KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krimas tatāru līderu Akhtem Chiygoz un Ilmi Umerov un žurnālista Mykola Semena lietām
4.10.2017 - (2017/2869(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8-0545/2017)
ALDE (B8-0548/2017)
S&D (B8-0552/2017)
PPE (B8-0557/2017)
ECR (B8-0559/2017)
Cristian Dan Preda, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Elmar Brok, Dubravka Šuica, Sven Schulze, Tunne Kelam, Lefteris Christoforou, Ivan Štefanec, Laima Liucija Andrikienė, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Mairead McGuinness, David McAllister, Marijana Petir, Pavel Svoboda, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Bogdan Brunon Wenta, Tomáš Zdechovský, Claude Rolin, Jaromír Štětina, Michaela Šojdrová, Milan Zver, Csaba Sógor, József Nagy, Brian Hayes, Adam Szejnfeld, Luděk Niedermayer, Patricija Šulin, Anna Záborská, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Seán Kelly, Deirdre Clune, Andrey Kovatchev, Roberta Metsola, Stanislav Polčák, Anna Maria Corazza Bildt, Ivana Maletić, Željana Zovko, Dariusz Rosati, László Tőkés, Jiří Pospíšil, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Tibor Szanyi S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Anna Elżbieta Fotyga, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Karol Karski, Zdzisław Krasnodębski, Urszula Krupa, Branislav Škripek, Monica Macovei, Ruža Tomašić, Jana Žitňanská, Zbigniew Kuźmiuk ECR grupas vārdā
Johannes Cornelis van Baalen, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Petras Auštrevičius, Marietje Schaake, Urmas Paet, Pavel Telička, Louis Michel, Frédérique Ries, Nathalie Griesbeck, Jasenko Selimovic, Gérard Deprez, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Marian Harkin, Dita Charanzová, Cecilia Wikström, Ivan Jakovčić, Beatriz Becerra Basterrechea, Robert Rochefort, Martina Dlabajová, Valentinas Mazuronis, Norica Nicolai, Carolina Punset, Jozo Radoš ALDE grupas vārdā
Rebecca Harms, Heidi Hautala, Bronis Ropė, Igor Šoltes, Davor Škrlec, Michel Reimon, Sven Giegold, Bodil Valero, Jordi Solé, Bart Staes Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krimas tatāru līderu Akhtem Chiygoz un Ilmi Umerov un žurnālista Mykola Semena lietām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krimu, par Eiropas kaimiņattiecību politiku un par Austrumu partnerību un jo īpaši 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu[1], 2016. gada 4. februāra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli[2], 2016. gada 12. maija rezolūciju par Krimas tatāru stāvokli[3] un 2017. gada 16. marta rezolūciju par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā[4],
– ņemot vērā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2017. gada 25. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli īslaicīgi okupētajā Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju Nr. 68/262 „Ukrainas teritoriālā integritāte” un ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra rezolūciju Nr. 71/205 „Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”,
– ņemot vērā Padomes lēmumus par sankciju turpināšanu pret Krievijas Federāciju saistībā ar Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju,
– ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības un jo īpaši to noteikumus par okupētajām teritorijām un izturēšanos pret civiliedzīvotājiem un viņu aizsardzību,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā daudzos ticamos ziņojumus, tostarp visaktuālākajā, ko ir sagatavojis ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos, sniegti pierādījumi par to, ka Krimā pastiprinās cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar Krimas tatāru kopienas pārstāvjus, žurnālistus, plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, emuāru autorus un iedzīvotājus, kuri vēršas pret Krievijas okupāciju vai vienkārši cenšas dokumentēt de facto varas iestāžu šausmu darbus;
B. tā kā ANO Cilvēktiesību biroja 2017. gada 25. septembra ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli īslaicīgi okupētajā Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina) ir noteikts, ka „ir dokumentēti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas, vardarbīgas pazušanas, slikta izturēšanās un spīdzināšanas, ka arī vismaz viens nāvessoda izpildes gadījums bez tiesas sprieduma”;
C. tā kā Ilmi Umerov, Krimas tatāru līderis un Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks, tika notiesāts uz diviem gadiem cietumsoda saskaņā ar Krievijas kriminālkodeksa 280. panta 1. punktu par „publisku musināšanu uz rīcību, kuras mērķis ir pārkāpt Krievijas teritoriālo integritāti” par to, ka viņš izteicis neapmierinātību pret Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju;
D. tā kā Akhtem Chiygoz, Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks, tika notiesāts uz astoņiem gadiem cietumsoda par „masu nekārtību organizēšanu” 2014. gada 26. februārī;
E. tā kā žurnālists Mykola Semena tika nosacīti notiesāts uz divarpus gadiem cietumsoda, atliekot soda izpildi, un viņam ir noteikts aizliegums trīs gadus veikt žurnālista darbu, pamatojoties uz Krievijas kriminālkodeksa 280. panta 1. punktu par „publisku musināšanu uz rīcību, kuras mērķis ir pārkāpt Krievijas teritoriālo integritāti”;
F. tā kā nesenie tiesu spriedumi pierāda, ka tiesu sistēma tiek izmantota kā politisks līdzeklis, lai ierobežotu tās personas, kas iebilst pret Krievijas īstenoto Krimas pussalas aneksiju;
G. tā kā ir saņemta informācija par vairākiem nolaupīšanas, vardarbīgas pazušanas, kā arī spīdzināšanas un nežēlīgas un pazemojošas izturēšanās aizturēšanas vietās gadījumiem; tā kā ir tikusi izmantota spīdzināšana, lai panāktu nepatiesus vainas pierādījumus; tā kā šie apgalvojumi līdz šim nav tikuši pienācīgi izmeklēti;
H. tā kā Krimā ir veikta plaša mēroga valsts un privātā īpašuma atsavināšana bez atlīdzības vai neņemot vērā starptautisko humanitāro tiesību normas, ar kurām aizsargā pret īpašuma konfiscēšanu vai iznīcināšanu;
I. tā kā ir ievērojami samazinājušās pilsoniskās sabiedrības iespējas darboties Krimā, jo ir slēgti plašsaziņas līdzekļu kanāli, nesamērīgi ietekmējot Krimas tatāru kopienu, viņu tiesības uz informāciju un viņu tiesības saglabāt savu kultūru un identitāti;
J. tā kā Krievijas Federācijas veiktā Krimas aneksija ir nelikumīga un pārkāpj starptautiskās tiesības un Eiropas nolīgumus, ko parakstījusi gan Krievijas Federācija, gan Ukraina, jo īpaši ANO Statūtus, Helsinku Nobeiguma aktu, 1994. gada Budapeštas memorandu un 1997. gada Draudzības, sadarbības un partnerības līgumu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju;
K. tā kā visā aneksijas laikā Krievijas Federācija ir atbildīga par Krimas iedzīvotāju un pilsoņu aizsardzību, izmantojot de facto iestādes, kas atrodas šajā reģionā,
1. nosoda Ilmi Umerov, Krimas tatāru līdera un Medžlisa priekšsēdētāja vietnieka, Akhtem Chiygoz, Medžlisa priekšsēdētāja vietnieka, un žurnālista Mykola Semena notiesāšanu; prasa atcelt minētos spriedumus un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot I. Umerov un A. Chyigoz, kā arī nekavējoties un bez nosacījumiem atteikties no visām apsūdzībām pret M. Semena;
2. stingri nosoda bargos sodus, kas piespriesti Krimas tatāru kopienas līderiem un citiem, kas iestājas pret Krievijas īstenoto aneksiju, piemēram, Uzair Abdullaev, Teymur Abdullaev, Zevri Abseutov, Rustem Abiltarov, Muslim Aliyev, Refat Alimov, Ali Asanov, Volodymyr Balukh, Enver Bekirov, Oleksiy Bessarabov, Hlib Shabliy, Oleksiy Chirniy, Mustafa Degermenji, Emil Dzhemadenov, Arsen Dzheparov, Volodymyr Dudka, Pavlo Gryb, Rustem Ismailov, Mykola Karpyuk, Stanislav Klykh, Andriy Kolomiyets, Oleksandr Kolchenko, Oleksandr Kostenko, Emir-Usein Kuku, Sergey Litvinov, Enver Mamutov, Remzi Memethov, Yevhen Panov, Yuri Primov, Volodymyr Prisich, Ferat Sayfullayev, Eider Saledinov, Oleg Sentsov, Vadym Siruk, Oleksiy Stogniy, Redvan Suleymanov, Roman Sushchenko, Mykola Shiptur, Dmytro Shtyblikov, Viktor Shchur, Rustem Vaitov, Valentyn Vygovsky, Andriy Zakhtey un Ruslan Zeytullaev pēc farsam līdzīgajiem tiesas procesiem un apšaubāmu apsūdzību rezultātā; prasa atcelt tiesas spriedumus attiecībā uz viņiem un nekavējoties atbrīvot ieslodzītos;
3. nosoda diskriminējošo politiku, ko tā dēvētās iestādes īsteno jo īpaši pret pamatiedzīvotājiem — Krimas tatāru kopienu, nosoda viņu īpašumtiesību pārkāpšanu un šīs kopienas un visu personu, kuri iebilst pret Krievijas īstenoto aneksiju, arvien pieaugošo iebiedēšanu politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē;
4. uzskata, ka Krimas tatāru tiesības tiek rupji pārkāptas, aizliedzot Medžlisa darbību un 2016. gada 26. aprīlī deklarējot to par ekstrēmistu organizāciju, kā arī aizliedzot viņu līderiem no jauna ieceļot pussalā; atkārto savu kategorisko aicinājumu nekavējoties atcelt saistītos nolēmumus un neitralizēt to sekas, kā arī panākt atbilstību Starptautiskās Tiesas 2017. gada 19. aprīlī pieņemtajam lēmumam par pagaidu pasākumiem tiesvedībā Ukrainas prasībā pret Krievijas Federāciju, kurā secināts, ka Krievijas Federācijai ir „jāatturas saglabāt vai noteikt ierobežojumus attiecībā uz Krimas tatāru kopienas iespēju saglabāt savas pārstāvības iestādes, tostarp Medžlisu”;
5. atgādina, ka realitātes rezultātā, kas izpaužas represijās un tiesību aktu par ekstrēmismu, terorismu un separātismu piemērošanā, ir notikuši nopietna cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās Krimas pussalā un vārda un biedrošanās brīvības plaši pārkāpumi un ka Krievijas pilsonības uzspiešana ir kļuvusi sistemātiska, un ka Krimas pussalā nav garantētas pamatbrīvības; prasa atcelt diskriminējošus tiesību aktus un uzsver, ka ir steidzami nepieciešams saukt pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem šajā pussalā;
6. kategoriski nosoda valdošo praksi apcietinātās personas pārvest uz attāliem Krievijas reģioniem, jo tas būtiski ierobežo viņu saziņu ar ģimenēm un draugiem, un cilvēktiesību organizācijām, kas uzraudzītu šo ieslodzīto labklājību; uzsver, ka šāda prakse ir pretrunā spēkā esošajiem Krievijas tiesību aktiem, jo īpaši Sodu izpildes kodeksa 73. pantam, saskaņā ar kuru spriedumi būtu jāizpilda reģionā, kurā notiesātās personas dzīvo vai kurā taisīts tiesas spriedums;
7. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES delegāciju Krievijā cieši sekot notiekošajām tiesas prāvām un pievērst uzmanību attieksmei pret ieslodzītajiem; pauž īpašas bažas par ziņojumiem, ka psihiatrisku ārstēšanu piemēro kā sodu; sagaida, ka ES delegācija, EĀDD un dalībvalstu vēstniecības cieši sekos šādām tiesas prāvām un lūgs nodrošināt piekļuvi šādiem ieslodzītajiem pirms tiesas procesa, tā laikā un pēc tā;
8. aicina Eiropas Cilvēktiesību tiesu visaugstāko iespējamo prioritāti piešķirt visu no Krimas saņemto pārsūdzības pieteikumu izskatīšanai, jo Krievijas iekšzemes tiesu sistēma nevar un neparedz tiesiskās aizsardzības līdzekļus šādos gadījumos;
9. nosoda represijas pret neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, kas pārstāv mazākumtautību kopienas, un mudina Krievijas iestādes atturēties no juridisku un administratīvu šķēršļu noteikšanas, kas kavē šo plašsaziņas līdzekļu darbību;
10. aicina nodrošināt starptautisko cilvēktiesību novērotājiem, tostarp ANO, EDSO un Eiropas Padomes specializētajām struktūrām, netraucētu piekļuvi Krimas pussalā, lai pārbaudītu, kāda ir situācija pussalā, kā arī aicina izveidot neatkarīgus uzraudzības mehānismus; atbalsta Ukrainas virzītās iniciatīvas šo jautājumu risināšanai Cilvēktiesību padomē un Ģenerālajā asamblejā; aicina EĀDD un Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pievērst pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību stāvoklim Krimas pussalā un turpināt informēt Parlamentu;
11. aicina Komisiju atbalstīt projektus un apmaiņas programmas, kuru mērķis ir uzlabot cilvēku savstarpējos kontaktus, kā arī tos, kas veicina miera veidošanu, konfliktu risināšanu, samierināšanās un starpkultūru dialogu, tostarp Krimā; mudina izvairīties no birokrātiskiem šķēršļiem un rosina elastīgāku pieeju, kas ļaus starptautiskajiem novērotājiem, tostarp parlamentāriešiem, vieglāk piekļūt pussalai ar Kijevas piekrišanu un nepieļaujot šādas rīcības interpretāciju kā aneksijas atzīšanu;
12. uzsver, ka ierobežojoši pasākumi būtu jāpiemēro visām personām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp Krimas un Krievijas amatpersonām, kuras ir tieši atbildīgas par Akhtem Chiygoz, Mykola Semena un Ilmi Umerov kriminālvajāšanu un notiesāšanu, un šādiem pasākumiem būtu jāietver arī aktīvu iesaldēšana ES bankās un ceļošanas aizliegumi; atkārtoti pauž atbalstu ES lēmumam aizliegt importu no Krimas un noteiktu preču un tehnoloģiju, investīciju un pakalpojumu eksportu uz Krimu, kā arī tirdzniecību ar to;
13. pauž nožēlu par Krimas bērnu bēdīgo stāvokli, kuri uzaug bez saviem tēviem, jo viņiem nelikumīgi ir atņemta brīvība kā de facto politiskajiem ieslodzītajiem, tostarp pārvietojot viņus uz Krievijas Federācijas attālām teritorijām; uzskata, ka tas ir klajš starptautisko cilvēktiesību, bērnu tiesību un starptautisko saistību, piemēram, ANO Konvencijas par bērna tiesībām, pārkāpums no Krievijas Federācijas puses; aicina Krievijas iestādes un Krimas de facto iestādes atļaut minētajām personām regulārus kontaktus ar viņu ģimenes locekļiem, īpaši nepilngadīgajiem;
14. atgādina Krievijas iestādēm, ka to de facto okupācijas varas statusā, īstenojot efektīvu kontroli pār Krimu, tās ir pilnībā atbildīgas par Krimas iedzīvotāju aizsardzību no patvaļīgiem tiesu iestāžu vai administratīviem pasākumiem, un ka šis pats statuss uzliek tām pienākumu ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību pussalā;
15. atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un atkārtoti pauž nosodījumu par Krievijas Federācijas veikto Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju; atbalsta ES un tās dalībvalstu politiku neatzīt Krimas pussalas nelikumīgo aneksiju un šajā sakarībā noteikt ierobežojošus pasākumus; pauž nopietnas bažas par notiekošo plaša mēroga Krimas pussalas militarizāciju, ko īsteno Krievija un kas apdraud reģionālo un Eiropas mēroga drošību;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Ukrainas prezidentam, Ukrainas un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomes Parlamentārajām asamblejām un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Krimas Tatāru tautas medžlisam un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0018.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0043.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0218.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0087.