Uz Europarl portālu

Choisissez la langue de votre document :

  • bg - български
  • es - español
  • cs - čeština
  • da - dansk
  • de - Deutsch
  • et - eesti keel
  • el - ελληνικά
  • en - English
  • fr - français
  • ga - Gaeilge
  • hr - hrvatski
  • it - italiano
  • lv - latviešu valoda (izvēlēts)
  • lt - lietuvių kalba
  • hu - magyar
  • mt - Malti
  • nl - Nederlands
  • pl - polski
  • pt - português
  • ro - română
  • sk - slovenčina
  • sl - slovenščina
  • fi - suomi
  • sv - svenska
 Indekss 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - Strasbūra Pārskatītā redakcija

Eiropas Monetārā fonda izveide (debates)
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE). – Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, Vēlos apsveikt ziņotājus un izteikt gandarījumu par to, ka kārtējo reizi esam aktīvi strādājuši arī pie politiski jūtīgiem jautājumiem, pie kuriem Padome vēl nemaz nav ķērusies. Es atbalstu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) reformas, kas mums ir ļoti svarīgas, ja vēlamies būt tālredzīgi un domāt par ekonomisko krīžu novēršanas instrumentiem jau savlaicīgi.

No visām dalībvalstīm tikai 19 ir eirozonā. Tas apgrūtina Eiropas monetāro un ekonomikas sadarbību, kad draud ekonomikas lejupslīde vai ir citi nelabvēlīgi makroekonomikas faktori. Jāizveido tāds sadarbības modelis, kurā visas dalībvalstis var pieņemt ātrus un efektīvus risinājumus par palīdzības sniegšanu. Eiropas Komisijas priekšlikums ir labs pamats šāda modeļa izveidei.

Eiropas Monetārais fonds, lai arī kāds būs tā nosaukums, to integrējot Eiropas Savienības likumiskajā ietvarā, būs ļoti nozīmīgs, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām valstīm, un ir svarīgi, lai dalībvalstīm par to būtu teikšana. Ir svarīgi arī, lai tā funkcijas nedublētos ar citu institūciju funkcijām.

Tomēr šodien ar to ir pa maz, ja mēs vēlamies efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas mehānismu. Ir jāpalielina Stabilitātes mehānisma instrumentu kastīte, tai skaitā demokrātiskā atbildība gan pret Eiropas Parlamentu, gan dalībvalstīm.

Paplašinot instrumentu klāstu, būs jāspēj rast zelta vidusceļš starp dalībvalstu solidaritāti un, protams, atbildību. Grūtībās nonākušajām dalībvalstīm būs pašām jāuzņemas lielāka atbildība gan pret savas valsts iedzīvotājiem, gan pārējiem Eiropas pilsoņiem.  Tāpēc piekrītu, ka reformējot Eiropas Stabilitātes mehānismu, lielāks uzsvars ir jāliek uz atbalstu dalībvalstīm, nevis bankām, no kurām prasīt atbildību dažkārt ir problemātiski.

Mums ir jābūt atklātiem gan pret sevi, gan iedzīvotājiem. Diskusijā ir skaidri redzams, ka dalībvalstīm ir atšķirīgs viedoklis par ESM nākotni, tomēr šī diskusija ir labs pamats, lai mehānisms reformu rezultātā tiek pilnveidots.

 
Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 26. jūnijsJuridisks paziņojums