pierādījumu tam, ka šīs ķīmiskās vielas ietekmē vairogdziedzera un smadzeņu darbību, kā arī izraisa aptaukošanos un ietekmē vielmaiņu, insulīna un glikozes homeostāzi;

C. tā kā vairs nav apstrīdams tas, ka šī ķīmisko vielu grupa nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību un floru un faunu, traucējot hormonālai sistēmai; tā kā līdz ar to nav iemesla atlikt efektīvu regulējumu;

D. tā kā jaunākajā Riska novērtēšanas institūta pētījumā “Veselības aprūpes izmaksas, kas var rasties saistībā ar endokrīno disruptoru ķīmiskām vielām”, novērtējot piecu veidu iespējamo ietekmi uz veselību, kas, iespējams, saistīta ar endokrīniem disruptoriem, tika konstatēts, ka saskaņā ar pašlaik pieejamo literatūru ES var rasties būtisks sociālekonomiskais slogs saistībā ar endokrīno disruptoru ietekmi uz veselību, un aplēsts, ka šis slogs var būt no 46 līdz 288 miljardiem EUR gadā[14];

E. tā kā UNEP un PVO ziņojumā norādīts: “Zināmas gandrīz 800 ķīmiskās, kas var traucēt hormonu receptoriem, hormonu sintēzei vai hormonu pārveidei vai par šīm vielām ir šādas aizdomas. Tomēr tikai neliela daļa šo ķīmisko vielu ir pētītas testos, kuros var konstatēt acīmredzamu endokrīno ietekmi uz veseliem organismiem”;

F. tā kā attiecībā uz ierosināto Savienības regulējumu paziņojumā minēts, “kopš 1999. gada zinātniskie pierādījumi, kas eksponētību endokrīniem disruptoriem saista ar cilvēka slimībām vai negatīvām videssekām, ir kļuvuši stiprāki”;

G. tā kā saskaņā ar 7. VRP “nolūkā aizsargāt Savienības iedzīvotājus no ietekmes, kas saistīta ar vidi, kā arī no veselības un labjutības apdraudējumiem 7. VRP nodrošina, ka līdz 2020. gadam .. visi attiecīgie Savienības tiesību akti efektīvi risina ar endokrīniem disruptoriem saistītās drošuma problēmas”;

H. tā kā saskaņā ar 7. VRP šajā ziņā jo īpaši nepieciešams “līdz 2018. gadam izstrādāt satvaru .., pamatojoties uz horizontālajiem pasākumiem, kas veicami līdz 2015. gadam, lai .. mazinātu endokrīno disruptoru ietekmi”;

I. tā kā līdz šim Komisija nav nedz pieņēmusi Savienības netoksiskas vides stratēģiju, nedz arī līdz 2015. gadam veikusi horizontālus pasākumus nolūkā mazināt EDC iedarbību;

J. tā kā pamatīgi ir aizkavējusies 1999. gadā pieņemtās Kopienas stratēģijas attiecībā uz endokrīniem disruptoriem pārskatīšana;

K. tā kā, kamēr nav pārskatīta Savienības stratēģija attiecībā uz EDC, tādas dalībvalstis kā Francija, Zviedrija, Dānija un Beļģija ir veikušas pasākumus valsts līmenī, lai ar dažādiem valsts pasākumiem palielinātu savu iedzīvotāju aizsardzības līmeni;

L. tā kā visu interesēs ir nodrošināt, ka tiek īstenota efektīva un visaptveroša Eiropas pieeja attiecībā uz EDC, lai garantētu cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību;

M. tā kā stingrs Savienības regulējums attiecībā uz EDC un tā efektīva īstenošana ir izšķirīgi, lai ES spētu izpildīt saistības, kas izvirzītas ilgtspējīgas attīstības 3.9. mērķī, proti, “būtiski samazināt mirstību un saslimstību no bīstamu ķīmisko vielu iedarbības un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma un kontaminācijas”;

N. tā kā stingrs Savienības regulējums attiecībā uz EDC ir nepieciešams arī tādēļ, lai izveidotu pamatu netoksiskai aprites ekonomikai, mudinot rūpniecisko inovāciju un ieviešot drošākas aizstājējvielas;

O. tā kā atzinīgi vērtējams tas, ka paziņojumā atzīta EDC negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un vidi, tostarp kombinētā iedarbība, uzsvērts mērķis samazināt kopējo iedarbību un atzīta vajadzība ieviest horizontālu pieeju, ar ko identificētu endokrīnos disruptorus;

P. tā kā paziņojumā tomēr trūkst gan konkrēta rīcības plāna, kā samazināt EDC iedarbību, gan arī grafiks nākamajiem soļiem virzībā uz priekšu;

Q. tā kā svarīgiem Savienības tiesību aktiem jutīgās jomās joprojām nav konkrētu noteikumu par EDC (piemēram, attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, rotaļlietām vai materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku);

R. tā kā Komisija ir izsludinājusi atbilstības pārbaudi, lai izvērtētu, vai attiecīgie ES tiesību akti par endokrīniem disruptoriem pilda vispārējo mērķi, proti, aizsargāt cilvēku veselību un vidi, samazinot šo vielu iedarbību; tā kā atzinīgi vērtējams atbilstības pārbaudes transversālais raksturs, kā arī Komisijas apņemšanās īpašu uzmanību pievērst neaizsargāto grupu aizsardzībai; tā kā tomēr šāds novērtējums bija vajadzīgs jau pirms vairākiem gadiem, un jāizsaka nožēla par to, ka Komisija tikai tagad nolēmusi sākt šādu atbilstības pārbaudi; tā kā tādēļ atbilstības pārbaudi nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu konkrētu likumdošanas un citu darbību termiņa pagarināšanai;

S. tā kā nav pietiekamu testu un datu prasību, lai attiecīgajos Savienības tiesību aktos identificētu EDC;

T. tā kā paziņojumā norādīts uz arvien pārliecinošākiem pierādījumiem par EDC kombinēto iedarbību (t. i., vairāku EDC iedarbības kombinācija var radīt negatīvu ietekmi arī tādās devās, kas atsevišķi nekādu ietekmi nerada), tomēr paziņojumā nav nekādu priekšlikumu šīs problēmas risināšanai;

U. tā kā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros īstenotajā projektā “EDC kombinētās ietekmes risks” secināts, ka “pašreizējie sintētisko ķīmisko vielu noteikumi sistemātiski pārāk zemu novērtē veselības riskus, kas saistīti ar EDC kombinēto iedarbību vai potenciālajiem EDC[15],

1. uzskata, ka Savienības regulējums attiecībā uz EDC, kā ierosināts Komisijas paziņojumā, nav piemērots tam, lai novērstu EDC iedarbības radīto apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, un ka tas neatbilst 7. VRP prasībām;

2. uzskata, ka EDC ir tādu ķīmisko vielu klase, kas ir līdzvērtīgas vielām, kuras klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR vielas), un tāpēc Savienības tiesību aktos pret EDC būtu jāattiecas tāpat kā pret CMR;

3. aicina Komisiju nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzību pret EDC, efektīvi samazinot EDC kopējo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

4. aicina Komisiju, pamatojoties uz PVO definīciju, ne vēlāk kā 2020. gada jūnijā izstrādāt horizontālu definīciju attiecībā uz EDC;

5. aicina Komisiju nodrošināt, lai horizontālā definīcija tiktu papildināta ar pienācīgiem vadlīniju dokumentiem;

6. aicina Komisiju ne vēlāk kā 2020. gada jūnijā izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai Kosmētikas līdzekļu regulā iekļautu īpašus noteikumus par EDC, līdzīgus tiem, kuri attiecas uz CMR vielām;

7. aicina Komisiju ne vēlāk kā 2020. gada jūnijā izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai Rotaļlietu drošuma direktīvā iekļautu īpašus noteikumus par EDC, līdzīgus tiem, kuri attiecas uz CMR vielām, taču nenorādot klasifikācijas robežvērtības, jo šādas robežvērtības netiek piemērotas EDC;

8. aicina Komisiju ne vēlāk kā 2020. gada jūnijā pārskatīt Regulu par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, lai efektīvi samazinātu tajos esošo bīstamo vielu saturu, paredzot īpašus noteikumus par vielām, ar kurām aizstāt EDC izmantošanu;

9. uzskata, ka steidzami jāpaātrina testu izstrāde un validēšana, lai pienācīgi identificētu EDC, ietverot jaunas pieejas metodikas;

10. aicina Komisiju nodrošināt, ka datu prasības tiek pastāvīgi atjauninātas visos attiecīgajos tiesību aktos, lai ņemtu vērā jaunākos tehnikas un zinātnes sasniegumus un līdz ar to varētu pienācīgi identificēt EDC;

11. aicina Komisiju visos attiecīgajos ES tiesību aktos ņemt vērā EDC kombinēto ietekmi un kopējo iedarbību;

12. aicina Komisiju nodrošināt EDC pienācīgu bioloģisko uzraudzību cilvēku un dzīvnieku populācijās, kā arī EDC uzraudzību vidē, tostarp attiecībā uz dzeramo ūdeni;

13. aicina Komisiju nodrošināt, lai Savienības noteikumi par EDC kļūtu par efektīvu ieguldījumu Savienības stratēģijā attiecībā uz netoksisku vidi, kas būtu jāpieņem pēc iespējas drīz;

14. aicina Komisiju veicināt pētījumus par EDC, jo īpaši tādās jomās kā EDC epiģenētiskā un transģenētiskā iedarbība, EDC ietekme uz mikrobiomiem, jauni EDC veidi un reakcijas uz konkrētām devām, kā arī drošākas vielu alternatīvas;

15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

[1] OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

[2] OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.

[3] OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

[4] OV L 301, 17.11.2017., 1. lpp.

[5] OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

[6] OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.

[7] OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

[8] OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

[9] OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

[11] PVO/UNEP, “Jaunākie pētījumi par endokrīniem disruptoriem (2012)”, Pasaules Veselības organizācija (2013) http://www.who.int/ceh/publications/endocrine/en/

 

[12] OV C 36, 29.1.2016., 85. lpp.

[13] Pētījums “Endokrīnie disruptori: no zinātniskiem pierādījumiem līdz cilvēku veselības aizsardzībai”, Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, 2019. gada 15. janvāris, pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2019/608866/IPOL_STU(2019)608866_EN.pdf

[14] Rijk, I., van Duursen, M. un van den Berg, M, Veselības aprūpes izmaksas, kas var rasties saistībā ar endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošām ķīmiskām vielām — inventarizācija, novērtēšana un turpmākā rīcība, lai novērtētu ar EDC saistīto ietekmi uz veselību ES, Utrehtas universitātes Riska novērtēšanas institūts (2016), pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.uu.nl/sites/default/files/rijk_et_al_2016_-_report_iras_-_health_cost_associated_with_edcs_3.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. aprīlisJuridisks paziņojums