REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par meklēšanas un glābšanas pasākumiem Vidusjūrā
21.10.2019 - (2019/2755(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu
Nicola Procaccini
ECR grupas vārdā
B9-0130/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par meklēšanas un glābšanas pasākumiem Vidusjūrā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,– ņemot vērā Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras (turpmāk “SAR konvencija”),
– ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2002/946/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu[1],
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīvu 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu[2] („Atbalstīšanas direktīva”),
– ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus par migrāciju,
– ņemot vērā jautājumus Padomei par meklēšanu un glābšanu Vidusjūrā (O-000024/2019 – B9-0052/2019 un O-000025 – B9-0053/2019),
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem Vidusjūrā bojāgājušo skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies (1041 bojāgājušie laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2. oktobrim salīdzinājumā ar 1890 bojāgājušajiem tajā pašā laika posmā 2018. gadā);
B. tā kā Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 19. panta 2. punkta g) apakšpunkts paredz, ka ārvalstu kuģa caurbraukšanu uzskata par traucējošu piekrastes valsts mieram, publiskajai kārtībai un drošībai, ja kuģis piekrastes valsts teritoriālajā jūrā veic darbības jebkādas preces vai valūtas iekraušanai vai izkraušanai vai jebkādu personu uzņemšanai uz borta vai izsēdināšanai, kas ir pretrunā piekrastes valsts muitas, fiskālajiem, imigrācijas vai sanitārajiem normatīvajiem aktiem;
C. tā kā SAR konvencijas pielikuma I nodaļas 3. punkta 13. apakšpunktā ir noteikts, ka “briesmu fāze” ir situācija, kurā pastāv pamatota pārliecība, ka personai, kuģim vai citam kuģim draud nopietnas un nenovēršamas briesmas un ir vajadzīga tūlītēja palīdzība;
D. tā kā SAR konvencijas pielikuma II nodaļas 3. punkta 2. apakšpunktā ir atgādināts, ka glābšanas koordinācijas centri un glābšanas apakšcentri ir vienīgās struktūras, kuras ir atbildīgas par briesmu signālu saņemšanu no konkrēta meklēšanas un glābšanas reģiona;
E. tā kā visiem kuģiem, kas kuģo Vidusjūrā, ir pienākums ievērot attiecīgās starptautiskās konvencijas un valsts tiesību aktus;
F. tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) 2019. gada 27. septembra informāciju Lībijas krasta apsardze ir izglābusi vai pārtvērusi 6889 personas jūrā un nogādājusi tās atpakaļ Lībijā; tā kā UNHCR nodrošināja krastā nogādātajām personām medicīnisko palīdzību un pirmās nepieciešamības preces;
G. tā kā laika posmā līdz 2019. gada 30. septembrim 7759 migranti no IOM saņēma atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās palīdzību, lai atgrieztos no Lībijas uz 33 izcelsmes valstīm, un 7077 no šiem migrantiem saņēma atbalstu arī no ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai;
H. tā kā 2019. gada 26. septembrī UNHCR evakuēja 66 neaizsargātus bēgļus un patvēruma meklētājus no Lībijas uz nesen izveidoto Ārkārtas tranzīta mehānismu Kigali, Ruandā;
I. tā kā saskaņā ar Itālijas Iekšlietu ministrijas 2019. gada 29. septembra datiem visvairāk migrantu uz Itāliju izceļo no Tunisijas;
J. tā kā 2019. gada 23. septembrī Maltā parakstītā Kopīgā nodoma deklarācija par kontrolētu ārkārtas procedūru ir neskaidra apņemšanās izveidot prognozējamāku un efektīvāku pagaidu solidaritātes mehānismu, lai nodrošinātu to migrantu nogādāšanu krastā, kuri uzņemti uz tāljūrā esošu kuģu klāja; tā kā šo nodoma deklarāciju patlaban atbalsta ļoti ierobežots dalībvalstu skaits;
K. tā kā Pamatlēmums 2002/946/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu, paredz noteikumu minimumu attiecībā uz kriminālsodiem par nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanu, kā noteikts Padomes Direktīvā 2002/90/EK, pat ja netiek gūts finansiāls labums, un attiecina šos noteikumus arī uz nelikumīgu tranzītu, kūdīšanu un līdzdalību;
L. tā kā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/90/EK atbalstītājs ir jebkura persona, kas tīši palīdz ieceļot dalībvalsts teritorijā vai šķērsot to tranzītā personai, kura nav dalībvalsts pilsonis, pārkāpjot attiecīgās valsts tiesību aktus par ārvalstnieku ieceļošanu vai tranzītu; tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem nelikumīgas migrācijas atbalstīšana ne vienmēr ir saistīta ar finansiāla labuma gūšanu;
M. tā kā kontrabandistu darbības modeļi ļaunprātīgi izmanto meklēšanas un glābšanas noteikumus, kas ietverti starptautiskajās tiesībās, un nolūkā veikt noziedzīgas darbības izmanto NVO piederošu privāto kuģu klātbūtni Vidusjūrā; tā kā kontrabandisti ļoti ātri reaģē uz jebkādu politiskās situācijas attīstību gan Eiropas, gan valstu līmenī;
N. tā kā, lai neatgriezeniski sagrautu kontrabandistu darbības modeli, tādējādi novēršot cilvēku traģisko bojāeju, un lai mazinātu bēgļu motivāciju doties šādā bīstamā jūras ceļojumā, Padomei un Komisijai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm, kā arī ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un IOM būtu steidzami jāattīsta reģionālās izkāpšanas platformu jēdziens saskaņā ar Padomes 2018. gada 28. jūnija secinājumiem;
O. tā kā pastāvīgas pieejas meklēšanai un glābšanai un pastāvīga jūrā izglābto personu sadales mehānisma izveide ir faktori, kas netieši veicina bēgļu plūsmu, mudinot aizvien jaunus migrantus mēģināt veikt bīstamo jūras šķērsošanu, kā rezultātā turpinās migrantu traģiska un nevajadzīga bojāeja;
P. tā kā valstu mēroga un brīvprātīgas pārmitināšanas shēmas ir reāla alternatīva nedrošiem migrācijas ceļiem tiem, kuriem patiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;
Q. tā kā ilgtermiņa pieeja Āfrikas attīstībai, kas vēršas pret nelegālās migrācijas pamatcēloņiem, samazinātu ekonomisko un klimata migrantu plūsmas,
1. atgādina par pienākumu saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām palīdzēt briesmās nonākušām personām; aicina visus publiskā un privātā sektora kuģus, kas veic meklēšanas un glābšanas darbības, ievērot Glābšanas koordinācijas centra norādījumus un sadarboties gan ar dalībvalstu iestādēm, gan Frontex, lai nodrošinātu, ka gan migrantu dzīvības, gan dalībvalstu drošība tiek pienācīgi aizsargātas;
2. aicina visas personas, kas Vidusjūrā iesaistītas meklēšanas un glābšanas operācijās, nosūtīt meklēšanas un glābšanas kompetentajām iestādēm informāciju par personām, kas jūrā atrodas briesmās;
3. atgādina, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka par Direktīvas 2002/90/EK 1. un 2. pantā noteikto pārkāpumu izdarīšanu piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas var ietvert personu izdošanu;
4. atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem par nelikumīgas migrācijas atbalstīšanu dalībvalstīm ir tiesības katrā atsevišķā gadījumā novērtēt, vai privātu kuģu veiktas meklēšanas un glābšanas darbības tiešām ir tikai humānā palīdzība;
5. aicina dalībvalstis padarīt NVO kuģu reģistrāciju pēc iespējas pārredzamāku, lai nodrošinātu skaidru informāciju par to finansējuma izcelsmi;
6. atgādina, ka dalībvalstīm ir pilnas tiesības īstenot savus valsts tiesību aktus, novērtējot to, vai atļaut NVO kuģiem iebraukt to ostās;
7. atgādina, ka starptautiskas organizācijas, kas darbojas uz vietas, proaktīvi strādā, lai no aizturēšanas centriem Lībijā ātri evakuētu personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un ka pašlaik šīs organizācijas veic izmēģinājuma projektus, lai uz izcelsmes valsti nogādātu personas, kurām nav vajadzīga starptautiskā aizsardzība;
8. norāda, ka migranti, kas ir evakuēti no aizturēšanas centriem Lībijā, var saņemt aizsardzību trešās valstīs, kas nav ES dalībvalstis, vai tikt droši nogādāti atpakaļ uz šādām trešām valstīm;
9. norāda, ka vienīgais veids, kā samazināt nāves gadījumu skaitu jūrā, ir pārtraukt bīstamas jūras šķērsošanas uzsākšanu;
10. aicina Padomi un Komisiju ciešā sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm, kā arī ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un IOM steidzami attīstīt reģionālās izkāpšanas platformu jēdzienu, lai neatgriezeniski sagrautu kontrabandistu darbības modeli;
11. aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai izveidotu brīvprātīgas pārmitināšanas shēmas kā alternatīvu nedrošiem migrācijas ceļiem uz Eiropas Savienību tiem migrantiem, kuriem patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība;
12. aicina Komisiju ierosināt racionālu un īstenojamu politiku, lai nodrošinātu, ka tikai tie migranti, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, nonāk Eiropas Savienībā un tas notiek, izmantojot drošus ceļus;
13. aicina Komisiju konstruktīvi strādāt pie tā, lai uzlabotu sadarbību ar galvenajām izcelsmes un tranzīta trešām valstīm, nolūkā īstenot ilgtermiņa risinājumus, kas vērsti uz ekonomiskās un klimata migrācijas pamatcēloņiem;
14. aicina dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot strukturētāku uzraudzības sistēmu attiecībā uz izceļošanu no Lībijas un izvērtēt iespēju īstenot Lībijas piekrastes jūras blokādi nolūkā apturēt kontrabandistu noziedzīgās darbības;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Eiropolam un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai.