Deputātu jautājumi
PDF 61kWORD 20k
2019. gada 26. februāris
E-001034-19
Jautājums, uz kuru jāatbild rakstiski, E-001034-19
Komisijai
Reglamenta 130. pants
Marietje Schaake (ALDE) , Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE) , Matthijs van Miltenburg (ALDE) , Sophia in 't Veld (ALDE) , Laima Liucija Andrikienė (PPE) , Renate Weber (ALDE) , Jude Kirton-Darling (S&D) , Molly Scott Cato (Verts/ALE) , Petr Ježek (ALDE) , Fredrick Federley (ALDE) , Jiří Pospíšil (PPE) , Tunne Kelam (PPE) , Petras Auštrevičius (ALDE) , Pavel Telička (ALDE) , Dariusz Rosati (PPE) , José Inácio Faria (PPE) , Benedek Jávor (Verts/ALE) , Inese Vaidere (PPE) , Esther de Lange (PPE) , Ana Gomes (S&D) , Anna Elżbieta Fotyga (ECR) , Roberts Zīle (ECR) , Peter van Dalen (ECR) , Hans-Olaf Henkel (ECR) , Tom Vandenkendelaere (PPE) , Richard Sulík (ECR) , Michał Boni (PPE) , Maite Pagazaurtundúa Ruiz (ALDE) , Kārlis Šadurskis (PPE) , Aleksejs Loskutovs (PPE) , Mark Demesmaeker (ECR) , Antanas Guoga (PPE) , Ramona Nicole Mănescu (PPE) , Rebecca Harms (Verts/ALE) , Margrete Auken (Verts/ALE) , Carlos Coelho (PPE) , Indrek Tarand (Verts/ALE) , Pascal Durand (Verts/ALE) , Monica Macovei (ECR) , Elly Schlein (S&D) , David Martin (S&D) , Milan Zver (PPE) , Nessa Childers (S&D) , Svetoslav Hristov Malinov (PPE) , Luděk Niedermayer (PPE) , Gunnar Hökmark (PPE) , Elmar Brok (PPE) , Tibor Szanyi (S&D)

 Temats:  Lēmums neiekļaut Krieviju augsta riska trešo valstu sarakstā ar stratēģiskām nepilnībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmās
 Rakstiska atbilde 

Komisija 2019. gada 13. februārī pieņēma sarakstu, kurā iekļautas trešās valstis, kuru “nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmās ir stratēģiskas nepilnības”(1).

Minētā saraksta izveide ir atzinīgi vērtējama reakcija uz vairākiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas skandāliem, kuros iesaistītas Eiropas bankas. Piemēram, 2018. gada beigās Danske Bank tika apsūdzēta no Krievijas nākušu nelikumīgu naudas līdzekļu legalizācijā vairāk nekā 200 miljardu EUR apmērā(2).

Tāpat 2014. gadā tika atklāta tā dēvētā “naudas mazgātavas” shēma, kas ietver globālu banku tīklu un kurā no Krievijas caur Moldovu tika pārvietoti 20 miljardi ASV dolāru(3).

Krievija nav starp tām 23 valstīm, kuras sarakstā uzskaitījusi Komisija.

1. Ņemot vērā to, ka augsta ranga Krievijas valdības pārstāvji ir iesaistīti vairākās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmās, tostarp augstākminētajās shēmās, kāpēc Krievija netika iekļauta 2019. gada 13. februārī pieņemtajā sarakstā?

2. Krievijas Federācija bija iekļauta 54 “prioritāro jurisdikciju” sarakstā, ko pārskata. Uz kādu kritēriju pamata Komisija galu galā nolēma neiekļaut Krieviju augsta riska trešo valstu sarakstā, un vai Komisijai nav bažu, ka tās lēmumu varētu uzskatīt par klusējošu piekrišanu Krievijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām?

3. Papildus objektīviem kritērijiem – vai šajā lēmumā bija noteikta loma politiskajiem apsvērumiem, un ja jā, kādi tie bija?

(1)http://europa.eu/rapid/press-release_IP-19-781_en.htm
(2)https://www.ft.com/content/6ae5f7f6-f324-11e8-ae55-df4bf40f9d0d
(3)https://www.occrp.org/en/laundromat/russian-laundromat

Jautājuma oriģinālvaloda: EN 
Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 2. aprīlisJuridisks paziņojums