Procedūra : 2015/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0836/2015

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0836/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 10/09/2015 - 8.5
PV 10/09/2015 - 8.6
CRE 10/09/2015 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0318

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 208kWORD 96k
9.9.2015
PE565.804v01-00}
PE565.807v01-00}
PE565.808v01-00}
PE565.809v01-00}
PE565.811v01-00}
PE565.812v01-00} RC1
 
B8-0836/2015}
B8-0839/2015}
B8-0840/2015}
B8-0841/2015}
B8-0843/2015}
B8-0844/2015} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8‑0836/2015)

Verts/ALE (B8‑0839/2015)

GUE/NGL (B8‑0840/2015)

ALDE (B8‑0841/2015)

PPE (B8‑0843/2015)

S&D (B8‑0844/2015)


par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā (2015/2685(RSP))


Cristian Dan Preda, Arnaud Danjean, Elmar Brok, Michèle Alliot-Marie, Gunnar Hökmark, Tokia Saïfi, Tomáš Zdechovský PPE grupas vārdā
Victor Boştinaru, Richard Howitt, Eric Andrieu, Maria Arena, Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Nicola Caputo, Andrea Cozzolino, Andi Cristea, Miriam Dalli, Viorica Dăncilă, Monika Flašíková Beňová, Doru‑Claudian Frunzulică, Enrico Gasbarra, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Maria Grapini, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, David Martin, Edouard Martin, Marlene Mizzi, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Emilian Pavel, Vincent Peillon, Tonino Picula, Kati Piri, Daciana Octavia Sârbu, Jutta Steinruck, Tibor Szanyi, Claudia Tapardel, Elena Valenciano, Julie Ward S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā
Hilde Vautmans, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Marielle de Sarnez, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā
Martina Anderson, Patrick Le Hyaric, Neoklis Sylikiotis, Ángela Vallina, Younous Omarjee, Barbara Spinelli, Merja Kyllönen, Marie-Christine Vergiat GUE/NGL grupas vārdā
Tamás Meszerics, Margrete Auken, Heidi Hautala, Pascal Durand, Jordi Sebastià, Alyn Smith, Igor Šoltes, Reinhard Bütikofer, Bodil Valero Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Daniela Aiuto, Laura Agea, Marco Zanni, Tiziana Beghin, Eleonora Evi, Rosa D'Amato
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES lomu Tuvo Austrumu miera procesā (2015/2685(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,

–   ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederikas Mogerīni un viņas runaspersonas nesenos paziņojumus par Izraēlu, okupētajām palestīniešu teritorijām, Tuvo Austrumu miera procesu un ES atbalstu ANO Palīdzības un darba aģentūrai,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas,

–   ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

–   ņemot vērā ES Pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai,

–   ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā miera nodrošināšana Tuvajos Austrumos aizvien ir starptautiskās sabiedrības galvenā prioritāte un tas ir obligāts priekšnoteikums stabilitātei un drošībai reģionā; tā kā ANO Drošības padome cenšas atsākt miera procesu;

B.  tā kā izraēliešu un palestīniešu konflikts ir jāskata plašākā arābu valstu un Izraēlas konflikta kontekstā; tā kā ES uzskata, ka ir nepieciešams visaptverošs reģionāls risinājums, lai saglabātu mieru Tuvajos Austrumos; tā kā dramatiskā krīze Sīrijā, Da’esh rašanās, pieaugošais radikālisms un terorisma izplatīšanās Tuvajos Austrumos rada nopietnus draudus Izraēlas un visa reģiona drošībai un vēl vairāk pastiprina palestīniešu ciešanas, tomēr arī rada kopīgas arābu valstu un Izraēlas intereses, savukārt kodoldarījums ar Irānu, kura panākšanā ES bija nozīmīga loma, sniedz vēl nebijušu izdevību miera procesam, ko nedrīkstētu palaist garām;

C. tā kā ES vairākkārt ir apliecinājusi savu atbalstu divu valstu risinājumam, kura pamatā ir 1967. gada robežas, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, droša Izraēlas Valsts un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts, un ir aicinājusi atsākt tiešas miera sarunas starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi;

D. tā kā ES ir Izraēlas nozīmīgākā tirdzniecības partnere un lielākā palīdzības sniedzēja palestīniešiem; tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Frederika Mogerīni vairākkārt ir paudusi apņemšanos atjaunot un pastiprināt ES nozīmi Tuvo Austrumu miera procesā; tā kā 2015. gada aprīlī par jauno ES īpašo pārstāvi Tuvo Austrumu miera procesā tika iecelts Fernando Gentilini; tā kā ES — lai gan tai ir tālejoši plāni un tā ir apņēmusies šajā jomā īstenot efektīvu lomu — joprojām nav izstrādājusi visaptverošu un konsekventu redzējumu attiecībā uz tās iesaistīšanos Tuvo Austrumu miera procesā, kam būtu jāatspoguļo strauji mainīgais reģionālais konteksts,

1.  pauž dziļas bažas par strupceļu Tuvo Austrumu miera procesā un prasa abām pusēm nekavējoties atsākt ticamus centienus panākt mieru; aicina gan izraēliešus, gan palestīniešus nepieļaut darbības, kas varētu izraisīt lielāku saasinājumu, tostarp nepieļaut naidīgus izteikumus un naida kurināšanu publiskajā telpā, kā arī neveikt vienpusējus pasākumus, kas negatīvi ietekmētu sarunu rezultātu un apdraudētu divu valstu risinājuma iespējamību; uzsver, ka konflikta ilglaicīgu risinājumu var panākt vienīgi reģionālā kontekstā, ar visu attiecīgo reģionālo ieinteresēto pušu aktīvu līdzdalību un starptautiskās sabiedrības atbalstu;

2.  atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kura pamatā ir 1967. gada robežas, savstarpēja vienošanās par zemes maiņu, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, droša Izraēlas Valsts un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts, kā arī savstarpēja atzīšana, ņemot vērā pašnoteikšanās tiesības un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; uzsver, ka nevardarbīgi līdzekļi un cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošana ir vienīgais veids, kā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem;

3.  uzsver, ka dzīvotspējīga divu valstu risinājuma panākšanai, veicot konkrētus pasākumus un pilnībā nodrošinot abu pušu civiliedzīvotāju tiesību ievērošanu, ir jābūt neatliekamai ES un starptautiskās sabiedrības prioritātei; sagaida, ka ES sāks strukturētu dialogu ar Izraēlu par situāciju Jordānas Rietumkrastā un divu valstu risinājuma panākšanu, kurā būtu jāietver arī apmetņu jautājums;

4.  atzinīgi vērtē to pozitīvo lomu un nepieciešamo atbalstu, kuru ES vēlas sniegt, lai sekmētu izraēliešu un palestīniešu konflikta un plašākā arābu valstu un Izraēlas konflikta atrisināšanu miermīlīgā un konstruktīvā veidā, kas būtu ES interesēs drošības ziņā un nodrošinātu stabilitāti un labklājību Tuvajos Austrumos; taču prasa izveidot jaunu ES pieeju, kurā tiešām tiktu ņemtas vērā gan palestīniešu, gan izraēliešu miera un drošības intereses; atzinīgi vērtē PV/AP personīgo apņemšanos un jaunā ES īpašā pārstāvja Tuvo Austrumu miera procesā iecelšanu amatā un stingri atbalsta viņas centienus šajā saistībā;

5.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos aktīvi strādāt pie atjaunotas daudzpusējas pieejas miera procesam, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un aktīvi atbalstīt puses, lai atjaunotu paļāvību un veidotu uzticēšanās gaisotni, kas nepieciešama, lai pēc iespējas drīz varētu iesaistīties jēgpilnās sarunās; norāda — ES uzskata, ka viens no iespējamiem veidiem, kā veicināt šā mērķa sasniegšanu, ir starptautiskas atbalsta grupas izveide; uzsver, ka ES ir gatava iesaistīties kopīgā darbā ar reģionālajiem partneriem, pamatojoties uz Arābu valstu miera iniciatīvu;

6.  mudina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašo pārstāvi labāk izmantot ES un tās dalībvalstu politiskās attiecības un institucionālās zināšanas, ņemot vērā Eiropas ģeogrāfisko atrašanos blakus Tuvo Austrumu reģionam, kā arī vēsturiskās saiknes un intensīvos ekonomiskos sakarus ar Tuvo Austrumu reģionu, lai uzņemtos īstenu politiskā vidutāja lomu miera procesā starp izraēliešiem un palestīniešiem un plašākā kontekstā starp arābu valstīm un Izraēlu; atgādina dalībvalstīm, ka to pienākums ir aktīvi iesaistīties, lai izveidotu vienotu ES nostāju par Tuvo Austrumu miera procesa problēmām, un ka tām ir jāatturas no jebkādām vienpusējām iniciatīvām, kas vājina ES darbību;

7.  atbalsta ANO Drošības padomes centienus atsākt miera sarunas starp izraēliešiem un palestīniešiem; tomēr mudina ES pildīt savus ietekmīgās starpnieces pienākumus un īstenot stabilu un visaptverošu miera iniciatīvu reģionā; uzskata, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma saistībā ar Tuvo Austrumu Kvarteta mērķu pārskatīšanu un īstenošanas formāta izvēli, un šie mērķi ir jāorientē uz konflikta politisku noregulēšanu;

8.  nosoda izraēliešu apmetņu nepārtraukto ekspansiju, kas pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, kurina naidu palestīniešos un apdraud divu valstu risinājuma dzīvotspēju un izredzes, un prasa Izraēlas iestādēm nekavējoties apturēt un mainīt savu nometināšanas politiku;

9.  neliekot vienlīdzības zīmi starp Izraēlu un tās darbībām okupētajās palestīniešu teritorijās — atzinīgi vērtē ES apņemšanos nodrošināt, lai visos ES un Izraēlas nolīgumos tiktu nepārprotami un skaidri norādīts, ka tie nav piemērojami teritorijām, kuras Izraēla okupēja 1967. gadā, kā tas uzsvērts Ārlietu padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos; atzīmē Komisijas 2013. gada 19. jūlija pamatnostādnes par Izraēlas vienību un šo vienību darbību teritorijās, ko Izraēla okupējusi kopš 1967. gada jūnija, atbilstību ES finansētām dotācijām, godalgām un finanšu instrumentiem, sākot ar 2014. gadu, un 16 ES ārlietu ministru 2015. gada 13. aprīlī nosūtīto vēstuli Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurā viņa tiek mudināta kopā ar Komisiju uzņemties vadību, lai pabeigtu darbu pie ES mēroga pamatnostādnēm par izraēliešu apmetņu ražojumu marķēšanu;

10. uzsver attiecīgo ES iestāžu pienākumu nodrošināt, lai arī turpmāk ES finansējums tieši vai netieši netiktu izmantots teroristu organizācijām vai to darbībām;

11. uzsver, ka kaujinieku grupējumu veiktā Izraēlas teritorijas apšaude ar raķetēm ir nepieņemama, un norāda uz saasinājuma draudiem; uzsver, ka ES obligāti ir jādarbojas partnerībā ar Izraēlu, Palestīniešu pašpārvaldi, Ēģipti un Jordāniju, lai nepieļautu teroristu grupējumu atkārtotu apbruņošanu Gazas joslā un Jordānas Rietumkrastā, ieroču kontrabandu, raķešu izgatavošanu un tuneļu izbūvi; vēlreiz uzsver neatliekamo uzdevumu, proti, ir jāatbruņo visi teroristu grupējumi Gazas joslā, kā tas norādīts Ārlietu padomes 2014. gada jūlija secinājumos;

12. ir ļoti nobažījies par kolonistu pieaugošo vardarbību Jordānas Rietumkrastā; atzinīgi vērtē to, ka Izraēlas līderi ir plaši nosodījuši neseno ļaunprātīgās dedzināšanas gadījumu, kas bija vērsts pret Dawabshah ģimeni Dumas ciematā, taču atgādina Izraēlai, ka tā pilnībā ir atbildīga par palestīniešu aizsardzību un visu vardarbīgo kolonistu saukšanu pie atbildības;

13. atzinīgi vērtē darbu, kuru saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) paveikusi Policijas un tiesiskuma misija (EUPOL COPPS) palestīniešu okupētajās teritorijās, palīdzot Palestīniešu pašpārvaldei veidot jaunās Palestīnas valsts institūcijas tādās jomā kā kārtības nodrošināšana un krimināltiesības; prasa pastiprināt KDAP robežu palīdzības misijas (EU BAM Rafah) darbību, piešķirot tai vērienīgākas pilnvaras, pienācīgus līdzekļus un personālu, lai šai misijai būtu konkrēta loma, kontrolējot Gazas joslas robežas ar Ēģipti un Izraēlu;

14. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju ziņot Parlamentam par ES finansēto struktūru un projektu iznīcināšanu un nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem palestīniešu okupētajās teritorijās;

15. aicina Komisiju un EĀDD sniegt finansējumu un aizsardzību reģiona NVO, kuru politiskie mērķi saskan ar Tuvo Austrumu miera procesa vispārējiem mērķiem, un mudina ES iestādes šajā jautājumā attiecīgi sadarboties ar savām līdziniecēm reģionā;

16. atkārtoti prasa izbeigt Gazas joslas blokādi un nekavējoties atjaunot un atveseļot reģionu pēc 2014. gada vasaras kara, kam vajadzētu būt ES un starptautiskās sabiedrības humānās palīdzības prioritātei; šajā ziņā uzteic ANO Palīdzības un darba aģentūras (UNRWA) varonīgo darbu; mudina līdzekļu devējus iespējami drīz izpildīt finansiālās saistības, kuras tie apņēmās 2014. gada 12. oktobrī Kairā notikušajā Starptautiskajā konferencē par Palestīnu (Gazas atjaunošana);

17. atzinīgi vērtē nesenos Izraēlas pasākumus nolūkā mazināt ierobežojumus Gazas joslā, taču nosoda joprojām spēkā esošos celtniecības materiālu ievešanas ierobežojumus; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk īstenot konstruktīvus pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu humāno palīdzību un rekonstrukciju un atveseļotu ekonomiku, vienlaikus pievēršoties Izraēlas leģitīmajām bažām par drošību; mudina dalībvalstis pildīt savus solījumus atbalstīt trīspusējo mehānismu, kas paredzēts attiecīgo rekonstrukcijas materiālu uzraudzībai un kontrolei;

18. mudina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos strādāt pie tā, lai pilnībā īstenotu ieteikumus, kas ietverti ziņojumā, ko sniegusi ANO Neatkarīgā izmeklēšanas komisija Gazas 2014. gada konflikta lietā, tostarp ieteikumu aktīvi atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu; atzinīgi vērtē to ES dalībvalstu vienprātīgo balsojumu, kuras ir ANO Drošības padomes locekles, atbalstot Drošības padomes 2015. gada 3. jūlija rezolūciju „Pārskatatbildības un tiesiskuma nodrošināšana saistībā ar visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem palestīniešu okupētajās teritorijās, tostarp Austrumjeruzalemē”;

19. uzsver, ka palestīniešu savstarpēja samierināšana ir svarīgs aspekts divu valstu risinājuma panākšanai, un nosoda šķelšanos palestīniešu vidū; atbalsta ES aicinājumu palestīniešu grupējumiem par galveno prioritāti izvirzīt izlīguma panākšanu un Palestīniešu pašpārvaldes atjaunošanu Gazas joslā; mudina palestīniešu spēkus nekavējoties atsākt centienus panākt izlīgumu, jo īpaši sarīkojot prezidenta un likumdevēju vēlēšanas, kuras rīkot vajadzēja jau sen; uzsver, ka Palestīniešu pašpārvaldei šajā ziņā ir jāuzņemas lielāka atbildība un valdības funkcijas Gazas joslā, tostarp drošības un civilās pārvaldes jomā, nodrošinot klātbūtni robežšķērsošanas punktos;

20. aicina visas konfliktā iesaistītās puses pilnībā ievērot aizturēto un ieslodzīto tiesības, tostarp to tiesības, kuri pieteikuši bada streiku;

21. pauž dziļas bažas par UNRWA smago finansējuma krīzi; prasa palielināt ES finansiālo atbalstu UNRWA un mudina visus pārējos līdzekļu devējus pildīt savus solījumus šai aģentūrai, kā arī UNRWA turpināt savas pārvaldības uzlabošanu, taču prasa arī risināt palestīniešu bēgļu problēmas cēloņus; izsaka atzinību un pateicību UNRWA par tās neaprakstāmajiem centieniem, pateicoties kuriem bija iespējams 2015./2016. gadu pasludināt par mācību gadu palestīniešu bēgļu bērniem;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Knesetam, Izraēlas prezidentam un valdībai, Palestīniešu likumdošanas padomei un Palestīniešu pašpārvaldei, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Ēģiptes, Jordānijas un Libānas parlamentiem un ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos ģenerālkomisāram.

 

 

Juridisks paziņojums