Procedūra : 2019/2883(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0157/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0157/2019

Debates :

PV 23/10/2019 - 21
CRE 23/10/2019 - 21

Balsojumi :

PV 24/10/2019 - 8.10
CRE 24/10/2019 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0050

<Date>{22/10/2019}22.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0157/2019</NoDocSe>
PDF 167kWORD 45k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju </Titre>

<DocRef>(2019/2883(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Tineke Strik, Catherine Rowett, Viola Von Cramon-Taubadel, David Cormand, Philippe Lamberts, Yannick Jadot, Romeo Franz, Ciarán Cuffe, Monika Vana, Jutta Paulus, Michael Bloss, Ernest Urtasun</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0156/2019

B9-0157/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju

(2019/2883(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 2003. gada 19.–20. jūnija Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

 ņemot vērā Sofijas deklarāciju, kas pieņemta ES un Rietumbalkānu samita, kas notika 2018. gada 17. maijā, noslēgumā,

 ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas — 2013.–2014. gads” (COM(2013)0700),

 ņemot vērā Komisijas vīzu režīma liberalizācijas ceļvedi,

 ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. un 18. oktobra secinājumus par paplašināšanos,

 ņemot vērā galīgo nolīgumu par domstarpību atrisināšanu, kas izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās Nr. 817 (1993. gads) un Nr. 845 (1993. gads), 1995. gada pagaidu nolīguma pārtraukšanu un 2018. gada 17. jūnija vienošanos par stratēģiskas partnerības izveidi starp Grieķiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kura zināma arī kā Prespas nolīgums,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu “2019. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2019)0260), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2019. gada ziņojums par Ziemeļmaķedoniju” (SWD(2019)0218),

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu “2019. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku”, kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2019. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2018)0215),

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, jo īpaši 2017. gada 15. februāra rezolūciju[1] un 2018. gada 29. novembra rezolūciju[2] par Komisijas 2016. un 2018. gada ziņojumiem par Albāniju, un 2017. gada 14. jūnija rezolūciju[3] un 2018. gada 29. novembra[4] rezolūciju par Komisijas 2016. un 2018. gada ziņojumiem par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku/Ziemeļmaķedoniju,

 ņemot vērā Albānijas pievienošanos NATO 2009. gadā un to, ka Ziemeļmaķedonija pašlaik ir ceļā, lai kļūtu par NATO 30. dalībvalsti,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2003. gadā Saloniku Eiropadomē tika uzsvērts atbalsts Rietumbalkānu valstu turpmākai integrācijai Eiropas struktūrās un norādīts, ka viņu galīgā dalība Savienībā ir nozīmīga ES prioritāte un ka Balkāni būs vienotas Eiropas daļa;

B. tā kā ES un Rietumbalkānu 2017. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmē ES atkārtoti apstiprināja savu nepārprotamo atbalstu Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties ES;

C. tā kā ikviena paplašināšanās valsts tiek izvērtēta individuāli, ņemot vērā Eiropadomes noteikto kritēriju izpildes progresu, un reformu ātrums un kvalitāte nosaka pievienošanās ES grafiku;

D. tā kā izredzes pievienoties ES ir bijis īpaši būtisks stimuls reformām Rietumbalkānu valstīs; tā kā paplašināšanās procesam ir bijusi izšķiroša nozīme attiecībā uz Rietumbalkānu stabilizāciju;

E. tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir izšķiroši svarīgas šo valstu progresam virzībā uz pievienošanos ES;

F. tā kā Komisijas 2016. un 2018. gada progresa ziņojumos ir ieteikts sākt pievienošanās sarunas gan ar Albāniju, gan ar Ziemeļmaķedoniju;

G. tā kā 2018. gada 17. jūnija Prespas nolīgums par domstarpību atrisināšanu un stratēģiskas partnerības izveidi starp bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju ir paraugs stabilitātei un izlīgšanai visā Rietumbalkānu reģionā, kurš veicina labu kaimiņattiecību gaisotni un reģionālo sadarbību un kuram būtu jāliek pamati Ziemeļmaķedonijas integrācijai Eiropas Savienībā;

H. tā kā 2017. gada augustā Bulgārija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika parakstīja divpusēju nolīgumu par draudzību, ar kuru tika izbeigti strīdi starp abām valstīm un tās tika pietuvinātas uz ES orientētai partnerībai;

I. tā kā Albānijā ir panākts būtisks progress attiecībā uz tiesu sistēmas reformu, kas paredz uzlabot valsts tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, profesionalitāti un efektivitāti un palielināt cilvēku uzticēšanos tiesu iestādēm;

J. tā kā, ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta veto, 2019. gada 17. un 18. oktobra Eiropadome nespēja vienoties par pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju; tā kā pēc Eiropadomes  2018. gada jūnija un 2019. gada sanāksmēm šī ir trešā reize, kad Eiropadome ir apliecinājusi nespēju pieņemt pozitīvu lēmumu par paplašināšanos; tā kā Eiropadome nolēma pie jautājuma par paplašināšanos atgriezties pirms ES un Rietumbalkānu samita, kas 2020. gada maijā notiks Zagrebā,

1. pauž nožēlu par Eiropadomes lēmumu vēlreiz atlikt pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju;

2. uzsver, ka, nepildot solījumus un saistības attiecībā uz šīm abām valstīm, ES riskē zaudēt savu uzticamību; pauž stingru pārliecību, ka ES paplašināšanās politika ir divpusējs process, kurā abām pusēm ir jāpilda savas saistības un solījumi, kas izteikti, lai saglabātu iesaistīto pušu un partneru uzticēšanos vidē, kura kļūst aizvien nestabilāka;

3. atgādina dalībvalstīm, ka paplašināšanās politikas pamatā ir jābūt objektīviem kritērijiem un nevis iekšpolitikas apsvērumiem vai divpusējiem strīdiem atsevišķās dalībvalstīs; norāda, ka ES paplašināšanās politika ir bijis visefektīvākais Savienības ārpolitikas instruments un ka tās turpmāka demontāža var izraisīt nestabilu situāciju ES tuvākajās kaimiņvalstīs;

4. atgādina, ka kopš 2016. gada Komisija ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un kopš 2009. gada tā ir ieteikusi darīt to pašu ar Ziemeļmaķedoniju, jo abas šīs valstis atbilst objektīviem kritērijiem;

5. atzinīgi vērtē 2018. gada 17. jūnijā noslēgto Prespas nolīgumu starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un izsaka atzinību abām pusēm par būtiskiem centieniem panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu jautājumā par valsts nosaukumu, kas jau ilgu laiku ir bijis par cēloni šīs valsts strupceļam virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka Ziemeļmaķedonija ir veicinājusi mieru Balkānos un ir bijusi izcils paraugs tam, kā rast miermīlīgu risinājumu ieilgušiem strīdiem;

6. pilnībā atbalsta Komisijas ieteikumu attiecībā uz Albāniju, atzīstot centienus reformu veicināšanā; uzskata, ka pārbaudes procesa un pievienošanās sarunu strauja uzsākšana uzturēs un paātrinās reformu dinamiku; uzskata, ka sarunu sākšana nodrošinātu papildu stimulus demokratizācijai un uzlabotu kontroli, pārskatatbildību un minoritāšu tiesību pilnīgu ievērošanu abās valstīs;

7. atgādina, ka jauniešiem reģionā ir lielas cerības attiecībā uz pievienošanos ES, un uzskata, ka nākotne bez skaidras perspektīvas izraisīs migrāciju no šā reģiona;

8. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un Rietumbalkānu partneriem virzīties uz priekšu, lai īstenotu sešas 2018. gada paplašināšanās stratēģijā ietvertās pamatiniciatīvas par izlīgumu un labām kaimiņattiecībām, tostarp atbalstīt tādas iniciatīvas kā, piemēram, Reģionālo komisiju par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notikuši bijušās Dienvidslāvijas teritorijā laikposmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. gada decembrim (RECOM), Reģionālo jaunatnes sadarbības biroju (RYCO), daudzperspektīvu vēstures mācīšanu un atmiņu analīzi saskaņā ar Eiropas Padomes standartiem;

9. aicina Eiropadomi tās nākamajā 2019. gada 12. un 13. decembra sanāksmē uzņemties atbildību un rast konkrētu kompromisu, kas ļautu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju; mudina sākt paralēlu procesu ES paplašināšanās politikas metodikas reformēšanai, ja vien šī reforma netiek izmantota kā līdzeklis paplašināšanās procesa apturēšanai, un uzsver, ka šis process nav šķērslis pievienošanās sarunu sākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu, Albānijas, Ziemeļmaķedonijas un pārējo Rietumbalkānu valstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV C 252, 18.7.2018., 122. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0481

[3] OV C 331, 18.9.2018., 88. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0480.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 23. oktobrisJuridisks paziņojums