Procedūra : 2018/2968(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0568/2018

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0568/2018

Debates :

PV 13/12/2018 - 7.2
CRE 13/12/2018 - 7.2

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0526

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 621kWORD 62k
12.12.2018
PE631.590v01-00}
PE631.591v01-00}
PE631.598v01-00}
PE631.600v01-00}
PE631.601v01-00}
PE631.602v01-00}
PE631.603v01-00} RC1
 
B8-0568/2018}
B8-0569/2018}
B8-0576/2018}
B8-0578/2018}
B8-0579/2018}
B8-0580/2018}
B8-0581/2018} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:

B8-0568/2018 (Verts/ALE)

B8-0569/2018 (ECR)

B8-0576/2018 (EFDD)

B8-0578/2018 (GUE/NGL)

B8-0579/2018 (S&D)

B8-0580/2018 (ALDE)

B8-0581/2018 (PPE)


par Ēģipti, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju stāvokli (2018/2968(RSP))


Cristian Dan Preda, Barbara Matera, Tomáš Zdechovský, Elisabetta Gardini, Jarosław Wałęsa, Tunne Kelam, Csaba Sógor, Pavel Svoboda, Roberta Metsola, Milan Zver, Lorenzo Cesa, Adam Szejnfeld, Patricija Šulin, Deirdre Clune, Ivana Maletić, Anders Sellström, Andrey Kovatchev, Seán Kelly, Dubravka Šuica, Ivo Belet, Marijana Petir, Laima Liucija Andrikienė, Inese Vaidere, László Tőkés, Krzysztof Hetman, Jiří Pospíšil, Stanislav Polčák, Elmar Brok PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Soraya Post, Pier Antonio Panzeri S&D grupas vārdā
Monica Macovei, Pirkko Ruohonen-Lerner, Branislav Škripek, Ruža Tomašić, Valdemar Tomaševski, Charles Tannock, Raffaele Fitto ECR grupas vārdā
Marietje Schaake, Pavel Telička, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Gesine Meissner, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä ALDE grupas vārdā
Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat, Estefanía Torres Martínez, Lola Sánchez Caldentey, Xabier Benito Ziluaga, Tania González Peñas, Eleonora Forenza, Barbara Spinelli, Patrick Le Hyaric, Dimitrios Papadimoulis, Luke Ming Flanagan GUE/NGL grupas vārdā
Jordi Solé, Bodil Valero, Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Isabella Adinolfi, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ēģipti, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju stāvokli (2018/2968(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2018. gada 8. februāra rezolūciju par sodīšanu ar nāvi Ēģiptē(1), 2016. gada 10. marta rezolūciju par Ēģipti, jo īpaši Giulio Regeni lietu(2), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Ibrahim Halawa draudošo nāvessodu(3) un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(4);

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību un cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2013. gada augusta un 2014. gada februāra secinājumus par Ēģipti,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada ES un Ēģiptes rīcības plāns, ņemot vērā arī ES un Ēģiptes partnerības prioritātes 2017.–2020. gadam, kuras pieņemtas 2017. gada 25. jūlijā, kopīgo paziņojumu, kas tika izdots pēc ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 2017. gada sanāksmes, un kopīgo paziņojumu, kas tika izdots pēc ES un Ēģiptes Politisko lietu, cilvēktiesību un demokrātijas apakškomitejas 5. sanāksmes 2018. gada janvārī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra 2017. gada 10. oktobra kopīgo deklarāciju par Eiropas un Pasaules dienu pret nāvessodu un EĀDD runaspersonas 2018. gada 2. novembra paziņojumu par uzbrukumu koptu kristiešu svētceļniekiem Ēģiptē,

–  ņemot vērā ANO ekspertu, tostarp ANO īpašā referenta jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem Nils Melzer 2018. gada 26. janvāra kopīgo paziņojumu, kurā Ēģiptes iestādes tiek mudinātas apturēt nāvessodu izpildi, ANO īpašā referenta pienācīgu mājokļu jautājumos Leilani Farha un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Michel Forst 2018. gada 4. decembra paziņojumu un ANO augstā cilvēktiesību komisāra Michelle Bachelet paziņojumu, kurā nosodīta masveida nāvessodu izpilde 75 cilvēkiem,

–  ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, jo īpaši 52. pantu (par visu veidu spīdzināšanas aizliegumu), 73. pantu (par pulcēšanās brīvību) un 93. pantu (par starptautisko cilvēktiesību saistošo raksturu),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 6. un 13. protokolu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2.pantu,

–  ņemot vērā Āfrikas Principus un pamatnostādnes par tiesībām uz taisnīgu tiesu un juridisko palīdzību, kas aizliedz jebkādos apstākļos tiesāt civilpersonas militārās prāvās,

–  ņemot vērā ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība un uzraudzīšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu neatņemamu daļu,

–  ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Arābu Cilvēktiesību hartu un ņemot vērā, ka Ēģipte visus minētos dokumentus ir ratificējusi,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram ir pievienojusies arī Ēģipte, un jo īpaši tā 14. un 18. pantu un Otro fakultatīvo protokolu par nāvessodu,

–  ņemot vērā Itālijas apakšpalātas, Deputātu palātas lēmumu apturēt attiecības ar Ēģiptes parlamentu dēl tā, ka uz priekšu nevirzās Itālijas studenta Giulio Regeni nāves izmeklēšana,

–  ņemot vērā ietekmi, kādu uz cilvēktiesībām gan valsts, gan reģionu līmenī atstāj Saūda Arābijas, Ēģiptes, Bahreinas un Apvienoto Arābu Emirātu 2017. gada jūnijā ieviestās sankcijas pret Kataru, un ziņojumu par Persijas līča krīzes ietekmi uz cilvēktiesībām, ko 2017. gada decembrī publicējis Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Ēģiptes valdība ir pastiprinājusi represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem, miermīlīgiem aktīvistiem, juristiem, blogeriem, žurnālistiem, darba tiesību aizstāvjiem un arodbiedrību pārstāvjiem, tostarp vairāki no tiem ir apcietināti un piespiedu kārtā pazuduši, un arvien vairāk tiek izmantoti tiesību akti terorisma apkarošanai un ārkārtas situāciju regulēšanai; tā kā kopš 2018. gada oktobra beigām apcietināti vismaz 40 cilvēktiesību darbinieki, juristi un politiskie aktīvisti un daži no viņiem ir piespiedu kārtā pazuduši; tā kā Ēģiptē sievietes cilvēktiesību aizstāves un aktīvisti, kas aizstāv LGBTQI cilvēku tiesības, joprojām saskaras ar dažādiem valsts pārvaldes līmenī īstenotiem aizskaršanas veidiem, kas jo īpaši izpaužas kā nomelnošanas kampaņas un kriminālvajāšana;

B.  tā kā cilvēktiesību jurists Ezzat Ghoneim un Ēģiptes Tiesību un brīvību koordinācijas (ECRF) vadītājs kopš 2018. gada marta atrodas pirmstiesas apcietinājumā un apsūdzēts par “cilvēktiesību terorismu”; tā kā viņa atrašanās vieta nav zināma, kopš tiesa 2018. gada 4. septembrī izdevusi viņa atbrīvošanas rīkojumu; tā kā cilvēktiesību jurists un Pazudušo personu ģimeņu līgas līdzdibinātājs Ibrahim Metwally Hegazy pazuda piespiedu kārtā un tika spīdzināts, pēc tam tika patvaļīgi aizturēts un joprojām tiek turēts apcietinājumā vieninieku kamerā; tā kā 2017. gadā piespiedu kārtā slēdza El Nadeem centru;

C.  tā kā cilvēktiesību aizstāvei Amal Fathy 2018. gada septembrī piesprieda divu gadu cietumsodu, apsūdzot par “viltus ziņu izplatīšanu” ar mērķi nodarīt kaitējumu Ēģiptes valstij un par “publisku necienīgu rīcību” dēļ tā, ka viņa sociālajos medijos publicējusi videomateriālu, kurā kritizēta valdības nespēja apkarot seksuālu vardarbību; tā kā A. Fathy tiek turēta pirmstiesas apcietinājumā, kamēr notiek izmeklēšana saistībā ar otru apsūdzību, kas attiecas uz valsts drošības jautājumiem;

D.  tā kā Kataras valstspiederīgā Ola al-Qaradawi un viņas vīrs Ēģiptes valstspiederīgais Hosam Khalaf kopš 2017. gada 30. jūnija Ēģiptē tiek turēti apcietinājumā šausminošos apstākļos, un nevienam no viņiem nav izvirzītas apsūdzības; tā kā 2018. gada jūnijā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos konstatēja, ka viņi tikuši pakļauti cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei, ko var uzskatīt par spīdzināšanu, un paziņoja, ka viņu aizturēšana ir patvaļīga, aicinot Ēģiptes valdību viņus atbrīvot;

E.  tā kā 2016. gada 2. februārī tika atrastas Giulio Regeni, kurš pazuda Kairā 25. janvārī, mirstīgās atliekas, kas liecināja par šausmīgu spīdzināšanu un vardarbīgu nāvi; tā kā Ēģiptes varas iestādes joprojām nav atklājušas patiesību par viņa nāvi un visus vainīgos nav saukušas pie atbildības; tā kā Ēģipte kārtējo reizi ir noraidījusi Itālijas prokurora biroja prasību atrast personas, kas vainīgas G. Regeni pazušanā un nāvē;

F.  tā kā organizācija “Reportieri bez robežām” ir ziņojusi, ka vismaz 38 plašsaziņas līdzekļu darbinieki pašlaik ir aizturēti Ēģiptē viņu darba dēļ, strādājot pie lietām par politisku kriminālvajāšanu un daudzkārtējiem procesuāliem pārkāpumiem; tā kā vajāti tiek arī ārvalstu plašsaziņas līdzekļu darbinieki, turklāt vairāki starptautisku plašsaziņas līdzekļu korespondenti ir deportēti vai viņiem liegta iebraukšana Ēģiptē; tā kā fotožurnālists MahmoudShawkanAbu Zeid masveida tiesas procesā tika notiesāts uz pieciem gadiem par viņa likumīgajām profesionālajām darbībām un joprojām izcieš vēl sešus mēnešus papildu sodu par to, ka nav samaksājis ievērojamu naudassodu; tā kā prominents žurnālists Ismail al-Iskandarani un viens no ļoti nedaudzajiem, kurš vēsta par cilvēktiesību pārkāpumiem Sinajā, 2015. gada novembrī tika aizturēts un 2018. gada maijā viņam militārā tiesa piesprieda desmit gadu cietumsodu;

G.  tā kā 2018. gada jūlijā tika pieņemts jauns plašsaziņas līdzekļu likums, ar ko paplašina preses definīciju, lai iekļautu jebkuru sociālo plašsaziņas līdzekļu kontu ar vairāk nekā 5000 sekotājiem, un līdz ar to šādu kontu turētājus var saukt pie atbildības par “nepatiesu ziņu” publicēšanu vai par jebko, ko uzskata par musināšanu uz likumu pārkāpumiem; tā kā pilsoņu brīvību — tostarp vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības — ievērošana ir būtisks demokrātiskas sabiedrības pamatelements, un žurnālistiem vajadzētu būt iespējai brīvi veikt savu profesionālo darbību, nebaidoties no kriminālvajāšanas vai brīvības atņemšanas;

H.  tā kā uzņēmumi, kas atrodas vairākās ES dalībvalstīs, ir turpinājuši eksportēt novērošanas tehnoloģijas uz Ēģipti, kas atvieglo darbu hakeriem un ļaunprogrammatūras instalētājiem, kā arī veicina cita veida uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos; tā kā tas novedis pie represijām pret vārda brīvību tiešsaistē;

I.  tā kā Ēģiptē pagājušajā gadā notika ar likumu noteikta vēršanās pret NVO, paredzot, ka valsts drošības iestādēm jāapstiprina šādu organizāciju pašmāju un ārvalstu izcelsmes finansējums, kas faktiski nozīmē to aizliegumu; tā kā 2018. gada 15. novembrī prezidents Al-Sisi aicināja pārskatīt NVO likumu, lai padarītu to līdzsvarotāku, un uzdeva Parlamentam pārskatīt likumu; tā kā 2018. gada 20. decembrī atkārtoti paredzēts tiesāt 16 atbildētājus saistībā ar “ārvalstu finansējuma lietu” Nr. 173/2011, un šiem atbildētājiem celtas apsūdzības par starptautisku organizāciju filiāļu dibināšanu un darbību bez valdības licences;

J.  tā kā Ēģiptē joprojām spēkā ir ārkārtas stāvoklis, kas ieviests kopš 2017. gada aprīļa un pagarināts uz trim mēnešiem no 2018. gada 21. oktobra; tā kā saskaņā ar valsts mediju ziņoto ārkārtas stāvoklis tika ieviests, lai palīdzētu novērst “terorisma draudus un finansēšanu”; tā kā prezidents un personas, kas rīkojas viņa vārdā, šo trīs mēnešu laikā ir pilnvarotas nosūtīt civiliedzīvotāju lietas tiesām, kas iztiesā ar valsts ārkārtas drošību saistītas apsūdzības; tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs Michelle Bachelet ir kritizējis mēģinājumus nodrošināt imunitāti pret kriminālvajāšanu par noziegumiem, ko, kā tiek apgalvots, pastrādājuši drošības spēku pārstāvji, un tas apdraud Ēģiptes tautas ticību valdības spējai nodrošināt taisnīgumu visiem;

K.  tā kā Ēģiptes 2015. gada pretterorisma likumā izmantota plaša terorisma definīcija, kas ietver “sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, sabiedrības drošības, interešu vai drošības apdraudējumu, šķēršļus konstitūcijas un tiesību aktu īstenošanai vai valsts vienotības, sabiedriskā miera vai valsts drošības apdraudēšanu”, līdz ar to pakļaujot riskam miermīlīgus opozicionārus, demokrātijas aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kurus ar šo definīciju var nodēvēt par teroristiem un piespriest nāvessodu;

L.  tā kā prezidenta el-Sisi valdīšanas laikā Ēģiptes tiesas provizoriski ir ieteikušas ar nāvi sodīt vismaz 2443 cilvēkus, tostarp vismaz 12 bērnus, un nāvessods piespriests vismaz 1451 personai; tā kā vismaz 926 no nāvessodiem ir piespriesti masveida prāvās, kurās vienlaikus notiesā 15 vai vairāk cilvēkus; tā kā tajā pašā periodā Ēģipte ir izpildījusi vismaz 144 nāvessodus; tā kā nāvessods, jo īpaši masveida tiesas prāvās, bieži ticis piemērots personām, kas izmantojušas savas pamattiesības, tostarp pulcēšanās brīvību;

M.  tā kā augustā Ēģiptes tiesa vairāk nekā 739 cilvēkiem piesprieda sodus saistībā ar protestiem Raba laukumā pēc 2013. gada apvērsuma; tā kā tiesa ir ratificējusi 75 nāves spriedumus un vēl 47 cilvēkiem paturēts spēkā mūža ieslodzījums; tā kā tiesas laikā tika pieļauti daudzi pārkāpumi un ANO augstais cilvēktiesību komisārs to raksturoja kā rupju tiesas kļūdu;

N.  tā kā novembra beigās Ēģipte paziņoja par “Augstās Pastāvīgās cilvēktiesību komisijas” izveidi, lai “reaģētu uz apsūdzībām” par Ēģiptes nostāju cilvēktiesību jautājumos un “formulētu vienotu Ēģiptes redzējumu”; tā kā šīs komisijas galvenie locekļi ir ārlietu un iekšlietu ministrijas, militāro un izlūkošanas dienestu pārstāvji;

O.  tā kā, neraugoties uz to, ka valsts ir konstitucionāli atzinusi koptu kultūru kā valsts „pīlāru”, kopš 2011. gada ir vērojams vardarbības un diskriminācijas pieaugums pret Ēģiptes koptu izcelsmes ēģiptiešiem, kas veido lielāko daļu Ēģiptes deviņu miljonu kristiešu; tā kā koptu kristieši, kas veido aptuveni 10 % no Ēģiptes, kurā vairākums ir musulmaņi, iedzīvotāju, cieš no reliģiski motivētas vardarbības; tā kā 2018. gada 2. novembrī islāma kaujinieku uzbrukums koptu kristiešu svētceļniekiem Minjā, nogalināja septiņus un 19 cilvēkus ievainoja, atklājot, ar kādām drošības problēmām Ēģipte saskaras;

P.  tā kā ES un Ēģiptes Asociācijas padomes sanāksme notiks 2018. gada 20. decembrī; tā kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas misija Ēģiptē ir plānota pirms Asociācijas padomes sanāksmes; tā kā Ēģipte nav oficiāli paplašinājusi ielūgumu, attiecinot to uz šo delegāciju;

Q.  tā kā pēc 2011. gada revolūcijas Ēģipte ir piedzīvojusi vairākus sarežģījumus un starptautiskā sabiedrība sniedz atbalstu šai valstij tās centienos risināt savas ekonomiskās, politiskās un drošības problēmas; tā kā pastāv nopietnas drošības problēmas Ēģiptē, sevišķi Sīnāja pussalā, kur teroristu grupas uzbrūk drošības spēkiem; tā kā Ēģiptē ir notikuši vairāki postoši teroristu uzbrukumi;

R.  tā kā 2017. gada jūlijā pieņemtās jaunās ES un Ēģiptes partnerības prioritātes 2017.–2020. gadam balstās uz kopīgu apņemšanos ievērot tādas vispārējas vērtības kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana un tās ir atjaunināts satvars politiskai iesaistei un ciešākai sadarbībai, tostarp drošības, tiesu sistēmas reformas un terorisma apkarošanas jomā, pienācīgi ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Ēģipti Politisko jautājumu apakškomiteja cilvēktiesību un demokrātijas jomā savu piekto sesiju rīkoja 2018. gada 10. un 11. janvārī Kairā un tajā pievērsās sadarbībai tādās jomās kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums; tā kā 2018. gada 8. novembrī notika ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 6. sanāksme;

S.  tā kā ES ir Ēģiptes svarīgākais ekonomiskais partneris un galvenais ārvalstu ieguldījumu avots; tā kā ES divpusējā palīdzība Ēģiptei no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta 2020.–2017. gadam līdzekļiem ir aptuveni EUR 500 miljoni; tā kā 2013. gada 21. augustā ES Ārlietu padome uzdeva Augstajai pārstāvei pārskatīt ES palīdzību Ēģiptei; tā kā Padome pieņēma lēmumu, ka ES sadarbība ar Ēģipti būtu jāpielāgo atbilstoši notikumu attīstībai šajā zemē;

T.  tā kā 2018. gada prezidenta vēlēšanu procesā tika likvidētas iespējas miermīlīgai politiskajai opozīcijai, masveidā liedzot Ēģiptes vēlētājiem tiesības uz politisko līdzdalību;

U.  tā kā Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta secinājumos paziņots, ka ,,dalībvalstis arī vienojās uz laiku apturēt licences eksportam uz Ēģipti saistībā ar jebkādu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un atkārtoti izvērtēt eksporta licences aprīkojumam, uz ko attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, kā arī pārskatīt palīdzību, ko tās Ēģiptei sniedz drošības jomā”; tā kā Ārlietu padome šos secinājumus atkārtoti apstiprināja 2014. gada februārī; tā kā PV/AP 2015. gada 27. oktobrī rakstiskā atbildē apstiprināja, ka šie secinājumi ir “politiska apņemšanās pret jebkādu militāru atbalstu Ēģiptei”,

1.  stingri nosoda to, ka turpinās ierobežojumi attiecībā uz demokratiskajām pamattiesībām, jo īpaši vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, politisko plurālismu un tiesiskumu Ēģiptē; aicina izbeigt jebkāda veida vardarbību, kūdīšanu, naida runu, vajāšanu, iebiedēšanu, piespiedu pazušanu un cenzūru, ko pret cilvektiesību aizstāvjiem, advokātiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību aktīvistiem, studentiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, LGBTI, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, politiskajiem oponentiem un minoritātēm, tostarp nūbiešiem, vērš Ēģiptes valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; nosoda pārmērīgo spēka lietošanu pret protestētājiem; prasa veikt neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par visiem cilvēktiesību pārkāpumiem un saukt pie atbildības vainīgos;

2.  aicina Ēģiptes valdību nekavējoties un beznosacījumu kārta atbrīvot cilvelktiesību aizstāvjsu Ahmad Amasha, Hanan Badr el-Din, Amal Fathy, Ezzat Ghoneim, Hoda Abdelmoneim, Ibrahim Metwally Hegazy, un Azzouz Mahgoub un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus Mahmoud ‘Shawkan’ Abu Zeid, Hisham Gaafar, Mohammed ‘Oxygen’ Ibraim, Ismail Iskandarani, Adel Sabri, Ahmed Tarek Ibrahim Ziada, Alaa Abdelfattah, Shady Abu Zaid, Mostafa al-Aasar, Hassan al-Bannaand un Moataz Wadnan, un visus citus, kas apcietināti, pārkāpjot Ēģiptes konstitucionālās un starptautiskās saistības, tikai par vārda brīvības miermīlīgu realizāciju; gaidot viņu atbrīvošanu, aicina Ēģipti nodrošināt viņiem pilnīgu piekļuvi savām ģimenēm, viņu izvēlētajiem advokātiem un pietiekamai medicīniskajai aprūpei, kā arī veikt ticamu izmeklēšanu par visiem apgalvojumiem par sliktu izturēšanos vai spīdzināšanu; aicina ES pilnībā īstenot eksporta kontroli attiecībā uz Ēģipti attiecībā uz precēm, ko iespējams izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai;

3.  atgādina Ēģiptes valdībai, ka Ēģiptes un tās sabiedrības ilgtermiņa labklājība ir cieši saistīta ar universālo cilvēktiesību aizsardzību un ar tādu demokrātisku un pārredzamu iestāžu izveidi un nostiprināšanu, kuras nodarbojas ar iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību; tādēļ aicina Ēģiptes iestādes pilnībā īstenot Ēģiptes starptautisko konvenciju principus, kurām Ēģipte ir pievienojusies;

4.  aicina Ēģiptes varas iestādes pārtraukt visu pastāvošo nepamatoto kriminālizmeklēšanu attiecībā uz NVO, tostarp „ārvalstu finansējuma lietu”, un atcelt drakonisko NVO likumu; mudina šo likumu aizstāt ar jaunu tiesisko regulējumu, kas būtu jāizstrādā, faktiski apspriežoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām saskaņā ar Ēģiptes iekšzemes un starptautiskajām saistībām, lai aizsargātu biedrošanās brīvību;

5.  pauž nopietnas bažas par masveida tiesas procesiem Ēģiptes tiesās un par lielo skaitu tajās piespriesto nāvessodu; aicina Ēģiptes tiesu iestādes pārtraukt piemērot cilvēkiem nāvessodu, tostarp personām, kuras sava iespējamā nodarījuma izdarīšanas brīdī bija jaunākas par 18 gadiem, un respektēt un ievērot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram Ēģipte ir pievienojusies, un jo īpaši tā 14. pantu par tiesībām uz taisnīgu un savlaicīgu tiesas procesu, pamatojoties uz skaidrām apsūdzībām un nodrošinot, ka tiek ievērotas apsūdzēto tiesības;

6.  atkārtoti mudina Ēģipti parakstīt un ratificēt Otro fakultatīvo protokolu Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura mērķis ir atcelt nāvessodu, kā arī ANO Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; mudina Ēģiptes valdību izsludināt atklātu ielūgumu attiecīgajiem ANO īpašajiem referentiem apmeklēt šo valsti;

7.  aicina Ēģiptes parlamentu pārskatīt Ēģiptes kriminālkodeksu, kriminālprocesa kodeksu, terorisma apkarošanas tiesību aktus un militāro kodeksu; aicina Ēģiptes varasiestādes izbeigt civiliedzīvotāju tiesāšanu militārajās tiesās;

8.  pauž nopietnas bažas par represijām pret personām, kuras sadarbojas vai cenšas sadarboties ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām vai ANO cilvēktiesību struktūrām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašo referentu atbilstīgu mājokļu jautājumos; atgādina Ēģiptes iestādēm par Ēģiptes kā ANO locekles pienākumu atturēties no šādām darbībām;

9.  pauz nosodījumu par to, ka Ēģiptē turpinās minoritāšu grupu vajāšana; atkārtoti apliecina savas saistības attiecībā uz apziņas un reliģijas brīvību Ēģiptē un aicina veicināt starptautisko sadarbību, tostarp ANO veiktu neatkarīgu izmeklēšanu, lai novērtētu koptu kristiešu situāciju Ēģiptē; aicina Ēģipti pārskatīt tās likumus par zaimošanu un nodrošināt reliģisko minoritāšu aizsardzību pret tiem;

10.  mudina Ēģiptes valdību izbeigt visus diskriminējošos pasākumus, kas pēc 2017. gada jūnija ieviesti pret Kataras pilsoņiem, īpaši atsaucoties uz Ola al-Qaradawi un viņas vīra Hosam Khalaf lietu;

11.  solidarizējas ar lielāko daļu Ēģiptes iedzīvotāju, kuri vēlas izveidot brīvu, stabilu, pārtikušu, iekļaujošu un demokrātisku valsti, kas respektē savas valstiskās un starptautiskās saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā; atgādina, ka brīdī, kad Ēģipte tiecas nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, ir svarīgi respektēt miermīlīgu viedokļu un kritikas paušanu;

12.  izsaka visdziļāko līdzjūtību teroraktu upuru ģimenēm; solidarizējas ar Ēģiptes tautu un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos cīnīties pret radikālu ideoloģiju izplatīšanos un teroristu grupām;

13.   mudina Ēģiptes valdību nodrošināt, ka visas operācijas Sīnājā tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, rūpīgi izmeklēt visus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, nekavējoties atvērt Ziemeļsīnāju neatkarīgiem novērotājiem un žurnālistiem, nodrošināt iedzīvotājiem pamatvajadzības un ļaut neatkarīgām palīdzības organizācijām sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem;

14.  aicina PV/AP par prioritāti noteikt cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Ēģiptē un nosodīt satraucošo cilvēktiesību situāciju valstī, tostarp nāvessoda izmantošanu; mudina EĀDD pievērsties nesenajiem notikumiem Ēģiptē un izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai izdarītu spiedienu uz Ēģipti, lai uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā un apturētu nāvessodu izpildi, aicinātu nekavējoties atbrīvot personas, kas atrodas apcietinājumā, un mudinātu Ēģiptes iestādes ievērot savas saistības attiecībā uz starptautiskajām normām un tiesību aktiem;

15.  uzsver nozīmi, ko ES piešķir sadarbībai ar Ēģipti kā svarīgu kaimiņvalsti un partneri; stingri mudina Ēģipti ievērot savu apņemšanos, kas pausta ES un Ēģiptes partnerības prioritātēs, ko pieņēma 2017. gada 27. jūlijā, lai saskaņā ar Ēģiptes Konstitūciju un starptautiskajiem standartiem veicinātu demokrātiju, pamatbrīvības un cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka 2017. gadā tika noslēgtas partnerības prioritātes ar Ēģipti, neraugoties uz nepārtraukto regresu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā; mudina PV/AP un dalībvalstis paredzēt tālākai sadarbībai ar Ēģipti priekšnosacījumu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības, un iekļaut cilvēktiesību jautājumus visās sarunās ar Ēģiptes iestādēm, jo īpaši attiecībā uz trim noteiktajām prioritātēm; atkāroti norāda, ka ar migrācijas pārvaldības vai pretterorisma darbībām nedrīkstētu apdraudēt cilvēktiesības;

16.  atgādina Ēģiptes iestādēm, ka ES iesaistes līmenim attiecībā uz Ēģipti vajadzētu būt balstītam uz stimuliem atbilstoši Eiropas kaimiņattiecību politikas principam „vairāk par vairāk” un atkarīgam no demokrātisko institūciju, tiesiskuma un cilvēktiesību reformu progresa;

17.  mudina PV/AP un dalībvalstis saglabāt stingru un vienotu nostāju attiecībā uz ES nostāju cilvēktiesību jomā ES un Ēģiptes Asociācijas padomes sanāksmē 2018. gada 20. decembrī, kā tam vajadzētu būt visos cilvēktiesību forumos un divpusējās un daudzpusējās sanāksmēs, un skaidri formulēt, ar kādām sekās sastapsies Ēģiptes valdība, ja tā savu pārkāpšanas tendenci nespēs labotun pavērst pozitīvā virzienā, piemēram, nosakot mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina arī ES nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā nākt klajā ar stingru paziņojumu, ņemot vērā arī ieteikumus saistībā ar ANO 2019. gada Vispārējo periodisko pārskatu (VPR);

18.  atkārtoti pauž sašutumu par Itālijas pētnieka Giulio Regeni spīdzināšanu un nogalināšanu; uzsver, ka Parlaments turpinās izdarīt spiedienu uz ES iestādēm, lai tās sadarbotos ar Ēģiptes partneriem, līdz šajā lietā tiek noskaidrota patiesība un vainīgie tiek saukti pie atbildības; atgādina Ēģiptes iestādēm par to atbildību par Itālijas un Ēģiptes juridiskās komandas drošību, izmeklējot Giulio Regeni lietu;

19.  atkārtoti aicina dalībvalstis pārtraukt eksportēt uz Ēģipti novērošanas tehnoloģijas un drošības aprīkojumu, kas var atvieglot uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, tostarp sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem;

20.  pauž dziļu nožēlu par Ēģiptes iestāžu demonstrēto nevēlēšanos organizēt Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas misiju Kairā; sagaida, ka no ES puses tiks izvirzīts jautajums par Ēģiptes iestāžu nepārtraukto atteikumu atļaut šo vizīti;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0035.

(2)

OV C 50, 9.2.2018., 42. lpp.

(3)

OV C 399, 24.11.2017., 130. lpp.

(4)

OV C 300, 18.8.2016., 34. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. decembrisJuridisks paziņojums