Procedūra : 2019/2830(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0107/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0107/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 10/10/2019 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0028

<Date>{01/10/2019}1.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0107/2019</NoDocSe>
PDF 187kWORD 75k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti</Titre>

<DocRef>(D061869/04 – 2019/2830(RSP))</DocRef>


<Commission>{ENVI}Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja</Commission>

Atbildīgie deputāti: <Depute>Tilly Metz

</Depute>Günther Sidl, Anja Hazekamp, Eleonora Evi, Sirpa Pietikäinen, Nicolae Ştefănuță


B9-0107/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti

(D061869/04 – 2019/2830(RSP))

 

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (D061869/04),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību[1] un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 30. aprīļa balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2019. gada 5. jūnija balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

 ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[2],

 ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 17. oktobrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 14. novembrī[3],

 ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)[4],

 ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

 ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā 2016. gada 1. septembrī Syngenta Crop Protection NV/SA Vācijas valsts kompetentajai iestādei Syngenta Crop Protection AG vārdā un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu par tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MZHG0JG, no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM kukurūzu MZHG0JG (kukurūzu MZHG0JG), no tās sastāv vai ir no tās ražoti, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B. tā kā 2018. gada 17. oktobrī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2018. gada 14. novembrī[5];

C. tā kā Regulā (ES) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

D. tā kā kukurūza MZHG0JG ir noturīga pret glifozātu saturošiem herbicīdiem, kā arī glufozinātamoniju saturošiem herbicīdiem[6];

E. tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas būtiskas piezīmes[7]; tā kā visbūtiskākās piezīmes attiecas uz toksikoloģisko novērtējumu, salīdzinošo analīzi un vides riska novērtējumu; tā kā vairākas dalībvalstis uzskatīja, ka dati par toksikoloģiju ir nepietiekami un neuzticami, jo īpaši attiecībā uz glifozāta un glufozināta atlieku līmeni; tā kā vienā no piezīmēm uzsvērts salīdzinošā analīzē konstatētais, proti, salīdzinot kukurūzu MZHG0JG ar references šķirnēm, trūkst ferulskābes (nozīmīga augu šūnu sieniņu komponenta) ekvivalenta, kā rezultātā var palielināties herbicīdu uzkrāšanās;

F. tā kā neatkarīgā pētījumā[8] secināts, ka EFSA veiktais riska novērtējums nav pieņemams tā pašreizējā formā, jo nav pienācīgi novērtēta toksicitāte, jo īpaši attiecībā uz iespējamo kumulatīvo ietekmi, ko rada abi transgēni, papildu herbicīdi un to metabolīti; tā kā pētījumā apšaubīta 90 dienas ilgās barošanas pētījuma datu ticamību un turklāt secināts, ka EFSA vides riska novērtējums nav pieņemams, jo nav ņemts vērā transgēnu risks, proti, ka varētu notikt gēnu pārnese no kukurūzas MZHG0JG uz tai radniecīgo savvaļas teosinti gadījumā, ja vidē nokļūtu dzīvotspējīgs kukurūzas MZHG0JG augu materiāls;

Papildu herbicīdi

G. tā kā konstatēts, ka pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie plašākas herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek dēļ tā, ka rodas pret herbicīdiem noturīgas nezāles[9]; tā kā līdz ar to sagaidāms, ka kukurūza MZHG0JG tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glifozāta un glufozināta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

H. tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta vai glifozāta atlieku daudzumu importētajā kukurūzā[10]; tā kā nevar izslēgt, ka kukurūza MZHG0JG vai produkti, kas no tās iegūti izmantošanai pārtikā un barībā, pārsniegs Savienības maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus (MAL), kuri noteikti, lai patērētājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

I. tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009[11] noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā[12];

J. tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns; tā kā gluži pretēji tam Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015. gadā glifozātu klasificēja kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

K. tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu novērtēt vairākus glifozāta noārdīšanās produktus, kuri attiecas uz ĢM kultūraugiem, kas ir noturīgi pret glifozātu[13];

L. tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt ģenētiskā modifikācija kā tāda; tā kā EFSA uzskata, ka tieši tā notiek gadījumā, ja šis papildu herbicīds ir glifozāts[14];

M. tā kā tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu novērtēšana ĢM augos neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē;

Nedemokrātisks process

N. tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 30. aprīļa balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2019. gada 5. jūnija balsojumā atzinums netika sniegts;

O. tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februāra tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisija lēmumus par atļaujām ir pieņēmusi bez atzinuma saņemšanas no dalībvalstu komitejas un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas attiecībā uz visu procedūru notiek ļoti reti, ir kļuvusi par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļaujām; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku[15];

P. tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā šādu ĢMO atļaušanai nav bijis dalībvalstu balsojums ar kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina atļaut ĢMO izmantošanu, lai gan tai nav juridiska pienākuma šādi rīkoties,

1. uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2. uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002[16] paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3. prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4. atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5. aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6. aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, vai tie būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā vai barībā;

7. aicina Komisiju nesniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, metabolītiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu audzēšanas valstīs;

8. aicina Komisiju riska novērtējumu, kas veikts attiecībā uz papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām, pilnībā iekļaut pret herbicīdiem noturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā ir paredzēts audzēt vai importēt Savienībā izmantošanai pārtikā vai barībā;

9. aicina Komisiju neatļaut importēt, izmantot pārtikā vai dzīvnieku barībā ĢM augus, kas ir noturīgi pret tādiem herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā (šajā gadījumā glufozinātu);

10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

[2] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[3] Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MZHG0JG novērtējumu izmantošanai pārtikā un barībā, kā arī importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-DE-2016–133), EFSA biļetens, 2018. gada 14. novembris, 16(11):5469, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5469

[4] Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmanto ĢMO.

[5] Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MZHG0JG novērtējumu izmantošanai pārtikā un barībā, kā arī importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-DE-2016–133), EFSA biļetens, 2018. gada 14. novembris, 16(11):5469, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5469

[6] EFSA atzinums, 7.–8. lpp.

[8] Testbiotech piezīme ģenētiski modificētas kukurūzas MZHG0JG novērtējumam attiecībā uz izmantošanu pārtikā un barībā, kā arī importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-DE-2016–133), uzņēmums Syngenta, https://www.testbiotech.org/sites/default/files/Testbiotech_Comment_Maize_MZHG0JG.pdf

[9] Sk., piemēram, Bonny, S. “Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme” Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M. “Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”, Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, Vol 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24

[10] Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/533 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.).

[11] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

[13] EFSA secinājumi par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA biļetens, 2015;13(11):3. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302

[14] EFSA pārskats par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, 2018. gada 17. maijs, 12. lpp.,https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263

[15] Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 3. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika