Procedūra : 2019/2692(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0242/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0242/2019

Debates :

PV 18/04/2019 - 6.3
CRE 18/04/2019 - 6.3

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0424

<Date>{17/04/2019}17.4.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B8-0242/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0243/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0244/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0246/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0248/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0250/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B8-0251/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 178kWORD 55k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B8-0242/2019 (Verts/ALE)

B8-0243/2019 (ECR)

B8-0244/2019 (GUE/NGL)

B8-0246/2019 (EFDD)

B8-0248/2019 (S&D)

B8-0250/2019 (PPE)

B8-0251/2019 (ALDE)</TablingGroups>


<Titre>par Bruneju</Titre>

<DocRef>(2019/2692(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Tomáš Zdechovský, Esther de Lange, Jarosław Wałęsa, Romana Tomc, Csaba Sógor, Milan Zver, Michaela Šojdrová, Tunne Kelam, David McAllister, Adam Szejnfeld, Andrzej Grzyb, Inese Vaidere, Dubravka Šuica, Laima Liucija Andrikienė, Seán Kelly, Andrey Kovatchev, Sandra Kalniete, Elmar Brok</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Charles Tannock</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Javier Nart, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä</Depute>

<Commission>{ALDE}ALDE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Barbara Lochbihler, Bodil Valero, Ernest Urtasun, Jean Lambert, Terry Reintke</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Malin Björk, Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Helmut Scholz, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Miguel Urbán Crespo, Estefanía Torres Martínez, Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Kateřina Konečná</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini, Marco Zullo, Dario Tamburrano, Laura Agea</Depute>

<Commission>{EFDD}EFDD grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Bruneju

(2019/2692(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2019. gada 3. aprīļa paziņojumu par Brunejas Darusalamas Kriminālkodeksa rīkojuma īstenošanu,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un sodīšanu, par cilvēktiesību aizstāvjiem un par visu LGBTI cilvēktiesību izmantošanas veicināšanu un aizsardzību,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2019. gada 1. aprīļa paziņojumu, kurā Bruneja mudināta apturēta “drakoniskā” jaunā kriminālkodeksa stāšanos spēkā,

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuru Bruneja parakstīja 2015. gadā,

 ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām,

 ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

 ņemot vērā ASEAN 2012. gada Cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā ASEAN un ES rīcības plānu 2018.–2022. gadam,

 ņemot vērā 2017. gada 29. novembra ASEAN un ES cilvēktiesību politikas dialogu,

 ņemot vērā ASV Valsts departamenta runaspersonas vietnieka 2019. gada 2. aprīļa paziņojumu par Brunejas šariata kriminālkodeksa otrā un trešā posma īstenošanu,

 ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A. tā kā 2014. gadā Bruneja ieviesa šariata kriminālkodeksu, ko bija paredzēts īstenot trīs posmos; tā kā īstenošanas trešais posms stājās spēkā 2019. gada 3. aprīlī, tā kā trešajā posmā stājas spēkā noteikumi, kas paredz nāvessodu ar nomētāšanu ar akmeņiem par abpusēji labprātīgām viendzimuma seksuālajām attiecībām, seksuālām attiecībām ārpus laulības un abortu, kā arī locekļu amputēšanu par zādzību; tā kā kriminālkodekss gan musulmaņiem, gan citiem paredz nāvessodu arī par pravieša Muhameda aizvainošanu vai nomelnošanu; tā kā šariata kriminālkodekss attiecas gan uz musulmaņiem, gan citiem, tostarp ārvalstniekiem, kā arī uz nodarījumiem, ko pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji izdarījuši ārpus valsts;

B.  tā kā bērni, kas sasnieguši pubertāti un ir notiesāti par šādiem nodarījumiem, var saņemt tādu pašu sodu kā pieaugušie; tā kā jaunāki bērni var tikt pakļauti sišanai ar rīksti;

C. tā kā pirms šariata kriminālkodeksa ieviešanas homoseksualitāte Brunejā bija nelikumīga un sodāma ar ieslodzījumu līdz 10 gadiem;

D. tā kā pēdējās vēlēšanas Brunejā notika 1962. gadā; tā kā sultāns ir gan valsts vadītājs, gan premjerministrs ar pilnām izpildpilnvarām;

E. tā kā ANO īpašais referents spīdzināšanas jautājumos ir norādījis, ka ikviens miesas soda veids ir pretrunā spīdzināšanas un citu nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidu aizliegumam un ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām to nevar uzskatīt par likumīgu sodu; tā kā daļa kriminālkodeksa paredzēto sodu ir uzskatāmi par spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, ko aizliedz Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuru Bruneja Darusalama parakstīja 2015. gadā;

F. tā kā šariata kriminālkodeksa noteikumi ir pretrunā saistībām, ko Brunejai uzliek starptautiskās cilvēktiesības, tostarp tiesībām uz dzīvību, brīvībai no spīdzināšanas un cita veida nežēlīgas rīcības, vārda brīvībai un reliģijas brīvībai, kā arī tiesībām uz privātumu; tā kā kriminālkodeksa noteikumi ir diskriminējoši uz seksuālās orientācijas pamata, diskriminējoši pret sievietēm un Brunejas reliģiskajām minoritātēm, kā arī var uzkurināt vardarbību;

G. tā kā ANO Kopējā HIV/AIDS apkarošanas programma (UNAIDS) un ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA) ir norādījusi, ka Brunejas kriminālkodeksa noteikumi, kas homoseksualitāti un reproduktīvās veselības aprūpi padara par sodāmu, ir nesamērīgi ietekmējuši sievietes un LGBTI, radot šķēršļus veselības informācijas un pakalpojumu piekļūstamībai, liedzot izmantot seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus un tiesības, kā arī nelabvēlīgi skarot sabiedrības veselību;

H. tā kā sieviešu un LGBTI diskriminācija Brunejā tiek aizbildināta ar tradīcijām, reliģiju un kultūru; tā kā ANO augstās cilvēktiesību komisāres biroja 2019. gada 11. marta ziņojumā par Bruneju norādīts, ka valstī pastāv dziļi iesakņojušās patriarhālas attieksmes un diskriminējošu stereotipu lietojums, par ko liecina arī sieviešu akadēmiskās un karjeras izvēles, viņu nevienlīdzīgā pozīcija darba tirgū un laulības un ģimenes attiecībās; tā kā šie stereotipi ir vardarbības pret sievietēm pamatcēloņi;

I. tā kā Bruneja ir pazīstama ar savu etnisko daudzveidību un dažādu reliģiju — islāma, kristietības, budisma, hinduisma un dažādu vietējo reliģiju — mierīgu līdzāspastāvēšanu; tā kā Brunejas konstitūcijā ir atzīta reliģijas brīvība un noteikts, ka “visas reliģijas personas, kas pie tām piederīgas, var piekopt mierā un saskaņā”; tā kā, neraugoties uz Brunejas konstitūciju, tās valdība ir aizliegusi sludināt un mācīt visas reliģijas, izņemot islāmu, un ir aizliegusi publiski svinēt Ziemassvētkus;

J. tā kā Brunejā pastāv de facto nāvessoda moratorijs un pēdējā nāvessoda izpilde notika 1957. gadā; tā kā īstenošanas gadījumā šariata kriminālkodekss nāvessodu faktiski atjaunos; tā kā ES vienmēr un visos apstākļos nosoda nāvessodu;

K. tā kā jauno likumu pieņemšana ir raisījusi starptautisku sašutumu un aicinājumus boikotēt Brunejas Investīciju aģentūrai (BIA) piederošās viesnīcas; tā kā šī aģentūra ietilpst Brunejas Finanšu un ekonomikas ministrijā un tai pieder dažādi investīciju projekti visā pasaulē; tā kā BIA ir norādījusi, ka tās pamatvērtību vidū ir savstarpējā cieņa un pozitīva attieksme pret atšķirībām un daudzveidību;

L. tā kā Bruneja ir ratificējusi tikai divas ANO starptautiskās cilvēktiesību pamatkonvencijas — Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu; tā kā 2019. gada 10. maijā sāksies trešais Brunejas vispārējā regulārā pārskata cikls;

M. tā kā ES ir apturējusi sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Bruneju,

1. asi nosoda reakcionārā šariata kriminālkodeksa stāšanos spēkā; mudina Brunejas iestādes nekavējoties to atcelt un nodrošināt, ka tās tiesību akti atbilst starptautiskajām tiesībām un standartiem atbilstoši saistībām, ko Brunejai uzliek starptautiskie cilvēktiesību instrumenti, arī attiecībā uz seksuālajām minoritātēm, reliģiskajām minoritātēm un neticīgajiem;

2. vēlreiz nosoda nāvessodu; aicina Bruneju neizbeigt nāvessoda moratoriju, tādējādi turpinot ceļu uz tā atcelšanu;

3. asi nosoda spīdzināšanas un nežēlīgas, pazemojošas un necilvēcīgas izturēšanās izmantošanu jebkādos apstākļos; uzsver, ka šariata kriminālkodeksa noteikumi ir pretrunā saistībām, ko Brunejai uzliek starptautiskās cilvēktiesības, un ka tā paredzētie sodi ir pretrunā starptautiskajām paražu tiesībām, kas aizliedz spīdzināšanu un citu nežēlīgu izturēšanos;

4. ir ļoti nobažījies par to, ka apstākļos, kad daudzas valstis atceļ sodus par abpusēji labprātīgām viendzimuma attiecībām, Bruneja diemžēl ir kļuvusi par septīto valsti, kas abpusēji labprātīgas viendzimuma seksuālās attiecības soda ar nāvi; aicina Brunejas iestādes ievērot starptautiskās cilvēktiesības un atcelt sodus par homoseksualitāti;

5. aicina Brunejas iestādes nodrošināt visu iedzīvotāju vienlīdzību likuma priekšā un visu iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu bez izšķirības, piemēram, dzimuma, seksuālās orientācijas vai reliģijas dēļ; ir ļoti nobažījies par kriminālkodeksa iespējamo piemērošanu bērniem; prasa, lai Bruneja nekādā gadījumā nepiemēro nāvessodu, spīdzināšanu vai ieslodzījumu bērniem;

6. aicina Brunejas iestādes sultanātā pilnībā ievērot reliģijas brīvību, ko paredz Brunejas konstitūcija, un ļaut publiski svinēt visus reliģiskos svētkus, arī Ziemassvētkus; uzsver, ka tiesību aktiem šajā jautājumā stingri jāatbilst cilvēktiesībām;

7. mudina Brunejas iestādes sekmēt politisko dialogu ar svarīgām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, cilvēktiesību organizācijām, ticības organizācijām un uzņēmējdarbības organizācijām gan Brunejā, gan ārpus tās, lai veicinātu un sargātu cilvēktiesības tās teritorijā; uzsver tiesības paust kritisku vai satīrisku viedokli, tādējādi leģitīmi izmantojot vārda brīvību, ko paredz starptautiskās cilvēktiesības;

8. mudina Bruneju ratificēt pārējos ANO starptautiskos cilvēktiesību pamatinstrumentus, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; aicina Brunejas iestādes sniegt pastāvīgu uzaicinājumu ANO Cilvēktiesību padomes visu īpašo procedūru dalībniekiem iebraukšanai valstī;

9. ja šariata kriminālkodekss patiešām tiks īstenots, aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) apsvērt iespēju ES līmenī pieņemt ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistītus ierobežojošos pasākumus, tostarp aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumus;

10. aicina PV/AP par ES un Brunejas partnerības un sadarbības nolīguma sarunu atsākšanas priekšnoteikumu izvirzīt kriminālkodeksa atbilstību starptautiskajām tiesībām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

11. uzsver cilvēktiesību aizstāvju darbu LGBTI tiesību veicināšanā un aizsardzībā; aicina ES iestādes vairāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus Brunejā;

12. aicina ES delegāciju Indonēzijā un Brunejā Darusalamā (Džakartā), ES delegāciju sakariem ar ASENA un EĀDD rūpīgi sekot līdzi situācijai un šajā sakarā apspriesties ar Brunejas iestādēm, vēstniekiem un pārstāvjiem; aicina EĀDD stāvokli Brunejā iekļaut nākamā ASEAN un ES cilvēktiesību politikas dialoga darba kārtībā;

13. mudina dalībvalstis aktīvi piedalīties gaidāmajā vispārējā regulārajā pārskatā, kurš notiks 2019. gada 6.–17. maijā un kurā tiks izskatīts Brunejas sniegums cilvēktiesību jomā;

14. uzsver, ka ES iestādēm ir jāapsver iekļaut melnajā sarakstā Brunejas Investīciju aģentūrai piederošās viesnīcas, kamēr vien ir spēkā pašreizējais kriminālkodekss;

15. aicina ES un tās dalībvalstis attiecībā uz pašreizējā Brunejas kriminālkodeksa upuru piekļuvi patvēruma procedūrām un alternatīvajai aizsardzībai ievērot starptautisko tiesisko regulējumu;

16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai cilvēktiesību komisārei, ANO Sieviešu statusa komisijai, ANO Cilvēktiesību padomei, ASEAN ģenerālsekretariātam, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, Brunejas sultānam Hassanal Bolkiah un Brunejas valdībai.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. aprīlisJuridisks paziņojums