Procedūra : 2016/2872(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-1126/2016

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1126/2016

Debates :

PV 27/10/2016 - 3
CRE 27/10/2016 - 3

Balsojumi :

PV 27/10/2016 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0425

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 505kWORD 91k
24.10.2016
PE589.725v01-00}
PE589.727v01-00}
PE589.728v01-00}
PE589.733v01-00}
PE589.734v01-00}
PE589.735v01-00} RC1
 
B8-1126/2016}
B8-1127/2016}
B8-1128/2016}
B8-1133/2016}
B8-1134/2016}
B8-1135/2016} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

S&D (B8-1126/2016)

PPE (B8-1127/2016)

GUE/NGL (B8-1128/2016)

ALDE (B8-1133/2016)

ECR (B8-1134/2016)

Verts/ALE (B8-1135/2016)


par Eiropas Brīvprātīgo dienestu un brīvprātīgā darba veicināšanu Eiropā (2016/2872(RSP))


Michaela Šojdrová, Milan Zver, Sabine Verheyen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska PPE grupas vārdā
Silvia Costa, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Marlene Mizzi S&D grupas vārdā
Angel Dzhambazki, Andrew Lewer ECR grupas vārdā
María Teresa Giménez Barbat, Ilhan Kyuchyuk, Yana Toom, Marian Harkin, Marielle de Sarnez, Javier Nart, Carolina Punset, Filiz Hyusmenova, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula ALDE grupas vārdā
Curzio Maltese, Barbara Spinelli, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Miguel Urbán Crespo, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Kateřina Konečná, Sofia Sakorafa, Merja Kyllönen, Stelios Kouloglou, Dimitrios Papadimoulis GUE/NGL grupas vārdā
Rebecca Harms, Ernest Maragall Verts/ALE grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas parlamenta rezolūcija par Eiropas Brīvprātīgo dienestu un brīvprātīgā darba veicināšanu Eiropā (2016/2872(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra Lēmumu par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011.)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā (COM(2011)0568),

–  ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba gada (EBDG) (2011.) alianses politikas programmu brīvprātīgo darbam Eiropā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par brīvprātīgo darbu un brīvprātīgo aktivitāti Eiropā(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā(4),

–  ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju „Brīvprātīgas rīcības loma ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanā”(5),

–  ņemot vērā Eiropas Hartu par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem(6),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par brīvprātīgo darbu un Eiropas Brīvprātīgo dienestu (O-000107/2016 – B8-1803/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  atgādinot, ka 2016. gadā Eiropas Brīvprātīgo dienests (EBD) atzīmē 20. gadadienu un šajos 20 gados ir sniegts atbalsts 100 000 brīvprātīgo;

B.  uzsverot, ka Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011.), ko stingri atbalstīja Eiropas Parlaments, bija ievērojama politiska iespēja uzsvērt brīvprātīgā darba pievienoto vērtību Eiropā un ka tagad, piecus gadus vēlāk, Eiropas Parlamentam būtu jāpārdomā Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011.) ietekme uz politikas attīstību saistībā ar pievienoto vērtību un tas, kā brīvprātīgais darbs ir iestrādāts galvenajās Eiropas programmās, piemēram, Erasmus+, un Eiropas Brīvprātīgo dienestā;

C.  atgādinot, ka Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011.) nodrošināja stimulu un apstākļus daudzu valstu brīvprātīgā darba un ar to saistīto tiesisko sistēmu izveidei un/vai pārskatīšanai visā Eiropā; tomēr uzsverot, ka Eiropai joprojām nav koordinētas brīvprātīgā darba politikas ar vienotu koordinācijas centru ES iestādēs;

D.  atgādinot, ka brīvprātīgo darbu cilvēki uzņemas pēc savas brīvas gribas, izvēles un motivācijas, necenšoties gūt finansiālu labumu; uzsverot, ka to var definēt kā solidaritātes izpausmi un veidu, kā risināt humānās, sociālās un vides vajadzības un problēmas;

E.  uzsverot, ka brīvprātīgam darbam ir vērtība un nozīme kā vienam no redzamākajiem solidaritātes apliecinājumiem, kas veicina un atvieglo sociālo integrāciju, veido sociālo kapitālu un rada pārveidojošu ietekmi uz sabiedrību, un ka brīvprātīgais darbs sekmē gan tādas plaukstošas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, kura spēj piedāvāt radošus un novatoriskus risinājumus kopīgām problēmām, gan ekonomikas izaugsmi, un tādēļ to nepieciešams mērīt īpašā un mērķtiecīgā veidā — gan ekonomikas, gan sociālā kapitāla aspektā;

F.  atgādinot, ka atbalstoša vide ir būtiska, lai nodrošinātu lielāka Eiropas iedzīvotāju skaita iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, tādējādi garantējot pienācīgu finansējumu brīvprātīgā darba infrastruktūrai, tostarp organizācijām, kas iesaista brīvprātīgos, lai labumu gūtu gan paši brīvprātīgie, gan viņu darbības;

G.  uzsverot, ka brīvprātīgam darbam nepieciešami atbalsta mehānismi un/vai piemērotas organizatoriskās struktūras, kuras vēl būtu jānostiprina ar atbilstošu tiesisko regulējumu, kas identificē tiesības un pienākumus saistībā ar brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu;

H.  uzsverot, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz piekļuvi brīvprātīgā darba iespējām un uz aizsardzību pret jebkāda veida diskrimināciju un ka ikvienam būtu jānodrošina tiesības saskaņot brīvprātīgo darbu ar privāto un darba dzīvi, lai šie cilvēki varētu panākt noteiktu elastīgumu brīvprātīgā darba izpildes laikā;

I.  uzsverot, cik ārkārtīgi svarīgi ir atzīt arī brīvprātīgā darba sociālo un ekonomisko nozīmi, lai veicinātu atbilstošas ierosmes visām ieinteresētajām personām un tādējādi palielinātu brīvprātīgā darba apjomu, kvalitāti un ietekmi;

J.  atgādina par Eiropas Brīvprātīgā kapitāla konkurenci, kas atzīst pašvaldību panākumus visā Eiropā, atzīstot un atbalstot brīvprātīgo centienus viņu darbības jomās;

K.  uzsverot, ka jaunā programma Erasmus+ joprojām piedāvā finansējuma un atbalsta iespējas brīvprātīgā darba projektiem, jo īpaši ar EBD programmas starpniecību, un ka Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts ir sācis ES palīdzības brīvprātīgo programmu (EU Aid Volunteers), lai sniegtu praktisku atbalstu humanitārās palīdzības projektiem; atzīstot, ka jaunā ES daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam rezervē noteiktu ES līdzekļu daļu brīvprātīgam darbam, jo īpaši programmai “Eiropa pilsoņiem” (Europe for Citizens), kuru pašlaik pārvalda Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts, tādējādi saglabājot brīvprātīgajam darbam prioritāru statusu; tomēr norādot, ka brīvprātīgo organizāciju piekļuve citam nozīmīgam ES finansējumam, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, joprojām ir ļoti ierobežota;

L.  atgādinot, ka pašreizējā bēgļu krīze ir būtisks piemērs un skaidrs simbols brīvprātīgā darba nozīmībai un veidam, kādā tas iemieso Eiropas vērtības, veicina elastīgumu un spēj nodrošināt elastīgus un pragmatiskus risinājumus kopīgām problēmām,

1.  atzīst, ka brīvprātīgais darbs apliecina solidaritāti, brīvību un atbildību, kas veicina aktīvas pilsonības stiprināšanu un personas cilvēcisko izaugsmi, un ir būtisks instruments sociālās iekļaušanas un kohēzijas, kā arī apmācības, izglītības un kultūru dialoga jomā, tajā pašā laikā sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas vērtību izplatīšanā; uzsver, ka tā priekšrocības tiek atzītas arī brīvprātīgajā darbā, kas tiek veikts trešās valstīs, kur tas ir stratēģisks instruments, kas veicina savstarpēju izpratni un starpkultūru attiecības;

2.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Eiropas brīvprātīgo darbību sistēmu kā tiesisko regulējumu, kas definē brīvprātīgā darba statusu, brīvprātīgo un brīvprātīgā darba tiesības un pienākumus un veicina mobilitāti un prasmju atzīšanu; mudina dalībvalstis, kurām vēl joprojām ir jānosaka brīvprātīgajiem atbalstoša tiesiskā vide, izmantot Politikas programmu brīvprātīgo darbam Eiropā un Eiropas Hartu par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem;

3.  mudina dalībvalstis īstenot konkrētus validācijas procesus saskaņā ar Padomes 2012. gada ieteikumu nodrošināt labāku izpratni un prasmju un pieredzes salīdzināmību; prasa jebkurā turpmākajā Eiropas kvalifikāciju apliecībā un Europass iniciatīvās lielāku nozīmi piešķirt brīvprātīgajam darbam kā neformālās un ikdienējās mācīšanās pieredzei; atgādina, ka brīvprātīgais darbs palīdz cilvēkiem iegūt prasmes un kompetences, kas atvieglo piekļuvi darba tirgum; uzsver, ka brīvprātīgos nekad nedrīkst uzskatīt par darbaspēka aizstājējiem vai šādi izmantot;

4.  norāda, ka Eiropā gandrīz 100 miljonu visa vecuma iedzīvotāju ir brīvprātīgie, kuru darbs rada apmēram 5 % no tās IKP; prasa Komisijai ņemt vērā brīvprātīgo saražoto preču un sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību, īstenojot uz brīvprātīgajiem vairāk vērstu politikas izstrādi;

5.  uzskata, ka brīvprātīgā darba laika atzīšana ES subsīdiju līdzfinansējuma saņemšanai, ko nesen ierosināja Komisija jaunajā Finanšu regulas priekšlikumā, ir jāatbalsta un jāīsteno;

6.  aicina Eurostat atbalstīt dalībvalstis šajā procesā, lai nodrošinātu salīdzināmu datu vākšanu Eiropā, kā arī ES mēroga rādītāju un metodoloģiju izstrādi ar mērķi novērtēt brīvprātīgā darba sociālo ietekmi; mudina dalībvalstis apstiprināt sistēmu, ko izstrādājusi Starptautiskā Darba organizācija, lai mērītu brīvprātīgā darba ekonomisko vērtību;

7.  mudina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, izstrādāt pienācīgi finansētas valsts līmeņa brīvprātīgo dienesta sistēmas un uzlabot piekļuvi kvalitatīvai informācijai par brīvprātīgā darba iespējām valsts un vietējā līmenī, jo īpaši izmantojot jau esošos informācijas tīklus un savstarpējas informēšanas pasākumus, kā arī izveidot valsts pilsoniskā dienesta centrus, kas popularizētu arī starptautiskā brīvprātīgā darba iespējas visu vecumu cilvēkiem;

8.  aicina Komisiju veicināt saskaņotākas Eiropas brīvprātīgā darba politikas izstrādi, lai Komisijā izveidotu centrālo kontaktpunktu, kas savstarpēji saistītu atsevišķas iniciatīvas un programmas un uzlabotu piekļuvi brīvprātīgā darba programmām;

9.  lūdz Komisiju veikt pētījumu dalībvalstīs par valsts līmeņa brīvprātīgo dienesta sistēmām, kā arī pilsoniskā dienesta un solidaritātes korpusiem un dalībvalstīs pastāvošo vidi potenciālajiem brīvprātīgajiem, lai veicinātu savstarpēju izpratni un labās prakses izplatīšanu, kā arī iespēju izveidot Eiropas Pilsonisko dienestu papildus jau esošajām brīvprātīgā darba iespējām— ar kopējo mērķi veicināt ES pilsoniskumu;

10.  ņem vērā Komisijas ideju izstrādāt jaunu Eiropas jaunatnes brīvprātīgā darba iniciatīvu, ko pazīst ar nosaukumu “ES Solidaritātes korpuss”; aicina Komisiju novērtēt šīs iniciatīvas pievienoto vērtību, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības jau uzsākto darbu, un nodrošināt, ka tās izstrādāšanā tiek iekļautas brīvprātīgo organizācijas; turklāt uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai šīs iniciatīvas īstenošana nesamazinātu citām programmām jau piešķirtos budžeta līdzekļus;

11.  atbalsta Komisiju un dalībvalstis to organizētajos EBD 20. gadadienas svinību pasākumos; uzskata, ka EBD programmai jādod labums iesaistītajām fiziskajām personām un organizācijām, kā arī sabiedrībai kopumā un ka EBD programmai jāpapildina Erasmus+ programmas pilsoniskās iesaistes aspekts; uzsver, ka ir svarīgi popularizēt EBD visu jauniešu vidū, jo īpaši vēršoties pie tiem, kas vēl nav interesējušies par brīvprātīgo darbu un mobilitāti, tādējādi veidojot motivāciju un radot izmaiņas attieksmē, bet neatstājot bez ievērības arī vecāko paaudzi, jo tā var sniegt būtisku atbalstu, piemēram, kā padomdevēji;

12.  mudina dalībvalstis savās izglītības un augstākās izglītības sistēmās popularizēt EBD kā instrumentu, ar ko jaunākajai paaudzei sniegt izpratni par solidaritāti un pilsonisko līdzdalību;

13.  uzsver, ka EBD pamatā jāliek kvalitatīvi brīvprātīgā darba piedāvājumi, ievērojot Brīvprātīgā darba hartu un Kvalitātes hartā par mācību mobilitāti minētos principus, un ka EBD būtu nepieciešama pamatstruktūra, kas mudina brīvprātīgā darba organizācijas kļūt par uzņemošām organizācijām, šajā saistībā nodrošinot tām pietiekamu finansējumu un apmācību, vienlaikus stiprinot arī to koordinējošo organizāciju funkciju, kas atbalsta daudzas uzņemošās organizācijas, piemēram, administrēšanas un apmācību jomā;

14.  atgādina, ka EBD vajadzētu nodrošināt ātru un vieglu piekļuvi šai programmai, un tādēļ aicina vienkāršot šā dienesta pašreizējo pieteikšanās sistēmu;

15.  uzsver nepieciešamību nostiprināt turpmāko pasākumu un vietējo dimensiju pēc brīvprātīgā darba pieredzes gūšanas ārzemēs, sniedzot atbalstu ne tikai pirms izbraukšanas, bet arī atgriežoties — kā apmācību par orientāciju un integrāciju pēc atgriešanās;

16.  pieprasa, lai visā procesā tiktu sniegts kvalitatīvs padomdevēju atbalsts, nodrošinot atbildīgu brīvprātīgo vadību un informējot viņus par pašu atbildību, proti, saistībām pret organizāciju un vietējo kopienu;

17.  aicina Komisiju uzlabot un pielāgot komunikācijas stratēģiju par EBD, uzsverot brīvprātīgā darba sociālās, cilvēciskās un pilsoniskās vērtības;

18.  uzsver aktīvu vecumdienu nozīmi brīvprātīgajā darbā un pastiprina gan jaunu, gan vecāka gadagājuma iedzīvotāju lomu pilsoniskajās aktivitātēs Eiropā, pamatojoties uz Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011.) un Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada (2012.) radīto stimulu;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV L 17, 22.1.2010., 43. lpp.

(2)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0549.

(4)

OV C 332 E, 15.11.2013., 14. lpp.

(5)

OV C 259 E, 29.10.2009., 9. lpp.

(6)

http://ec.europa.eu/citizenship/pdf/volunteering_charter_en.pdf

Juridisks paziņojums