Procedūra : 2016/3027(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-1345/2016

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1345/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 15/12/2016 - 6.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0506

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 600kWORD 58k
14.12.2016
PE596.615v01-00}
PE596.618v01-00}
PE596.622v01-00}
PE596.624v01-00}
PE596.627v01-00}
PE596.630v01-00}
PE596.633v01-00} RC1
 
B8-1345/2016}
B8-1348/2016}
B8-1352/2016}
B8-1354/2016}
B8-1357/2016}
B8-1360/2016}
B8-1363/2016} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B8-1345/2016)

EFDD (B8-1348/2016)

Verts/ALE (B8-1352/2016)

GUE/NGL (B8-1354/2016)

PPE (B8-1357/2016)

ALDE (B8-1360/2016)

S&D (B8-1363/2016)


par Mjanmas rohingu minoritātes stāvokli (2016/3027(RSP))


Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Jeroen Lenaers, Eva Paunova, Thomas Mann, Stanislav Polčák, Luděk Niedermayer, Tomáš Zdechovský, Lefteris Christoforou, Bogdan Brunon Wenta, Csaba Sógor, Ivan Štefanec, Pavel Svoboda, Marijana Petir, Tunne Kelam, Romana Tomc, Milan Zver, Eduard Kukan, Jaromír Štětina, Giovanni La Via, Dubravka Šuica, Ildikó Gáll-Pelcz, David McAllister, Sven Schulze, Laima Liucija Andrikienė, Michaela Šojdrová, Deirdre Clune, József Nagy, Adam Szejnfeld, Brian Hayes, László Tőkés, Ivana Maletić, Ivo Belet, Therese Comodini Cachia, Patricija Šulin, Lars Adaktusson, Krzysztof Hetman, Seán Kelly, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Andrey Kovatchev, Jiří Pospíšil PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Ana Gomes, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Josef Weidenholzer, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Soledad Cabezón Ruiz, Andrea Cozzolino, Andi Cristea, Nicola Danti, Isabella De Monte, Doru-Claudian Frunzulică, Elena Gentile, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Theresa Griffin, Sylvie Guillaume, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Jeppe Kofod, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Krystyna Łybacka, David Martin, Costas Mavrides, Alex Mayer, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Demetris Papadakis, Pavel Poc, Miroslav Poche, Liliana Rodrigues, Daciana Octavia Sârbu, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Claudia Țapardel, Marc Tarabella, Julie Ward, Boris Zala, Carlos Zorrinho S&D grupas vārdā
Amjad Bashir, Charles Tannock, Monica Macovei, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Anna Elżbieta Fotyga, Arne Gericke, Angel Dzhambazki, Branislav Škripek, Notis Marias, Ruža Tomašić, Karol Karski ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Gérard Deprez, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Filiz Hyusmenova, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Kateřina Konečná, Barbara Spinelli, Merja Kyllönen, Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Xabier Benito Ziluaga, Miguel Urbán Crespo GUE/NGL grupas vārdā
Jean Lambert, Heidi Hautala Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Marco Zanni, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mjanmas rohingu minoritātes stāvokli (2016/3027(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un par Mjanmas rohingu musulmaņu stāvokli, jo īpaši 2016. gada 7. jūlija rezolūciju(1),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ”Elementi ES Stratēģijai attiecībā uz Mjanmu/Birmu: — īpaša partnerība demokrātijai, mieram un labklājībai”

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni paziņojumu par Mjanmas Savienības jaunās valdības stāšanos amatā,

–  ņemot vērā runaspersonas 2016. gada 2. decembra paziņojumu par neseno vardarbības saasināšanos Mjanmā,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei par trešo ES un Mjanmas cilvēktiesību dialogu 2016. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 4. decembra secinājumus par bezvalstniecību,

–  ņemot vērā jaunākos — Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra (OHCHR) 2016. gada 29. novembra un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 18. novembra — ziņojumus par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 20. jūnija ziņojumu „Rohingu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību situācija”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2016. gada 24. marta pieņemto rezolūciju (31/24) “Cilvēktiesību situācija Mjanmā”,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību situāciju Mjanmā 2016. gada 18. marta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

–  ņemot vērā 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu un 1961. gada Konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu,

–  ņemot vērā UNHCR globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18.–21. pantu;

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā ASEAN hartu,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) cilvēktiesību parlamentāriešu 2015. gada aprīļa ziņojumu „Rohingu krīze un vardarbības risks Mjanmā — ASEAN problēma un aicinājums rīkoties”,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā ANO Augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein savā 2016. gada 20. jūnija ziņojumā aprakstīja pret rohingiem nemitīgi izdarītos smagos tiesību pārkāpumus, tostarp patvaļīgu valstspiederības atņemšanu, kas viņus padara par bezvalstniekiem, stingrus brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dzīves un drošības apdraudējumu, tiesību uz veselību un izglītību aizliegumu, piespiedu darbu, seksuālo vardarbību un viņu politisko tiesību ierobežojumus, „ko var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci”; tā kā Zeid Ra’ad Al Hussein norādīja, ka rohingiem ir aizliegts strādāt vairākās profesijās un ka viņiem ir jāizpilda īpašas formalitātes, lai ārstētos slimnīcās, kā rezultātā tiek zaudēts laiks un bērnu dzemdību laikā ir miruši bērni un viņu mātes; tā kā ANO Bēgļu aģentūras vadītājs John McKissick, kura vadītais birojs atrodas Bangladešas pilsētā Cox’s Bazar, nesen oficiāli paziņoja, ka Mjanma mēģina veikt “etnisko tīrīšanu pret rohingu musulmaņu minoritāti tās teritorijā”; tā kā cilvēktiesību pārkāpumi pret rohingu minoritāti līdzinās kolektīvam sodam;

B.  tā kā 2016. gada 9. oktobrī bruņotas personas uzbruka trim policijas posteņiem Bangladešas robežas tuvumā, kā rezultātā tika nogalināti deviņi policisti un pazuda daudzi ieroči; tā kā Mjanmas valdība paziņoja, ka bruņotās personas bija rohingu nemiernieki, un pēc tam pasludināja Maungdavas apgabalu par “militārās operācijas zonu”, ieviešot komandantstundu un citus nopietnus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz žurnālistiem un ārējiem novērotājiem, kam netika atļauts iekļūt šajā teritorijā;

C.  tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju vietējie avoti ziņo par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem no valdības spēku puses tā sauktajā militārās operācijas zonā; tā kā Mjanmas valdība ziņoja, ka ir nogalināti 69 iespējami nemiernieki un 17 drošības spēku pārstāvji, taču šo apgalvojumu nav iespējams objektīvi pārbaudīt piekļuves ierobežojumu dēļ;

D.  tā kā 2016. gada 3. novembrī otrā uzbrukumā robežsardzes postenim tika nogalināts policists;

E.  tā kā cilvēktiesību organizācijas, tostarp Human Rights Watch, izmantojot satelītu attēlus, ir ziņojušas par masveida māju un citu ēku sagraušanu Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā, kas pašlaik nav pieejama NVO un neatkarīgiem novērotājiem;

F.  tā kā Mjanmas valdība 2016. gada 3. novembrī kopā ar ārvalstu vēstnieku delegāciju, kuras sastāvā bija deviņi pārstāvji, tostarp ANO rezidējošais koordinators, rīkoja dažu skarto vietu Maungdavā uzraudzītu apmeklējumu, kura laikā tika apstiprināta sadedzinātu struktūru esamība vairākās pilsētās;

G.  tā kā pēdējo nedēļu laikā vismaz 25 000 rohingu ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm un aptuveni 30 000 Rakhainas pavalsts iedzīvotāju ir pārvietoti vardarbības dēļ; tā kā UNHCR šobrīd ir reģistrējis vairāk nekā 56 000 rohingu atrašanos Malaizijā;

H.  tā kā kopš 2011. gada Mjanma ir veikusi pasākumus, lai reformētu savu ekonomiku un politisko sistēmu; tā kā tomēr armijai joprojām ir nesamērīga ietekme valsts lietās; tā kā 2015. gada novembrī tika ievēlēts jauns valsts parlaments, savukārt 2016. gada martā nāca pie varas demokrātiski ievēlēta valsts valdība;

I.  tā kā tāpēc ES un citi starptautiskie dalībnieki ir atcēluši sankcijas un ļāvuši Mjanmai no jauna iekļauties pasaules politiskajās un ekonomiskajās struktūrās; tā kā ES un tās dalībvalstīm ir bijusi nozīmīga loma reformu un atvērtības procesā un tās cita starpā sniedza ieguldījumu ar būtisku attīstības palīdzību, apmācību un tehnisko sadarbību, iekļaujošas valsts mēroga pamiera vienošanās veicināšanu un tirdzniecību saskaņā ar iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus” (EBA); tā kā ES un Mjanma ik gadu rīko cilvēktiesību dialogu;

J.  tā kā tomēr joprojām pastāv daudzas problēmas, tostarp cilvēktiesību jomā un jo īpaši attiecībā uz rohingu musulmaņu minoritātes stāvokli; tā kā vairāk nekā viens miljons rohingu musulmaņu Mjanmā ir dzīvojuši vairākās paaudzēs, taču pašlaik viņi ir viena no pasaulē visvajātākajām minoritātēm; tā kā kopš Birmas 1982. gada pilsonības likuma pieņemšanas viņi ir oficiāli bezvalstnieki; tā kā Mjanmas un kaimiņvalstu iestādes uzskata rohingus par nevēlamiem, kaut arī dažas no kaimiņvalstīm ir uzņēmušās lielu bēgļu apjomu; tā kā Mjanmas tiesiskais regulējums institucionalizē diskrimināciju pret minoritātēm un jo īpaši padara rohingus par bezvalstniekiem, jo tika pasludināts, ka viņu pagaidu identitātes karšu (baltās kartes) termiņš beidzas 2015. gada martā, un viņi nav varējuši iegūt savu bērnu dzimšanas apliecības kopš 2012. gada;

K.  tā kā Mjanmas iestādes turpina liegt rohingiem lielāko daļu viņu pamattiesību; tā kā saskaņā ar ASEAN cilvēktiesību parlamentāriešu 2015. gada aprīļa ziņojumu tā sagatavošanas laikā aptuveni 120 000 rohingu joprojām atradās vairāk nekā 80 iekšēji pārvietotu personu nometnēs Rakhainas pavalstī ar ierobežotu piekļuvi humānajai palīdzībai, savukārt pēdējos gados vairāk nekā 100 000 citu cilvēku, bieži vien ar cilvēku tirgotāju starpniecību, ir aizbēguši pa jūru vai sauszemi uz citām valstīm un daudzi šajos bīstamos ceļojumos ir miruši;

L.  tā kā Mjanmā bruņotie spēki plaši izmanto izvarošanu kā kara ieroci, lai iebiedētu etniskās minoritātes, radot postošas sekas cietušajiem; tā kā ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis jautājumos par seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos Zainab Hawa Bangura pauda dziļas bažas šajā sakarībā; tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir iekļāvusi izvarošanu un citus seksuālās vardarbības veidus kara noziegumu un darbību, kas ir noziegumi pret cilvēci, sarakstā; tā kā būtu jāuzsver, ka rohingu sievietes cieš no vairākiem diskriminācijas veidiem, tostarp seksuālās vardarbības un piespiedu sterilizācijas;

M.  tā kā Aung San Suu Kyi, tiekoties ar ANO īpašo ziņotāju par cilvēktiesību situāciju Mjanmā Yanghee Lee, paziņoja, ka valdība neizmantos vārdu „rohingi” (militārās diktatūras laikā piekoptās politikas pēctecība), kas tāpat kā apzīmējums „bengāļi” tiek uzskatīts par aizskarošu, un ka labāk tā vietā būtu lietot jaunu jēdzienu — „Rakhainas pavalsts musulmaņu kopiena”;

N.  tā kā Mjanma, gatavojoties sasaukt nacionālo miera konferenci, ir arī pielikusi zināmas pūles, lai virzītu uz priekšu miera procesu; tā kā ir būtiski saglabāt nacionālo pamieru un aptvert visas bruņotās etniskās grupas, lai nodrošinātu mieru, pārticību un vienotību šajā valstī,

1.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgām sadursmēm Rakhainas pavalsts ziemeļu daļā un pauž nožēlu par dzīvību, iztikas un pajumtes zaudēšanu un nesamērīgo spēka izmantošanu no Mjanmas bruņoto spēku puses; apstiprina, ka Mjanmas iestādēm ir pienākums izmeklēt 9. oktobra uzbrukumus un saukt pie atbildības vainīgās personas, taču norāda, ka tam ir jānotiek saskaņā ar cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

2.  mudina militāros un drošības spēkus nekavējoties pārtraukt rohingu nogalināšanu un izvarošanu, pret viņiem vērstu vardarbību un viņu māju dedzināšanu;

3.  atzinīgi vērtē Mjanmas valdības paziņojumu par izmeklēšanas komisijas dibināšanu attiecībā uz neseno vardarbību Rakhainas pavalstī; aicina Mjanmas valdību ļaut ANO un citiem ārējiem novērotājiem palīdzēt izmeklēt nesenos notikumus Rakhainas pavalsts Maungdavas apgabalā, tostarp 9. oktobra uzbrukumus un tiem sekojošās valdības darbības; uzsver nepieciešamību pienācīgi sodīt vainīgos, kā arī nodrošināt atbilstīgu tiesisko aizsardzību vardarbības upuriem;

4.  uzsver, ka tas ir tikai pirmais solis saistībā ar plašāku apņemšanos izbeigt nesodāmību par noziegumiem pret rohingu minoritāti; pauž sašutumu par ziņojumiem par seksuālo vardarbību kā iebiedēšanas un kara ieroci, lai apspiestu rohingu minoritāti, un prasa saukt pie atbildības šajos noziegumos vainīgās personas;

5.  turklāt pieprasa, lai Mjanmas valdība nekavējoties ļautu sniegt humāno palīdzību visās konflikta zonās un visām pārvietotajām personām;

6.  prasa, lai Mjanmas valdības un civilās iestādes nekavējoties izbeigtu šausminošo rohingu minoritātes diskrimināciju un segregāciju;

7.  tādēļ aicina Mjanmas valdību reformēt 1982. gada pilsonības likumu un atjaunot pilsonību rohingu minoritātei; mudina Mjanmas valdību un Rakhainas pavalsts iestādes nekavējoties sākt reģistrēt visus dzimušos bērnus;

8.  aicina Mjanmas valdību atcelt visus nevajadzīgos, diskriminējošos un nesamērīgos ierobežojumus Rakhainas pavalstī;

9.  aicina Mjanmas valdību apkarot cilvēku tirdzniecību un starptautisko organizēto noziedzību;

10.  aicina Mjanmas valdību uzlabot tās sadarbību ar ANO, tostarp ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un īpašo procedūru pilnvarotajām personām; mudina Mjanmas valdību īstenot ieteikumus, kas paredzēti ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijā Nr. 31/24 par cilvēktiesību situāciju Mjanmā; mudina Mjanmas valdību aicināt ANO augsto cilvēktiesību komisāru atklāt šajā valstī biroju, kuram būtu plašas pilnvaras un pietiekami daudz darbinieku;

11.  aicina Mjanmas valdību nepārprotami nosodīt jebkādu pamudināšanu uz rasu vai reliģisku naidu, veikt pasākumus, lai izbeigtu naida runas, tostarp no radikālo budistu grupu puses, un apkarot sociālo diskrimināciju un vardarbību pret rohingu minoritāti; turklāt aicina Mjanmas valdību ievērot vispārējās tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību;

12.  aicina Saharova balvas saņēmēju Aung San Suu Kyi izmantot savus ietekmīgos amatus Mjanmas valdībā, lai uzlabotu rohingu minoritātes stāvokli; atgādina par Aung San Suu Kyi pārstāvētās opozīcijas partijas runaspersonas 2015. gada 18. maija paziņojumu, ka Mjanmas valdībai būtu jāatjauno pilsonība rohingu minoritātei;

13.  iesaka to valstu valdībām, kuras sakaras ar rohingu bēgļu pieplūdumu, cieši sadarboties ar UNHCR, kam ir tehniskā kompetence izvērtēt bēgļa statusu un pilnvaras aizsargāt bēgļus un bezvalstniekus; mudina šīs valstis ievērot neizraidīšanas principu un nelikt rohingu bēgļiem atgriezties vismaz līdz brīdim, kad tiks rasts apmierinošs un cilvēka cienīgs risinājums viņu situācijai; jo īpaši aicina Bangladešu ļaut ieceļot rohingu bēgļiem, vienlaikus atzīstot Bangladešas jau paveikto, uzņemot simtiem tūkstošu bēgļu;

14.  atzinīgi vērtē Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu; uzskata, ka ES patiešām ir stratēģiska interese tās attiecību ar Mjanmu stiprināšanā; uzskata, ka jaunajai valdībai ir vēsturiska iespēja, kā arī pienākums nostiprināt demokrātiju un panākt mieru, nacionālo izlīgumu un labklājību; turklāt uzskata, ka ES un Mjanmas attiecību turpmākai padziļināšanai ir jābūt atkarīgai no patiesiem uzlabojumiem cilvēktiesību jomā šajā valstī;

15.  turklāt atgādina Padomes secinājumos paustos aicinājumus veidot efektīvas demokrātiskas iestādes un spēcīgu pilsonisko sabiedrību, ievērot pamattiesības un pamatbrīvības un veicināt labu pārvaldību;

16.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt regulāru divpusēju cilvēktiesību dialogu un apspriest situāciju attiecībā uz problemātiskiem tiesību aktiem un minoritāšu, jo īpaši rohingu, diskrimināciju, un detalizēti ziņot Eiropas Parlamentam par šo diskusiju rezultātiem;

17.  aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt Mjanmas jaunās demokrātiskās struktūras un jo īpaši koncentrēties uz tehnisko sadarbību, lai palīdzētu uzlabot dažādās valsts funkcijas;

18.  prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt uzraudzīt stāvokli Mjanmā ANO Cilvēktiesību padomes sēdēs saskaņā ar darba kārtības 4. punktu;

19.  prasa ES atbalstīt UNHRC tā centienos palīdzēt rohingu bēgļiem, kas atrodas Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas reģionā;

20.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt UNHRC globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES dalībvalstu, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

(1)

P8_TA(2016)0316.

Juridisks paziņojums