Uz Europarl portālu

Choisissez la langue de votre document :

  • bg - български
  • es - español
  • cs - čeština
  • da - dansk
  • de - Deutsch
  • et - eesti keel
  • el - ελληνικά
  • en - English
  • fr - français
  • ga - Gaeilge
  • hr - hrvatski
  • it - italiano
  • lv - latviešu valoda (izvēlēts)
  • lt - lietuvių kalba
  • hu - magyar
  • mt - Malti
  • nl - Nederlands
  • pl - polski
  • pt - português
  • ro - română
  • sk - slovenčina
  • sl - slovenščina
  • fi - suomi
  • sv - svenska
 Indekss 
 Pilns teksts 
Debates
Otrdiena, 2018. gada 29. maijs - Strasbūra Pārskatītā redakcija

Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (debates)
MPphoto
 
 

  Artis Pabriks (PPE), rakstiski. – Uzskatu, ka šī direktīva nav viennozīmīgi vērtējams solis. Lai gan direktīvā ir ietvertas saprātīgas normas, kas nosaka, ka, piemēram, darba devējs ceļa un uzturēšanās izdevumus nevar iekasēt no darbinieka algas, kamēr šis darbinieks ir norīkots strādāt citā ES valstī, prasība par darba algas pielīdzināšanu vietējai darba samaksai patiesībā ierobežos "jaunās" Eiropas uzņēmumu konkurētspēju "vecajā" Eiropā. Rezultātā it kā šāds labi domāts administratīvs solis ar mērķi radīt taisnīgāku darba samaksu patiesībā izskatās pēc atsevišķu valstu mēģinājumiem pasargāt savus pakalpojumu sniedzējus un darbiniekus. Tas praktiski ierobežo brīvo tirgu darba spēkam. Piemēram, uzņēmums no Latvijas, kurš ir uzvarējis konkursā Vācijā, jo spējis piedāvāt labāku cenu, arī pateicoties zemākām darba spēka izmaksām un augstai kvalitāti, to vairs nevarēs izdarīt, jo šim uzņēmumam ar Latvijas ienākumiem un Latvijā gūtu peļņu būs jāmaksā Vācijas līmeņa atalgojums. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas kategorijas, kā rezultātā šis uzņēmums no Latvijas vairs nebūs spējīgs konkurēt Vācijā.

 
Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 21. septembrisJuridisks paziņojums