Procedūra : 2015/2559(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0136/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0136/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/02/2015 - 4.6
CRE 12/02/2015 - 4.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0040

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 206kWORD 244k
11.2.2015
PE549.929v01-00}
PE549.930v01-00}
PE549.931v01-00}
PE549.932v01-00}
PE549.933v01-00}
PE549.935v01-00} RC1
 
B8-0136/2015}
B8-0137/2015}
B8-0138/2015}
B8-0139/2015}
B8-0140/2015}
B8-0142/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8‑0136/2015)

ALDE (B8‑0137/2015)

PPE (B8‑0138/2015)

Verts/ALE (B8‑0139/2015)

EFDD (B8‑0140/2015)

S&D (B8‑0142/2015)


par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS) (2015/2559(RSP))


Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Jacek Saryusz-Wolski, Elmar Brok, Tunne Kelam, Andrej Plenković, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Barbara Matera, Davor Ivo Stier, Lara Comi, Fernando Ruas, György Hölvényi, József Nagy PPE grupas vārdā
Victor Boștinaru, Elena Valenciano, Richard Howitt, Josef Weidenholzer, Ana Gomes, Vincent Peillon, Goffredo Maria Bettini, Nikos Androulakis, Gilles Pargneaux, Tonino Picula, Kati Piri, Nicola Caputo, Alessia Maria Mosca, Andi Cristea, Simona Bonafè, Viorica Dăncilă, Victor Negrescu, David Martin, Arne Lietz, Zigmantas Balčytis, Brando Benifei, Javi López, István Ujhelyi, Enrique Guerrero Salom, Andrejs Mamikins, Francisco Assis, Afzal Khan, Csaba Molnár, Doru‑Claudian Frunzulică S&D grupas vārdā
Charles Tannock, David Campbell Bannerman, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā
Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells, Ilhan Kyuchyuk, Ivo Vajgl, Beatriz Becerra Basterrechea, Louis Michel, Pavel Telička, Petr Ježek, Ivan Jakovčić, Gérard Deprez, Javier Nart, Hilde Vautmans, Petras Auštrevičius, Martina Dlabajová, Fredrick Federley, Marielle de Sarnez, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Dita Charanzová, Izaskun Bilbao Barandica, Urmas Paet, Fernando Maura Barandiarán, José Inácio Faria ALDE grupas vārdā
Alyn Smith, Judith Sargentini, Davor Škrlec, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Piernicola Pedicini, Dario Tamburrano, Laura Agea, Eleonora Evi, Rosa D'Amato, Valentinas Mazuronis, Tiziana Beghin EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS) (2015/2559(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku un Sīriju,

–   ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku un Sīriju, jo īpaši 2014. gada 15. decembrī pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā Padomes 2014. gada 30. augustā pieņemtos secinājumus par Irāku un Sīriju,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2015. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu „Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi”,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014) un Nr. 2170 (2014), kā arī Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. S-22/1,

–   ņemot vērā ANO 2014. gada 14. novembra ziņojumu „Baiļu varā — dzīve Sīrijā, kurā valda ISIS”, ko sagatavojusi Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā,

–   ņemot vērā ANO Bērnu tiesību komitejas 2015. gada 4. februārī publicētos noslēguma apsvērumus par apvienoto otro līdz ceturto periodisko ziņojumu par Irāku,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–   ņemot vērā nesenos Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos António Guterres paziņojumus par Sīrijas un Irākas bēgļu stāvokli,

–   ņemot vērā 2014. gada 5. septembrī NATO samitā pieņemto deklarāciju,

–   ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–   ņemot vērā 2014. gada 15. septembra Parīzes starptautiskās konferences par mieru un drošību Irākā pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra normatīvo rezolūciju par šīm partnerattiecībām,(1)

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā pašreizējā vardarbīgā krīze Sīrijā, ko izraisīja Asada režīma un teroristu īstenotā vardarbība, ir radījusi līdz šim nepieredzēta apmēra humanitāru katastrofu un tās laikā ir nogalināti vairāk nekā 200 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji, vairāk nekā 7,6 miljoni ir pārvietoti valsts iekšienē, bet vairāk nekā 12,2 miljoniem cilvēku Sīrijā ir steidzami nepieciešama palīdzība; tā kā 211 500 cilvēku joprojām atrodas aplenkumā — valdības spēku aplenkumā ir 185 000, bet opozīcijas spēku aplenkumā ir 26 500 cilvēku; tā kā vairāk nekā 3,8 miljoni sīriešu ir pametuši savu valsti, dodoties galvenokārt uz Libānu (1 160 468 bēgļi), Turciju (1 623 839), Jordāniju (621 773) un Ēģipti /Ziemeļāfriku (160 772);

B.  tā kā humanitārā situācija Irākā pašreizējā konflikta, vardarbības un teroristu organizācijas ISIL/Da’esh īstenoto represiju rezultātā turpina pasliktināties un vairāk nekā 5,2 miljoniem cilvēku steidzami ir nepieciešama humānā palīdzība, bet vairāk nekā 2.1. miljons irākiešu ir pārvietoti valsts iekšienē; tā kā 3,6 miljoni cilvēku dzīvo ISIL/Da’esh kontrolētajās teritorijās un 2,2 miljoniem no viņiem ir steidzami nepieciešama palīdzība, un tā kā piekļūt šiem cilvēkiem ir ārkārtīgi sarežģīti; tā kā Irāka ir arī uzņēmusi vairāk nekā 233 000 bēgļu no Sīrijas;

C. tā kā daudzi bēgļi un iekšzemē pārvietotie cilvēki nav reģistrēti, un tas neļauj nereģistrētajiem iedzīvotājiem saņemt tik nepieciešamo humāno palīdzību un izmantot būtiskākos aizsardzības pasākumus;

D. tā kā teroristu organizācija ISIL/Da’esh, pielietojot brutālu un vispārēju vardarbību, ir iekarojusi Irākas ziemeļrietumu teritorijas, cita starpā Irākas otro lielāko pilsētu Mosulu, un tā kā tūlīt pēc tam ar nāvessodu tika sodīti Irākas iedzīvotāji, piemēroti šariata likumi skarbākajā to interpretācijā, iznīcinātas šiītu, sufiju, sunnītu, jazīdu, kurdu un kristiešu kulta vietas un svētnīcas un veikti citi nežēlīgi noziegumi pret civiliedzīvotājiem, kas jo īpaši skāra sievietes un bērnus;

E.  tā kā bijušais Ba’ath partijai lojālais Irākas armijas militārais personāls ir pievienojies ISIL/Da’esh un tā kā Irākas armijas darbu apgrūtina plaši izplatīta korupcija un politiķu iejaukšanās, kas traucē tai efektīvi cīnīties pret ISIL/Da’esh;

F.  tā kā ISIL/Da’esh kontrolētajā teritorijā ir izveidotas nelikumīgas tā dēvētās „šariata tiesas”, kas izpilda barbariskus, nežēlīgus un necilvēcīgus sodus vīriešiem, sievietēm un bērniem; tā kā ISIL/Da’esh ir publiskojusi pati savu kriminālkodeksu, kurā uzskaitīti noziegumi, par kuriem pienākas tāds sods kā amputēšana, nomētāšana ar akmeņiem un sišana krustā; tā kā sods cilvēkiem tiek piespriests par to, ka viņi ir pārkāpuši grupējuma ekstrēmi interpretētos islāma šariata likumus, vai arī tāpēc, ka viņi tiek uzskatīti par neuzticamiem;

G. tā kā ISL/Da’esh Irākas un Sīrijas ziemeļos ir sākusi sistemātiskas etniskās tīrīšanas kampaņas, pastrādājot kara noziegumus un klajus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp masveida nogalināšanu un nolaupīšanu, kas vērsta pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm; tā kā ANO jau vairākas reizes ir ziņojusi par mērķtiecīgām slepkavībām, piespiedu pievēršanu citai ticībai, sieviešu nolaupīšanu, izvarošanu un tirdzniecību ar tām, sieviešu un bērnu paverdzināšanu, bērnu vervēšanu, lai izmantotu viņus kā pašnāvniekus bumbu sprādzienu rīkošanai, kā arī par seksuālu un fizisku vardarbību un spīdzināšanu; tā kā ISIL/Da’esh vēršas pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, tostarp kristiešu, kurdu, jezīdu, turkmēņu, šabaku, kakaiešu, sābiešu un šiītu kopienām, kā arī pret daudziem arābiem un sunnītu musulmaņiem;

H. tā ka ANO Bērnu tiesību komitejas 2015. gada 4. februāra ziņojumā ir norādīts, ka ISIL/Da’esh kaujinieki nolaupītos bērnus pārdod seksa verdzībā vai nogalina, arī sitot krustā un aprokot dzīvus; tā kā lielākajai daļai bēgļu un pārvietoto personu bērnu nav pieejama izglītība;

I.   tā kā ISIL/Da’esh Sīrijā un Irākā ir nogalinājusi un nolaupījusi ļoti daudz sieviešu un bērnu; tā kā tiek ziņots, ka nolaupītās sievietes un meitenes tiek izvarotas, viņas cieš no seksuālas vardarbības, tiek piespiedu kārtā izprecinātas kaujiniekiem vai arī pārdotas seksuālā verdzībā; tā kā dažas sievietes verdzībā ir pārdotas pat par tik niecīgu summu kā 25 ASV dolāri; tā kā grupējums īpaši vēršas pret jezīdu sievietēm Irākā; tā kā ir skaidri redzams, ka trūkst integrētu seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu un pakalpojumu personām, kas cietušas no seksuālas vardarbības un vardarbības dzimuma dēļ (SGBV);

J.   tā kā apdraudētas šķiet tieši izglītotas un savā profesijā strādājošas sievietes, un jo īpaši tās sievietes, kas ir kandidējušas uz vēlētu amatu valsts pārvaldē; tā kā ziņojumos ir norādīts, ka ir nogalinātas vismaz trīs juristes, un nesen Mosulas (Mosul) centrā nogalinātas četras ārstes; tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) Cilvēktiesību padomes sanāksmē 2015. gada martā plāno nākt klajā ar ziņojumu, kurā būs dokumentēti ISIL/Da’esh cilvēktiesību pārkāpumi Irākā; tā kā no necilvēcīgas vardarbības ir cietuši arī cilvēki, kas atteikušies no islāma;

K. tā kā arī lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas kļūst par upuriem ISIL/Da’esh pastrādātajai vardarbībai un slepkavībām, kas izdarītas pilnīgas nesodāmības apstākļos; tā kā šie cilvēki reģionā ir īpaši neaizsargāti, ņemot vērā to, cik ierobežots viņiem ir ģimenes un sabiedrības atbalsts un valdības aizsardzība, un tā kā šo cilvēku drošība ir apdraudēta arī bēgļu kopienās un dažu patvēruma valstu sabiedrībā;

L.  tā kā šā konflikta upuriem, tostarp izvarošanas upuriem, nav pieejama specifiska psiholoģiskā palīdzība;

M. tā kā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ir paziņojis, ka gandrīz 50 % no visiem sīriešiem ir zaudējuši savas mājas un 40 % no bēgļiem ir spiesti dzīvot vispārējiem standartiem neatbilstošos apstākļos; tā kā saskaņā ar ANO datiem trīs ceturtdaļas sīriešu dzīvo nabadzībā un bezdarba līmenis pārsniedz 50 %; tā kā, neraugoties uz attiecīgo valdību spēcīgiem centieniem, divas trešdaļas sīriešu bēgļu Jordānijā dzīvo nabadzībā un 55 % bēgļu Libānā mīt dzīvošanai nepiemērotās patvertnēs; tā kā uzņēmējās valstīs bēgļi arvien biežāk cieš no vardarbības un diskriminācijas;

N. tā kā Tuvajos Austrumos ir iestājusies barga ziema, un UNHCR ir palielinājis palīdzību, uzsākot ziemas darbības plānu USD 206 miljonu apjomā, lai šajā reģionā palīdzētu miljoniem neaizsargātu cilvēku; tā kā, neraugoties uz visiem centieniem, daudziem bēgļiem ir jādzīvo nepabeigtās ēkās un neatbilstošās patvertnēs, kas nepasargā no sala, sniega un spēcīga vēja; tā kā apmēram 740 00 valsts iekšienē pārvietoto Irākas iedzīvotāju mīt dzīvošanai nepiemērotās patvertnēs un UNHCR veic pasākumus, lai 600 000 Irākā pārvietoto personu sniegtu ziemas apstākļos nepieciešamo palīdzību;

O. tā kā, iestājoties siltākam laikam un ņemot vērā drausmīgos sanitāros apstākļus, kā arī nekaitīga dzeramā ūdens nepietiekamību, palielinās risks, ka kopienu un patvaļīgi izveidotajās apmetnēs varētu sākties slimību epidēmijas;

P.  tā kā UNICEF sniedz ziemas apstākļos nepieciešamo palīdzību 916 000 no 1,3 miljoniem bērnu Sīrijā, Irākā, Libānā, Jordānijā un Turcijā; tā kā UNICEF un Pasaules pārtikas programma (WFP) 2015. gada janvārī sāka naudas vākšanas kampaņu ziemas apstākļos nepieciešamās palīdzības sniegšanai, lai katram bēgļu bērnam (kuru ir pavisam 41 000) Za’atari un Azraq nometnēs piešķirtu 14 Jordānijas dināru, kas dotu iespēju šo bērnu ģimenes iegādāties viņiem ziemas apģērbu;

Q. tā kā starptautiskā finansējuma krīzes dēļ 2014. gada 1. decembrī WFP bija spiesta uz laiku pārtraukt organizētu ārkārtas pārtikas palīdzības sniegšanu vairāk nekā 1,7 miljoniem Sīrijas bēgļu; tā kā pēc tam, kad WFP bija steidzami lūgusi piešķirt līdzekļus, tā savāca USD 88 miljonus un varēja sniegt pārtikas palīdzību bēgļiem Libānā, Jordānijā, Ēģiptē un Turcijā; tā kā WFP aprēķini liecina, ka 2,8 miljoniem cilvēku Irākā ir steidzami nepieciešama pārtikas palīdzība; tā kā darbībai Sīrijā un reģionā WFP vien bija steidzami vajadzīgi USD 214,5 miljoni, no kuriem USD 112,6 miljoni bija nepieciešami, lai nākamos četrus mēnešus nodrošinātu vajadzīgo pārtikas palīdzību;

R.  tā kā konfliktā iesaistītās puses kā kara ieroci ir izmantojušas kolektīvu sodīšanu un ir zagušas un nelikumīgi tirgojušas palīdzībai paredzēto pārtiku, tā pārkāpjot Ženēvas konvencijas;

S.  tā kā Komisija ziņo, ka aptuveni 276 000 bēgļu ir centušies nelikumīgi iekļūt ES, un lielākā daļa no viņiem to ir darījuši, dodoties bīstamā ceļojumā pāri Vidusjūrai; tā kā starptautisko organizāciju dati liecina, ka šāda ceļojuma laikā gandrīz 2 % bēgļu ir noslīkuši; tā kā kriminālās organizācijas transportē bēgļus „spoku kuģos”, kas autopilotā peld uz ES krastiem; tā kā 2014. gada 9. decembrī Ženēvā tika rīkota ar pārvietošanu saistītiem jautājumiem veltīta konference, kurā valdības apsolīja uzņemt 100 000 bēgļu no Sīrijas; tā kā UNHCR dati liecina, ka ar šo ieguldījumu vien nepietiks, lai uz citu mītnesvietu palīdzētu pārvietot ikvienu, kam tas šajā reģionā ir vajadzīgs;

T.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir atvēlējušas vairāk nekā EUR 3,3 miljonus, lai sniegtu palīdzību konflikta seku likvidēšanai un atjaunošanas palīdzību gan tiem sīriešiem, kuri palikuši Sīrijā, tiem, kas devušies bēgļu gaitās, un valstīm, kuras viņus uzņēmušas; tā kā 2014. gadā vien ES un tās dalībvalstis bija otrs lielākais humānās palīdzības sniedzējs Irākai, nodrošinot palīdzību EUR 163 miljonu apmērā; tā kā pēc Irākas valdības lūguma ir aktivizēts Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms; tā kā humānās palīdzības vajadzībām ES ir iztērējusi vairāk līdzekļu, nekā bija plānots, un tā kā līdzekļi, ko bija apsolījušas piešķirt vairākas trešās valstis, ne vienmēr ir patiešām pārskaitīti;

U. tā kā dažādu aicinājumu ir bijis daudz, taču starptautiskā sabiedrība nespēj nodrošināt nedz sīriešu un irākiešu, nedz arī to valstu vajadzības, kuras uzņēmušas bēgļus; tā kā ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Kyung-wha Kang apgalvo, ka ANO operācijām trūkst finansējuma, jo ir saņemti tikai 39 % no vajadzīgajiem USD 2,3 miljardiem; tā kā UNHCR ir paziņojis, ka palīdzība konflikta seku likvidēšanai vēl arvien ir izšķirošas nozīmes prioritāte, tomēr šajos reģionos joprojām ir ļoti grūti darboties, lai sniegtu civiliedzīvotājiem un bēgļiem nepieciešamo palīdzību; tā kā ANO aģentūrām, kuras īsteno humānās palīdzības programmas, ir jānodrošina saskaņotāka un izmaksu ziņā efektīvāka rīcība, reaģējot uz visu šā konflikta skarto iedzīvotāju vajadzībām;

V. tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir atbilstoši jāreaģē uz centieniem ar militāru spēku mazināt civiliedzīvotāju ciešanas, kuri kļuvuši par šī konflikta ķīlniekiem; tā kā tiesiskums un izlīgums noteikti būs vajadzīgi pēckonflikta pasākumu īstenošanai, un tas būs solis ceļā uz iekļaujošas, pārstāvnieciskas un demokrātiskas pārvaldības izveidi,

W. tā kā dažas ES dalībvalstis piedāvā Irākas likumīgajai varai un kurdu pešmergu spēkiem palīdzību tehnikas un apmācību veidā; tā kā dažas ES dalībvalstis pašas piedalās pret ISIL/Da’esh izveidotās koalīcijas militārajās darbībās,

1.  asi nosoda šaušalīgos, sistemātiskos, plašos un ļaunprātīgos cilvēktiesību pārkāpumus, ko Asada (Assad) režīms, ISIL/Da’esh teroristi un citi džihādistu grupējumi ir pastrādājuši Irākā un Sīrijā, cita starpā ķīlnieku nogalināšanu, visa veida vardarbību pret cilvēkiem viņu reliģiskās vai etniskās piederības dēļ, vardarbību pret sievietēm un vardarbību pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem; atkārtoti uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām; pauž nožēlu par to, ka ISIL/Da’esh kontrolētajā teritorijā ir izveidotas nelikumīgas „šariata tiesas”; vēlreiz pilnībā nosoda spīdzināšanu; izsaka dziļu līdzjūtību Asada režīma, ISIL/Da’esh teroristu un citu džihādistu grupējumu pastrādāto zvērību upuriem un prasa nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus; asi nosoda pārkāpumus, ko ISIL/Da’esh ir pastrādājusi pret bērniem;

2.  ir aizvien vairāk nobažījies par to, ka humanitārā situācija un cilvēktiesību stāvoklis Sīrijā un Irākā turpina pasliktināties, un arī par starptautisko humanitāro tiesību aktu pārkāpumiem, jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar ISIL/Da’esh nemiernieku darbību;

3.  uzsver, ka Sīrijā notiekošās karadarbības un tagad arī ISIL/Da’esh radīto draudu dēļ nopietnās briesmās ir Irākas un Sīrijas, kā arī visa Tuvo Austrumu reģiona iedzīvotāji; prasa ES pieņemt un īstenot visaptverošu reģionālo stratēģiju, lai uzveiktu ISIL/Da’esh, un sniegt savu ieguldījumu, cenšoties kopīgiem spēkiem mazināt humanitāro krīzi Sīrijā un Irākā un izbeigt šo konfliktu; atgādina, ka ir vajadzīga saskaņota atbildes rīcība, kas nodrošinātu iespēju koordinēt visus iesaistīšanās aspektus un atbalstīt valstis, kuras uzņēmušas bēgļus, cita starpā palīdzot šīm valstīm stiprināt drošību un sniedzot tām humāno palīdzību, palīdzību attīstības jomā un makroekonomisko palīdzību; atzinīgi vērtē kaimiņvalstu rīcību, kuras ir uzņēmušas bēgļus; uzsver, ka ES ir vajadzīga stratēģija, kura papildina ANO un pret ISIL/Da’esh vērstās koalīcijas pasākumus un kuras mērķis ir veidot sadarbību ar reģionālajiem partneriem, lai risinātu tādas problēmas kā terorisma finansēšana, ieroču piegāde un transnacionālu ārvalstu kaujinieku plūsma;

4.  uzsver, ka dažādas etniskās un reliģiskās minoritātes Tuvajos Austrumos ir mierīgi sadzīvojušas daudzus gadu desmitus;

5.  atbalsta globālo kampaņu pret ISIL/Da’esh un atzinīgi vērtē koalīcijas partneru apņemšanos kopīgi īstenot vispārēju un daudzpusīgu ilgtermiņa stratēģiju, lai vājinātu un sakautu ISIL/Da’esh; atbalsta Jordānijas karaļa stingro apņemšanos cīnīties pret ISIL/Da’esh; ir gandarīts par ISIL/Da’esh sakāvi Sīrijas pilsētā Kobanē (Kobani); uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāietver arī atbalsts reģiona valstīm cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī instrumenti, kas ļautu apkarot terorisma finansēšanu; šajā sakarībā uzsver, ka jebkāda militāra kampaņa ISIL/Da’esh kontrolēto teritoriju atbrīvošanai būtu jāveic, stingri ievērojot starptautisko humanitāro tiesību aktus un starptautisko cilvēktiesību aktus, lai nepieļautu, ka dzīvību zaudē vēl vairāk cilvēku un ka ekstrēmisti to izmanto savās interesēs, un lai novērstu jaunas bēgļu straumes un iekšzemē pārvietotu personu skaita palielināšanos;

6.  nosoda to, ka ISIL/Da’esh un ar to saistītie grupējumi izmanto un apsaimnieko naftas ieguves laukus un attiecīgo infrastruktūru, kas ļauj ISIL/Da’esh gūt vērā ņemamus ienākumus, un mudina visas valstis ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2161 (2014) un Nr. 2170 (2014), kurās nosodīta jebkāda tieša vai netieša tirgošanās ar ISIL/Da’esh un ar to saistītajiem grupējumiem;

7.  uzsver, ka visaptverošas reģionālas stratēģijas centrā ir jābūt civiliedzīvotāju aizsardzībai un ka humanitārie pasākumi ir jānošķir no militārajiem un pretterorisma pasākumiem; uzsver, ka konflikts, cilvēku ciešanas un radikalizācija ir cieši saistīti;

8.  uzskata, ka mērķis novērst ekstrēmistu terorisma draudus, kas izplatās visā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā un ārpus tā, ir ārkārtīgi svarīgs arī terorisma apkarošanas kontekstā ES iekšienē, jo minēto draudu izplatīšanās sekmē vietēja līmeņa radikalizāciju citviet;

9.  atkārtoti pauž bažas par to, ka ISIL/Da’esh nemierniekiem ir pievienojušies tūkstošiem transnacionālu ārvalstu kaujinieku, kuru vidū ir arī ES dalībvalstu pilsoņi; aicina dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 2170 (2014), lai nepieļautu, ka kaujinieki no šīm valstīm dodas uz nemieru apgabaliem, un izstrādāt drošības dienestiem un ES aģentūrām kopīgu stratēģiju džihādistu uzraudzībai un kontrolei; pieprasa īstenot sadarbību ES un starptautiskā līmenī, lai ar attiecīgiem tiesiskiem līdzekļiem vērstos pret ikvienu personu, kas tiek turēta aizdomās par līdzdalību terora aktos; aicina dalībvalstis intensīvāk sadarboties un apmainīties ar informāciju gan savstarpēji, gan ar ES struktūrām;

10. atzinīgi vērtē ES jauno stratēģiju „Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi”, jo īpaši tajā paredzētos līdzekļus EUR 1 miljarda apmērā, lai „palīdzētu atjaunot mieru un drošību, ko jau pārāk ilgi posta terorisms un vardarbība”, kā norādījusi PV/AP;

11. aicina starptautisko sabiedrību sniegt plašāku humāno palīdzību un atbalstu cilvēkiem, kurus skārusi krīze Irākā un Sīrijā; prasa ES apsvērt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu sasaukt līdzekļu devēju konferenci; atzinīgi vērtē saistības, ko turpmāk ir apsolījušas īstenot ES — lielākā finansiālā atbalsta sniedzēja — dalībvalstis; prasa ES izdarīt spiedienu uz visiem līdzekļu devējiem, lai tie pildītu savus solījumus un nevilcinoties īstenotu saistības, ko ir uzņēmušies; pieprasa palielināt ES ieguldījumu ANO humānās palīdzības programmās un prasa, lai ES ciešāk sadarbotos ar starptautiskajām organizācijām;

12. uzsver, ka, ņemot vērā šīs krīzes ārkārtīgi plašo apjomu, par ES un visas starptautiskās kopienas prioritāti ir jākļūst uzdevumam atvieglot ciešanas tiem miljoniem Sīrijas un Irākas iedzīvotāju, kuriem ir vajadzīgas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi; nosoda to, ka pastāvīgi tiek traucēti centieni sniegt humāno palīdzību, un aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās cilvēktiesību normas, veicināt humānās palīdzības un atbalsta sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem, tostarp pāri robežām un frontes līnijām, kā arī garantēt visa medicīniskā personāla un humānās palīdzības sniedzēju drošību, kā tas paredzēts ANO Drošības padomes rezolūcijās;

13. aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību, neierobežot civiliedzīvotāju iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un humāno palīdzību un ļaut viņiem droši un ar cieņu pamest teritorijas, kurās notiek vardarbība;

14. ir pārliecināts, ka tūlītējai humānajai palīdzībai un aizsardzībai ir jābūt neatņemamām tādas ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļām, kas palīdzētu izbeigt šo konfliktu un atbalstīt repatriantu, iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu, cita starpā arī sieviešu, sociālās un ekonomiskās tiesības un iztikas ieguves iespējas, kā arī labākas iespējas ieņemt vadošus amatus un iesaistīties pārvaldē, lai viņi varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošus ilgtspējīgus risinājumus; uzskata, ka šajā jomā ir jānovērš specifiskie riski un jānodrošina īpašās vajadzības, kas raksturīgas dažādām sieviešu un bērnu grupām, kuras pakļautas diskriminācijai daudzējādos un savstarpēji saistītos veidos;

15. aicina Komisiju un ES dalībvalstis nekavējoties pieņemt īpašus pasākumus, lai risinātu sieviešu un meiteņu situāciju Irākā un Sīrijā un nodrošinātu viņu brīvību un pamattiesību ievērošanu, kā arī pieņemt pasākumus, lai novērstu sieviešu un bērnu ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību pret viņām, jo īpaši vēršoties pret meiteņu agrīnām laulībām; pauž īpašas bažas par to, ka pieaug visu veidu vardarbība pret sievietēm, kuras ISIL/Da’esh karotāji apcietina, izvaro, seksuāli izmanto un pārdod;

16. mudina atkal uzmanību pievērst piekļuvei izglītībai, kas pielāgota pašreizējā konflikta izraisītajām īpašajām vajadzībām;

17. aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā izmantot ES pamatnostādnes, lai veicinātu un nodrošinātu to, ka lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi (LGBTI) Irākā un Sīrijā var pilnībā baudīt visas cilvēktiesības;

18. aicina Irākā un Sīrijā strādājošās starptautiskās humānās palīdzības aģentūras, tostarp ANO aģentūras, palielināt ārstniecības un konsultatīvos pakalpojumus, cita starpā psiholoģisko aprūpi un atbalstu, pārvietotajām personām, kas bēgušas no ISIL/Da’esh uzbrukumiem, un īpašu uzmanību pievērst neaizsargātāko iedzīvotāju, t.i., no seksuālas vardarbības cietušo personu un bērnu, vajadzībām; aicina piešķirt finanšu palīdzību un izveidot programmas, lai visaptveroši risinātu pašreizējā konflikta izraisītās SGBV upuru medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības;

19. aicina visas ES dalībvalstis paātrināt to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kas tiek saņemti no aizvien lielāka skaita bēgļu, kuri bēg no šīm konflikta zonām; pieprasa ES risināt jautājumu saistībā ar to, ka daudziem bēgļiem braucieni pāri Vidusjūrai bieži vien beidzas liktenīgi, un īstenot saskaņotu stratēģiju, kuras mērķis ir glābt dzīvības, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuru krastos masveidā ierodas nelegālie imigranti un patvēruma meklētāji;

20. atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Sīrijas režīma pastrādātajiem noziegumiem pret šīs valsts iedzīvotājiem, cita starpā arī par ķīmisko un aizdedzinošo ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, masveida patvaļīgu aizturēšanu un aplenkuma stratēģiju, lai ar badu piespiestu iedzīvotājus padoties;

21. norāda, ka neatbilstīga reakcija uz stāvokli Sīrijā ļāva ISIL/Da’esh pieņemties spēkā; pauž bažas par to, ka konfliktā Sīrijā aizvien vairāk iesaistās radikālo islāmistu grupējumi un transnacionāli ārvalstu kaujinieki; uzsver, ka noturīgam risinājumam ir vajadzīga politiska pāreja, ko nodrošinātu iekļaujošs politiskais process, kuru, pamatojoties uz 2012. gada jūnija Ženēvas komunikē, ar starptautiskās sabiedrības atbalstu īstenotu paši Sīrijas iedzīvotāji; aicina ES sākt jaunus diplomātiskus centienus šā mērķa sasniegšanai; atzinīgi vērtē un atbalsta ANO īpašā sūtņa Sīrijā Staffan de Mistura darbību un viņa centienus panākt uguns pārtraukšanu smagajās kaujās pilsētās, cita starpā arī Alepo (Aleppo);

22. aicina visus reģionālos dalībniekus iesaistīties Irākā un Sīrijā pastāvošā saspīlējuma mazināšanā;

23. aicina Irākas jaunos vadītājus ievērot savas saistības attiecībā uz iekļaujošu valdību — valdību, kura pārstāv visu Irākas iedzīvotāju likumīgās intereses un risina viņu steidzamās humanitārās vajadzības; aicina Irākas iestādes un starptautisko sabiedrību nepieļaut atriebību pret sunītu civiliedzīvotājiem patlaban ISIL/Da’esh kontrolē esošajās teritorijās pēc tam, kad ISIL/Da’esh tiks no tām padzīta; uzsver, ka Irākas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte ir būtiska stabilitātei un ekonomikas attīstībai šajā valstī un reģionā;

24. atzinīgi vērtē Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ECHO) Irākas Kurdistānas reģiona galvaspilsētā Erbīlā izvietotā biroja centienus uzlabot šajā reģionā humanitāro stāvokli; uzsver, ka labāk un pilnīgāk ir jākoordinē ECHO un Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) darbība, lai grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem varētu sniegt iespējami labāko un efektīvāko palīdzību;

25. atzinīgi vērtē PV/AP Federica Mogherini paziņojumu saistībā ar ES biroja Erbīlā atvēršanu, un aicina atvērt šo biroju, lai uzlabotu ES darbības uz vietas efektivitāti un redzamību, tostarp labāku humānās un attīstības palīdzības koordināciju; aicina nostiprināt ES biroja darbību Gaziantepā, Turcijā;

26. atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes pieprasījumu OHCHR steidzami nosūtīt uz Irāku misiju, kas izmeklētu ļaunprātīgos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus, kurus pastrādājusi ISIL/Da’esh un ar to saistītie teroristu grupējumi, un kas noskaidrotu šādu ļaunprātīgu pārkāpumu faktus un apstākļus, tā nepieļaujot nesodāmību un nodrošinot, lai visi vainīgie tiktu saukti pie atbildības;

27. joprojām ir pārliecināts, ka noturīgu mieru Sīrijā un Irākā nevarēs panākt, ja visu pušu pārstāvji netiks saukti pie atbildības par konflikta laikā pastrādātajiem noziegumiem, jo īpaši tiem, kas veikti reliģiskas vai etniskas piederības dēļ; atkārtoti pieprasa nodot Starptautiskajai Krimināltiesai personas, kas tiek turētas aizdomās par noziegumiem pret cilvēci Sīrijā un Irākā, un atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas to palīdz īstenot, piemēram, ar ANO Drošības padomes palīdzību;

28. pieprasa vienlīdzīgi saukt pie atbildības visas šajā konfliktā iesaistītās puses un sniegt tiesisko atbalstu visiem šīs vispārējās vardarbības upuriem; uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt aizsardzību civiliedzīvotājiem, kuri nespēj izvairīties no vardarbības un nokļūt drošībā vai kuri nespēj piekļūt izdzīvošanai tik būtiskajai humānajai palīdzībai;

29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0023.

Juridisks paziņojums