Deputātu jautājumi
PDF 197kWORD 19k
2018. gada 8. jūnijs
O-000060/2018
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000060/2018
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Karin Kadenbach, Georges Bach, Catherine Bearder, Dominique Bilde, Richard Corbett, Miriam Dalli, Isabella De Monte, Jørn Dohrmann, Pascal Durand, Stefan Eck, Eleonora Evi, John Flack, Jacqueline Foster, Eugen Freund, Arne Gericke, Michela Giuffrida, Karoline Graswander-Hainz, Jytte Guteland, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Maria Heubuch, John Howarth, Jude Kirton-Darling, Jeppe Kofod, Zdzisław Krasnodębski, Jean Lambert, Jo Leinen, Arne Lietz, Edouard Martin, Alex Mayer, Ana Miranda, Marlene Mizzi, Maria Noichl, Younous Omarjee, Massimo Paolucci, Sirpa Pietikäinen, Pavel Poc, Evelyn Regner, Michèle Rivasi, Pirkko Ruohonen-Lerner, Davor Škrlec, Bart Staes, Keith Taylor, Thomas Waitz, Josef Weidenholzer

 Temats: Dzīvnieku labturība, antimikrobiālo līdzekļu lietošana un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekme uz vidi

Direktīva 2007/43/EC nosaka minimālos standartus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai. Tomēr Komisijas ziņojums par direktīvas ietekmi uz dzīvnieku labturību neparādīja nekādus būtiskus uzlabojumus un demonstrēja, ka izpilde dalībvalstīs ir labākajā gadījumā nekonsekventa. Reālā situācija ir tāda, ka gaļas cāļi tiek turēti pa desmitiem tūkstošu klajās nojumēs, uz mitriem pakaišiem, bez jebkādas iespējas realizēt dabisku uzvedību, piemēram, iespēja tupēt laktā, kašņāties bagātināšanas substrātos vai uzturēties dabīgajā apgaismojumā. Turklāt direktīva nepievēršas negatīvajām sekām dzīvnieku labturības aspektā, kas tieši izriet no selekcijas straujai augšanai — problēmai, kas tika uzsvērta vairākos Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumos, kā arī Komisijas ziņojumā. Šie sliktie apstākļi bieži vien prasa veikt masveida ārstēšanu ar antibiotikām, lai novērstu vai ierobežotu slimības uzliesmojumus, kas rada nopietnas bažas saistībā ar cilvēku veselību. Vairāki mājputnu slimību izraisītāju celmi, kas var izraisīt nopietnas slimības cilvēkiem, tagad uzrāda rezistenci pret antibiotikām, ko lieto mājputnu ražošanā, kā tas ir Campylobacter spp. un Salmonella spp. multirezistences gadījumā E. coli celmos, ko atklāja mājuputnos un mājputnu gaļā, kurus EFSA nesen definēja kā ļoti satraucošus.

Tajā pašā laikā Greenpeace nesen sagatavotajā ziņojumā norāda, ka rūpnieciska mājputnu ražošana rada ievērojamu amonjaka piesārņojumu gaisā, augsnē un ūdenī, un aicina Komisiju pārtraukt subsidēt milzīgas fermas, dodot priekšroku ilgtspējīgākām sistēmām un praksei. Putnkopības nozare īsteno centienus samazināt gan antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, gan ietekmi uz vidi, bet, ja aplūkojam šo nozari no “Vienas veselības” un “Vienas labklājības” perspektīvas, ir skaidrs, ka ir steidzami nepieciešama visaptveroša pieeja, lai padarītu putnkopības nozari ilgtspējīgāku un atbilstošāku dzīvnieku labturības prasībām, vienlaikus saglabājot tās ekonomisko dzīvotspēju.

1. Vai Komisija rīkosies izlēmīgi, lai uzlabotu Broileru direktīvas izpildi, jo īpaši attiecībā uz saskaņotu ar dzīvniekiem saistītu indikatoru sistemātisku un konsekventu izmantošanu, lai uzlabotu dzīvnieku labturību saimniecībās?

2. Kādus pasākumus Komisija ir iecerējusi, lai atbalstītu alternatīvas cāļu audzēšanas sistēmas, — piemēram, tādas, kurās izmanto augstākas labturības šķirnes, mājputu bara mazāku blīvumu, vides uzlabošanu, piekļuvi dabīgajam apgaismojumam un/vai āra novietnēs un labāku gaisa kvalitāti, — ņemot vērā, ka šādas sistēmas var palīdzēt samazināt amonjaka emisijas un samazināt nepieciešamību pēc nekritiskas antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas, kā arī uzlabot dzīvnieku labturību?

3. Kad Komisija publicēs ziņojumu par to, kāda sociālekonomiskā ietekme ir obligātajai cāļu gaļas produkcijas marķēšanas metodei, kas paredzēta Direktīvas 2007/43/EK 5. pantā?

Jautājuma oriģinālvaloda: EN
Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 11. jūnijsJuridisks paziņojums