KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās
17.9.2014 - (2014/2841(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D (B8‑0118/2014)
ECR (B8‑0122/2014)
PPE (B8‑0123/2014)
Verts/ALE (B8‑0127/2014)
ALDE (B8‑0128/2014)
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Jacek Saryusz-Wolski, Arnaud Danjean, Othmar Karas, Andrej Plenković, Sandra Kalniete, Ivo Belet, Jerzy Buzek, David McAllister, Michael Gahler, Lars Adaktusson, Lorenzo Cesa, Anna Maria Corazza Bildt, Andrzej Grzyb, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Gabrielius Landsbergis, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Monica Luisa Macovei, Gabriel Mato, György Schöpflin, Davor Ivo Stier, Dubravka Šuica, Jarosław Leszek Wałęsa, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Valdis Dombrovskis, Ivana Maletić PPE grupas vārdā
Knut Fleckenstein, Victor Boştinaru, Richard Howitt, Ana Gomes, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Boris Zala, Kati Piri, Marju Lauristin, Liisa Jaakonsaari, Goffredo Maria Bettini, Nicola Caputo, Arne Lietz, Francisco Assis, Miroslav Poche, Vilija Blinkevičiūtė, Andi Cristea, Marc Tarabella, Afzal Khan, Jo Leinen S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Geoffrey Van Orden, Roberts Zīle, Ruža Tomašić, Dawid Bohdan Jackiewicz, Jadwiga Wiśniewska, Zbigniew Kuźmiuk, Beata Barbara Gosiewska, Janusz Wojciechowski, Zdzisław Krasnodębski ECR grupas vārdā
Johannes Cornelis van Baalen, Petras Auštrevičius, Antanas Guoga, Kaja Kallas, Andrus Ansip, Pavel Telička, Juan Carlos Girauta Vidal, Ramon Tremosa i Balcells, Nathalie Griesbeck, Marielle de Sarnez, Marietje Schaake, Ivan Jakovčić, Gérard Deprez, Fredrick Federley, Louis Michel, Martina Dlabajová ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā
Valentinas Mazuronis, Iveta Grigule
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ukrainā un pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par Ukrainu[1],
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 22. jūlija un 15. augusta secinājumus un Eiropadomes 2014. gada 30. augusta secinājumus par Ukrainu,
– ņemot vērā EĀDD preses sekretāra 2014. gada 11. septembra paziņojumu par Igaunijas policijas darbinieka nolaupīšanu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā[2], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā[3], 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši ‒‒ destabilizāciju Austrumukrainā[4] un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par stāvokli Ukrainā[5],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi[6],
– ņemot vērā 2014. gada 5. septembrī Velsā notikušās NATO augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju,
– ņemot vērā Eiropas Lauksaimniecības padomes 2014. gada 5. septembra ārkārtas sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā 2014. gada 12. septembra ministru sanāksmes kopīgo paziņojumu par ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma / Padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma (AN/PVBTN) īstenošanu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā 2014. gada vasarā saasinājās konflikts Ukrainas austrumdaļā; tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vismaz 3000 cilvēku ir gājuši bojā un tūkstošiem ir ievainoti, kamēr simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju ir pametuši konflikta zonas; tā kā konflikta ekonomiskās izmaksas, tostarp austrumu reģionu atjaunošanas izmaksas, ir liela Ukrainas sociālās un ekonomiskās attīstības problēma;
B. tā kā trīspusējā kontaktgrupa 5. septembrī Minskā vienojās par pamieru, kas stājās spēkā tajā pašā dienā; tā kā vienošanās ietvēra arī 12 punktu protokolu par ķīlnieku atbrīvošanu, humanitārās situācijas uzlabošanas pasākumiem, visu nelegālo bruņoto grupējumu, bruņojuma un algotņu atvilkšanu no Ukrainas un Doņeckas un Luhanskas reģionu decentralizācijas pasākumiem;
C. tā kā kopš piektdienas, 5. septembra, galvenokārt Krievijas karavīri un separātisti Mariupoles un Doņeckas lidostas tuvumā ir vairākkārt pārkāpuši pamieru un citās vietās ir mēģinājuši izprovocēt Ukrainas aizsardzības spēku atbildes reakciju;
D. tā kā iepriekšējās nedēļās Krievija pastiprināja militāro klātbūtni Ukrainas teritorijā un loģistikas atbalstu separātistu kaujiniekiem, nepārtraukti nodrošinot ieročus, munīciju, bruņumašīnas un aprīkojumu, algotņus un maskētus karavīrus, neskatoties uz ES aicinājumiem darīt visu iespējamo, lai situācija kļūtu mierīgāka; tā kā kopš krīzes sākuma Krievijas Federācija pie Ukrainas robežas ir koncentrējusi militāro personālu un tehniku;
E. tā kā Krievijas tiešā un netiešā militārā intervence Ukrainā, tostarp Krimas aneksija, pārkāpj starptautiskās tiesības, tostarp ANO Hartu, Helsinku Nobeiguma aktu un 1994. gada Budapeštas vienošanos; tā kā Krievija turpina atteikties īstenot Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā;
F. tā kā Eiropadome 30. augustā aicināja iesniegt priekšlikumus, kā pastiprināt ES ierobežojošos pasākumus, ņemot vērā Krievijas destabilizējošās darbības Ukrainas austrumdaļā; tā kā minētie priekšlikumi stājās spēkā 12. septembrī;
G. tā kā pēc tam, kad 2014. gada 21. martā tika parakstīti Asociācijas nolīguma politiskie noteikumi, 2014. gada 27. jūnijā Eiropas Savienība un Ukraina oficiāli parakstīja atlikušo šā nolīguma daļu — Padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu; tā kā Eiropas Parlaments un Verkhovna Rada vienlaicīgi ratificēja Asociācijas nolīgumu; tā kā Komisija 12. septembrī paziņoja, ka Asociācijas nolīguma pagaidu piemērošana tiks atlikta līdz 2015. gada 31. decembrim; tā kā līdz ar to tiks pagarinātas vienpusējās tirdzniecības preferences, kuras ES piešķīrusi Ukrainai un kuras būtu beigušās šā gada 1. novembrī;
H. tā kā Krievijas valdība 7. augustā pieņēma sarakstu, kurā uzskaitīti ES, ASV, Norvēģijas, Kanādas un Austrālijas produkti, kas uz vienu gadu aizliegti Krievijas tirgū; tā kā vislielāko ietekmi izjutīs ES, jo Krievija ir otrais lielākais ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgus un sestais lielākais zivsaimniecības produktu tirgus un 73 % šobrīd aizliegto importa produktu ir no ES; tā kā ierobežojumi, ko pašlaik piemēro Krievija, kopumā varētu apdraudēt tirdzniecību EUR 5 mljrd. apmērā un ietekmēt ienākumus 9,5 milj. ES iedzīvotāju, kas strādā visvairāk skartajos lauksaimniecības uzņēmumos;
I. tā kā aizliegums importēt Krievijas tirgū ES pārtikas produktus, kas ir īpaši skāris augļu un dārzeņu nozari, kā arī piena un gaļas nozares, domino efekta dēļ varētu izraisīt pārmērīgu piedāvājumu iekšējā tirgū, bet aizliegums Krievijas tirgū importēt ES zivsaimniecības produktus varētu radīt smagas problēmas dažās dalībvalstīs; tā kā aizliegto zivsaimniecības produktu kopējā vērtība sasniedz gandrīz EUR 144 milj.;
J. tā kā Krievija apdraud ES drošību, regulāri pārkāpjot Somijas, Baltijas valstu un Ukrainas gaisa telpu robežas, kā arī nesen apturot gāzes piegādi Polijai, tādējādi samazinot Krievijas eksportu uz šo valsti par 45 %;
K. tā kā NATO augstākā līmeņa sanāksme Ņūportā vēlreiz apstiprināja, ka NATO kopā ar Ukrainu iestājas pret Krievijas destabilizējošo ietekmi, piedāvāja atbalstu Ukrainas bruņoto spēku nostiprināšanai un aicināja Krieviju atvilkt karaspēku no Ukrainas un izbeigt nelikumīgo Krimas aneksiju;
L. tā kā traģiskā Malaysian Airlines reisa MH17 lidmašīnas notriekšana Doņeckas reģionā izraisīja starptautiskās un Eiropas sabiedrības sašutumu; tā kā ANO un ES pieprasīja veikt negadījuma apstākļu pilnīgu starptautisko izmeklēšanu un tā kā negadījuma vaininieku tiesāšana ir morāls un juridisks pienākums,
1. atzinīgi vērtē Minskas pamiera vienošanās parakstīšanu un aicina iesaistītās puses pielikt visas pūles, lai to pilnībā un godprātīgi īstenotu, tādējādi nodrošinot patiesa miera procesa sākumu, tostarp panākt pastāvīgu un efektīvu Ukrainas robežas kontroli, ko apstiprina EDSO, pilnīgu un beznosacījumu Krievijas karaspēka, nelikumīgu bruņoto grupējumu, bruņojuma un algotņu atvilkšanu no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un ķīlnieku atbrīvošanu; nosoda to, ka galvenokārt Krievijas spēki un separātisti pastāvīgi pārkāpj pamieru un turpina papildināt savas rindas;
2. aicina visas puses ievērot pamieru un atturēties no jebkādas darbības, kas apdraudētu vienošanos; tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijas karaspēks pamieru var izmantot kā iespēju pārgrupēties, lai turpinātu ofensīvu ar mērķi izveidot „sauszemes koridoru” uz Krimu un tālāk līdz Piedņestrai;
3. stingri nosoda Krievijas Federāciju par nepieteikta „hibrīdkara” vešanu pret Ukrainu, izmantojot Krievijas regulāro armiju, un par nelikumīgo bruņoto grupu atbalstīšanu; uzsver, ka šādas Krievijas vadītāju īstenotas darbības ir drauds ne tikai Ukrainas nedalāmībai un neatkarībai, bet arī visam Eiropas kontinentam; aicina Krieviju nekavējoties izvest visu militāro tehniku un personālu no Ukrainas, aizliegt kaujinieku un ieroču ieplūšanu Ukrainas austrumdaļā un pārtraukt tieši vai netieši atbalstīt separātistu spēku darbības Ukrainas teritorijā;
4. atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei, robežu neaizskaramībai un tās tiesībām izvēlēties Eiropas ceļu; atkārtoti uzsver, ka starptautiskā sabiedrība neatzīs Krimas un Sevastopoles nelegālo pievienošanu un centienus Donbasa reģionā izveidot kaut ko līdzīgu republikām; atzinīgi vērtē ES lēmumu aizliegt importu no Krimas, ja vien izcelsmes sertifikātu nav izdevušas Ukrainas iestādes; turklāt nosoda Ukrainas pilsoņiem Krimā piespiedu kārtā noteikto pienākumu mainīt pasi, ukraiņu un Krimas tatāru vajāšanas un pašpasludināto līderu izteiktos draudus Krimas iedzīvotājiem, kas pauduši ieinteresētību balsot gaidāmajās parlamenta vēlēšanās;
5. uzsver, ka EDSO ir izšķiroša loma Ukrainas krīzes atrisināšanā, jo tai ir pieredze risināt bruņotus konfliktus un krīzes, un to, ka gan Krievijas Federācija, gan Ukraina ir šīs organizācijas locekles; aicina dalībvalstis, Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju darīt visu iespējamo, lai stiprinātu un palielinātu EDSO Īpašās uzraudzības misiju Ukrainā gan pieredzējuša personāla ziņā, gan attiecībā uz loģistikas risinājumiem un aprīkojumu; uzsver nepieciešamību bez turpmākas kavēšanās izvietot EDSO novērotājus visā Ukrainas un Krievijas pierobežā, ko pašlaik kontrolē separātisti;
6. uzsver, ka minētās reformas un Asociācijas programma jāīsteno līdztekus nepārtrauktai cīņai ar mērķi nodrošināt Ukrainas teritoriālo integritāti un vienotību; atkārto, ka šie abi uzdevumi ir nesaraujami un sinerģiski saistīti; uzsver, ka vajadzīgs miermīlīgs dialogs un decentralizācija, kas tomēr nodrošina, ka centrālā valdība saglabā varu visā teritorijā, tādējādi garantējot Ukrainas vienotību; uzsver nepieciešamību palielināt dažādu sabiedrības kopienu savstarpējo uzticēšanos un aicina īstenot ilgtspējīgu samierināšanās procesu; uzsver nozīmi, kāda šajā sakarībā ir iekļaujošam nacionālam dialogam, propagandas un tādu izteikumu un retorikas nepieļaušanai, kas var pastiprināt konflikta saasināšanos; uzsver, ka šādā iekļaujošā dialogā ir jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pārstāvji no visiem reģioniem un mazākumtautībām;
7. atzinīgi vērtē to, ka Verkhovna Rada un Eiropas Parlaments vienlaikus ratificēja AN/PVBTN; uzskata, ka tas ir svarīgs solis, kas apliecina abu pušu apņēmību to sekmīgi īstenot; ņem vērā, ka ES un Ukrainas Padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīguma provizoriskā īstenošana varētu tikt atlikta līdz 2015. gada 31. decembrim, tās vietā pagarinot vienpusējus tirdzniecības pasākumus, kas de facto nozīmē asimetrisku nolīguma īstenošanu; pauž nožēlu par Krievijas ārkārtas pasākumiem un izdarītā spiediena līmeni; apgalvo, ka nolīgums netiks mainīts un ka Eiropas Savienība to jau ir ļoti skaidri darījusi zināmu, nolīgumu ratificējot; aicina pārējās dalībvalstis nevilcināties ar AN/PVBTN ar Ukrainu ratifikāciju; ņem vērā pašreizējās apspriedes starp Ukrainu, Krieviju un ES par AN/PVBTN ar Ukrainu īstenošanu un cer, ka tas palīdzēs atrisināt visus pārpratumus;
8. uzsver, ka turpmākie mēneši līdz AN/PVBTN īstenošanai būtu jāizmanto, lai veiktu vajadzīgo Ukrainas politiskās sistēmas, ekonomikas un sabiedrības pārveidi un modernizāciju saskaņā ar Asociācijas programmu; atzinīgi vērtē prezidenta P. Porošenko izsludināto reformu programmu, kas ietver tiesību aktus korupcijas apkarošanas, decentralizācijas un amnestijas jomā; aicina Komisiju un ĒADD nekavējoties izstrādāt vispārēju un vērienīgu finansiālā atbalsta un palīdzības paketi Ukrainai un jo īpaši iedzīvotājiem Ukrainas austrumdaļā, lai atbalstītu darbu pie politiska risinājuma un nacionālās samierināšanās nodrošināšanas;
9. norāda, ka 16. septembrī Verkhovna Rada pieņemtie likumi par dažu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonu īpašo statusu ir būtisks ieguldījums situācijas deeskalācijai, īstenojot Ukrainas prezidenta miera plānu;
10. atbalsta vasarā pieņemtos ES ierobežojošos pasākumus pret Krieviju tās izvērstās agresijas dēļ, un pieņem zināšanai to stāšanos spēkā 2014. gada 12. septembrī; uzskata, ka visām sankcijām jābūt tādām, kas nedotu iespējas ar Kremli saistītajām kompānijām tās apiet; aicina ES stingri uzraudzīt tādas ekonomiskās sadarbības formas kā parāda akcijas un kopuzņēmumi;
11. aicina dalībvalstis un EEZ valstis pieņemt skaidri noteiktu indikatoru kopumu, kuru ievērošana varētu padarīt nevajadzīgus jaunus ierobežojošus pasākumus pret Krieviju vai būtu iespējams atcelt iepriekš noteiktās sankcijas; uzskata, ka šajos indikatoros jāietver: Krievijas karaspēka un algotņu pilnīga izvešana no Ukrainas teritorijas; bruņojuma un aprīkojuma piegāžu izbeigšana teroristiem; pamiera režīma pilnīga ievērošana no Krievijas puses; pamiera režīma efektīva starptautiska kontrole un verifikācija; Ukrainas kontroles atjaunošana pār visu tās teritoriju; aicina Padomi un dalībvalstis neatcelt sankcijas tikmēr, kamēr nav ievēroti visi minētie nosacījumi, un būt gatavām noteikt jaunas papildu sankcijas par jebkādām Krievijas darbībām, kas vērstas uz pamiera pārkāpšanu vai spriedzes tālāku eskalāciju Ukrainā;
12. atgādina, ka ES noteiktie ierobežojošie pasākumi ir tieši saistīti ar Krievijas Federācijas starptautisko tiesību pārkāpumiem, nelegāli anektējot Krimu un destabilizējot stāvokli Ukrainā, savukārt nav attaisnojami Krievijas Federācijas pieņemtie tirdzniecības pasākumi, tostarp pret Ukrainu un Austrumu partnerības valstīm, kuras nesen noslēgušas asociācijas nolīgumus ar ES; aicina Es apsvērt iespējas Krieviju izslēgt no civilās nukleārās sadarbības un Swift sistēmas;
13. aicina Komisiju uzmanīgi sekot Krievijas t.s. „pretsankciju” ietekmei un atbalstīt ražotājus, kurus skar Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi; atzinīgi vērtē ES Lauksaimniecības padomes 5. septembrī pieņemtos pasākumus un mudina Komisiju izpētīt veidus, kā ES nākotnē labāk varētu tikt galā ar līdzīgām krīzēm, un darīt visu iespējamo, lai sniegtu pienācīgu un savlaicīgu atbalstu skartajiem Eiropas ražotājiem; izsaka nožēlu par ātri bojājošos augļu un dārzeņu tirgum paredzēto tirgus ārkārtas pasākumu apturēšanu, bet nosoda šāda atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu; mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt jaunu shēmu;
14. aicina Komisiju uzmanīgi sekot lauksaimniecības, pārtikas, zivju un akvakultūras tirgiem, informēt Padomi un Eiropas Parlamentu par visām to izmaiņām un novērtēt veikto pasākumu ietekmi, lai iespējami paplašinātu iekļauto produktu sarakstu un palielināt EUR 125 milj. budžetu; mudina Komisiju neaprobežoties tikai ar tirgus pasākumiem, bet veikt arī vidēja termiņa pasākumus (piemēram, popularizācijas pasākumus), lai stiprinātu ES klātbūtni trešo valstu tirgos;
15. izskata iespējas izmantot ES līdzekļus, kas nav paredzēti lauksaimniecībai, jo krīze pirmkārt un galvenokārt ir politiska rakstura, un to nav izraisījuši tirgus darbības traucējumi vai nelabvēlīgi laika apstākļi;
16. uzsver, ka vidēja un ilga termiņa politiskā un ekonomiskā stabilitāte un attīstība Krievijā ir atkarīga no patiesas demokrātijas rašanās, un uzsver, ka turpmākās ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijā;
17. pauž gandarījumu par to gūstekņu atbrīvošanu, kurus gūstā turēja nelegālas kaujinieku grupas Ukrainas austrumdaļā, un prasa atbrīvot Ukrainas izcelsmes ieslodzītos, kurus tur apcietinājumā Krievijas Federācijā; norāda īpaši uz Ukrainas brīvprātīgās Nadeždas Savčenko gadījumu, kuru separātisti jūnijā sagūstīja, nodeva Krievijai un kura joprojām tiek turēta apcietinājumā;
18. atzinīgi novērtē NATO jauno apņemšanos par kolektīvās drošības prioritātēm un Vašingtonas līguma 5. panta ievērošanu; atzinīgi novērtē NATO augstākā līmeņa sanāksmē Ņūportā pieņemtos lēmumus paaugstināt austrumu sabiedroto drošības līmeni, izveidojot ļoti ātras reaģēšanas apvienotos spēkus, nodrošināt pastāvīgi rotējošu NATO spēku militāro klātbūtni un izveidot loģistikas infrastruktūru, kā arī pūliņus, kas vērsti uz Ukrainas spēju paaugstināšanu pašai aizsargāt savu drošību; ņem vērā, ka dalībvalstis divpusēju attiecību līmenī var Ukrainai piegādāt tās drošībai un aizsardzībai vajadzīgos ieročus, tehniku un tehnoloģijas;
19. uzsver neatkarīgas, ātras un pilnīgas izmeklēšanas svarīgumu, kas uzticēta Nīderlandes izmeklētājiem no Dutch Safety Board, lai noskaidrotu Malaysian Airlines reisa MH17 lidmašīnas notriekšanas cēloņus, un nepieciešamību tiesāt personas, kas ir atbildīgas par šīs katastrofas izraisīšanu; pieņem zināšanai, ka 2014. gada 9. septembrī publiskots Nīderlandes izmeklētāju sākotnējais ziņojums par MH17 katastrofas izmeklēšanas rezultātiem; uzsver, ka, pamatojoties uz sākotnēji līdz šim konstatēto, nav pazīmju, ka MH17 avāriju izraisīja tehniska kļūme vai apkalpes darbības, bet ka lidmašīnas priekšējā daļā redzamie bojājumi liecina, ka tajā no ārpuses ietriecies liels skaits objektu ar lielu enerģiju; pauž nožēlu, ka nemiernieki joprojām izmeklētājiem nedod netraucētu piekļuvi katastrofas vietai, un aicina visas puses nekavējoties nodrošināt piekļuvi;
20. stingri uzskata, ka ES vienīgā iespējamā atbilde uz Krievijas draudiem ir būt vienotiem un runāt vienā balsī; uzskata, ka ES ir jāpārdomā savas attiecības ar Krieviju, jāatsakās no stratēģiskās partnerības pieejas un jāatrod jauna un vienota pieeja;
21. pauž dziļas bažas par katastrofisko humanitāro situāciju Ukrainas austrumos, un īpaši par to, ka tuvojas ziema; norāda, ka nekavējoties ir jāsniedz humānā palīdzība un atbalsts iedzīvotājiem konflikta skartajās zonās, kā arī valsts iekšienē pārvietotajām personām un bēgļiem; atzinīgi vērtē Komisijas nesenos lēmumus piešķirt Ukrainai EUR 22 milj. kā humāno un attīstības palīdzību; aicina uz jauniem neatliekamiem pasākumiem pilnīgā ES izpildījumā un uzraudzībā, tostarp humānās palīdzības konvoju visvairāk cietušo atbalstam; atgādina, ka humānā palīdzība Ukrainas austrumdaļai ir jāsniedz, pilnībā ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un humānos, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus un nodrošinot ciešu koordināciju ar Ukrainas valdību, ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju (SSKK);
22. mudina Komisiju sākt gatavot trešo vērienīgo paketi par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, kā arī uzņemties vadošo lomu, organizējot donoru konferenci Ukrainai, kurai jānotiek līdz 2014. gada beigām, iesaistot starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu institūcijas un pilsonisko sabiedrību; uzsver starptautiskās sabiedrības apņēmības svarīgo nozīmi, lai Ukrainā atbalstītu ekonomisko un politisko stabilizāciju un reformas;
23. atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu nepārtrauktos pūliņus nodrošināt tiesības uz izglītību un jo īpaši nodrošināt, ka visi bērni iespējami drīz var atgriezties konflikta skartajās skolās; atgādina par psihosociālā atbalsta svarīgo nozīmi visiem bērniem, kuri bijuši tieši pakļauti vardarbīgo notikumu ietekmei;
24. asi nosoda nelikumīgo Igaunijas pretizlūkošanas dienesta darbinieka nolaupīšanu Igaunijas teritorijā un aizvešanu uz Krieviju un aicina Krievijas iestādes nekavējoties atbrīvot E. Kohver un ļaut viņam droši atgriezties Igaunijā;
25. vērš uzmanību uz nesen saņemtajiem ticamajiem ziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem konflikta zonās, ko pastrādājis galvenokārt Krievijas regulārās armijas kontingents un separātisti, un dažos gadījumos arī valdības spēki; atbalsta Ukrainas valdības aicinājumu izveidot vienotu un regulāri aktualizētu nolaupīšanas gadījumu reģistru, un rūpīgi un objektīvi izmeklēt visas apsūdzības par nelikumīgu spēka lietošanu, cietsirdīgu izturēšanos vai spīdzināšanu;
26. atzinīgi vērtē to, ka Komisija pieņēma 4. progresa ziņojumu par Ukrainā īstenotā vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, un Padomes lēmumu sākt otrā posma īstenošanu; stingri pieprasa, lai starp Eiropas Savienību un Ukrainu ātri tiktu ieviests bezvīzu režīms, kas būtu konkrēta atbilde uz Maidana laukumā protestējušo cilvēku eiropeisko orientāciju; kamēr tas vēl nav izdarīts, vēlreiz prasa nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību, kādā par lētu maksu būtu iespējams saņemt vīzu;
27. aicina turpināt trīspusējās sarunas par gāzes piegādēm Ukrainai, kas pārtraukta kopš jūnija, lai rastu risinājumu to atsākšanai; atkārto, ka jānodrošina gāzes piegāde no ES kaimiņvalstīm uz Ukrainu, izmantojot gāzes reversās plūsmas;
28. aicina ES uzskatīt gāzes uzglabāšanas, starpsavienojumu un reversās plūsmas iekārtas par stratēģiski svarīgiem elementiem un tāpēc regulēt trešo pušu uzņēmumu līgumslēdzēju daļu šajos svarīgajos sektoros; turklāt aicina dalībvalstis atcelt plānotos nolīgumus ar Krieviju enerģētikas nozarē, tostarp par South Stream gāzes cauruļvadu;
29. uzsver nepieciešamību radikāli paaugstināt ES enerģētisko drošību, neatkarību un noturību pret ārēju spiedienu, veicot enerģētikas nozares konsolidāciju, turpinot enerģētikas infrastruktūras attīstīšanu ES kaimiņvalstīs un izveidojot enerogoapgādes starpsavienojumus starp šīm valstīm un ar ES saskaņā ar Enerģētikas Kopienas mērķiem, un šos kopīgu interešu projektus kā prioritāti īstenot iespējami drīzāk, lai Eiropā izveidotu pilnībā funkcionējošu brīvo gāzes tirgu;
30. atzinīgi vērtē Francijas valdības lēmumu atlikt Mistral tipa helikopteru bāzes kuģu piegādi un aicina visas dalībvalstis ieņemt līdzīgu nostāju saistībā ar eksportu, uz ko neattiecas ES lēmumi par sankcijām, jo īpaši attiecībā uz ieročiem un divējāda lietojuma precēm; atgādina, ka šis kontrakts neatbilst ES rīcības kodeksam par ieroču eksportu un 2008. gada Kopējai nostājai, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kuri reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli; aicina visas ES dalībvalstis pilnībā ievērot ieroču tirdzniecības embargo un divējāda lietojuma preču eksporta aizliegumu militāriem tiešajiem lietotājiem;
31. atzinīgi vērtē lēmumu 2014. gada 26. oktobrī Ukrainā rīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, un cer, ka Ukrainas valdība nodrošinās, ka tās būs brīvas un godīgas; aicina Ukrainu nodrošināt partiju un to politisko kampaņu finansēšanas pārredzamību un pilnībā pievērsties EDSO/ODIHR novērošanas misijas piezīmēm attiecībā uz konstatētajiem faktiem un secinājumiem par nesen notikušajām prezidenta vēlēšanām; cer uz stingru vairākuma atbalstu priekšā stāvošajiem svarīgajiem izaicinājumiem un nepieciešamajām reformām; ir gatavs nosūtīt vēlēšanu novērotājus šo vēlēšanu novērošanai un aicina izveidot lielu starptautisku vēlēšanu uzraudzības misiju, lai uzraudzītu šīs svarīgās vēlēšanas, kas notiks grūtos apstākļos;
32. uzsver, ka Krievijai mazāk nekā jebkad agrāk ir pamats kritizēt ES un Ukrainas nolīgumu vai reaģēt ar nepamatotiem tirdzniecības ierobežojumiem un militāru agresiju; pauž bažas, ka šī jaunā notikumu attīstība pamudinās Krieviju eskalēt savu politiku, kas vērsta uz Ukrainas iebiedēšanu un iekļaušanu Krievijas ietekmes sfērā; pauž bažas, ka konflikts var uzliesmot arī Gruzijā un Moldovā;
33. pauž nožēlu, ka Krievijas valdošās aprindas uzskata ES Austrumu partnerību par apdraudējumu tās politiskajām un ekonomiskajām interesēm; uzsver, ka gluži pretēji — Krievija būs ieguvēja no aktīvākas tirdzniecības un intensīvākas ekonomiskās darbības, vienlaikus uzlabojot tās drošību, ja kaimiņvalstis būs stabilas un to rīcība paredzama; pauž nožēlu par to, ka Krievija tirdzniecību izmanto kā instrumentu, lai destabilizēt reģionu, ieviešot vairākus importa aizliegumus produktiem no Ukrainas un Moldovas un pavisam nesen atceļot Neatkarīgo Valstu Sadraudzības brīvo tirdzniecības nolīgumu ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, un līdz ar to atkārtoti ieviešot vislielākās labvēlības režīma nodokli produktiem, kas nāk no šīm valstīm;
34. šajā sakarībā atkārtoti pauž pārliecību, ka minētais nolīgums nav uzskatāms par Eiropas Savienības un Ukrainas attiecību galīgo mērķi; papildus tam norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Ukrainai ― tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ― ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti, ja ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, kā arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskas valsts principa ievērošanu;
35. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei, EDSO un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2014)0009.
- [2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0170.
- [3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0248.
- [4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0457.
- [5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2014)0009.
- [6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0101.