Procedūra : 2016/2644(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0466/2016

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0466/2016

Debates :

PV 14/04/2016 - 6.1
CRE 14/04/2016 - 6.1

Balsojumi :

PV 14/04/2016 - 7.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0128

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 509kWORD 101k
13.4.2016
PE579.890v01-00}
PE579.891v01-00}
PE579.892v01-00}
PE579.895v01-00}
PE579.898v01-00}
PE579.900v01-00} RC1
 
B8-0466/2016}
B8-0467/2016}
B8-0468/2016}
B8-0471/2016}
B8-0474/2016}
B8-0476/2016} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

EFDD (B8-0466/2016)

Verts/ALE (B8-0467/2016)

S&D (B8-0468/2016)

PPE (B8-0471/2016)

ECR (B8-0474/2016)

ALDE (B8-0476/2016)


par Pakistānu, it īpaši uzbrukumu Lahorā (2016/2644(RSP))


Cristian Dan Preda, Elmar Brok, György Hölvényi, Davor Ivo Stier, Andrej Plenković, Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Roberta Metsola, Patricija Šulin, Bogdan Brunon Wenta, Andrey Kovatchev, Joachim Zeller, Tunne Kelam, Ildikó Gáll-Pelcz, Lara Comi, József Nagy, Milan Zver, Marijana Petir, Giovanni La Via, Claude Rolin, Jiří Pospíšil, Ramón Luis Valcárcel Siso, Adam Szejnfeld, Eva Paunova, Tomáš Zdechovský, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Stanislav Polčák, Jaromír Štětina, Pavel Svoboda, Andrey Novakov, Romana Tomc, Ivan Štefanec, David McAllister, Michaela Šojdrová, Salvatore Cicu, Lefteris Christoforou, Anna Záborská, Therese Comodini Cachia, Ramona Nicole Mănescu, Dubravka Šuica, Csaba Sógor, Ivana Maletić, Luděk Niedermayer, Seán Kelly, Hermann Winkler, Thomas Mann, Sven Schulze, László Tőkés, Elisabetta Gardini, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Josef Weidenholzer, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Nicola Caputo, Nessa Childers, Andi Cristea, Nicola Danti, Isabella De Monte, Monika Flašíková Beňová, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Michela Giuffrida, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Eva Kaili, Miapetra Kumpula-Natri, Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Javi López, Krystyna Łybacka, Costas Mavrides, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Daciana Octavia Sârbu, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Elena Valenciano S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Bas Belder, Raffaele Fitto, Sajjad Karim, Peter van Dalen, Valdemar Tomaševski, Ian Duncan, Monica Macovei, Arne Gericke, Branislav Škripek, Zdzisław Krasnodębski, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Karol Karski, Jana Žitňanská, Ruža Tomašić, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā
Pavel Telička, Marielle de Sarnez, Izaskun Bilbao Barandica, Ramon Tremosa i Balcells, Petras Auštrevičius, Marietje Schaake, Beatriz Becerra Basterrechea, Valentinas Mazuronis, Ivo Vajgl, Filiz Hyusmenova, Martina Dlabajová, Nedzhmi Ali, Dita Charanzová, José Inácio Faria, Fredrick Federley, Nathalie Griesbeck, Antanas Guoga, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Hannu Takkula, Carolina Punset, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Javier Nart, Gérard Deprez, Jasenko Selimovic, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Jean Lambert, Barbara Lochbihler, Davor Škrlec, Ernest Urtasun, Igor Šoltes, Heidi Hautala, Bronis Ropė Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Marco Valli, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Pakistānu, it īpaši uzbrukumu Lahorā (2016/2644(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Pakistānu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2016. gada 27. marta paziņojumu par uzbrukumu Lahorā, Pakistānā

–  ņemot vērā ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis 2014. gada 29. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2016. gada 27. marta paziņojumu par Pakistānā sarīkotajiem sprādzieniem un 2016. gada 21. janvāra paziņojumu par uzbrukumu Bacha Khan universitātei,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2016. gada 28. marta paziņojumu par teroristu uzbrukumiem Lahorā, Pakistānā,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par reliģijas un pārliecības brīvību ziņojumus,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes par minoritāšu jautājumiem Rita Izsák-Ndiaye 2015. gada 5. janvāra ziņojumu “Naidīgi izteikumi un naida kurināšana pret minoritātēm plašsaziņas līdzekļos”,

–  ņemot vērā Nobela Miera prēmijas laureātes un A. Saharova prēmijas saņēmējas Malala Yousafzai 2016. gada 27. marta paziņojumu;

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību Gabriela Knaul 2013. gada 4. aprīļa ziņojumu un ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos 2013. gada 26. februāra ziņojumu par darba braucienu uz Pakistānu,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. aprīlī atjauninātās ES pamatnostādnes par nāvessodu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus par Pakistānu,

–  ņemot vērā 2012 gada martā pieņemto ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecgades plānu, kurā iekļautas tādas prioritātes kā laba pārvaldība un dialogs par cilvēktiesībām, kā arī ar to cieši saistīto 2014. gada 25. martā pieņemto otro ES un Pakistānas stratēģisko dialogu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2016. gada 27. martā Lahorā Gulshan-e-Iqbal parka rotaļlaukumā pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā gāja bojā vairāk nekā 73 cilvēki un vairāk nekā 300 tika ievainoti, tostarp daudzas sievietes un bērni; tā kā teroristu grupējums Jamaat-ul-Ahrar ir uzņēmies atbildību par to, norādot viņi ar nodomu vērsās pret kristiešiem; tā kā tomēr lielākā daļa šo ievainoto un nogalināto bija musulmaņi un visi viņi bija pakistānieši;

B.  tā kā šā teroristu uzbrukuma laikā Islamabadā notika vardarbīgas demonstrācijas, kuru dalībnieki, atbalstot notiesāto gubernatora Salman Taseer slepkavu Mumtaz Qadri, pieprasīja izpildīt nāvessodu Asia Bibi, sievietei, kura tika apsūdzēta zaimošanā, kurai pēc tam tika piespriests nāvessods un kuru gubernators Taseer bija aizstāvējis; tā kā desmitiem tūkstošu cilvēku piedalījās Quadri bērēs pēc tam, kad viņš tika pakārts, godinot viņu kā varoni, un viņa attēli tika izplatīti sociālajos plašsaziņas līdzekļos; tā kā tiesnesim, kurš pirmais notiesāja Quadri, nācās bēgt no valsts, jo viņu draudēja nogalināt;

C.  tā kā dažām ekstrēmistu grupām ļauj netraucēti attīstīt savu ideoloģiju un turpināt darbību, piemēram, atsevišķām universitāšu studentu apvienībām un ,,Khatm-e-Nubuwwat advokāti” forumam, kas, kā liecina ziņojumi, ir galvenais virzītājspēks tam, ka Pakistānas tiesās arvien biežāk tiek sākta kriminālvajāšana par zaimošanu un pastiprinās pretestība pret jebkādiem likumdevēju mēģinājumiem reformēt attiecīgo tiesību aktu;

D.  tā kā kristieši un citas minoritātes saskaras ne tikai ar ekstrēmistu rīkotu vajāšanu, bet arī ar tiesisko diskrimināciju, jo īpaši saistībā ar Pakistānas likumiem par zaimošanu, kas ir diskriminējoši un ko plaši izmanto personisku un politisku motīvu dēļ; tā kā šie likumi vēl joprojām tiek vērsti arī pret pašiem musulmaņiem;

E.  tā kā terorismu un islāma ekstrēmistu darbību rezultātā ir gājuši bojā daudzi Pakistānas iedzīvotāji, jo īpaši reliģisko minoritāšu pārstāvji, kā arī sievietes un bērni; tā kā, kopš 2015. gada janvāra, kad Parlaments pieņēma jaunāko rezolūcija par Pakistānu(2), ir notikuši vairāki desmiti citu teroristisku un vardarbīgu uzbrukumu reliģiskajām minoritātēm, jo spēkā ir diskriminējoši likumi un citi netiek pietiekami īstenoti;

F.  tā kā vairāki Pakistānas teroristu grupējumi vēršas pret reliģiskajām minoritātēm, piemēram, ahmadiešiem, šiītiem, kristiešiem un hinduistiem, kā arī sunnītiem, kuru uzskati nedaudz atšķiras; tā kā Pakistānas Cilvēktiesību komisija 2015. gada pārskatā konstatēja, ka vairumā gadījumu vainīgie bauda nesodāmību;

G.  tā kā ir ziņojumi liecina, ka ekstrēmistu grupējumi vēl joprojām par pašnāvniekiem spridzinātājiem izmanto bērnus; tā kā valdība nav spējusi pieņemt tiesību aktu par Valsts bērna tiesību komisiju — neatkarīgu iestādi bērnu tiesību aizsardzībai un īstenošanai;

H.  tā kā pēc tam, kad 2014. gada decembrī Taliban nemiernieki sarīkoja slaktiņu skolā, Pakistānas valdība pēc sešus gadus ilga moratorija atjaunoja nāvessodu, vispirms tikai par teroristiskām darbībām, bet vēlāk par visiem noziegumiem, par kuriem paredzēts augstākais soda mērs; tā kā līdz 2015. gada beigām Pakistānā nāvessods tika izpildīts 326 cilvēkiem — vislielākais skaits, kāds jebkad reģistrēts, un tas ir trešais lielākais pasaulē;

I.  tā kā kauju starp Pakistānas armiju un nevalstiskajiem bruņotajiem grupējumiem rezultātā valstī ir vairāk nekā miljons valsts iekšienē pārvietoto personu (IDP);

J.  tā kā Pakistānā tiek nolaupītas pie reliģiskajām minoritātēm piederošas sievietes, viņām liek stāties piespiedu laulībā un ar varu spiež pāriet islāma ticībā, un šos faktus policija un valsts iestādes lielākoties ignorē;

K.  tā kā Pakistānai ir svarīga loma stabilitātes veicināšanā Dienvidāzijā un tādēļ tai būtu jārāda piemērs tiesiskuma stiprināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā;

L.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt dialogu un attiecību veidošanu ar Pakistānu saskaņā ar attiecību stiprināšanas piecu gadu plānu;

1.  ir dziļi satriekts par 2016. gada 27. marta uzbrukumu Lahorā un stingri nosoda šos bezjēdzīgas vardarbības aktus pret tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem;

2.  izsaka visdziļāko atbalstu un līdzjūtību upuru ģimenēm un pauž solidaritāti ar Pakistānas iedzīvotājiem un valdību;

3.  uzsver absolūto nepieciešamību saukt Lahoras uzbrukumā vainīgos pie atbildības; aicina Pakistānas iestādes, jo īpaši vietējās un provinces iestādes, nodrošināt šo noziegumu efektīvu izmeklēšanu un vainīgo tiesāšanu;

4.  pauž dziļas bažas par sistēmiskiem un rupjiem reliģijas un pārliecības brīvības pārkāpumiem Pakistānā; uzsver, cik svarīga ir visu Pakistānā dzīvojošo reliģisko un etnisko minoritāšu pamattiesību ievērošana, lai šie cilvēki varētu turpināt dzīvot cieņas, vienlīdzības un drošības apstākļos un praktizēt savu reliģiju pilnīgi brīvi, nepieredzot nekāda veida spaidus, diskrimināciju, iebiedēšanu un vajāšanu, kas atbilstu Pakistānas valsts dibināšanas pamatprincipiem;

5.  atzinīgi vērtē valdības reformu iniciatīvas, piemēram, tiesību aktus par kriminālatbildību bērnu laulību gadījumā un par sieviešu aizsardzību no vardarbības un uzmākšanās, vietnes YouTube piekļuves ierobežojumu atcelšanu, lēmumu Holi, Diwali un Lieldienas noteikt par brīvdienām reliģiskajām minoritātēm, kā arī premjerministra Nawaz Sharif personīgos centienus apmeklēt hindi reliģisku pasākumu; mudina valdību vēl vairāk pastiprināt centienus veidot tādu sociālo klimatu, kurā tiktu akceptētas minoritātes un viedokļu daudzveidība; šajā sakarībā atgādina par Nacionālo rīcības plānu, solītajām un steidzami nepieciešamajām reliģisko skolu reformām, jo īpaši valdības rīcību pret naida runu, kā arī vēl arvien nenotikušo policijas un tiesu iestāžu reformu; norāda, ka tālejošāki pasākumi būtu jāveic nākotnē, jo īpaši izglītības jomā (nepieļaujot neobjektīvus vērtējumus un negatīvus aizspriedumus mācību programmās un grāmatās), kā arī saucot pie atbildības tos, kuri kūda uz vardarbību;

6.  atzinīgi vērtē Pakistānas valdības apņemšanos cīnīties ar reliģiskā ekstrēmisma radītajiem draudiem; atbalsta ES un dalībvalstu pastāvīgu dialogu ar Pakistānu par to, kā nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, jo īpaši saistībā ar pretterorisma centieniem un ar tiesību aktu īstenošanu drošības jomā;

7.  uzskata, ka izziņotā militārā operācija Pendžābā gan ir ļoti svarīga cīņā pret terorismu, taču vienlīdz nozīmīga ir uzvara ideoloģiskajā karā pret ekstrēmismu, kas Pakistānai nodrošinās iecietības pilnu un progresīvu nākotni;

8.  aicina Pakistānas iestādes novērst sociālo un ekonomisko atstumtību, tostarp arī attiecībā uz lielāko daļa kristiešu un citu reliģisko minoritāšu, kuru eksistence valstī ir nedroša;

9.  pauž bažas par Pakistānā vēl arvien piemērotajiem tiesību aktiem par zaimošanu un uzskata, ka tas palielina reliģiskās neiecietības gaisotni; tāpēc aicina Pakistānas valdību pārskatīt šos tiesību aktus un to piemērošanu; aicina iestādes nodrošināt pareizu un ātru likuma piemērošanu visos zaimošanas gadījumos; jo īpaši atzīmē Asia Bibi gadījumu un stingri mudina Augstāko tiesu panākt lēmumu šajā lietā;

10.  aicina Pakistānas varas iestādes garantēt tiesu neatkarību, tiesiskumu un pienācīgus tiesvedības procesus atbilstoši starptautiskajiem standartiem; turklāt aicina Pakistānas iestādes nodrošināt pietiekamu aizsardzību visiem, kas iesaistīti lietās par zaimošanu, jo īpaši valsts juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī aizsargāt apsūdzētos, lieciniekus, viņu ģimenes un kopienas no pūļa vardarbības, tostarp tos, kuri ir attaisnoti, bet nevar atgriezties savās dzimtajās vietās; aicina Pakistānas valdību nodrošināt, lai neierobežotas vardarbības un vajāšanas upuriem būtu pieejami atbilstoši juridiski un citi aizsardzības līdzekļi, ko piemēro saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām;

11.  atgādina savu jebkādos apstākļos nemainīgo nostāju pret nāvessodu; ar nopietnām bažām atzīmē nāvessoda izmantošanas dramatisko pieaugumu Pakistānā, tostarp pret bērniem likumpārkāpējiem, par ko paužama visdziļākā nožēla, un aicina noteikt moratoriju nāvessoda izpildei, lai nākotnē Pakistānā atceltu šo soda veidu;

12.  uzsver, ka cīņā pret terorismu un reliģisko ekstrēmismu ir svarīgi novērst to cēloņus, risinot nabadzības problēmu, nodrošinot reliģisko iecietību un ticības brīvību un garantējot bērnu, jo īpaši meiteņu, tiesības uz izglītību un drošu piekļuvi tai;

13.  aicina Pakistānas valdību veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minoritāšu kopienu izglītības iestādes, atpūtas un pulcēšanās vietas nedrošās un konfliktu zonās būtu pienācīgi aizsargātas, tādējādi samazinot risku, ka līdzīgi cilvēktiesību pārkāpumi un ļaunprātības var atkārtoties;

14.  mudina visus reģionālos dalībniekus ievērojami uzlabot sadarbību cīņā pret terorismu; atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir beznosacījumu starptautiska apņemšanās cīnīties pret terorismu, tostarp vēršoties gan pret visu veidu finansiālo atbalstu teroristu tīkliem, gan arī pret ideoloģisko indoktrināciju, kas veicina ekstrēmismu un terorismu;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Pakistāna ratificējusi ANO Konvenciju par bērna tiesībām un uzteic Pakistānas iestāžu centienus risināt bērnu tiesību jautājumus; aicina Pakistānu ratificēt Konvencijas par bērna tiesībām Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos un izveidot Nacionālo komisiju par bērna tiesībām;

16.  aicina Komisiju, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini, Eiropas Ārējās darbības dienestu un Padomi pilnībā sadarboties ar Pakistānas valdību cīņā pret terorisma draudiem un turpināt atbalstīt Pakistānas valdību un iedzīvotājus to centienos izskaust terorismu; aicina priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi Federica Mogherini regulāri informēt Parlamentu par paveikto šajos divpusējos centienos;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, ANO drošības padomes prezidentvalstij, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos un Pakistānas valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0470.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0007.

Juridisks paziņojums