Deputātu jautājumi
PDF 200kWORD 19k
2016. gada 26. maijs
O-000084/2016
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000084/2016
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Antonio Tajani, Monika Hohlmeier, Franck Proust, Marian-Jean Marinescu, Françoise Grossetête, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Herbert Reul, Claude Rolin, Alain Cadec, Maurice Ponga, Tokia Saïfi, Anne Sander, Axel Voss, Bogdan Andrzej Zdrojewski, PPE grupas vārdā
Flavio Zanonato, José Blanco López, Inés Ayala Sender, S&D grupas vārdā
Evžen Tošenovský, ECR grupas vārdā
Dominique Riquet, ALDE grupas vārdā

 Temats: ES kosmosa rūpniecības politika

Kosmosa nozare ir stratēģiski īpaši nozīmīga — tā palielina Eiropas ekonomikas konkurētspēju un jaunrades potenciālu, jo veicina izaugsmi un nodarbinātību. Turklāt kosmosa nozarei būs izšķiroša nozīme, lai līdz 2020. gadam panāktu, ka rūpniecības īpatsvars ir 20% no IKP, un lai galu galā sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” vispārējos mērķus.

Šajā ziņā svarīgākās ir abas ES pamatprogrammas — Galileo un Copernicus, kā arī EGNOS. Tām pēc iespējas ātrāk būtu jāsāk darboties, nodrošinot, ka ir iespējams izmantot pilnu satelītu konstelāciju un sniegt ES iedzīvotājiem noderīgus pakalpojumus. Tāpat arī jāuzsver, ka satelītdati un lietojumprogrammas tiek izmantotas ļoti daudzās un dažādās jomās, piemēram, transporta, lauksaimniecības, humānās palīdzības, kā arī klimata un enerģētikas nozaru vajadzībām.

Taču ar minētajām programmām vien nepietiek — lai Eiropa nezaudētu savas līderpozīcijas šajā nozarē, būtisks ir arī ieguldījums pētniecības programmās, jo tas stimulēs inovāciju, turklāt nedrīkst aizmirst, cik kritisko tehnoloģiju gadījumā svarīga ir neatkarība un droša piegāde. Eiropas Savienības rīcībai ir jākļūst par vēl iedarbīgāku dzinuli, kas veicina kosmosa pētniecības attīstību un paver tam vairāk noieta iespēju tirgū. Visi saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” atvēlētie EUR 1,4 miljardi būtu jāizlieto, lai aizsargātu infrastruktūru un padarītu kosmosu mums pieejamāku un lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un jaunajām konstelāciju programmām.

Vienmēr būs vajadzīga neatkarīga, uzticama un izmaksu ziņā lietderīga un pieņemama kosmosa programma, tādēļ par ļoti svarīgu prioritāti Eiropas Komisijai būtu jāuzskata arī palaišanas iekārtu izstrāde, izvietošana un to noieta iespējas tirgū.

Visbeidzot, kosmosa vides kontekstā ļoti vērtīgu ieguldījumu piegādes ķēdē sniedz MVU, taču šo uzņēmumu līdzdalības iespējas ļoti lielos Eiropas projektos vēl ne tuvu nav pilnībā izsmeltas, jo ir vairāki šķēršļi, kas liedz tiem šādos projektos iesaistīties. Tāpēc ar ES kosmosa finanšu instrumentiem ir jāgarantē MVU optimālākas līdzdalības un finansējuma pieejamības iespējas.

Ņemot to visu vērā:

1. Kā Komisija ir iecerējusi panākt, ka arī turpmāk tiek pamatīgi īstenota kosmosa rūpniecības politika, un jo īpaši to, ka tiek izvietoti Galileo un Copernicus satelīti, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākties attiecīgo pakalpojumu sniegšana?

2. Vai Komisija plāno atvēlēt vairāk līdzekļu kosmosa pētniecības programmām vai vismaz ļaut neiztērēto naudu izmantot nākamajā gadā, un kā Komisija nodrošinās, lai ES kosmosa finanšu instrumenti būtu pieejami MVU?

Jautājuma oriģinālvaloda: EN
Juridisks paziņojums