Procedūra : 2017/2651(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0270/2017

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0270/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 27/04/2017 - 5.69
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0200

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 581kWORD 52k
25.4.2017
PE603.703v01-00}
PE603.705v01-00}
PE603.719v01-00}
PE603.725v01-00} RC1
 
B8-0270/2017}
B8-0271/2017}
B8-0274/2017}
B8-0275/2017} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ALDE (B8-0270/2017)

PPE (B8-0271/2017)

S&D (B8-0274/2017)

ECR (B8-0275/2017)


par stāvokli Venecuēlā (2017/2651(RSP))


Esteban González Pons, Luis de Grandes Pascual, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, David McAllister, Sandra Kalniete, Francisco José Millán Mon, Tunne Kelam, Nuno Melo, Gabriel Mato, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Fernando Ruas, Bogdan Andrzej Zdrojewski PPE grupas vārdā
Francisco Assis, Ramón Jáuregui Atondo, Elena Valenciano S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Anna Elżbieta Fotyga ECR grupas vārdā
Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Nedzhmi Ali, Izaskun Bilbao Barandica, Marielle de Sarnez, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Gesine Meissner, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Hilde Vautmans, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Frédérique Ries, Enrique Calvet Chambon ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2017/2651(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3) un 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Venecuēla,

–  ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu,

–  ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju un jo īpaši tās 72. un 233. pantu,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram Luis Almagro Lemes adresēto cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch 2016. gada 16. maija vēstuli par Venecuēlu(5),

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2017. gada 31. marta paziņojumu par Venecuēlas Augstākās tiesas lēmumu pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras,

–  ņemot vērā brīdinājumus, kas izklāstīti OAS 2016. gada 30. maija un 2017. gada 14. marta ziņojumos par Venecuēlu, un šīs organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumu steidzami sasaukt Pastāvīgo padomi saskaņā ar Demokrātijas hartas 20. pantu, lai apspriestu Venecuēlas politisko krīzi,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni 2017. gada 27. marta vēstuli par stāvokļa pasliktināšanos un smagu politisko, ekonomisko un humanitāro krīzi Venecuēlā,

–  ņemot vērā OAS deklarāciju, ko 2017. gada 13. martā parakstīja 14 šīs organizācijas dalībvalstis, pieprasot Venecuēlai nekavējoties ieplānot vēlēšanas, atbrīvot politiskos ieslodzītos un citu pasākumu starpā atzīt tās konstitūcijā noteikto varas dalīšanu,

–  ņemot vērā OAS Pastāvīgās padomes 2017. gada 3. aprīļa rezolūciju par nesenajiem notikumiem Venecuēlā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 27. martā Venecuēlas Augstākā tiesa izdeva nolēmumu, ar kuru visus Nacionālās asamblejas pieņemtos tiesību aktus pasludināja par antikonstitucionāliem; tā kā 2017. gada 29. martā Venecuēlas Augstākā tiesa izdeva nolēmumu, ar kuru paziņoja, ka Nacionālā asambleja tiek atzīta par necienīgu, anulējot visas tās likumdošanas darbības un paredzot, ka likumdošanas funkcijas uzņemsies Augstākā tiesa;

B.  tā kā Venecuēlas Augstākās tiesas izdotie nolēmumi pārkāpj gan varas dalīšanas principu, ko garantē konstitūcija, gan visu tiesnešu pienākumu ievērot un nodrošināt Venecuēlas konstitūcijas integritāti (334. pants);

C.  tā kā šie nolēmumi tika izdoti bez jebkāda konstitucionāla pamata, — ne attiecībā uz pilnvarām, kas piešķirtas Nacionālajai asamblejai (konstitūcijas 187. pants), nedz arī attiecībā uz Augstākās tiesas Konstitucionālās palātas pilnvarām (konstitūcijas 336. pants);

D.  tā kā valsts ģenerālprokurore Luisa Ortega Díaz, kuru iecēlusi Venecuēlas valdība, nosodīja Augstākās tiesas izdoto nolēmumu, uzskatot, ka tas pārkāpj konstitucionālo kārtību; tā kā starptautiskās reakcijas un neskaitāmu lūgumu dēļ prezidents Nicolás Maduro pieprasīja Augstākajai tiesai pārskatīt nolēmumu, ar kuru tiek pilnībā atņemtas Nacionālās asamblejas pilnvaras, un tā kā 2017. gada 1. aprīlī Augstākā tiesa izdeva jaunus nolēmumus, ar kuriem tiek atsaukts iepriekšējais;

E.  tā kā Augstākā tiesa iepriekš paziņoja, ka Nacionālā asambleja ir necienīga, un 2016. gada 1. augustā un 2016. gada 5. septembrī ar nolēmumu Nr. 808 anulēja tās darbības;

F.  tā kā 167 deputātu vietu vienpalātas parlamentā — Nacionālajā asamblejā — Venecuēlas opozīcijas koalīcija “Demokrātiskās vienotības apaļais galds” (Mesa de la Unidad Democrática (MUD)) ieguva 112 vietas, kas ir divu trešdaļu vairākums salīdzinājumā ar Venecuēlas Vienotās sociālistu partijas (PSUV) 55 vietām; tā kā Augstākā tiesa neļāva četriem Nacionālās asamblejas pārstāvjiem, trīs no kuriem bija opozīcijas locekļi, stāties deputāta amatā, kā rezultātā opozīcija zaudēja savu divu trešdaļu balsu vairākumu;

G.  tā kā pēc nesenākajiem patvaļīgajiem arestiem politisko ieslodzīto skaits pārsniedz simts personas, starp kurām ir tādi nozīmīgi politiskie līderi kā Leopoldo López, Antonio Ledezma, Daniel Ceballos un Yon Goicoechea;

H.  tā kā Venecuēlas opozīcijas vadītājs un divkārtējais prezidenta amata kandidāts Henrique Capriles saņēma aizliegumu 15 gadus ieņemt politisku amatu; tā kā šis lēmums balstījās uz apgalvojumiem par iespējamiem „administratīviem pārkāpumiem”, pildot Mirandas štata gubernatora amata pienākumus;

I.  tā kā Venecuēlas drošības spēki, tostarp nacionālā gvarde un valsts policija, kā arī nelikumīgi bruņotie grupējumi, kopš protestu sākuma atkārtoti izmantoja brutālu spēku pret miermīlīgiem protestētājiem, tostarp Kongresa locekļiem, kas iebilda pret lēmumu anulēt Nacionālās asamblejas pilnvaras, un tā kā rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku un vēl daudzi citi tika ievainoti un ir notikušas daudzas apcietināšanas;

J.  tā kā 2017. gada 3. aprīlī 17 no 21 OAS Pastāvīgās padomes valstīm pauda dziļas bažas par Venecuēlas demokrātiskās kārtības nekonstitucionālu mainīšanu; tā kā dažas reģiona valstis nesen ir paudušas vēlmi veicināt mediācijas procesu Venecuēlā, tādējādi radot iespēju rast izeju no strupceļa;

K.  tā kā valdība apturēja vietējās un reģionālās vēlēšanas, ko bija plānots rīkot 2016. gada decembrī, un neļāva noturēt referendumu par atcelšanu no amata, kura rīkošana paredzēta konstitūcijā, pamatojoties uz 20 % vēlētāju pieprasījumu atcelt nepopulāru prezidentu, lai gan visas šā referenduma rīkošanas konstitucionālās prasības bija izpildītas,

1.  pauž nosodījumu, ka Venecuēlā joprojām turpinās demokrātiskās kārtības antikonstitucionāla pārkāpšana pēc Venecuēlas Augstākās tiesas pieņemtā nolēmuma ar mērķi pārņemt Nacionālās asamblejas likumdošanas pilnvaras, un par varas dalīšanas un valsts pārvaldes atzaru neatkarības trūkumu;

2.  stingri nosoda Venecuēlas Augstākās tiesas nolēmumus apturēt Nacionālās asamblejas pilnvaras un uzskata to par klaji nedemokrātisku rīcību, kas tieši pārkāpj Venecuēlas konstitūciju; uzskata, ka neatkarīgi no nesenās dažu šo nolēmumu elementu pārskatīšanas ir svarīgi, lai Venecuēlas valdība nodrošinātu pilnīgu demokrātiskās kārtības atjaunošanu;

3.  pauž lielas bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Venecuēlā un to, ka politiskā un sociālā nestabilitāte kļūst aizvien lielāka;

4.  aicina Venecuēlas valdību un Augstāko tiesu ievērot konstitūciju, īpaši pilnvaras, kas pienākas visiem likumīgi ievēlētajiem parlamenta deputātiem;

5.  aicina Venecuēlas valdību nodrošināt pilnvaru dalīšanu un neatkarību un pilnībā atjaunot Nacionālās asamblejas konstitucionālo autoritāti; atgādina, ka pilnvaru dalīšana un neiejaukšanās ir viens no tādu demokrātisku valstu pamatprincipiem, kuru darbības pamatā ir tiesiskums;

6.  aicina Venecuēlas valdību nodrošināt, ka tiek nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvoti visi politiskie ieslodzītie; atgādina, ka politisko ieslodzīto atbrīvošanu apstiprināja Nacionālā asambleja, izmantojot Likumu par nacionālo izlīgumu, attiecībā uz kuru ar izpildvaras lēmumu tika piemērotas veto tiesības; uzsver, ka Venecuēlā ilgtermiņā nav iespējams panākt noturīgu miermīlīgu risinājumu, ja valstī ir politiskie ieslodzītie;

7.  aicina Venecuēlas valdību ievērot valsts konstitūciju un iespējami drīz nākt klajā ar vēlēšanu grafiku, kas dos iespēju nodrošināt brīvus un pārredzamus vēlēšanu procesus, kas ir vienīgā iespēja izkļūt no pašreizējā politiskā strupceļa; stingri nosoda Venecuēlas Valsts kontroles lēmumu aizliegt opozīcijas vadītājam Henrique Capriles 15 gadus ieņemt politisku amatu; aicina Venecuēlas valdību izbeigt tādu praksi, ka opozīcijas līderiem tiek atņemtas viņu politiskās tiesības;

8.  atzinīgi vērtē rezolūciju, ko 2017. gada 3. aprīlī pieņēma OAS Pastāvīgā padome, un aicina AP/PV atbalstīt šo rezolūciju un daudzu reģiona valstu pausto gribu sekmēt mediācijas procesu, lai panāktu nacionālu vienošanos; turklāt aicina AP/PV ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām aktīvi izskatīt citus pasākumus, kas dotu iespēju ES atjaunot pilnīgu demokrātiju Venecuēlā;

9.  stingri nosoda pret miermīlīgajiem protestiem vērstās Venecuēlas drošības spēku, kā arī nelikumīgo bruņoto grupējumu brutālās represijas, kuru rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku un vēl daudzi citi tika ievainoti un ir notikušas daudzas apcietināšanas; aicina Venecuēlas valdību izmeklēt visus nāves gadījumus un ievērot un garantēt konstitucionālās tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos; aicina Venecuēlas iestādes garantēt drošību un iespējas brīvi īstenot savas tiesības visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskajiem aktīvistiem un neatkarīgu nevalstisku organizāciju dalībniekiem, kuri ir pakļauti lielākam uzbrukumu un patvaļīgas aizturēšanas riskam;

10.  aicina Venecuēlas iestādes atļaut valstī ievest humāno palīdzību steidzamības kārtā un piešķirt piekļuvi starptautiskajām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt smagāk skartajiem sabiedrības slāņiem; aicina starptautisko sabiedrību, un īpaši kaimiņvalstis un ES dalībvalstis, ņemt vērā humanitāro krīzi, kas varētu rasties, ja liels skaits Venecuēlas iedzīvotāju pamestu savu valsti;

11.  atkārtoti prasa steidzami uz Venecuēlu nosūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju un prasa šai delegācijai pēc iespējas drīz veidot dialogu ar visām konfliktā iesaistītajām aprindām;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0176.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0106.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0080.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.

(5)

https://www.hrw.org/news/2016/05/16/letter-human-rights-watch-secretary-general-almagro-about-venezuela

Juridisks paziņojums