Procedūra : 2016/2583(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-000031/2016

Iesniegtie teksti :

O-000031/2016 (B8-0363/2016)

Debates :

PV 11/05/2016 - 19

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Deputātu jautājumi
PDF 192kWORD 30k
2016. gada 25. februāris
O-000031/2016
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000031/2016
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Renate Sommer, Glenis Willmott, Julie Girling, Anneli Jäätteenmäki, Lynn Boylan, Michèle Rivasi, Piernicola Pedicini, Matteo Salvini, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja komitejas vārdā

 Temats: par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz konkrētiem pārtikas produktiem

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem Komisija 2015. gada 20. maijā iesniedza divus priekšizpētes ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei — vienu par izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanas obligātumu attiecībā uz dzeramo pienu, piena produktu sastāvā izmantotu pienu un gaļu, kas nav liellopu gaļa, cūkgaļa, aitas, kazas un mājputnu gaļa (COM(2015)0205) un otru par izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanas obligātumu attiecībā uz neapstrādātiem pārtikas produktiem, pārtikas produktiem ar vienu sastāvdaļu, kā arī sastāvdaļām, kas veido vairāk nekā 50 % no pārtikas produkta (COM(2015)0204). Kad Komisija plāno iepazīstināt Parlamentu ar šo priekšizpētes ziņojumu konstatējumiem un apspriest tos ar Parlamentu?

Saskaņā ar Eirobarometra 2013. gada aptauju(1) 84 % ES iedzīvotāju uzskata, ka piena izcelsme ir jānorāda, gan pārdodot to kā atsevišķu produktu, gan kā sastāvdaļu piena produktos. Komisijas 2013. gada 17. decembra ziņojumā(2) atzīts, ka 90 % no patērētājiem uzskata, ka gaļas izcelsme ir jānorāda apstrādātu pārtikas produktu marķējumā.

Neatkarīgi no tā, ziņojumā par pienu un pienu, ko izmanto par sastāvdaļu piena produktos Komisija secina, ka, jo īpaši ņemot vērā šādu produktu izcelsmes valsts obligātās norādes marķējumā ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem, saglabāt status quo (brīvprātīgo norādi) būtu vispiemērotākais risinājums attiecībā uz šiem produktiem. Attiecībā uz pārstrādātu gaļu, Komisijai vēl jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi.

Saskaņā ar aptauju, kas pievienota ziņojumam par pienu un citu gaļu, kas nav liellopa gaļa utt., izcelsmes obligāta marķēšana pienam un pienam, ko izmanto kā sastāvdaļu, palielina izmaksas, jo ražošanas process kļūst sarežģītāks. Tomēr, tā kā spēkā esošajos pārtikas jomas tiesību aktos produkti ir iedalīti vienīgi neapstrādātos un apstrādātos, Komisija savos secinājumos neiedala produktus nedaudz apstrādātos un ļoti apstrādātos produktos. Vai Komisija varētu noteikt "nedaudz apstrādātu pārtikas produktu" definīciju, jo īpaši saistībā ar gaļas un piena produktiem? Tā kā izcelsmes valsts norādīšana marķējumā dzeramajam pienam, nedaudz apstrādātiem piena produktiem (piemēram, sieram un krējumam), kā arī nedaudz apstrādātiem gaļas produktiem (piemēram, bekonam un desiņām) izmaksātu būtiski mazāk — vai Komisija izskatīs iespēju sākotnēji ierobežot izcelsmes valsts obligātās norādes marķējumā darbības jomu, attiecinot šo prasību vienīgi uz gadījumiem, kad patērētāju intereses ir līdzsvarotas ar izmaksām, piemēram, kā tas ir dzeramā piena, kā arī nedaudz apstrādātu piena un gaļas produktu gadījumā?

(1) http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_419_400_fr.htm.
(2) COM(2013)0755, 7. lpp.

Jautājuma oriģinālvaloda: EN
Juridisks paziņojums