• EN - English
  • LV - latviešu valoda
Parlamenta jautājums - E-003904/2015(ASW)Parlamenta jautājums
E-003904/2015(ASW)

Atbildi Komisijas vārdā sniedza Violeta Bulca

Ar TEN-T[1] un EISI[2] regulām ieviestās rīcībpolitikas un finansēšanas sistēmas, tostarp EISI vajadzībām Kohēzijas fondā rezervēto 11,3 miljardu euro, nolūks ir izveidot uz Eiropas prioritātēm balstītu Eiropas mēroga satiksmes tīklu, tādējādi visā ES radot tādu multimodālu un īstenu Eiropas pārvadājumu tīklu, kāda līdz šim ir trūcis. Tādēļ “Rail Baltica” – viena no galvenajām TEN-T un EISI infrastruktūras prioritātēm – pēc vienošanās ar dalībvalstīm ir iecerēts kā viens no svarīgākajiem trūkstošajiem Eiropas nozīmes pārrobežu projektiem.

Lai gan projekta “Rail Baltica” mērķis ir apkalpot transporta plūsmu un trūkstošo Eiropas mēroga sasaisti, iespējām, ko rada tā pārrobežu raksturs, ir tālejoša ietekme uz nacionālajām un reģionālajām transporta plūsmām. Savstarpēji savienojot Baltijas reģiona galvaspilsētas un citas svarīgākās pilsētas, “Rail Baltica” palīdzētu atvieglot reģionālos pārvadājumus, veicinot modālu pārvirzi no reģionālās ceļu satiksmes uz dzelzceļu. Lai uzlabotu reģionālo savienotību, jārod līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pietiekamu ātrumu un laika ietaupījumu, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt atbilstoša skaita pasažieru un atbilstoša apjoma kravu pārvadājumus reģionā, no otras puses. Projekta ietvaros izveidotu arī nozīmīgus šobrīd vēl neesošus dzelzceļa savienojumus, nodrošinot personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti gan vienas valsts ietvaros, gan vairākās valstīs, samazinātu CO2 emisijas, veicinātu reģionālo sociāli ekonomisko attīstību, radītu papildu darbvietas un veicinātu IKP pieaugumu. Tādēļ, ja “Rail Baltica” tiktu izveidots atbilstoši nepieciešamajiem standartiem un noteiktajā termiņā, tas kalpotu par paraugu EISI kohēzijas finansējuma efektīvai izmantošanai, radot vispārēju sociāli ekonomisku labumu Eiropas, valstu un reģionu līmenī.