Procedūra : 2018/2858(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0484/2018

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0484/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0429

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 584kWORD 55k
22.10.2018
PE624.175v01-00}
PE624.177v01-00}
PE624.179v01-00}
PE624.181v01-00} RC1
 
B8-0484/2018}
B8-0485/2018}
B8-0487/2015}
B8-0489/2018} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:

B8-0484/2018 (S&D, GUE/NGL, Verts/ALE, EFDD)

B8-0485/2018 (PPE)

B8-0487/2015 (ECR)

B8-0489/2018 (ALDE)


par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi (2018/2858(RSP))


Michel Dantin, Herbert Dorfmann PPE grupas vārdā
Karin Kadenbach S&D grupas vārdā
Jørn Dohrmann, Anthea McIntyre, James Nicholson, John Flack ECR grupas vārdā
Elsi Katainen ALDE grupas vārdā
Anja Hazekamp, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Younous Omarjee, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Stefan Eck GUE/NGL grupas vārdā
Keith Taylor, Thomas Waitz Verts/ALE grupas vārdā
Eleonora Evi, Marco Zullo, Laura Agea, Rosa D’Amato, Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par dzīvnieku labturību, antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un rūpnieciskās broileru audzēšanas ietekmi uz vidi (2018/2858(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīvu 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu (1) (Broileru direktīva),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 26. novembra rezolūciju par dzīvnieku labturības jauno stratēģiju 2016.–2020. (2),

–  ņemot vērā ES 2017. gada “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 19. janvāra paziņojumu par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (COM(2012)0006),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 13. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un tās ietekmi uz gaļas cāļu labturību, kā arī uz labturības rādītāju izstrādi (COM(2018)0181),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 21. novembra pētījumu par Padomes Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un labturības rādītāju izstrādi,

–  ņemot vērā 2018. gada 5. jūnijā panākto vienošanos par Veterināro zāļu regulu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par šo pašu jautājumu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES ir viena no lielākajām broileru audzētājām pasaulē, un ES pārtikas nolūkos tiek nokauti aptuveni 7 miljardi broileru; tā kā mājputnu nozarē, kurā audzēšana notiek saskaņā ar principu “no lauka līdz galdam”, ir nodarbināti vairāk nekā ceturtdaļa miljona cilvēku un Eiropā ir 23 000 broileru lielaudzētavu;

B.  tā kā Direktīva 2007/43/EK (Broileru direktīva) nosaka minimālos standartus gaļas cāļu aizsardzībai; tā kā ir svarīgi, lai Komisija, dalībvalstis un ražotāji ievērotu šos noteikumus un šajā ziņā veiktu regulāras pārbaudes;

C.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2017. gada 21. novembra pētījumu par Padomes Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu 34 % broileru atbilstīgi vispārējam noteikumam tiek turēti blīvumā 33 kg/m2, 40 % — blīvumā no 34 līdz 39 kg/m2 un 26 % — maksimālajā blīvumā (līdz par 42 kg/m2), ko atļauj minētā direktīva;

D.  tā kā Broileru direktīva netiek vienoti piemērota un tā kā Komisijas jaunākajā īstenošanas ziņojumā ir norādīts, ka izpilde dalībvalstīs labākajā gadījumā ir nekonsekventa;

E.  tā kā viens no galvenajiem faktoriem, kas kopumā ietekmē pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu baktēriju veidošanos, ir antimikrobiālo veterināro zāļu pārmērīga lietošana, jo īpaši izmantojot tās kā augšanas stimulatorus un kā metafilakses un profilakses līdzekļus; tā kā slikti labturības apstākļi, kam iemesls ir lielais mājputnu blīvums vai karstuma radītais stress, var izraisīt imunoloģisku deficītu un broileri var kļūt uzņēmīgāki pret slimībām;

F.  tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir ziņojuši, ka pret daudzām zālēm rezistentu Campylobacter spp. un Salmonella spp. zoonotisko celmu klātbūtne broileru gaļā rada paaugstinātu apdraudējumu sabiedrības veselībai;

G.  tā kā dzīvnieku labturības noteikumi būtu jāatjaunina, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām un pienācīgi ņemot vērā lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas konkurētspēju ilgtermiņā; tā kā tādu audzēšanas sistēmu izmantošana, kas nodrošina augstākus labturības standartus, var uzlabot dzīvnieku veselības un labturības rezultātus, tādējādi samazinot vajadzību pēc antimikrobiāliem līdzekļiem un vienlaikus saglabājot augstu produktu kvalitāti;

H.  tā kā EFSA 2010. gada zinātniskajā atzinumā par ģenētisko parametru ietekmi uz labturību un rūpnieciski audzētu broileru rezistenci pret stresu konstatēts, ka ģenētiskā selekcija, kuras pamatā ir broileru augšanas ātrums, var apdraudēt šo mājputnu veselību un labturību;

I.  tā kā Eiropas iedzīvotājus ļoti interesē dzīvnieku labturība un iedzīvotāji vēlas, lai kā patērētājiem viņiem būtu iespēja izdarīt apzinātāku izvēli;

J.  tā kā jaunākajā Eirobarometra speciālajā aptaujā par dzīvnieku labturību konstatēts, ka vairāk nekā 50 % Eiropas pilsoņu, iegādājoties dzīvnieku izcelsmes produktus, meklē informāciju par ražošanas metodi un būtu ar mieru maksāt vairāk, ja tiek ievēroti augstāki dzīvnieku labturības standarti; tā kā vairāk nekā 80 % Eiropas pilsoņu vēlas, lai ES uzlabotu lauksaimniecības dzīvnieku labturību;

K.  tā kā 25 % no ES patērētajām mājputnu krūtiņām ieved no trešām valstīm, kurās nav tik stingru tiesību aktu par dzīvnieku labturību; tā kā lielāko daļu importētās mājputnu gaļas izmanto ēdināšanas pakalpojumos vai pārtikas apstrādē, kur nav obligāti jānorāda informācija par gaļas izcelsmi, kā arī nav attiecīga marķējuma;

L.  tā kā no Taizemes, Brazīlijas un Ukrainas kopumā tiek importēti 90 % gaļas, kam izcelsme ir trešās valstis, un tā kā Komisijas DG SANTE ir veicis šīs gaļas pārbaudes, kurās konstatētas būtiskas nepilnības ražošanas procesā un ES tiesību aktu ievērošanā; tā kā ES lauksaimnieki, kā arī NVO, ir pauduši bažas par lēti saražotas ievestās mājputnu gaļas ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi un par maldinošo marķējumu mājputnu gaļai, kas pārstrādāta Eiropas Savienībā, taču tās izcelsme ir trešās valstis,

1.  pieņem zināšanai rezultātus, kuri gūti Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2007/43/EK piemērošanu un tās ietekmi uz gaļas ražošanai audzētu cāļu labturību, konstatējot, ka pienācīgi šo direktīvu īsteno tikai divas trešdaļas dalībvalstu; pauž bažas par to, ka saskaņā ar ziņojumu daudzās fermās mājputnu turēšanas blīvums ir lielāks nekā to paredz vispārējais noteikums, proti, 33 kg/m²;

2.  ir nobažījies par to, ka broileru gaļā aizvien biežāk sastop pret daudzām zālēm rezistentus zoonozes izraisītājus, tādus kā Campylobacter spp., Salmonella spp. un E. coli;

3.  atzīst lauksaimnieku centienus, kas dažādās dalībvalstīs jau ir veikti broileru labturības jomā, īstenojot Broileru direktīvu, jo īpaši centienus, ko lauksaimnieki veic saskaņā ar brīvprātīgām shēmām;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Direktīvas 2007/43/EK saskaņotu īstenošanu un pilnīgu izpildi attiecībā uz ēku specifikācijām un drošību, lai tiktu īstenoti direktīvas mērķi;

5.  uzsver, ka negodīga prakse rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo tie, kas neievēro noteikumus, rada zaudējumus tiem, kuri šos noteikumus ievēro;

6.  aicina Komisiju noteikt stabilus, izmērāmus un saskaņotus dzīvnieku labturības rādītājus attiecībā uz broileriem un vecāku līnijas saimēm, tostarp norādījumus par labāko pieejamo praksi inkubatoros;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis, popularizējot paraugpraksi, risināt mājputnu fermu ugunsgrēku problēmu; aicina dalībvalstis dzīvnieku turētājiem pilnībā nodrošināt atbilstīgus un pietiekamus apmācību kursus, kā paredzēts Direktīvā 2007/43/EK;

8.  prasa EFSA sagatavot atzinumu par to, kāda ir zoonozi izraisošu un pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu Campylobacter spp., Salmonella spp. un E. coli izplatība un riska faktori;

9.  atzinīgi vērtē 2018. gada 5. jūnijā panākto vienošanos par Veterināro zāļu regulu; atzinīgi vērtē noteikumus, kas paredzēti, lai ierobežotu antibiotiku lietošanu metafilakses un profilakses nolūkos; atgādina par savu nostāju attiecībā uz preventīviem pasākumiem un EMA/EFSA kopīgo zinātnisko atzinumu(7), kurā prasīts: izmantot šķirnes, kas aug veselīgākos apstākļos un lēnāk, nodrošināt turēšanas blīvumu, kas nepalielina saslimšanas risku, turēt dzīvniekus mazākās grupās, nošķirt slimos dzīvniekus (Regulas (ES) Nr. 2016/429 10. pants), kā arī prasa īstenot spēkā esošos labturības tiesību aktus; uzskata, ka regulējums sekmēs tik ļoti nepieciešamos pasākumus saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) un veicinās inovāciju veterināro zāļu jomā; uzskata, ka Eiropas mājputnu nozare un valsts iestādes īsteno iniciatīvas, ar kurām, modernizējot mājputnu fermas, var samazināt antibiotiku izmantošanu;

10.  uzsver, ka uzlaboti lopkopības paņēmieni nodrošinās mājputniem labāku dzīves kvalitāti un samazinās vajadzību lietot antimikrobiālos līdzekļus, un šādi uzlabojumi ir, piemēram, dabiskā apgaismojuma, tīra gaisa un papildu vietas nodrošināšana un amonjaka līmeņa samazināšana; atgādina Komisijai par dzīvnieku veselības stratēģijā iekļauto paziņojumu un pārliecinošo konstatējumu, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu;

11.  uzsver, ka dzīvnieku labturības nodrošināšana pati par sevi ir profilakses pasākums, kas palīdz samazināt dzīvnieku saslimšanas risku un līdz ar to pazemina antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, kā arī bieži vien sniedz labākus ražošanas rezultātus; atzīmē, ka nepareiza antimikrobiālo līdzekļu lietošana var padarīt tos neefektīvus, kas attiecīgi var apdraudēt cilvēka veselību;

12.  aicina Komisiju uzlabot ar AMR saistīto pētniecību un paraugpraksi un raudzīties, lai dalībvalstis efektīvi īstenotu tādus profilaktiskus pasākumus kā slimību uzraudzība un kontrole;

13.  aicina Komisiju veicināt rīcībpolitikas, ar ko mudinātu ieviest alternatīvas broileru audzēšanas sistēmas, kā arī izmantotu tradicionālās metodes un/vai broileru šķirnes, kas ļauj paaugstināt labturības standartus;

14.  aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi, ar ko atbalstītu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu mājputnu audzēšanu un gaļas ražošanu, kas nodrošina augstākus broileru labturības apstākļus;

15.  aicina Komisiju pastiprināt robežkontroli no trešām valstīm importētai mājputnu gaļai, lai pārliecinātos, ka importētie produkti atbilst ES tiesību aktiem dzīvnieku labturības, pārtikas nekaitīguma un vides jomā;

16.  uzsver, ka ir pieaudzis vistas gaļas imports no valstīm, kurās ir zemāki vidiskie, sociālie, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standarti; aicina Komisiju nodrošināt, lai importētā vistas gaļa, gaļas produkti un izstrādājumi būtu ražoti atbilstīgi Savienības vidiskajiem, sociālajiem, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartiem, tādējādi nodrošinot taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem;

17.  aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, ar kuriem prasītu obligāti marķēt tādu mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pārtikas nozarē izmantotu pārstrādes produktu izcelsmi, kuru sastāvā ir importēta mājputnu gaļa, lai patērētāji varētu izdarīt informētu izvēli;

18.  aicina Komisiju attiecībā uz broileriem ieviest ES ražošanas marķējumu, kas būtu līdzīgs ES izmantotajam olu marķējumam, lai uzlabotu pārredzamību un informētu patērētājus par dzīvnieku labturību lauksaimnieciskajā ražošanā;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.

 

 

(1)

OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.

(2)

OV C 366, 27.10.2017., 149. lpp.

(3)

OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(4)

OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(5)

OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.

(6)

OV L 43, 21.2.2017., 231. lpp.

(7)

EMA Veterināro zāļu komiteja (CVMP) un EFSA Darba grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos (BIOHAZ), 2016. EMA un EFSA kopīgais zinātniskais atzinums par pasākumiem, ar ko Eiropas Savienībā samazināt vajadzību pēc antimikrobiāliem līdzekļiem lopkopībā, un par izrietošo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums