Rezolūcijas priekšlikums - B9-0123/2019Rezolūcijas priekšlikums
B9-0123/2019

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām

21.10.2019 - (2019/2886(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Tineke Strik, Petra De Sutter, Katrin Langensiepen, Margrete Auken, Hannah Neumann, Markéta Gregorová, Gina Dowding, Alice Kuhnke, Bronis Ropė, Jutta Paulus, Mounir Satouri, Heidi Hautala, Michael Bloss, Anna Cavazzini, Caroline Roose, Ernest Urtasun, Salima Yenbou, Sergey Lagodinsky, Karima Delli, Viola Von Cramon-Taubadel, Damien Carême, Gwendoline Delbos-Corfield, François Alfonsi, Saskia Bricmont, Ciarán Cuffe, Yannick Jadot, Catherine Rowett, David Cormand
Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0123/2019

Procedūra : 2019/2886(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0123/2019
Iesniegtie teksti :
B9-0123/2019
Pieņemtie teksti :

B9-0123/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām

(2019/2886(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2018. gada 15. marta rezolūciju[1],

 ņemot vērā Padomes secinājumus par Sīriju, tostarp 2019. gada 14. oktobra secinājumus par Sīrijas ziemeļaustrumu daļu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus, sevišķi 2019. gada 9. oktobra paziņojumu par notikumu attīstību Sīrijas ziemeļaustrumu daļā,

 ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2019. gada 11. un 15. oktobra paziņojumus par Sīriju,

 ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

 ņemot vērā 2012. gada 30. jūnija Ženēvas paziņojumu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju, tostarp 2015. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 2254,

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) izveidotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumus un UNHRC rezolūcijas par Sīriju,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju Nr. A-71/248, ar ko izveido starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai atbalstītu izmeklēšanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras Sīrijas Arābu Republikā kopš 2011. gada marta izdarījušas vissmagākos noziegumus,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (SKT),

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ieilgušais konflikts Sīrijā ir kļuvis par vienu no lielākajām humanitārajām krīzēm nesenā pagātnē un tas turpina postoši ietekmēt Sīrijas iedzīvotājus; tā kā šim konfliktam, kuru atbalsta un saasina ārēji spēki, ir bijusi ārkārtīgi destabilizējoša ietekme uz visu reģionu un pat citām vietām;

B. tā kā 2019. gada 6. oktobrī ASV prezidents D. Tramps informēja Turcijas prezidentu R. T. Erdoganu par to, ka viņš neiebildīs pret tās paustajiem plāniem veikt militāru uzbrukumu Sīrijas Kurdu demokrātisko spēku (SKDS) kontrolētajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos; tā kā drīz pēc tam tika paziņots par ASV lēmumu izvest savu karaspēku, kas izvietots šajā reģionā; tā kā 2019. gada 9. oktobrī Turcija sāka militāru operāciju ar Sīrijas Arābu spēku atbalstu; tā kā Turcijas iestādes vienmēr ar satraukumu uztvērušas jebkādas kurdu prasības — gan Turcijas teritorijā, gan ārpus tās — pēc pašnoteikšanās; tā kā tas ir novedis pie pastāvīgas vārda brīvības un politiskās līdzdalības apspiešanas Turcijas dienvidaustrumu daļās un tā kā plaši un bez pārliecinošiem pierādījumiem tiek izvirzītas apsūdzības terorismā; tā kā SKDS ir bijusi svarīga loma cīņā pret Daesh/ISIS un tā kā SKDS joprojām ir svarīga loma drošības garantēšanā šajā teritorijā;

C. tā kā kopš Turcijas iebrukuma sākuma dzīvību zaudējuši desmitiem civiliedzīvotāju, galvenokārt kurdi, bet vismaz 300 000 cilvēku nācies pamest savas mājas; tā kā saskaņā ar UNICEF datiem kopš militārās operācijas sākuma ir pārvietoti 70 000 bērni, Sīrijas ziemeļaustrumu daļā vismaz četri bērni ir nogalināti un vēl deviņi ir ievainoti, bet vēl deviņi bērni zaudējuši dzīvību Turcijā; tā kā uzbrukumu rezultātā 170 000 bērniem varētu būt nepieciešama humānā palīdzība;

D. tā kā Turcijas prezidents ir paziņojis par plānu izveidot buferzonu gar Sīrijas ziemeļu daļu, vienlaikus norādot, ka uz šo buferzonu plānots deportēt līdz 3 miljoniem Sīrijas bēgļu, kas pašlaik dzīvo Turcijā, ko, ņemot vērā nestabilo un bīstamo situāciju Sīrijas ziemeļaustrumos, var uzskatīt par pienākuma ievērot neizraidīšanas principu pārkāpumu; tā kā iedzīvotāju piespiedu pārvietošana ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un ir uzskatāma par noziegumu pret cilvēci; tā kā bēgļu piespiedu pārvietošana uz buferzonu varētu arī mainīt Sīrijas ziemeļaustrumu daļas demogrāfisko struktūru;

E. tā kā kurdu vadītie spēki Sīrijā panāca vienošanos ar Bashar Al-Assad režīmu par viņu aizsardzību pret Turcijas militāru intervenci; tā kā sīkākas šīs vienošanās detaļas joprojām nav zināmas; tā kā Al-Assad spēku atrašanās Sīrijas ziemeļu daļā paaugstina reģionāla konflikta eskalācijas un militāra konflikta draudus;

F. tā kā 2019. gada 17. oktobrī ASV un Turcija esot vienojušās par piecu dienu pamieru, kura laikā tiek sagaidīts, ka kurdu bruņotie spēki atstās šo teritoriju; tā kā joprojām nav informācijas par to, kā pamiers tiek ievērots; tā kā 22. oktobrī ir paredzēta prezidentu Erdogana un Putina tikšanās;

G. tā kā kopš militārās intervences sākuma Turcijas iestādes, izmantojot drakoniskos pretterorisma likumus, nežēlīgi vēršas pret ikvienu, kas kritizē militāro operāciju; tā kā Turcijas iestādes ir sākušas izmeklēšanu saistībā ar vairāk nekā 500 sociālo mediju kontu, izvirzot apsūdzību, ka tajos izplatīta „terorisma propaganda”; tā kā saskaņā ar Turcijas iekšlietu ministra sniegto informāciju 121 cilvēks jau ir aizturēts saistībā ar viņu ierakstiem, apšaubot šo operāciju, sociālajos medijos; tā kā kopš operācijas sākuma ir arestēti vairāk nekā 150 Tautas demokrātiskās partijas (HDP) locekļi;

H. tā kā saskaņā ar ANO datiem ir ticami ziņojumi par nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, šādā veidā ar Turciju saistītais bruņotais grupējums Ahrar al-Sharqiya nogalinājis arī kurdu politiķi Hevrin Khalaf; tā kā nāvessodu izpilde bez tiesas sprieduma ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un var tikt uzskatīts par kara noziegumu, par kuru Turcijai var arī nākties uzņemties atbildību;

I. tā kā ir ziņas par uzbrukumiem medicīnas iestādēm un civilajai infrastruktūrai, tostarp elektroapgādes līnijām un ūdens piegādes infrastruktūrai, ko veic Turcijas bruņotie spēki un ar tiem saistīti bruņoti grupējumi; tā kā kurdu iestādēm Hasakē un Rakā nācās pārvietot slimnīcu aprīkojumu, kas vairs nedarbojās intensīvās bombardēšanas dēļ;

J. tā kā saskaņā ar SKDS datiem kurdu kontrolētajās nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumu daļā pašlaik apcietinājumā tiek turēti 10 000 Da’esh/ISIS kaujinieki; tā kā saskaņā ar UNHRC datiem 2019. gada jūlijā trīs nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumos tika turēti 12 300 ar Daesh/ISIS saistīti ārvalstu valstspiederīgie, tostarp vairāk nekā 8000 bērnu ar vairāk nekā 40 dažādu valstu valstspiederību; tā kā pašreizējā drošības situācija rada risku, ka reģionā var atdzimt Da’esh/ISIS; tā kā lielākā daļa no tūkstošiem bērnu no ES vai trešām valstīm, kuriem patiešām ir vai ir aizdomas, ka ir saikne ar Daesh/ISIS, atradās trīs dažādās nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumu daļā — al Hol Camp, al-Roj Camp un Ain Issa Camp; tā kā Ain Issa Camp pārņēma iebrukušie Turcijas spēki un tā kā joprojām nav skaidrs, kas notiks ar sievietēm un bērniem, kas atradās apcietinājumā šajā nometnē;

K. tā kā kopš Sīrijas konflikta sākuma 2011. gadā dzīvību ir zaudējuši apmēram 500 000 cilvēki, lielākoties civiliedzīvotāji; tā kā 13,1 miljoniem cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6 miljoni ir iekšzemē pārvietotas personas un vairāk nekā 2,9 miljoni atrodas aplenktās vai nepieejamās teritorijās, ir akūti nepieciešama humānā palīdzībā, un starp viņiem ir arī palestīniešu bēgļi; tā kā vairāk nekā 5 miljoniem sīriešu ir nācies pamest valsti un doties bēgļu gaitās, jo īpaši uz kaimiņos esošajām Libānu, Jordāniju un Turciju;

L. tā kā ES ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja Sīrijai un tās kaimiņvalstīm un kopš krīzes sākuma ir atvēlējusi šim mērķim vairāk nekā 9 miljardus EUR;

M. tā kā 2017. gada 3. aprīlī Padome pieņēma ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju, kurā ir uzsvērti seši galvenie mērķi: izbeigt karu, izmantojot patiesu politiskās pārejas procesu, veicināt jēgpilnu un iekļaujošu pāreju, risināt visneaizsargātāko sīriešu humanitārās vajadzības, veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un vārda brīvību, stiprinot Sīrijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, veicināt atbildību par kara noziegumiem un sniegt atbalstu Sīrijas iedzīvotāju un Sīrijas sabiedrības izturētspējas veidošanai,

1. stingri nosoda Turcijas militāro ofensīvu Sīrijas ziemeļaustrumos un prasa nekavējoties pārtraukt karadarbību un ātri izvest savu karaspēku;

2. aicina visas konfliktā iesaistītās puses, sevišķi Turciju, stingri ievērot savas saistības, kas tām ir saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un aizsargāt civiliedzīvotājus, tostarp ievērojot aizliegumu veikt tiešus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tostarp skolām, veikt un neselektīvus un nesamērīgus uzbrukumus; mudina visas puses nodrošināt civiliedzīvotājiem iespēju droši pārvietoties un neierobežotu piekļuvi humānajai palīdzībai; mudina visas puses vienmēr aizsargāt bērnus;

3. stingri noraida Turcijas plānus izveidot Sīrijas ziemeļaustrumu pierobežā tā dēvēto drošo zonu; uzsver, ka jebkura Sīrijas bēgļu vai iekšzemē pārvietotu personu piespiedu pārvietošana uz šo teritoriju un jebkādas darbības, kuru mērķis ir etniskā tīrīšana, būtu smags Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta, starptautisko bēgļu tiesību un humanitāro tiesību pārkāpums, kas var tikt atzīts par noziegumu pret cilvēci vai genocīdu; atgādina, ka bēgļu atgriešanai jebkurā gadījumā ir jābūt drošai, brīvprātīgai un cieņpilnai un ka pašreizējie apstākļi ir tādi, ka šāda pārvietošana kategoriski nav pieļaujama; uzstāj, ka šādām teritorijām nevar sniegt ES stabilizācijas un attīstības palīdzību;

4. pauž pilnīgu solidaritāti ar kurdiem un atzīsts, ka SKDS bijusi izšķiroša loma Daesh/ISIS sērgas izskaušanā; mudina ES un dalībvalstis izmantot visu to rīcībā esošās diplomātiskās sviras, lai panāktu, ka tiek atzītas un jebkādās uz Sīrijas nākotni vērstās politiskās vienošanās tiek nostiprinātas kurdu intereses un vēsturiskās prasības par pašnoteikšanos, kā arī reģionā dzīvojošo cilvēku cilvēktiesības; aicina ES palielināt humāno palīdzību tiem, kurus skārusi nesenā militārā karadarbība Sīrijas ziemeļaustrumu daļā;

5. pauž nožēlu par to, ka starptautisku krīžu situācijās, tostarp, kad tās skar tuvākās kaimiņvalstis un tiešās veidā ietekmē ES iekšējo drošību un stabilitāti, ES vienmēr ir bezspēcīga; sagaida, ka nākamais priekšsēdētāja vietnieks/augstais pārstāvis izmantos iespēju, ko sniedz haotiskā ASV spēku izvešana, lai pārietu Sīrijas konflikta risināšanā no pasīva malā stāvētāja kļūtu par proaktīvu diplomātisku dalībnieku, kas sadarbojas ar visiem reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem; mudina dalībvalstis vadīties pēc to kopējām interesēm, cenšoties panākt uzticamu, koordinētu un efektīvu ES iesaisti; aicina ES sākt virkni mediācijas un dialoga pasākumu, jo īpaši, lai mazinātu spriedzi starp kopienām;

6. uzsver, ka Turcijas vienpusējā intervence ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, kuram nevajadzētu palikt nesodītam; kamēr Turcija nav mainījusi savu rīcību, aicina pamatīgi pārskatīt ES un Turcijas attiecības; uzskata, ka pašreizējos apstākļos nevar notikt nekāds sagatavošanas darbs vai pasākumi, kuru mērķis ir modernizēt ES un Turcijas muitas savienību; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespēju apturēt 1995. gada ES un Turcijas Muitas savienības nolīguma darbību; aicina arī pārskatīt Eiropas finanšu iestāžu (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas) programmas šai valstij un uzskata, ka ir nepieciešams apsvērt, vai ir lietderīgi turpināt Turcijas dalību noteiktās reģionālajās organizācijās;

7. aicina ES pieņemt mērķtiecīgus pasākumus, tostarp iesaldētu aktīvus un neizsniegt vīzas, kas vērsti pret Turcijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par militāro iebrukumu un ar to saistītajiem starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem; šajā sakarā atgādina savu uzstājību uz to, ka ātri jāpieņem mērķtiecīgs ES līmeņa sankciju režīms kā reakcija uz cilvēktiesību pārkāpumiem;

8. atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu pasludināto nodomu pārtraukt licenču izdošanu ieroču tirdzniecībai ar Turciju, bet mudina tās nodrošināt, ka apturēšana attiecas arī uz tirdzniecības darījumiem, kam valstis, sevišķi Francija, Vācija, Apvienotajā Karaliste un Somija jau izsniegušas licences; uzskata, ka Padomes 2019. gada 14. oktobra secinājumi nav pietiekami attiecībā uz ES ieroču eksporta politiku ar Turciju, un aicina ES un dalībvalstis nekavējoties pieņemt pilnīgu embargo un apturēt visus ieroču tirdzniecības darījumus, kā arī jebkāda veida drošības un militāro palīdzību un pakalpojumus Turcijai un citām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm;

9. pauž sašutumu par NATO ģenerālsekretāra vājo reakciju uz Turcijas vienpusējo militāro intervenci; uzskata, ka NATO dalībvalstīm jāieņem stingra nostāja un jāapsver iespēja apturēt Turcijas balsstiesības šajā organizācijā;

10. uzsver nepieciešamību nodrošināt saukšanu pie atbildības par visiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp par pašiem pēdējiem kara noziegumiem, kas izdarīti Turcijas iebrukuma laikā; mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt visu pārkāpumu dokumentēšanu un uzstāt, ka tie ir rūpīgi un objektīvi jāizmeklē un vainīgie jāsauc pie atbildības; aicina ANO Drošības padomes locekļus turpināt izskatīt šo jautājumu un apsvērt jautājuma nodošanu Starptautiskajai Krimināltiesai;

11. aicina Turciju nodrošināt saukšanu pie atbildības par pārkāpumiem, ko izdarījuši tās kontrolē esoši bruņoti grupējumi; atgādina Turcijas iestādēm, ka tām nāksies atbildēt par jebkādiem to bruņoto spēku vai kontrolē esošu bruņotu grupējumu izdarītiem pārkāpumiem, tostarp Hevrin Khalaf slepkavību un citiem nogalināšanas gadījumiem;

12. pauž visdziļākās bažas par to, ka Turcijas iebrukuma dēļ pieaudzis risks, ka Da’esh/ISIS kaujinieki var izklīst un var atdzimt džihādistu radītais apdraudējums; mudina dalībvalstis repatriēt visus savus valstspiederīgos, kuri pašlaik  aizturēti, pamatojoties uz aizdomām, ka ir bijuši Daesh/ISIS kaujinieki, kā arī viņu ģimenes locekļus un bērnus, un nodrošināt nepieciešamo rehabilitāciju, reintegrāciju un vajadzības gadījumā turpināt kriminālvajāšanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

13. aicina dalībvalstis sadarboties ar iestādēm, kas atbild par šīm nometnēm, un izstrādāt saskaņotu politiku, lai aktīvi identificētu ES izcelsmes Daesh/ISIS kaujinieku vai citu iespējamu teroristu grupējumu bērnus, kuri atrodas Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, un, ņemot vērā pieaugošo vardarbību šajā reģionā, repatriēt viņus; pauž nožēlu par to, ka līdz šim ES dalībvalstis šajā jautājumā nav darījušas neko, kā arī par to, ka trūkst koordinācijas ES līmenī; mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzņemties proaktīvu lomu šajā procesā;

14. mudina visus iesaistītos nodrošināt, ka visiem bērniem, kas atrodas nometnēs, tostarp al-Hol Camp, ir pieejama humānā palīdzība, pakalpojumi un atbalsts; tādēļ aicina visas konflikta puses un Sīrijas valdību nekavējoties nodrošināt humānās palīdzības sniedzējiem piekļuvi nometnēm, lai būtu iespējams piegādāt svarīgākās preces, pārtiku, tīru ūdeni un medikamentus;

15. stingri nosoda to, ka Turcijas iestādes turpina represijas pret ikvienu, kas Turcijā kritizē vai apšauba militāro operāciju, tostarp vairāk nekā 150 HDP locekļu apcietināšanu un to, ka notiek izmeklēšana saistībā vairāk nekā 500 sociālo mediju kontiem, izvirzot apsūdzības par terorisma propagandas izplatīšanu; turklāt nosoda plašsaziņas līdzekļu brīvības apspiešanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret žurnālistiem, kuri ziņo par militāro operāciju; mudina Turciju atsaukt visas apsūdzības pret personām, kuras aizturētas tikai tādēļ, ka izmantojušas savas tiesības uz vārda brīvību; sagaida, ka ES uzraudzīs un publiski nosodīs Turcijā notiekošās represijas pret tiem, kas, izmantojot tiesības uz vārda brīvību, kritizē militārās operācijas;

16. uzstāj, ka nekādas Krievijas vadītās diplomātiskās iniciatīvas nedrīkst mazināt ANO centienus panākt politisku konflikta risinājumu; šajā kontekstā atkārtoti apliecina to, ka primārais ir ANO vadītais Ženēvas process, un pauž atbalstu ANO īpašā sūtņa Geir Pedersen pūliņiem panākt īstenu politisko pāreju, kas atbilstu ANO Drošības padomes rezolūcijām; mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt lielāku ANO lomu procesā, kura mērķis ir panākt mieru un stabilitāti Sīrijā; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir iesaistīt sievietes konfliktu noregulējuma procesā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325; uzstāj, ka ir svarīgi sarunās par Sīrijas nākotni un pārvaldības struktūru iesaistīt Sīrijas pilsonisko sabiedrību, kā arī visas etniskās un reliģiskās minoritātes;

17. atzinīgi vērtē neseno konstitucionālās komitejas izveidi, kas varēja notikt, pateicoties ANO un citu dalībnieku īstenotajam mediācijas procesam; mudina visas puses turpināt nopietni iesaistīties Sīrijas konflikta politiskā risinājuma rašanā; atgādina, ka militārs konflikta atrisinājums nevar būt ilgtspējīgs, un aicina visas puses pilnībā ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas, kurās ir pieprasīts nekavējoties pārtraukt karadarbību, izbeigt aplenkumus, ļaut visā valstī netraucēti un bez šķēršļiem piegādāt humāno palīdzību un visām pusēm nodrošināt humānās palīdzības sniedzēju aizsardzību;

18. joprojām pauž bažas saistībā ar cilvēktiesību aizstāves un Saharova balvas laureātes Razan Zaitouneh pazušanu, kuru Dūmā 2013. gada decembrī nolaupīja bruņots grupējums Jaysh al-Islam un par kuras atrašanās vietu joprojām nav nekādu ziņu; aicina izveidot ES darba grupu, lai koordinētu un veicinātu centienus konstatēt viņas atrašanās vietu un panākt viņas atbrīvošanu;

19. atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt sniegt humāno palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīm, jo īpaši Turcijai, kas turpina uzņemt miljoniem bēgļu; tomēr aicina dalībvalstis uzņemties daudz stingrākas saistības attiecībā uz atbildības dalīšanu, lai bēgļi, kas bēg no karadarbības zonām Sīrijā, varētu rast aizsardzību ārpus tuvākajiem kaimiņu reģioniem, šajā nolūkā uzlabojot ES pārmitināšanas sistēmu, izveidojot humanitāros humanitārās uzņemšanas shēmas, kā arī ieviešot vienkāršotu ģimenes atkalapvienošanās procedūru un elastīgāku vīzu režīmu; uzstāj, ka saistībā ar ES un Turcijas paziņojumu sniegtais finansējums jāizmanto tikai un vienīgi bēgļu interesēs un viņu vajadzību finansēšanai;

20. aicina ES un tās dalībvalstis stingri ievērot neizraidīšanas principu, atturēties no Sīrijas bēgļu atgriešanas Turcijā tik ilgi, kamēr viņiem draud deportācija uz Sīrijas ziemeļaustrumu daļu, un publiski nosodīt to Sīrijas bēgļu piespiedu atgriešanu, kuri pašlaik atrodas Sīrijas kaimiņvalstīs;

21. pauž dziļu nožēlu par nesodāmību, ko Sīrijas konflikta laikā, jo īpaši Asada režīma pusē, joprojām bauda tie, kas pastrādājuši smagus noziegumus; uzskata, ka noved pie tālākām zvērībām un upuru ciešanām; tādēļ uzstāj uz nepieciešamību saukt visus vainīgos pie atbildības, tostarp piemērojot universālu jurisdikciju, un izmaksāt kompensācijas cietušajiem; turklāt atgādina dalībvalstīm par viņu pienākumu, kas tām ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, nodrošināt to personu apcietināšanu un aizturēšanu, par kurām ir aizdomas, ka tās šo valstu teritorijā ir pastrādājušas zvērīgus noziegumus;

22. atgādina, ka jebkādi pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret Daesh un citiem teroristu grupējumiem, ko par tādiem atzinusi ANO Drošības padome, ir stingri jāievēro starptautiskās tiesības; atgādina dalībvalstīm un to sabiedrotajiem, īpaši ASV, ka, piedaloties starptautiskās koalīcijas darbībās un militārajā sadarbībā ar konfliktā iesaistītajām pusēm, tām ir jāgarantē pārredzamībā un pārskatatbildība un pilnībā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

23. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ANO un Arābu valstu līgas īpašajam sūtnim Sīrijā un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

 

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 23. oktobris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika