KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Somāliju
4.7.2018 - (2018/2784(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B8-0323/2018 (ECR)
B8-0324/2018 (Verts/ALE)
B8-0325/2018 (S&D)
B8-0327/2018 (ALDE)
B8-0331/2018 (PPE)
B8-0334/2018 (GUE/NGL)
Cristian Dan Preda, Michaela Šojdrová, Elmar Brok, Tomáš Zdechovský, Marijana Petir, Jaromír Štětina, Željana Zovko, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Ivan Štefanec, Luděk Niedermayer, Pavel Svoboda, Anna Záborská, Patricija Šulin, Lorenzo Cesa, Elisabetta Gardini, Tunne Kelam, Brian Hayes, Milan Zver, Bogdan Brunon Wenta, Csaba Sógor, David McAllister, Mairead McGuinness, Adam Szejnfeld, Romana Tomc, Eduard Kukan, Giovanni La Via, Lefteris Christoforou, Seán Kelly, Deirdre Clune, Dubravka Šuica, Sandra Kalniete, Ivana Maletić, Ivo Belet, Joachim Zeller, Stanislav Polčák, Jiří Pospíšil, Krzysztof Hetman, László Tőkés, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Pier Antonio Panzeri S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Anna Elżbieta Fotyga, Valdemar Tomaševski, Notis Marias, Ruža Tomašić, Pirkko Ruohonen-Lerner, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská ECR grupas vārdā
Javier Nart, Nedzhmi Ali, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Charles Goerens, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Viktor Uspaskich, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Lola Sánchez Caldentey, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Xabier Benito Ziluaga, Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Stelios Kouloglou GUE/NGL grupas vārdā
Klaus Buchner, Jordi Solé, Margrete Auken, Bodil Valero Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Piernicola Pedicini, Laura Ferrara, Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Somāliju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Somāliju, jo īpaši 2016. gada 15. septembra rezolūciju[1],
– ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par Dadābas bēgļu nometni[2],
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta preses pārstāvja 2017. gada 30. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Somālijā, kā arī visus iepriekšējos preses pārstāvja paziņojumus,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Somāliju,
– ņemot vērā Kopīgo ES un Āfrikas stratēģiju,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību biroja 2017. gada decembra ziņojumu “Protection of Civilians: Building the Foundation for Peace, Security and Human Rights in Somalia” (“Civiliedzīvotāju aizsardzība: veidojot pamatu mieram, drošībai un cilvēktiesībām Somālijā”),
– ņemot vērā ES un Somālijas Nacionālo indikatīvo programmu Somālijas Federatīvajai Republikai 2014.–2020. gadam,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 15. maija rezolūciju, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Āfrikas Savienības misijai Somālijā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 27. marta rezolūciju par Somāliju, kā arī visas Drošības padomes iepriekšējās rezolūcijas,
– ņemot vērā ANO īpašā pārstāvja Somālijai 2018. gada 15. maija brīfingu ANO Drošības padomei,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 25. janvāra, 2018. gada 25. februāra un 2018. gada 4. aprīļa paziņojumu presei par Somāliju,
– ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija secinājumus par Āfrikas ragu, 2017. gada 17. jūlija secinājumus par bada riska novēršanu un 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Somāliju,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2017. gada 26. decembra un 2018. gada 2. maija ziņojumu par Somāliju,
– ņemot vērā ANO un Somālijas drošības konferences 2017. gada 4. decembra paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 29. septembra rezolūciju par palīdzību Somālijai cilvēktiesību jomā,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības misijas Somālijā 2017. gada 8. novembra paziņojumu, kurā tā informēja par savu nodomu no 2017. gada decembra uzsākt pakāpenisku karaspēka izvešanu no Somālijas un to pilnībā pabeigt līdz 2020. gadam,
– ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2016. gada 4. maija kopīgu paziņojumu, kurā tie brīdināja par arvien lielāku arodbiedrību pārstāvju vajāšanu Somālijā,
– ņemot vērā 2016. gada novembra secinājumus un ieteikumus SDO Biedrošanās brīvības komitejas 380. ziņojumā, ko SDO pārvaldības struktūra apstiprināja attiecībā uz Lietu Nr. 3113,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Somālijas teritorijā ir notikuši vairāki Al-Shabaab teroristiskā grupējuma uzbrukumi; tā kā 2017. gada 14. oktobrī Somālija pieredzēja tās vēsturē visļaunāko teroristu uzbrukumu, kurā, kā oficiāli reģistrēts, vismaz 512 cilvēki ir gājuši bojā un 357 ir ievainoti; tā kā Al-Shabaab un citi teroristu grupējumi, kas ir saistīti ar Islāma valsti, turpināja veikt teroristiskos uzbrukumus pret starptautiski atzīto Somālijas valdību un civiliedzīvotājiem;
B. tā kā 2018. gada 1. aprīlī Al-Shabaab vadīja uzbrukumu ar automobilī ievietotu spridzekli Āfrikas Savienības miera uzturētāju bāzē Bulamarer pilsētā un tuvējos ciematos; tā kā 2018. gada 25. februārī Mogadišā notika divi teroristu uzbrukumi, nogalinot vismaz 32 cilvēkus;
C. tā kā 2017. gada jūnijā Somālijas valdības drošības spēki nelikumīgi nogalināja un ievainoja civiliedzīvotājus, jo notika valdības spēku kaujas savā starpā humānās palīdzības sadales centrā Baidoa; tā kā civiliedzīvotāji ir bijuši par mērķi arī sadursmēs starp reģionālajiem spēkiem un klanu paramilitārajiem grupējumiem, jo īpaši Lejasšabēles, Galgudūdas un Hirānas reģionos;
D. tā kā saskaņā ar ANO Cilvēktiesību biroja un ANO Palīdzības misijas Somālijai (UNSOM) ziņojumu, kas aptver laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 14. oktobrim, Somālijā ir nogalināti 2078 un ievainoti 2507 civiliedzīvotāji; tā kā vairums no šiem gadījumiem ir saistīti ar Al-Shabaab kaujiniekiem; tā kā daudzos šajos nāves gadījumos ir vainojami klanu paramilitārie grupējumi, valsti pārstāvoši spēki, tostarp armija un policija, un pat Āfrikas Savienības misija Somālijā;
E. tā kā Somālijā pilsoņu karš ir ildzis divdesmit gadu; tā kā kopš 2012. gada, kad tika izveidota jauna, starptautiski atbalstīta valdība, valsts ir guvusi ievērojamus panākumus ceļā uz mieru un stabilitāti; tā kā, lai gan Al-Shabaab pēdējos gados ir cietis smagus zaudējumus terorisma apkarošanas operācijās, ANO ziņojumos ir norādīts, ka ISIS/Daesh frakcija Somālijā ir būtiski augusi;
F. tā kā 2017. gada 8. februārī Somālijā notika pirmās brīvās vēlēšanas kopš starptautiski atbalstītas valdības izveides; tā kā vēlēšanas bija progresīvas attiecībā uz dalību, taču tajās bija vērojamas tikai ierobežotas vēlēšanām raksturīgās iezīmes; tā kā valdība apņēmās 2020./2021. gadā pāriet uz nesvērto vēlēšanu sistēmu, kas balstīta uz vispārējām vēlēšanu tiesībām;
G. tā kā Āfrikas Savienības misijas Somālijā pilnvaras tika pagarinātas līdz 2018. gada 31. jūlijam; tā kā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2372/17 līdz 2018. gada 30. oktobrim Āfrikas Savienības misijas Somālijā militārais personāls būtu jāsamazina līdz 20 626 personām, tā kā Āfrikas Savienības misijas Somālijā personāls ir ticis apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos, seksuālā vardarbībā un amatpārkāpumos dienesta laikā;
H. tā kā Somālijā vārda brīvība, kas ir jebkuras funkcionējošas demokrātijas viens no pamatpīlāriem, joprojām ir stingri ierobežota; tā kā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un politiskie līderi joprojām ik dienas saskaras ar draudiem; tā kā Al-Shabaab turpina iebiedēt, apcietināt, aizturēt bez pienācīga procesa un pat nogalināt; tā kā iestādes reti izmeklē šādus gadījumus; tā kā Starptautiskā Žurnālistu federācija (IFJ) Somāliju astoņus gadus pēc kārtas ir nodēvējusi par bīstamāko valsti Āfrikā žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvju darbībai un pamattiesību uz vārda brīvību īstenošanai;
I. tā kā tiesības uz brīvu biedrošanos un apvienošanos arodbiedrībās ir būtiskas jebkuras funkcionējošas demokrātijas attīstībai; tā kā Somālijas Federālā valdība faktiski neļauj veidot un saglabāt neatkarīgas arodbiedrības; tā kā arodbiedrības un darba ņēmēju tiesību aktīvisti Somālijā ik dienas saskaras ar iebiedēšanu, represijām un aizskaršanu; tā kā arodbiedrību pārstāvju stigmatizācija un nomelnošanas kampaņas pret tiem Somālijā ir plaši izplatītas;
J. tā kā SDO ir pieņēmusi sūdzību pret Somālijas valdību par biedrošanās brīvības pārkāpumu; tā kā SDO pieprasīja valdībai bez kavēšanās atzīt Omar Faruk Osman par Somālijas žurnālistu nacionālās savienības (NUSOJ) un Somālijas arodbiedrību federācijas (FESTU) vadītāju;
K. tā kā ANO cilvēktiesību eksperti publiski paziņoja, ka Somālija nepilda savus starptautiskos pienākumus cilvēktiesību jomā un arodbiedrību stāvoklis turpina pasliktināties, neraugoties uz Starptautiskās darba organizācijas pārvaldības struktūras konkrētajiem ieteikumiem, mudinot Somālijas valdību atturēties no jebkādas turpmākas iejaukšanās Somālijā reģistrēto arodbiedrību darbā, īpaši ar to domājot NUSOJ un FESTU;
L. tā kā cilvēktiesību pārkāpumi Somālijā ir plaši izplatīti; tā kā par to atbildīgie galvenokārt ir nevalstiski dalībnieki — Al-Shabaab kaujinieki un klanu paramilitārie grupējumi —, taču arī valsti pārstāvoši dalībnieki; tā kā ir notikušas nāvessoda izpildes bez tiesas sprieduma, seksuāla vardarbība un ar dzimumu saistīta vardarbība, patvaļīgas apcietināšanas, aizturēšanas un nolaupīšanas; tā kā saskaņā ar ANO Cilvēktiesību biroja informāciju Somālijas Valsts izlūkošanas un drošības aģentūra (NISA) regulāri pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības; tā kā tā bieži darbojas ārpustiesas kārtībā un tās pilnvaras ir pārāk plašas;
M. tā kā politiskā situācija tomēr ir nestabila un pārvaldība joprojām ir vāja, tādējādi kavējot tieslietu un drošības sektora reformas progresu; tā kā saskaņā ar Transparency International Somālija ir viskorumpētākā valsts pasaulē;
N. tā kā militārās tiesas turpina izskatīt plašu lietu loku, tostarp par nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu, procesos, kas ir tālu no starptautiskajiem tiesību uz taisnīgu tiesu standartiem; tā kā līdz 2017. gada trešajam ceturksnim vismaz 23 personām ir izpildīts nāvessods pēc militārās tiesas notiesājošiem spriedumiem, no kuriem lielākā daļa ir saistīti ar apsūdzībām terorismā; tā kā 2017. gada 13. februārī 7 apsūdzētajiem, tostarp vienam bērnam, Puntlendā tika piespriests nāvessods par slepkavību, lielākoties balstoties uz atzīšanos, ko Puntlendas izlūkdienesti panāca piespiešanas rezultātā; tā paša gadā aprīlī nāvessods tika izpildīts pieciem cilvēkiem;
O. tā kā ārvalstu intereses vēl vairāk sarežģī politisko vidi; tā kā attiecībā uz plašāko konfrontāciju starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Saūda Arābiju, no vienas puses, un Kataru, no otras puses, Somālijas Federālā valdība centās saglabāt neitralitāti; tā kā atriebjoties Saūda Arābija un AAE ir pārtraukuši regulāros budžeta atbalsta maksājumus Somālijai, kas vēl vairāk vājina valdības spēju samaksāt drošības spēkiem;
P. tā kā bērni ir vieni no lielākajiem konflikta upuriem Somālijā; tā kā ir bijuši daudzi gadījumi, kad teroristu grupējumi veic bērnu nolaupīšanu un vervēšanu; tā kā Somālijas drošības spēki ar viņiem apietas kā ar ienaidniekiem un ir bijušas biežas slepkavības, sakropļošanas, apcietināšanas un aizturēšanas;
Q. tā kā Human Rights Watch 2018. gada 21. februāra ziņojumā norādīja uz pārkāpumiem un aizskaršanu — tostarp piekaušanu, spīdzināšanu, ieslodzīšanu un seksuālu vardarbību —, ko kopš 2015. gada ir pārcietuši simtiem bērnu, kuri ir turēti valdības ieslodzījuma vietās par darbībām, kas saistītas ar terorismu; tā kā Puntlendā bērniem ir piespriests nāvessods par teroristiskiem nodarījumiem;
R. tā kā pēc vairāku gadu sausuma perioda neseno rekordlielo lietusgāžu radītie plūdi lika pārvietot 230 000 cilvēku, no kuriem, kā tiek lēsts, vairāk nekā puse bija bērni; tā kā tie ir jāpieskaita apmēram 2,6 miljoniem cilvēku visā valstī, kuri jau ir cietuši no sausuma un konfliktiem;
S. tā kā par reģistrēto cietušo civiliedzīvotāju ievērojamo skaitu ir atbildīgi klanu paramilitārie grupējumi; tā kā klanu konfliktu galvenais izraisītājs ir strīdi par zemi un resursiem, ko vēl vairāk sarežģī nebeidzams atriebību cikls; tā kā šādus konfliktus saasināja resursu trūkums un sausums; tā kā šos konfliktus izmanto pret valdību vērsti elementi, lai turpinātu destabilizēt teritoriju;
T. tā kā pārtikas trūkums joprojām ir nopietna Somālijas valsts un iedzīvotāju problēma; tā kā saskaņā ar Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu aptuveni puse no Somālijas 12 miljoniem iedzīvotāju saskaras ar pārtikas trūkumu un tiem ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā aptuveni 1,2 miljoni bērnu akūti trūkst pārtikas un 232 000 no viņiem cieš no dzīvībai bīstamas nopietnas akūtas pārtikas nepietiekamības; tā kā daudzas valsts daļas nav pilnībā atguvušās no 2011. un 2012. gada bada; tā kā sausuma periodi saasina pārtikas trūkuma problēmas Somālijā;
U. tā kā Kenijā ir vairākas Somālijas bēgļu nometnes, tostarp Dadābas nometne, kurā vien ir ap 350 000 bēgļu; tā kā, ņemot vērā starptautiskās sabiedrības nespēju nodrošināt pienācīgu atbalstu, Kenijas iestādes plāno samazināt šīs nometnes, liekot cilvēkiem atgriezties Somālijā;
V. tā kā starptautiskie humānās palīdzības dalībnieki ir ļoti svarīgi, lai novērstu pārtikas trūkumu un sniegtu humāno palīdzību; tā kā tie ir devuši lielu ieguldījumu, lai novērstu humāno katastrofu Somālijā; tā kā ir bijuši mēģinājumi novirzīt humāno palīdzību uz kara finansēšanu;
W. tā kā ES kopš 2016. gada ir pakāpeniski palielinājusi ikgadējo humāno atbalstu Somālijai, jo īpaši reaģējot uz smago sausumu valstī, piešķirot EUR 120 miljonus humānās palīdzības partneriem 2017. gadā; tā kā starptautiskais humānās palīdzības reaģēšanas plāns ir finansēts tikai 24 % apjomā;
X. tā kā ES ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) starpniecību 2014.-2020. gada laikposmam ir piešķīrusi EUR 486 miljonus, pievēršoties valsts un miera veidošanai, uzturdrošībai, izturētspējai un izglītībai; tā kā ES sniedz arī atbalstu Āfrikas Savienības misijai Somālijā ar Āfrikas Miera fondu; tā kā Āfrikas Savienības misija Somālijā — 22 000 vīru lielie Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēki — ir panākusi zināmu stabilitāti atsevišķās Somālijas daļās; tā kā noteiktas valsts daļas joprojām atrodas radikālās Al-Shabaab islāmistu kustības kontrolē vai tās apdraudējumā, vai arī tās kontrolē atsevišķas iestādes, kā tas ir Somālilendā un Puntlendā,
1. nosoda visus teroristu uzbrukumus Somālijas iedzīvotājiem, kurus ir pastrādājuši gan Al-Shabaab kustības pārstāvji, gan citi ekstrēmistiski noskaņoti teroristu grupējumi; apstiprina, ka nepastāv leģitīms iemesls, lai iesaistītos teroristu darbībās; aicina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām cilvēktiesību jomā saukt pie atbildības tos, kuri ir atbildīgi par teroristu uzbrukumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem; pauž visdziļāko līdzjūtību cietušajiem teroristu uzbrukumos Somālijā un viņu ģimenēm un pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām; atgādina Somālijas iestādēm, ka to pienākums ir garantēt cilvēktiesību ievērošanu un jebkuros apstākļos aizsargāt civiliedzīvotājus;
2. uzsver, ka tādu terorisma galveno iemeslu novēršana kā nedrošība, nabadzība, cilvēktiesību pārkāpumi, vides degradācija, nesodāmība, tiesiskuma trūkums un apspiešana ievērojami veicinātu teroristu organizāciju un darbību izskaušanu Somālijā; apliecina, ka nepietiekama attīstība un nedrošība rada apburto loku; tādēļ aicina starptautiskos dalībniekus, tostarp ES attīstības programmas, iesaistīties drošības sektora reformās un spēju veidošanas iniciatīvās, lai nodrošinātu saskaņotību starp to attīstību un drošības politiku Somālijā; aicina ES turpināt atbalstīt miera un izlīguma procesu Somālijā, izmantojot savstarpējās atbildības satvaru un drošības paktu;
3. mudina Somālijas federālo valdību turpināt miera un valsts veidošanas centienus, lai izveidotu spēcīgas iestādes, kuras reglamentē tiesiskums un kas spēj sniegt sabiedriskos pamatpakalpojumus, un lai panāktu drošību, vārda brīvību un biedrošanās brīvību; atzinīgi vērtē to, ka Al-Shabaab nespēja traucēt 2016.-2017. gada vēlēšanu procesu; aicina Somālijas federālo valdību nodrošināt, lai vēlēšanu sistēma, kas balstīta uz nesvērtām vispārējām vēlēšanām, būtu ieviesta pirms vēlēšanām 2020.-2021. gadā; atgādina, ka ilgstošu stabilitāti un mieru var panākt tikai ar sociālo iekļaušanu, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību, pamatojoties uz demokrātijas un tiesiskuma principiem;
4. aicina Somālijas federālo valdību pastiprināt centienus, lai nostiprinātu tiesiskumu visā valstī; uzskata, ka nesodāmība ir galvenais iemesls vardarbības apburtajam lokam un aizvien sliktākajai cilvēktiesību situācijai; prasa, lai Somālijas iestādes nodod turpmākās civillietas, kuras ir militārās tiesas jurisdikcijā, civiltiesu kriminālprocesam; aicina Somālijas prezidentu nekavējoties atcelt vēl neizpildītos nāvessodus, kas ir pirmais solis, lai noteiktu moratoriju attiecībā uz visiem nāvessodiem; uzskata, ka tikai ar tiesiskumu var izskaust nesodāmību; aicina valdību un starptautiskos dalībniekus turpināt darbu, lai izveidotu neatkarīgu tiesu varu, neatkarīgu un ticamu izmeklēšanu attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti pret Somālijas žurnālistiem, izskaustu korupciju un izveidotu atbildīgas iestādes, jo īpaši drošības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka pagājušajā gadā valdība sadarbībā ar ANO un ES izstrādāja valsts mēroga tiesiskās apmācības mācību programmu;
5. pauž nožēlu par valsts un nevalstisko dalībnieku pārkāpumiem saistībā ar vārda brīvību Somālijā; pauž bažas par pašreizējās administrācijas un dažu reģionālo valsts pārvaldes iestāžu autokrātisko pieeju, kā rezultātā tiek apcietināti politiskie oponenti un miermīlīgi kritiķi; par absolūti nepieņemamu uzskata žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu iebiedēšanu, aizskaršanu, aizturēšanu vai nogalināšanu; prasa Somālijas iestādēm izbeigt izmantot Somālijas Valsts izlūkošanas un drošības aģentūru (NISA), lai iebiedētu neatkarīgus žurnālistus un politiskos opozicionārus; aicina valdību un ES kā daļu no tās tiesiskuma darbībām Somālijā nodrošināt, ka NISA darbība tiek regulēta ar efektīviem uzraudzības mehānismiem; apgalvo, ka vārda un domas brīvība ir obligāta, lai attīstītu spēcīgu un demokrātisku sabiedrību; aicina Somālijas federālo valdību nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas tiesības uz vārda brīvību; aicina Somālijas valdību pārskatīt kriminālkodeksu, jauno plašsaziņas līdzekļu likumu un citus normatīvos aktus, lai panāktu to atbilstību Somālijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz tiesībām uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību;
6. pauž bažas par konkrētām ārvalstu interesēm, kuras vēl vairāk sarežģī politisko vidi; attiecībā uz plašāku konfrontāciju starp AAE un Saūda Arābiju, no vienas puses, un Kataru, no otras puses, norāda, ka Somālijas federālajai valdībai, mēģinot saglabāt neitrālu nostāju, ir tikuši liegti regulāri Saūda Arābijas un AAE budžeta atbalsta maksājumi, kas vēl vairāk vājina valdības spēju samaksāt drošības spēkiem; mudina AAE nekavējoties pārtraukt visas destabilizācijas darbības Somālijā un ievērot Somālijas suverenitāti un teritoriālo integritāti;
7. stingri nosoda smagos biedrošanās brīvības un vārda brīvības pārkāpumus, kas vērsti pret Somālijas brīvajām un neatkarīgām arodbiedrībām, un jo īpaši ilgstošās represijas pret Somālijas žurnālistu nacionālo savienību (NUSOJ) un Somālijas arodbiedrību federāciju (FESTU), un pieprasa izbeigt izmeklēšanu un slēgt lietu, ko Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi pret NUSOJ ģenerālsekretāru Omar Farhok Osman, kurš bez Informācijas ministrijas apstiprinājuma organizēja Pasaules preses brīvības dienai veltītas svinības;
8. nosoda Somālijas valsts represijas pret arodbiedrību locekļiem; aicina Somālijas iestādes pārtraukt visu veidu represijas pret arodbiedrību locekļiem; mudina valdību ļaut veidot neatkarīgas arodbiedrības; stingri uzskata, ka arodbiedrības ir neaizstājamas, lai garantētu darba ņēmēju tiesības Somālijā; apstiprina, ka neatkarīgas arodbiedrības varētu būtiski veicināt drošības situācijas uzlabošanos Somālijā;
9. mudina Somālijas federālo valdību ievērot un nodrošināt starptautisko tiesiskumu un pilnībā pieņemt un īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) lēmumus par 3113. lietu;
10. atzinīgi vērtē ANO misijas Somālijā (UNSOM) darbu visos aspektos un īpaši tās cilvēktiesību uzraudzību Somālijā, kā arī ANO Drošības padomes lēmumu pagarināt tās pilnvaras līdz 2019. gada 31. martam; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības centienus panākt Somālijā zināmu stabilitāti un organizēt pārejas politisko procesu; prasa uzlabot ES īstenoto uzraudzību un spēju veidošanu, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības par Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēku veiktajiem pārkāpumiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka ES nodrošina lielāko daļu tā finansējuma;
11. pauž nožēlu par bērnu kareivju vervēšanu Somālijā, kas ir šaušalīgs kara noziegums; uzskata, ka bērni ir viena no visneaizsargātākajām konflikta grupām; aicina visus bruņotos grupējumus nekavējoties izbeigt šo praksi un atlaist visus šobrīd savervētos bērnus; aicina valsti uzskatīt viņus par terorisma un kara upuriem, nevis vainīgajiem, un aicina ES palīdzēt Somālijas valdībai šo bērnu rehabilitācijas un reintegrācijas pasākumos; mudina Somālijas iestādes izbeigt to bērnu patvaļīgu aizturēšanu, par kuriem ir aizdomas, ka viņi ir nelikumīgi saistīti ar Al-Shabaab; mudina Somālijas dalībniekus ievērot ANO Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvā protokola par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos mērķus un mudina Somālijas federālo valdību nekavējoties to ratificēt;
12. pauž atzinību par komisāru atlasi jaunizveidotajai neatkarīgai Somālijas Valsts cilvēktiesību komisijai un aicina Somālijas valdību bez turpmākas kavēšanās iecelt šo komisiju; pauž dziļu satraukumu par ziņojumiem attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic Somālijas drošības spēki, tostarp slepkavībām, patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu, spīdzināšanu, izvarošanu un nolaupīšanu; aicina iestādes nodrošināt, ka visi pārkāpumi tiek pilnībā izmeklēti un vainīgie tiek saukti pie atbildības; aicina valdību un ES uzlabot Somālijas Kriminālizmeklēšanas departamenta (CID) tehniskās specializētās zināšanas, lai tas veiktu rūpīgas un efektīvas izmeklēšanas, ar kurām tiek ievērotas tiesības; aicina vietējos un ārzemju spēkus, kuri iesaistās cīņā pret Al-Shabaab, rīkoties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; aicina Somālijas valdību ievērot saistības, lai izbeigtu valsts iekšienē pārvietoto personu piespiedu izraidīšanu, tostarp valsts galvaspilsētā Mogadišā;
13. pauž atzinību Somālijas valdībai par to, ka uzsākts Somālijas pagaidu konstitūcijas pārskatīšanas process, pēc trīs dienas ilgušā Konstitucionālā konventa, kurš notika 2018. gada maijā, kā rezultātā tiks izveidota pastāvīga Somālijas konstitūcija; mudina Somālijas valdību pabeigt Somālijas valsts rīcības plānu vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai kā daļu no valsts visaptverošās pieejas drošībai (CAS), ko atbalsta Āfrikas Savienības misija Somālijā;
14. kā šausminošu kara noziegumu nosoda ar dzimumu saistītu un seksuālu vardarbību pret sievietēm, vīriešiem, zēniem un meitenēm, kas īpaši skar sievietes un meitenes; aicina valsti pastiprināt centienus, lai aizsargātu neaizsargātās sabiedrības grupas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka pagājušajā gadā valdība sadarbībā ar ANO un ES izstrādāja valsts mēroga tiesiskās apmācības mācību programmu; atkārto, ka tajā ir pievērsta īpaša uzmanība sieviešu tiesībām; aicina attiecīgās iestādes veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; nosoda homoseksualitātes pasludināšanu par nelegālu Somālijā un kriminālatbildības noteikšanu LGTBI pārstāvjiem;
15. pauž nožēlu par smago humanitāro situāciju, kas apdraud miljoniem Somālijas iedzīvotāju dzīvības; atgādina, ka bojāgājušo skaitu 2011. gada bada laikā vēl vairāk palielināja nestabilitāte un Al-Shabaab ekstrēmistiski noskaņoto kaujinieku darbības, kas apgrūtināja pārtikas atbalsta piegādi Somālijas dienvidu un centrālajā daļā, kuras tolaik bija viņu kontrolē; aicina ES un tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pastiprināt palīdzības sniegšanu Somālijas iedzīvotājiem, lai uzlabotu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu dzīves apstākļus un novērstu pārvietošanas, nepietiekamas uzturdrošības, epidēmiju un dabas katastrofu sekas; nosoda visus uzbrukumus humānās palīdzības sniedzējiem un miera uzturētājiem Somālijā; aicina saskaņot ES atbalstu ar starptautiski pieņemtiem attīstības efektivitātes principiem, lai sasniegtu nesen apstiprinātos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Somālijas prezidentam, premjerministram un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.
- [1] OV C 204, 13.6.2018., 127. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0229.