Procedūra : 2019/2618(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0182/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0182/2019

Debates :

PV 14/03/2019 - 8.3
CRE 14/03/2019 - 8.3

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0205

<Date>{13/03/2019}13.3.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B8-0182/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0183/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0185/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0189/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0192/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0196/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0197/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 197kWORD 60k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B8-0182/2019 (Verts/ALE)

B8-0183/2019 (EFDD)

B8-0185/2019 (ECR)

B8-0189/2019 (GUE/NGL)

B8-0192/2019 (ALDE)

B8-0196/2019 (S&D)

B8-0197/2019 (PPE)</TablingGroups>


<Titre>par cilvēktiesību stāvokli Gvatemalā</Titre>

<DocRef>(2019/2618(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Roberta Metsola, Marijana Petir, Pavel Svoboda, Tunne Kelam, Milan Zver, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Elisabetta Gardini, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Cristian Dan Preda, Patricija Šulin, Tomáš Zdechovský, Adam Szejnfeld, Csaba Sógor, Jarosław Wałęsa, Andrzej Grzyb, Elmar Brok, Ivo Belet, Sandra Kalniete, Dubravka Šuica, Andrey Kovatchev, Francis Zammit Dimech, Seán Kelly, Deirdre Clune, Ivana Maletić, Laima Liucija Andrikienė, László Tőkés, Inese Vaidere, Stanislav Polčák, Jiří Pospíšil</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Ramón Jáuregui Atondo</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Charles Tannock, Karol Karski, Ryszard Czarnecki, Ruža Tomašić, Jana Žitňanská</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Beatriz Becerra Basterrechea, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Matthijs van Miltenburg, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä</Depute>

<Commission>{ALDE}ALDE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Molly Scott Cato</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Xabier Benito Ziluaga, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat, Tania González Peñas, Lola Sánchez Caldentey, Luke Ming Flanagan, Dimitrios Papadimoulis</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi, Rolandas Paksas</Depute>

<Commission>{EFDD}EFDD grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Gvatemalā

(2019/2618(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par Gvatemalu[1], 2012. gada 11. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses[2], un 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Gvatemalu, īpaši cilvēktiesību aizstāvju stāvokli[3],

 ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas vizīti Meksikā un Gvatemalā 2016. gada februārī un tās galīgo ziņojumu,

 ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm ziņojumu par vizīti Gvatemalā un Hondurasā no 2015. gada 16. februāra līdz 20. februārim,

 ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Centrālamerikas valstīm ziņojumu par vizīti Gvatemalā no 2018. gada 28. oktobra līdz 1. novembrim,

 ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs[4],

 ņemot vērā daudzgadu indikatīvo programmu Gvatemalai 2014.–2020. gadam un tajā iekļauto apņemšanos veicināt konfliktu atrisināšanu, mieru un drošību,

 ņemot vērā Eiropas Savienības atbalsta programmas tieslietu nozarei Gvatemalā, jo īpaši SEJUST,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām, kurā pausta apņemšanās iesaistīties jautājumā par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā ES 2018. gada rīcības programmu Gvatemalas atbalstam nolūkā veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi Gvatemalai pieguļošajā zonā un tās apkaimē un atbalstīt Starptautiskās komisijas pret nesodāmību Gvatemalā (CICIG) paplašinātās pilnvaras,

 ņemot vērā to, ka 2017. gada augustā tika parakstīta CICIG un Gvatemalas Augstākās tiesas vienošanās par konsultāciju sniegšanu,

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 2. septembra paziņojumu par Gvatemalas valdības lēmumu nepagarināt CICIG pilnvaras,

 ņemot vērā ANO darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos priekšsēdētāja un ANO īpašā referenta par taisnības, taisnīguma, reparācijas un neatkārtošanās garantiju veicināšanu 2018. gada 6. aprīļa kopīgo vēstuli Gvatemalas prezidentam,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2018. gada 10. septembra paziņojumu par Gvatemalas valdības lēmumu nepagarināt CICIG pilnvaras,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2019. gada 6. marta paziņojumu par Gvatemalas Likumu par nevalstiskām organizācijām attīstības jomā,

 ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch jaunāko ziņojumu par Gvatemalu,

 ņemot vērā Gvatemalas konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā, lielā mērā pateicoties sadarbībai starp Gvatemalas ģenerālprokurora biroju un ANO atbalstīto Starptautisko komisiju pret nesodāmību Gvatemalā (CICIG), kas tika izveidota 2007. gadā, lai izmeklētu organizēto noziedzību un pastiprinātu vietējos centienus tiesiskuma nostiprināšanā, Gvatemala turpināja gūt zināmus panākumus saukšanā pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas lietās;

B. tā kā pēdējo gadu laikā Gvatemalā pieaug ekonomisko, sociālo, kultūras un vides tiesību jomā aktīvo aizstāvju, organizāciju un kopienu pārstāvju slepkavību skaits, kā arī pret viņiem tiek vērsts aizvien vairāk uzbrukumu; tā kā saskaņā ar Vienības cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai Gvatemalā (UDEFEGUA) informāciju 2018. gadā pret cilvēktiesību aizstāvjiem un pirmiedzīvotājiem (jo īpaši zemes un teritoriālo tiesību aktīvistiem) tika vērsts kopā 391 uzbrukums, to skaitā 147 kriminālatbildības noteikšanas gadījumi un 26 slepkavības, un tas ir par 136 % vairāk nekā 2017. gadā;

C. tā kā cilvēktiesību aizstāvji arī saskaras ar draudiem, iebiedēšanu, stigmatizēšanu un neslavas celšanas kampaņām no privātā sektora dalībnieku un Gvatemalas iestāžu puses, kā arī kriminālvajāšanu; tā kā joprojām bažas rada neatbilstīga kriminālprocesu izmantošana pret cilvēktiesību aizstāvjiem, lai nepieļautu viņu darbu vai piemērotu par to sankcijas;

D. tā kā lielu satraukumu arī rada pret žurnālistiem vērsto uzbrukumu skaits, proti, 2017. gadā ir reģistrēti 93 uzbrukumi, to skaitā 4 slepkavības; tā kā, ņemot vērā pašlaik notiekošo plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrēšanu dažu uzņēmumu rokās, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem joprojām tiek uzbrukts un draudēts;

E. tā kā vardarbība pret sievietēm Gvatemalā joprojām ir nopietna problēma un to pierāda vardarbīgā nāvē mirušu sieviešu skaita pieaugums par 8 %, sasniedzot 662 gadījumus; tā kā 2017. gadā Starptautiskajā sieviešu dienā gāja bojā 41 meitene, kas bija ieslodzīta pēc protestiem par uzraugu vardarbīgu izturēšanos kādā no valsts bērnunamiem, kad tajā izcēlās ugunsgrēks; tā kā 97 % kriminālnoziegumu Gvatemalā paliek nesodīti;

F. tā kā CICIG ir kopš 2007. gada pēc Gvatemalas valdības aicinājuma cīnījusies pret korupciju un nesodāmību, cieši sadarbojoties ar valsts iestādēm, lai noteiktu valsts mēroga institūcijas un palīdzētu tās likvidēt, un ir palīdzējusi stiprināt valsts tiesu un drošības iestāžu spējas;

G. tā kā pēc četriem secīgiem CICIG divu gadu pilnvaru termiņa pagarinājumiem Gvatemalas valdība pieprasīja ANO ģenerālsekretāram vēlreiz pagarināt CICIG pilnvaras līdz 2019. gada septembrim, tādējādi vēl vairāk nostiprinot pārvaldību, pateicoties CICIG veiktajām izmeklēšanām ar ievērojamu ietekmi un sniegtajam atbalstam tiesiskumam Gvatemalā, un nostiprinot tās sasniegumus attiecībā uz būtisku korupcijas samazināšanu un vēršanos pret tādu privātu dalībnieku darbību nesodāmību, kuras ir saistītas ar valsti (CIACS);

H. tā kā 2018. gada aprīlī CICIG un Valsts ministrija iepazīstināja ar rezultātiem, kas gūti jaunā izmeklēšanā par valdošās FCN partijas nelikumīgu finansēšanu vēlēšanu kampaņas laikā; tā kā 2018. gada jūlijā Augstākā tiesa plānoja veikt izmeklēšanu par prezidenta Jimmy Morales darbībām saistībā ar viņa vēlēšanu kampaņas nelikumīgu finansēšanu;

I. tā kā 2018. gada augusta beigās Gvatemalas valdība paziņoja par CICIG pilnvaru atcelšanu, sākot ar 2019. gada septembri; tā kā drīz pēc tam valdība arī aizliedza CICIG direktoram Iván Velásquez atgriezties valstī un pēc tam anulēja vīzas 11 CICIG darbiniekiem, kas bija izmeklējuši augsta līmeņa korupcijas lietas; tā kā 2019. gada janvārī valdība vienpusēji un ar tūlītēju efektu atcēla ar ANO noslēgto vienošanos par CICIG un pieprasīja CICIG atstāt valsti; tā kā pret Iván Velásquez ir arī izvirzītas apsūdzības un tiek vērsta nomelnošanas kampaņa;

J. tā kā Gvatemalas Konstitucionālā tiesa šos pasākumus ir apstrīdējusi un atcēlusi; tā kā Konstitucionālā tiesa ir ar vienprātīgu balsojumu uzdevusi valdībai atļaut Iván Velasquez ierasties valstī; tā kā valdība ir šo nolēmumu ignorējusi; tā kā Kongress ir sagatavojis rīcību pret Konstitucionālo tiesu un tās locekļiem un tas ir kliedzošs tiesiskuma pārkāpums;

K. tā kā ar Reformas likumu 5377, ar ko groza Nacionālā izlīguma līgumu un ko Kongress 2019. gada marta sākumā pieņēma otrajā no trim lasījumiem, tiktu paplašināta amnestija, to attiecinot uz visiem noziegumiem, ko pastrādājuši iekšējie drošības spēki un privātpersonas, kuras rīkojušās valdības uzdevumā, tostarp uz noziegumiem pret cilvēci, piemēram, spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un genocīdu; tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs un Amerikas Cilvēktiesību komiteja (IACHR) ir pauduši bažas par šo reformas likumu un aicinājuši negrozīt spēkā esošo likumu;

L. tā kā saskaņā ar IACHR Reformas likums 5377 neatbilst Gvatemalas starptautiskajām saistībām, ir iespējams starptautisko tiesību pārkāpums un ar to tiek pārkāpts Gvatemalas konstitūcijas 171. panta g) punkts, jo visas personas, kas atrodas apcietinājumā un ir atzītas par vainīgām politiskos noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kuri izdarīti bruņotu konfliktu laikā, un kas par tiem ir notiesātas, tiktu atbrīvotas dažu stundu laikā;

M. tā kā Gvatemalas iedzīvotājiem ir jāsaskaras ar ārkārtīgi augstu nedrošības līmeni un tā kā pēdējo gadu laikā ir būtiski mazināta Valsts civilās policijas (PNC) ietekme; tā kā ir izteikti apgalvojumi par iebiedēšanu un draudiem, kas vērsti pret tiem izmeklēšanas tiesnešiem, tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas dalībniekiem, kuri sadarbojušies ar CICIG;

N. tā kā joprojām nopietnas bažas rada tiesu iestāžu pieejamība, apstākļi ieslodzījuma vietās, policijas izturēšanās un apgalvojumi par spīdzināšanu un šos jautājumus vēl vairāk saasina plaši izplatītā korupcija, slepenu vienošanos slēgšana un nesodāmība;

O. tā kā Gvatemalas Cilvēktiesību ombuds, kura budžets ir samazināts, Valsts ministrija un tiesu iestādes ir īstenojuši svarīgus pasākumus nesodāmības novēršanai un cilvēktiesību atzīšanas veicināšanai; tā kā Gvatemalas iestādes ir skaidri mēģinājušas kaitēt cīņai pret korupciju un nesodāmību un tiesiskumam;

P. tā kā saskaņā ar UDEFEGUA sniegto informāciju šajos uzbrukumos galvenokārt ir cietuši pirmiedzīvotāju līderi, kas aizstāv tiesības uz zemi un teritoriju; tā kā ANO īpašais referents ir paudis bažas par pirmiedzīvotāju tiesībām pēc tam, kad saņēmis sūdzības par hidroelektroenerģijas, derīgo izrakteņu ieguves un agrorūpniecības projektiem, kuru licences un ekspluatācija ir izraisījusi pirmiedzīvotāju tautu tiesību pārkāpumus; tā kā ANO īpašais referents ir arī paziņojis, ka ir uztraucoši, ka valsts un iesaistītas trešās personas attiecas pret kopienu miermīlīgajiem protestiem kā pret kriminālu konfliktu situācijām, kas ietekmē sabiedrības drošību; tā kā Gvatemalas pirmiedzīvotāja un vides aizstāve un Eiropas Parlamenta Saharova balvas 2017. gada fināliste Aura Lolita Chávez atstāja savu valsti pēc nopietniem uzbrukumiem, nāves draudiem un neslavas celšanas un pret viņu tiktu vērsti vairāki tiesvedības procesi, ja viņa atgrieztos;

Q. tā kā 2018. gada 9. oktobrī Gvatemalas valsts policijas (PNC) nemieru novēršanas nodaļas policisti uzbruka arī Ikskisisas (Ixquisis) mikroreģiona miermīlīgas pretošanās kustībai, kā rezultātā tika ievainoti seši protestētāji;

R. tā kā Zviedrijas vēstnieks Gvatemalā tika pasludināts par persona non grata (Konstitucionālā tiesa gan pēc tam šo lēmumu atcēla) par iespējamu CICIG darba atbalstīšanu valstī;

S. tā kā 2019. gada 16. jūnijā un 11. augustā ir ieplānotas attiecīgi Gvatemalas vispārējās un prezidenta vēlēšanas;

T. tā kā demokrātijas un tiesiskuma attīstīšanai un konsolidēšanai un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai ir jābūt neatņemamai daļai no ES ārpolitikas, tostarp no 2012. gadā starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm noslēgtā asociācijas nolīguma; tā kā šajā nolīgumā ir iekļauta demokrātijas klauzula, kas ir tā būtisks elements; tā kā Gvatemala ir trešais lielākais ES sniegtās divpusējās attīstības palīdzības saņēmējs Centrālamerikā, šīs palīdzības apmērs laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam sasniedz 167 miljonus EUR un tās sniegšanā galvenā uzmanība tiek veltīta pārtikas nodrošinājumam, konfliktu risināšanai, mieram, drošībai un konkurētspējai,

1. pauž nopietnas bažas par slepkavību un vardarbības aktu skaita palielināšanos un drošības trūkumu, ko izjūt visi iedzīvotāji, it īpaši sievietes un cilvēktiesību aizstāvji; atgādina neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas nozīmīgumu un nepieciešamību izbeigt nesodāmību; pauž nožēlu par to, ka Gvatemalas valdība turpina neievērot tiesiskumu un varas dalīšanas principu; atgādina, ka varas dalīšana un tiesiskums ir būtisks liberālas demokrātijas princips;

2. aicina Gvatemalas iestādes pārtraukt Gvatemalas pilsoniskās sabiedrības un it īpaši cilvēktiesību organizāciju iebiedēšanu, ievērot konstitucionālo kārtību un garantēt visu Gvatemalas iedzīvotāju pamattiesības; uzsver, ka aktīvai pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme, lai valsti padarītu pārskatatbildīgāku, reaģējošāku, iekļaujošāku un efektīvāku visos līmeņos un līdz ar to arī leģitīmāku; uzstāj, ka ir jāatbalsta un jāstiprina visas institūcijas, kas Gvatemalā aizstāv konstitucionālo demokrātiju un cilvēktiesības; atgādina, ka būtiska nozīme it neatkarīgas tiesu varas garantēšanai un tās neatkarības ievērošanai, kā arī objektīvas tiesu sistēmas nodrošināšanai; uzsver, ka minētie faktori ir ļoti svarīgi, lai nostiprinātu centienus apkarot korupciju un nesodāmību; uzskata, ka apgalvojumiem par tiesnešu un prokuroru iebiedēšanu un par draudēšanu viņiem būtu jāseko nekavējošai rīcībai ar mērķi aizsargāt valsts tiesu iestādes un to pārstāvjus; mudina Gvatemalas izpildvaru nekavējoties nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un garantēt preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību;

3. pauž pārliecību, ka CICIG Gvatemalā ir bijusi svarīga loma un ka tās darbs nesodāmības un korupcijas apkarošanā un izmeklēšanas sagatavošanā tiesvedībai, kas jāveic Gvatemalas institūcijām, ir izšķiroši svarīgs tiesiskuma atbalstīšanā; pauž nopietnas bažas par pašreizējo situāciju, ar ko Gvatemalā saskaras CICIG, un prasa Gvatemalas valdībai pārtraukt visus nelikumīgos uzbrukumus CICIG un tās valsts un starptautiskajam personālam;

4. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada septembrī pieņemto īstenošanas lēmumu atbalstīt CICIG paplašināto mandātu, no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) piešķirot papildu 5 miljonus EUR Gvatemalai paredzētajai 2018. gada rīcības programmai; aicina Komisiju saskaņā ar nolemto steidzami izmaksāt minētos 5 miljonus EUR un turpināt visas apstiprinātās programmas ar CICIG; prasa Komisijai būt gatavai pēc 2019. gada septembra turpināt sadarbību ar CICIG un tās finansēšanu un aktīvi atbalsta šādu pagarinājumu;

5. pauž pārliecību, ka ierosinātā grozījumu izdarīšana Nacionālā izlīguma likumā rada būtiskus draudus tiesiskumam Gvatemalā un nopietni apdraudētu nozīmīgo progresu, kas ar valsts tiesu darbu panākts cīņā pret nesodāmību; atbalsta ANO Augstā komisāra viedokli, ka likumprojektā paredzētā cilvēktiesību pārkāpēju, noziegumu pret cilvēci pastrādātāju un kara noziedznieku amnestija vēl vairāk uzkurinātu valstī notiekošo vardarbību; atzīmē, ka šāda rīcība varētu ietvert atbrīvoto cietumnieku atriebību, kas varētu izraisīt sabiedrības destabilizāciju; tādēļ mudina Gvatemalas Kongresu nepieņemt šo likumprojektu;

6. prasa, lai ANO aizbildnībā tiktu veikts neatkarīgs pētījums, kas atspoguļotu CICIG darba galīgo ietekmi uz Gvatemalas tiesu sistēmu un tā ieguldījumu valsts politiskās stabilitātes nodrošināšanā, kā arī starp CICIG un Augstāko vēlēšanu tiesu parakstītā līguma iznākumu;

7. pauž bažas par ierosināto likumu par nevalstiskajām organizācijām attīstības veicināšanai; prasa Gvatemalas Kongresam saskaņā ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja sniegtajām tehniskajām konsultācijām atturēties no šī likumprojekta pieņemšanas, jo tas, ja tiktu pieņemts, varētu ierobežot vārda brīvību un NVO pulcēšanās brīvību, ierobežot to piekļuvi finansējumam un sašaurināt to definīciju, tādējādi ierobežojot to darbības jomu un apgrūtinot to darbību, kā arī varētu pavērt iespējas to patvaļīgai aizliegšanai; atgādina Gvatemalas iestādēm un institūcijām par nepieciešamību izveidot un uzturēt NVO darbībai drošu un labvēlīgu vidi, lai tās varētu brīvi paust savu viedokli un strādāt plašas sabiedrības labā;

8. pauž bažas par sūdzībām, kas iesniegtas attiecībā uz brīvas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas apspriešanās trūkumu (SDO Konvencija Nr. 169); atgādina ANO īpašā referenta ieteikumu, ka pirmiedzīvotāju tautu tiesības būtu pilnībā jāievēro saskaņā ar starptautiskiem standartiem, kas ietver tiesības uz brīvu, iepriekšēju un uz informāciju balstītu apspriešanos; atgādina, ka valstu un starptautiskām korporācijām visā to vērtību ķēdē ir tieši saistoši līgumi un citi valstu un starptautiskie noteikumi par cilvēktiesībām un vides tiesībām un ka gadījumā, ja tiek konstatēts, ka uzņēmumi ir izraisījuši kaitējumu vai piedalījušies tā nodarīšanā, tiem ir jānodrošina attiecīgajiem indivīdiem un kopienām efektīva kaitējuma novēršanas procedūra vai jāpiedalās tajā; atzīmē, ka tas ietver restitūciju, kompensēšanu, rehabilitāciju un garantiju, ka nodarījums vairs neatkārtosies; atgādina, ka valdībām ir pienākums aizsargāt cilvēktiesības un saukt pie atbildības tos, kas šādas tiesības pārkāpj;

9. atkārtoti prasa aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, it īpaši sievietes; atzinīgi vērtē un atbalsta darbu, ko līdz šim veikušas Eiropas valstu vēstniecības un ES delegācija Gvatemalā; prasa Eiropas Savienībai saglabāt un nepieciešamības gadījumā pastiprināt projektus, kuru mērķis ir atbalstīt valsts un starptautisko organizāciju darbu Gvatemalā;

10. uzstāj, ka Gvatemalas iestādēm ir jāpasludina un jānodrošina Saharova balvas finālistes Lolitas Čavesas juridiskā un fiziskā drošība, ja viņa nolems atgriezties savā izcelsmes valstī;

11. mudina nodrošināt to, ka vēlēšanas Gvatemalā notiek miermīlīgā un pārredzamā veidā, kā arī nodrošināt drošību visiem kandidātiem; uzsver, ka Augstākajai vēlēšanu tiesai ir jārīkojas neatkarīgi un bez valsts iestāžu un valstisko dalībnieku iejaukšanās; piedāvā no ES nosūtīt vēlēšanu ekspertu misiju;

12. pauž nožēlu par to, ka pēc vairāk nekā 20 gadiem vēl joprojām nav īstenoti Gvatemalas Miera nolīgumi un ka pastāv risks, ka tie varētu tikt pasludināti par spēku zaudējušiem; stingri mudina visus valsts un starptautiskā līmeņa dalībniekus darīt visu iespējamo, lai paātrinātu to pilnīgu īstenošanu; šajā sakarā aicina Gvatemalas valdību nodrošināt PNC un citu institūciju, tādu kā nacionālais katastrofu novēršanas un to seku mazināšanas koordinators (CONRED), demokrātisku un politisku kontroli un to personāla profesionālisma uzlabošanu, lai novērstu to militarizāciju un humānās palīdzības novirzīšanu caur armiju, jo tas neatbilst Miera nolīgumu mērķiem;

13. atgādina Gvatemalas valdībai, ka ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumā kā būtisks elements ir iekļauta cilvēktiesību klauzula un ka tās neievērošanas gadījumā dalība nolīgumā var tikt apturēta; prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm izmantot Asociācijas nolīgumā un Politiskajā dialogā un sadarbības nolīgumā noteiktos mehānismus, lai stingri mudinātu Gvatemalu īstenot vērienīgu cilvēktiesību programmu un cīņu pret nesodāmību;

14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Gvatemalas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, Starptautiskajai nesodāmības apkarošanas komisijai Gvatemalā (CICIG), Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas sekretāram (SIECA), Centrālamerikas parlamentam un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejas līdzpriekšsēdētājiem.

[1] OV C 301 E, 13.12.2007., 257. lpp.

[2] OV C 434, 23.12.2015., 181. lpp.

[3] OV C 252, 18.7.2018., 196. lpp.

[4] OV C 215, 19.6.2018., 125. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. martsJuridisks paziņojums