Procedūra : 2019/2670(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0223/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0223/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.11
CRE 28/03/2019 - 8.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{27/03/2019}27.3.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B8-0223/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0224/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 175kWORD 49k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B8-0223/2019 (ECR)

B8-0224/2019 (PPE)</TablingGroups>


<Titre>par jaunākajām norisēm saistībā ar dīzeļdzinēju emisiju skandālu jeb “dīzeļgeitu”</Titre>

<DocRef>(2019/2670(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Jens Gieseke</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Daniel Dalton, Bolesław G. Piecha, Zdzisław Krasnodębski</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par jaunākajām norisēm saistībā ar dīzeļdzinēju emisiju skandālu jeb “dīzeļgeitu”

(2019/2670(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem („Euro 5” un „Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai[1],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai[2],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK[3],

 ņemot vērā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 1. punktu izveidotās Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) 2015. gada 28. oktobra atzinumu,

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. marta Regulu (ES) 2016/427, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”)[4],

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regulu (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”)[5],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004[6],

 ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumu Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē[7],

 ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē 2017. gada 2. marta galīgo ziņojumu,

 ņemot vērā tā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē[8],

 ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 7. februāra informatīvo apskatu par ES reakciju uz dīzeļdzinēju emisiju skandālu jeb “dīzeļgeitu”;

 ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) 2018. gada 13. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-339/16, T-352/16 un T-391/16[9],

 ņemot vērā Eiropas Ombuda ieteikumu lietā 1275/2018/EWM,

 ņemot vērā viedokļu apmaiņu starp Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju un komisāri Elżbieta Bieńkowska par pēcpasākumiem, kas attiecas uz ieteikumiem, ko sniegusi Izmeklēšanas komiteja saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē[10],

 ņemot vērā tā 2019. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas nodrošinātu aizsardzību: tīrs gaiss visiem[11],

 ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 22. novembra darba dokumentu “Ziņojums par akumulatoru ierīču izejvielām” (SWD(2018)0245),

 ņemot vērā Apvienotajai Karalistei, Grieķijai, Itālijai, Luksemburgai, Spānijai un Vācijai nosūtīto oficiālo paziņojumu saistībā ar pienākumu neizpildes procedūru, ko Komisija ierosināja 2016. gadā pret septiņām dalībvalstīm, proti, Apvienoto Karalisti, Čehiju, Grieķiju, Lietuvu, Luksemburgu, Spāniju un Vāciju,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

1. uzsver, ka kopš tā dēvētā „dīzeļgeitas” emisiju skandāla 2015. gadā ir panākts ievērojams progress, proti, ES tiesiskajā regulējumā, piemēram, pieņemot jaunus tipa apstiprināšanas noteikumus (Regula (ES) 2018/858) un ieviešot jaunas testēšanas procedūras, padarot transportlīdzekļus videi draudzīgākus, vienlaikus atjaunojot patērētāju uzticēšanos;

2. atzīmē, ka ar Regulu (ES) Nr. 2018/858, Regulu (EK) Nr. 692/2008 un citiem saistītajiem tiesību aktiem nosaka stingrākas un reālistiskākas testēšanas metodes piesārņojošu vielu, piemēram, slāpekļa oksīdu (NOx) un CO2 emisiju mērīšanai, nodrošina transportlīdzekļu testēšanas labāku kvalitāti un neatkarību un ļauj uzlabot jau satiksmē esošo automobiļu atbilstības uzraudzību;

3. atgādina, ka no 2017. gada 1. jūnija Komisija arī ieviesa stingrāku un reālistiskāku laboratorijas testu procedūru, proti, vispārēji harmonizēto vieglo transportlīdzekļu testa ciklu (WLTP), kas izstrādāts kopā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisiju (UNECE), lai mērītu vieglo automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu, un šī procedūra tika noteikta par obligātu visiem jaunajiem modeļiem no 2017. gada septembra un visām jaunajām automašīnām no 2018. gada septembra;

4. turklāt norāda, ka ES testēšanas režīms tagad ietver arī emisiju apjoma testēšanu reālos braukšanas apstākļos (RDE), un tā ir pirmā reize pasaulē, kad RDE mērījumu izmantošana ir iekļauta kādā tiesiskā regulējuma sistēmā, gan nodrošinot, ka ES pārdotām automašīnām ir zemas emisijas laboratorijā un reālos braukšanas apstākļos, gan apkarojot krāpšanos ar transportlīdzekļu emisijām testos reālos braukšanas apstākļos;

5. atgādina par dalībvalstu 2015. gada 28. oktobra vienošanos, ka NOx emisiju RDE testēšana būs obligāta jauniem automobiļu modeļiem no 2017. gada septembra un visiem jaunajiem transportlīdzekļiem no 2019. gada septembra;

6. uzsver, ka jaunie ES tipa apstiprināšanas noteikumi ievērojami uzlabos transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas un testēšanas iestāžu kvalitāti, neatkarību un pārraudzību; tomēr atzīst, ka jaunie noteikumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/858 stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī un ka daudzi transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas un testēšanas iestāžu kvalitātes, neatkarības un pārraudzības uzlabojumi tāpēc vēl nav panākti;

7. aicina Komisiju turpināt darbu pie ES automobiļu NOx emisiju robežvērtību samazināšanas, pārskatot atbilstības koeficientus, kā paredzēts otrajā RDE komitoloģijas paketē, turklāt darot to katru gadu un saskaņā ar tehnoloģiju attīstību;

8. tomēr norāda, ka arvien stingrāku ierobežojumu noteikšana attiecībā uz kaitīgu piesārņotāju esamību gaisā pati par sevi nav efektīva metode gaisa kvalitātes uzlabošanai, par ko liecina lielais skaits pārkāpumu lietu, kas ierosinātas Eiropas Savienības Tiesā; norāda, ka efektīvai politikai ir jāietver ilgtermiņa un integrētu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu īstenošana, ko atbalsta ar pietiekamiem finanšu resursiem;

9. ar zināmām bažām konstatē, ka dažas dalībvalstis vai to vietējās iestādes ir ieviesušas nesamērīgus pasākumus, piemēram, ierobežojumus vecākiem dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem, kas ikdienā rada grūtības šādu transportlīdzekļu īpašniekiem, to vērtības samazināšanos un vecāku un ļoti piesārņojošu transportlīdzekļu izmantošanas ievērojamu pieaugumu dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem;

10. norāda, ka automobiļu ražotāji veikuši lielas investīcijas, lai būtiski samazinātu NOx emisiju apjomu (piemēram, plaši tiek izmantota selektīvās katalītiskās reducēšanas (SCR) un NOx uztveršanas sistēmas);

11. uzsver, cik būtiski ir izvērtēt Savienības tirgū laisto transportlīdzekļu pilna aprites cikla emisijas, kā to prasījis Parlaments, šajā ziņā vienlaikus atzīstot, ka Komisijai ir sarežģīts uzdevums izstrādāt vienotu Savienības metodiku pilna aprites cikla CO2 emisiju noteikšanai;

12. uzsver — lai uzlabotu gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, aizsargātu vidi, palielinātu ES konkurētspēju globalizētā pasaulē un aizsargātu Eiropas darba vietas un Eiropas rūpniecisko bāzi, sadarbībā ar automobiļu nozari ir jāpanāk pāreja uz videi draudzīgāku un efektīvāku mobilitāti;

13. uzsver, ka dīzeļtehnoloģijai ir nozīmīga loma cīņā pret klimata pārmaiņām, samazinot CO2 emisijas, jo ar alternatīviem energoresursiem darbināmiem transportlīdzekļiem vēl aizvien ir daudz trūkumu; tāpēc atzīst, ka gan moderni dīzeļdzinēja transportlīdzekļi, gan ar alternatīviem energoresursiem darbināmi transportlīdzekļi var būtiski palīdzēt pilsētām panākt gaisa kvalitātes mērķu ievērošanu;

14. uzsver, cik svarīgs ir tehnoloģiskās neitralitātes princips, un mudina izmantot visas pieejamās tehnoloģijas, tostarp sintētiskās degvielas un kurināmā elementu tehnoloģiju, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un mazinātu CO2 emisijas;

15. norāda, ka elektromobilitāte izvirza uzdevumus tādās jomās kā patērētāju ērtības (piemēram, attālums, kādu spēj nobraukt elektrotransportlīdzekļi, to lielā noslodze, šo transportlīdzekļu augstās izmaksas un akumulatoru īsais ekspluatācijas laiks), kā arī lielus vidiskos uzdevumus (piemēram, izejvielu sagāde akumulatoru ražošanai un to pārstrāde);

16. aicina Komisiju rūpīgi pildīt savas pārraudzības pilnvaras un kopā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām turpināt darbu pie tā, lai nākotnē optimizētu noteikumus par transportlīdzekļu emisijām un paātrinātu pāreju uz tīrāku un konkurētspējīgāku mobilitāti;

17. uzsver, ka dalībvalstīm un to iestādēm ir jāuzņemas lielākā atbildība par jaunā ES tipa apstiprinājuma un testēšanas regulējuma efektīvu izpildi, lai nepieļautu jaunus skandālus un turpinātu atgūt ES patērētāju uzticību;

18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

[2] OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

[3] OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.

[4] OV L 82, 31.3.2016., 1. lpp.

[5] OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.

[6] OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.

[7] OV C 298, 23.8.2018., 140. lpp.

[8] OV C 204, 13.6.2018., 21. lpp.

[9] Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums, Ville de Paris, Ville de Bruxelles, Ayuntamiento de Madrid / Komisija, T-339/16, T-352/16 un T-391/16, ECLI:EU:T:2018:927.

[11] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0186.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 28. martsJuridisks paziņojums