Procedūra : 2019/2611(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0186/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0186/2019

Debates :

PV 14/03/2019 - 8.2
CRE 14/03/2019 - 8.2

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0204

<Date>{13/03/2019}13.3.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B8-0186/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0187/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0190/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0191/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0193/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0194/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 169kWORD 56k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B8-0186/2019 (Verts/ALE)

B8-0187/2019 (GUE/NGL)

B8-0190/2019 (ALDE)

B8-0191/2019 (S&D)

B8-0193/2019 (ECR)

B8-0194/2019 (PPE)</TablingGroups>


<Titre>par Irānu, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju lietu</Titre>

<DocRef>(2019/2611(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Roberta Metsola, Jaromír Štětina, Marijana Petir, Pavel Svoboda, Tunne Kelam, Milan Zver, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Elisabetta Gardini, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Cristian Dan Preda, Patricija Šulin, Tomáš Zdechovský, Adam Szejnfeld, Csaba Sógor, Jarosław Wałęsa, Andrzej Grzyb, Michael Gahler, Elmar Brok, Ivo Belet, Sandra Kalniete, Dubravka Šuica, Andrey Kovatchev, Francis Zammit Dimech, Seán Kelly, Ivana Maletić, Deirdre Clune, Laima Liucija Andrikienė, Inese Vaidere, László Tőkés, Stanislav Polčák, Jiří Pospíšil, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post, Knut Fleckenstein, Wajid Khan</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Raffaele Fitto, Karol Karski, Branislav Škripek, Ryszard Czarnecki, Monica Macovei, Jana Žitňanská, Ruža Tomašić, Anna Elżbieta Fotyga, Charles Tannock</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Johannes Cornelis van Baalen, Matthijs van Miltenburg, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä</Depute>

<Commission>{ALDE}ALDE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Bodil Valero, Heidi Hautala, Barbara Lochbihler</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Luke Ming Flanagan, Marie-Christine Vergiat</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi</Depute>

<Commission>{EFDD}EFDD grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju lietu

(2019/2611(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, sevišķi 2018. gada 13. decembra rezolūciju par Irānu, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lietu[1], un 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu pēc vienošanās panākšanas kodolenerģijas jomā[2],

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 4. februāra secinājumus par Irānu,

 ņemot vērā īpašā referenta 2019. gada 30. janvāra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irānas Islāma Republikā un viņa 2018. gada 29. novembra paziņojumu par Irānu,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 17. decembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāna,

 ņemot vērā Irānas prezidenta Hartu par pilsoņu tiesībām,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2018. gada 29. novembra paziņojumu „Irānai ir jāaizsargā sieviešu tiesību aizstāvji“,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, ES pamatnostādnes par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību un sodīšanu un ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 12. aprīļa lēmumu pagarināt ierobežojošos pasākumus vēl uz 12 mēnešiem, reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā;

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2019. gada 12. marta paziņojumu par Irānas cilvēktiesību juristes Nasrin Sotoudeh notiesāšanu,

 ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, juristi un tiešsaistes aktīvisti Irānā joprojām saskaras ar iebiedēšanu, patvaļīgu apcietināšanu, aizturēšanu un kriminālvajāšanu par sava darba veikšanu; tā kā pēdējo mēnešu laikā Irānas Izlūkošanas un drošības ministrija un citi spēki ir īstenojusi ievērojamas represijas pret pilsonisko sabiedrību;

B. tā kā tā 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu pēc vienošanās panākšanas kodolenerģijas jomā ir uzsvērts, cik svarīgi ir ievērot ES cilvēktiesību pamatnostādnes, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem saistībā ar ES un Irānas attiecībām;

C. tā kā plaši pazīstamā cilvēktiesību juriste Nasrin Sotoudeh nesen tika notiesāta ar brīvības atņemšanu vismaz uz septiņiem gadiem; tā kā divu tiesas procesu gaitā tika ziņots, ka kopējais viņai piespriestais cietumsods varētu būt vēl ievērojami ilgāks, kaut gan precīzs viņas cietumsoda termiņš joprojām nav zināms; tā kā patiesais viņas apcietināšanas iemesls, šķiet, ir viņas mierīgā cilvēktiesību aizstāvība Irānā; tā kā viņas tiesas process nenotika saskaņā ar starptautiskajiem pamatstandartiem par pienācīgu procesu;

D. tā kā Nasrin Sotoudeh vīrs Reza Khandan tika aizturēts saistībā ar atbalstu sievietēm, kuras mierīgi piedalījās kampaņā pret piespiedu hidžāba valkāšanu, un par viņa sievas atbrīvošanu no cietuma; tā kā 2019. gada janvārī Teherānas revolucionārā tiesa notiesāja viņu uz sešiem gadiem cietumā;

E. tā kā 2018. gada janvārī un februārī tika arestēti vides aktīvisti un Persijas reģiona Savvaļas dzīvās dabas mantojuma fonda pārstāvji Taher Ghadirian, Niloufar Bayani, Amirhossein Khaleghi, Houman Jokar, Sam Rajabi, Sepideh Kashani, Abdolreza Kouhpayeh un Morad Tahbaz, kuri tika aizturēti bez tiesībām saņemt advokāta palīdzību un kuri pēdējo nedēļu laikā tika tiesāti, neievērojot taisnīgas tiesas standartus;  tā kā pagājušajā gadā mīklainos apstākļos apcietinājumā mira cits šīs grupas dalībnieks, proti, irāņu izcelsmes kanādiešu universitātes profesors Kavari Seyed-Emami;

F. tā kā 2018. gadā un 2019. gadā tika apcietināti arodbiedrību aktīvisti Esmaeil Bakhshi, Sepideh Gholian un Mohammad Habibi pēc tam, kad viņi vadīja protestus par darba ņēmēju un skolotāju tiesībām; tā kā cilvēktiesību aizstāvei Maryam Akbari Monfared 2010. gadā tika piespriesti 15 gadi cietumā par „naidīgumu pret Dievu“ un viņai ir bijusi liegta medicīniska aprūpe, kaut gan viņa cieš no vairākām slimībām;

G. tā kā aktīvistiem Arash Sadeghi, Narges Mohammadi un Farhad Meysami ir piespriesti ilgi cietumsodi par kampaņām, kas atbalsta sieviešu tiesības, nāvessoda atcelšanu un cilvēktiesības;

H. tā kā Irānas tiesas regulāri nespēj rīkot taisnīgus tiesas procesus un izmanto kā tiesas pierādījumus atzīšanās, kuras iegūtas ar spīdzināšanu; tā kā varas iestādes joprojām nosaka kriminālatbildību par darbību cilvēktiesību jomā un izmanto Irānas kriminālprocesa 48. pantu, lai ierobežotu aizturēto piekļuvi advokātam; tā kā nav neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu tiesas varas iestāžu pārskatatbildību;

I. tā kā joprojām tiek apcietināti ES un Irānas dubultpilsoņi, tostarp Apvienotās Karalistes un Irānas pilsone Nazanin Zaghari-Ratcliffe, ilgstoši turot apcietinātos vieninieku kamerā un pakļaujot viņus nopratināšanai, nenodrošinot pienācīgu procesu un piespriežot ilgus cietumsodus, pamatojoties uz neskaidrām vai neprecīzām apsūdzībām „valsts drošības“ un „spiegošanas“ jomā, kā arī tiek īstenotas valsts atbalstītas nomelnošanas kampaņas pret apcietinātajām personām;

J. tā kā daudzkārt tiek ziņots par nežēlīgiem un pazemojošiem cietuma apstākļiem un pienācīgas medicīniskās aprūpes nepieejamību apcietinājumā Irānā, kas ir ANO Ieslodzīto režīma standarta minimālo noteikumu pārkāpums;

K. tā kā tiek lēsts, ka 2018. gadā Irāna ir izpildījusi nāvessodu 273 personām, kas ir otrais augstākais nāvessodu skaits pasaulē minētajā gadā saskaņā ar Irānas cilvēktiesību NVO ziņojumu;

L. tā kā 2018. gadā tūkstošiem cilvēku piedalījās mierīgās demonstrācijās un streikos, protestējot pret nesamaksātām algām, sliktiem darba apstākļiem, korupciju, politiskajām represijām un citām problēmām; tā kā varas iestādes arestēja simtiem demonstrācijas dalībnieku, daudziem piespriežot cietumsodus un pēršanu;

M. tā kā Irānas tiesas varas iestādes turpina vērsties pret mierīgu sieviešu tiesību aizstāvju pretestību saistībā ar protestu pret obligāto hidžāba valkāšanu; tā kā 2018. gadā vismaz 39 sievietes tika arestētas saistībā ar protestiem un vismaz 55 tika aizturētas par viņu darbību sieviešu tiesību jomā;

N. tā kā Irānā tiek apspiesta gan tiešsaistes, gan bezsaistes preses brīvība, pulcēšanās brīvība un vārda brīvība;

O. tā kā Irānas varas iestādes sistemātiski ir vērsušās pret žurnālistiem, tostarp pret tiem, kuri strādā BBC kanāla Persijas reģiona dienestā, un pret viņu ģimenēm, izmantojot kriminālizmeklēšanu, aktīvu iesaldēšanu, patvaļīgu aizturēšanu, novērošanu, iebiedēšanu, kā arī vēršot pret viņiem nepatiesu, ļaunprātīgu un neslavu ceļošu publicitāti; tā kā šobrīd Irānā apcietinājumā atrodas vismaz astoņi žurnālisti;

P. tā kā Irānas prezidents Hassan Rouhani 2016. gada decembrī nāca klajā ar Hartu par pilsoņu tiesībām; tā kā šī harta nav juridiski saistoša;

Q. tā kā vairāki reliģisko un etnisko minoritāšu locekļi, tostarp bahājiešu ticības locekļi un azerbaidžāņu, kurdu, arābu un beludžu kopienas pārstāvji, sunnītu musulmaņi, kristieši un nekādai reliģijai nepiederošie Irānā saskaras ar diskrimināciju nodarbinātībā, izglītībā, reliģijas brīvībā un politiskajā darbībā,

1. aicina Irānas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, ieslodzītos pārliecības dēļ un žurnālistus, kuri aizturēti un notiesāti tikai tādēļ, ka izmantojuši savu vārda brīvību un mierīgas pulcēšanās brīvību; uzsver, ka Irānas varas iestādēm visos gadījumos ir jānodrošina, lai cilvēktiesību aizstāvji, juristi un žurnālisti varētu veikt savu darbu bez draudiem, iebiedēšanas un šķēršļiem;

2. atkārtoti aicina Irānas valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Saharova balvas laureāti Nasrin Sotoudeh un pauž atzinību par viņas drosmi un apņēmību attiecībā uz cilvēktiesībām un sieviešu tiesībām Irānā; uzskata, ka tiesas process un spriedums Nasrin Sotoudeh lietā bija ļoti netaisnīgs un ir nopietna tiesas kļūda, un atzinīgi vērtē EĀDD runaspersonas 2019. gada 12. marta paziņojumu par šo jautājumu;

3. aicina Irānas varas iestādes grozīt valsts kriminālprocesa 48. pantu, lai nodrošinātu, ka visiem atbildētājiem ir nodrošinātas tiesības uz viņu izvēlēta jurista pārstāvību un uz taisnīgu tiesu saskaņā ar Irānas saistībām, kas noteiktas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

4. mudina Irānas varas iestādes nodrošināt visu aizturēto personu drošību un labklājību, tostarp nodrošināt pienācīgas medicīniskās aprūpes pieejamību; tāpat aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par Kavous Seyed-Emami nāvi apcietinājumā un par citu aizturēto aktīvistu iespējamu spīdzināšanu apcietinājumā un nosoda tīšu medicīniskas aprūpes liegšanu politiskajiem ieslodzītajiem;

5. aicina Irānas varas iestādes nekavējoties pārtraukt žurnālistu, tiešsaistes aktīvistu un viņu ģimeņu novērošanu, iebiedēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī izbeigt tiešsaistes cenzūru, un aicina radīt apstākļus, kuros iespējama vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

6. aicina Irānas valdību sadarboties ar ANO īpašo referentu par cilvēktiesību stāvokli Irānā, tostarp ļaujot viņam ieceļot valstī;

7. aicina ES dalībvalstis un ES iestādes arī turpmāk pievērsties apcietināto cilvēktiesību aizstāvju lietām, tiekoties ar Irānas kolēģiem un apspriežoties ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sanāksmē Ženēvā;

8. aicina EĀDD turpināt iekļaut cilvēktiesības, tostarp cilvēktiesību aizstāvju situāciju, ES un Irānas augsta līmeņa dialogā; tāpat aicina  priekšsēdētāja vietnieci/ Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) publiski apstiprināt, ka cilvēktiesību ievērošana ir būtisks elements ES un Irānas attiecību attīstībā;

9. mudina PV/AP un Padomi apsvērt iespēju izveidot oficiālu cilvēktiesību dialogu ar Irānu saskaņā ar ES nostādnēm cilvēktiesību dialogiem ar trešām valstīm;

10. mudina ES amatpersonas aicināt Irānas varas iestādes garantēt aizturēto cilvēktiesību aktīvistu drošību un turpināt pilnīgu izmeklēšanu saistībā ar ziņojumiem par spīdzināšanu;

11. mudina visas dalībvalstis, kuru diplomāti ir Teherānā, izmantot mehānismus, kas paredzēti ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem, lai atbalstītu un aizsargātu šīs personas, tostarp attiecībā uz publiskiem paziņojumiem, demaršiem, tiesas procesu uzraudzību un cietumu apmeklējumiem;

12. mudina Irānu pārtraukt noteikt kriminālatbildību par sieviešu tiesību aizstāvju darbu, tostarp par mierīgiem protestiem pret obligātu hidžāba valkāšanu, un aicina atcelt šo diskriminējošo un pazemojošo praksi;

13. aicina Irānas valdību aizsargāt visu reliģisko minoritāšu un etnisko minoritāšu tiesības un novērst visa veida diskrimināciju pret šīm personām;

14. atzinīgi vērtē likuma par nelegālu narkotiku tirdzniecību grozījumus, kuros ir paredzēta retāka nāvessoda piespriešana, un aicina pārskatīt visus spriedumus, kuros paredzēts nāvessods, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesas procesi notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; aicina Irānas varas iestādes nekavējoties noteikt moratoriju attiecībā uz nāvessoda piemērošanu kā soli virzienā uz tā pilnīgu atcelšanu;

15. iesaka pirms pašreizējā pilnvaru termiņa beigām nosūtīt uz Irānu Cilvēktiesību apakškomitejas ad hoc delegāciju, lai apciemotu apcietinātos cilvēktiesību aizstāvjus un rīkotu nepieciešamās sanāksmes ar Irānas varas iestādēm;

16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irānas Islāma Republikas augstākajam vadītājam, Irānas Islāma Republikas prezidentam un Irānas Majlis locekļiem.

[1]Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0525.

[2]OV C 215, 19.6.2018., 86. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. martsJuridisks paziņojums