Procedūra : 2017/2506(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0072/2017

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0072/2017

Debates :

PV 19/01/2017 - 4.1
CRE 19/01/2017 - 4.1

Balsojumi :

PV 19/01/2017 - 7.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0002

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 502kWORD 53k
18.1.2017
PE596.782v01-00}
PE596.783v01-00}
PE596.787v01-00}
PE596.789v01-00}
PE598.391v01-00}
PE598.396v01-00} RC1
 
B8-0072/2017}
B8-0073/2017}
B8-0077/2017}
B8-0079/2017}
B8-0083/2017}
B8-0088/2017} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

S&D (B8-0072/2017)

ECR (B8-0073/2017)

Verts/ALE (B8-0077/2017)

EFDD (B8-0079/2017)

ALDE (B8-0083/2017)

PPE (B8-0088/2017)


par Indonēziju, jo īpaši Hosea Yeimo, Ismael Alua un Džakartas gubernatora lietām (2017/2506(RSP))


Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Jeroen Lenaers, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Tomáš Zdechovský, Krzysztof Hetman, Pavel Svoboda, Ivan Štefanec, Brian Hayes, Jaromír Štětina, Bogdan Brunon Wenta, Marijana Petir, Eduard Kukan, Tunne Kelam, Lefteris Christoforou, Ivana Maletić, Željana Zovko, Dubravka Šuica, Thomas Mann, Csaba Sógor, Luděk Niedermayer, Michaela Šojdrová, Therese Comodini Cachia, Joachim Zeller, Anna Záborská, Lorenzo Cesa, József Nagy, Romana Tomc, Adam Szejnfeld, Ivica Tolić, Eva Paunova, Laima Liucija Andrikienė, Claude Rolin, Andrey Kovatchev, Jiří Pospíšil, Roberta Metsola, Patricija Šulin, Lars Adaktusson, Deirdre Clune, György Hölvényi, David McAllister, László Tőkés, Seán Kelly, Giovanni La Via PPE grupas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Ana Gomes S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Karol Karski, Anna Elżbieta Fotyga, Branislav Škripek, Jana Žitňanská, Notis Marias, Ruža Tomašić, Raffaele Fitto, Angel Dzhambazki, Valdemar Tomaševski, Monica Macovei ECR grupas vārdā
Javier Nart, Pavel Telička, Dita Charanzová, Izaskun Bilbao Barandica, Ilhan Kyuchyuk, Beatriz Becerra Basterrechea, Filiz Hyusmenova, Petras Auštrevičius, Louis Michel, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, António Marinho e Pinto, Urmas Paet, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Nedzhmi Ali, Valentinas Mazuronis ALDE grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Heidi Hautala, Bodil Valero, Ernest Urtasun, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Igor Šoltes, Maria Heubuch Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Indonēziju, jo īpaši Hosea Yeimo, Ismael Alua un Džakartas gubernatora lietām (2017/2506(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Indonēziju, jo īpaši 2014. gada 26. februāra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, izņemot jautājumus, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanu(1),

–  ņemot vērā ES un Indonēzijas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 2014. gada 1. maijā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV) Federica Mogherini 2015. gada 23. maija paziņojumu par iespējamu turpmāku nāvessodu izpildi Indonēzijā,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2016. gada 27. jūlija paziņojumu par Indonēzijā plānotajām nāvessoda izpildēm,

–  ņemot vērā sesto Eiropas Savienības un Indonēzijas cilvēktiesību dialogu, kas notika 2016. gada 28. jūnijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 14. oktobra Bangkokas deklarāciju par ASEAN un ES globālas partnerības veicināšanu attiecībā uz kopīgiem stratēģiskiem mērķiem,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Indonēzija ratificēja 2006. gadā,

–  ņemot vērā 1987. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Indonēzija ir ceturtā apdzīvotākā valsts pasaulē, trešā lielākā demokrātiskā valsts, lielākā valsts ar musulmaņu vairākumu — kurā mīt arī miljoniem citu reliģiju pārstāvju — un valsts ar daudzveidīgu sabiedrību, ko veido 255 miljoni dažādu tautību, valodu un kultūru pilsoņu;

B.  tā kā Indonēzija ir svarīga ES partnere; tā kā ES un Indonēzijai — G20 loceklei — ir ciešas attiecības; tā kā ES un Indonēzijai ir kopīgas vērtības attiecībā uz cilvēktiesībām, pārvaldību un demokrātiju;

C.  tā kā pirmajā ministru stratēģiskajā dialogā (2016. gada 8. aprīlī) Indonēzijas ārlietu ministre un PV/AP kopīgi paziņoja par savu lēmumu ES un Indonēzijas „attiecības pacelt jaunā partnerības līmenī”;

D.  tā kā 2016. gada 19. decembrī pēc miermīlīgām politiskām darbībām papuasu politiskie aktīvisti Hosea Yeimo un Ismael Alua tika apcietināti un saskaņā ar Indonēzijas kriminālkodeksu apsūdzēti par „sacelšanos”; tā kā 2017. gada 11. janvārī Hosea Yeimo un Ismael Alua tika atbrīvoti pret drošības naudu; tā kā lietas tiesvedība turpinās; tā kā notiesāšanas gadījumā viņiem var draudēt mūža ieslodzījums;

E.  tā kā prezidents Joko Widodo papuasiem ir apsolījis pārmaiņas, sākot ar „atvērtu dialogu labākai Papua provincei”, un ir apņēmies izbeigt nesamērīga spēka lietošanu un cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā kopš ievēlēšanas 2014. gadā prezidents Papua provinci ir apmeklējis četras reizes; tā kā samierināšanās vārdā viņš nesen lika atbrīvot lielu skaitu apcietinātu papuasu;

F.  tā kā Džakartas gubernators Basuki Tjahaja Purnama (labāk pazīstams kā Ahok) ir stājies tiesas priekšā, jo dažas reliģiskas grupas viņu ir apsūdzējušas islāma aizskaršanā; tā kā kopš 2016. gada oktobra ir notikuši trīs mītiņi, kuros pieprasīts Ahok ieslodzīt un kurus organizējusi islāmistu grupu koalīcija „Nacionālā kustība MUI fatvas aizsardzībai” (GNPF-MUI), tostarp Front Pembala Islam (FPI) locekļi;

G.  tā kā domas brīvība, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvība, reliģijas brīvība, tiesības netikt patvaļīgi aizturētam vai apcietinātam un tiesības netikt spīdzinātam ir neatņemamas pamatbrīvības un pamattiesības;

H.  tā kā 2013. gadā Indonēzija atjaunoja nāvessodu un jau ir izpildījusi vairākus nāvessodus,

1.  atzinīgi vērtē ES un Indonēzijas ciešās attiecības un atkārto, ka stingrās un ilgās politiskās, ekonomiskās un kulturālās saiknes starp abām pusēm ir svarīgas;

2.  pauž bažas par to, ka Indonēzijā palielinās neiecietība pret etniskajām, reliģiskajām un seksuālajām minoritātēm; asi nosoda jebkādu vardarbību, vajāšanu un iebiedēšanu, kas vērsta pret minoritātēm, kā arī nesodīšanu par šādām darbībām, un nosoda to, ka pastāvošie noteikumi tiek aizvien vairāk pārkāpti, lai ar diskrimināciju, kriminālvajāšanu un ieslodzīšanu vērstos pret reliģiskajām minoritātēm, tradicionālajām reliģijām un etniskajām un seksuālajām minoritātēm;

3.  atzinīgi vērtē Indonēzijas atziņas un pieredzi, ko tā guvusi vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas jomā, savas darbības pamatā likdama tolerantas sabiedrības un reliģiju dialogu sekmēšanu; ņem vērā Indonēzijas centienus saglabāt demokrātiju un ievērot cilvēktiesības, atgādinot par tās moto „Vienotība daudzveidībā”; uzsver, ka jānodrošina visu cilvēktiesību, it īpaši minoritāšu un neaizsargātu grupu cilvēktiesību, aizsardzība, panākot, ka, izmantojot reliģijas un pārliecības, viedokļa, vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības, nav jāsaskaras ar diskrimināciju;

4.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Indonēzijas cilvēktiesību dialogu, kas norit kopš 2010. gada; atzinīgi vērtē ES un Indonēzijas ciešo sadarbību plašā jomu klāstā; uzsver, ka ES un Indonēzija ir vienojušās īstenot konkrētus sadarbības projektus dažādās jomās, tostarp attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību un krimināltiesību politiku, vardarbīga ekstrēmisma apkarošanu, migrantu tiesībām, uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, kā arī personu ar invaliditāti tiesībām un pie minoritātēm un neaizsargātām grupām piederošu personu tiesībām;

5.  atgādina, ka viena no ES un Indonēzijas PSN prioritātēm ir cilvēktiesību stāvokļa uzlabošana Indonēzijā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Indonēzijai ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm un ka tā aktīvi darbojas ANO labā;

7.  mudina Indonēzijas valdību darīt visu nepieciešamo, lai panāktu, ka tiek aizsargātas miermīlīgu aktīvistu tiesības, un nodrošinātu, ka veidojas vide, kas būtu labvēlīga vārda brīvības un miermīlīgu demonstrāciju brīvības izmantošanai;

8.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 11. janvārī pret drošības naudu tika atbrīvoti Hosea Yeimo un Ismael Alua; ņem vērā, ka lietas tiesvedība turpināsies; aicina ES delegāciju Indonēzijā sekot līdzi šai tiesvedībai;

9.  prasa, lai Indonēzijas iestādes apsver iespēju atcelt apsūdzības pret Hosea Yeimo, Ismael Alua un citiem pārliecības dēļ ieslodzītajiem, pret kuriem apsūdzības izvirzītas par miermīlīgu vārda brīvības tiesību izmantošanu;

10.  mudina Indonēzijas iestādes un vietējās Papua provinces iestādes īstenot tūlītējus un efektīvus pasākumus, kas garantētu drošību miermīlīgiem politiskajiem aktīvistiem, kuri izmanto savas tiesības; aicina iestādes nodrošināt, ka Papua provinces iedzīvotāji var brīvi paust savas idejas un viedokļus, nebaidoties no soda, atriebības vai iebiedēšanas;

11.  asi nosoda jebkādu vardarbību un teroru un izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm;

12.  pauž bažas par zaimošanas lietu pret Ahok; uzsver, ka vārda brīvību un domas, apziņas un reliģijas brīvību sargā starptautiskās cilvēktiesības;

13.  aicina Indonēzijas iestādes atcelt valsts kriminālkodeksa 156. un 156.a pantu, svītrot noteikumus par zaimošanu pašreizējā kriminālkodeksa pārskatīšanas likumprojektā (RUU Revisi KUHP), Elektroniskās informācijas un darījumu likumā un tiesību aktos par sacelšanos (it īpaši kriminālkodeksa 106. un 110. pantu), kā arī nodrošināt visu tiesību aktu atbilstību saistībām, ko Indonēzijai uzliek starptautiskās cilvēktiesības, it īpaši attiecībā uz vārda, domas, apziņas un reliģijas brīvību, vienlīdzību likuma priekšā, nediskriminēšanu un vārda un publiskas pulcēšanās brīvību; norāda, ka par „neslavas celšanu” var ieslodzīt pat uz pieciem gadiem;

14.  uzsver, ka Indonēzijas valdībai ir jāsargā Indonēzijai tradicionālā reliģiskā tolerance un plurālisms, ar izmeklēšanu, apcietināšanu un kriminālvajāšanu vēršoties pret indivīdiem vai grupām, kas diskriminē reliģiskas kopienas vai veic pret tām vardarbības aktus;

15.  pauž bažas par to, ka saasinās pret LGBTI vērstā retorika, kas ir pamatā daudziem draudiem un uzbrukumiem LGBTI NVO, aktīvistiem un personām; aicina valdību un likumdevējus atturēties no vēl lielākas LGBTI personu tiesību ierobežošanas un nodrošināt, ka tiek garantētas viņu vārda un pulcēšanās brīvības;

16.  pauž nožēlu par nāvessoda atjaunošanu; aicina iestādes noteikt pilnīgu moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi nākotnē nāvessodu atcelt vispār;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Indonēzijas valdībai un parlamentam, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0141.

Juridisks paziņojums