Procedūra : 2019/2730(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0006/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0006/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 18/07/2019 - 7.4
CRE 18/07/2019 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0007

<Date>{17/07/2019}17.7.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0006/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0008/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0009/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0010/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 187kWORD 57k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0006/2019 (PPE)

B9-0008/2019 (ECR)

B9-0009/2019 (S&D)

B9-0010/2019 (Renew)</TablingGroups>


<Titre>par stāvokli Venecuēlā</Titre>

<DocRef>(2019/2730(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Esteban González Pons, Michael Gahler, Dolors Montserrat, Leopoldo López Gil, Cláudia Monteiro de Aguiar, Antonio López-Istúriz White, Paulo Rangel, Ivan Štefanec, Vladimír Bilčík, Pilar del Castillo Vera, Javier Zarzalejos, Francisco José Millán Mon, Antonio Tajani, Isabel Wiseler-Lima, Daniel Caspary, Nuno Melo</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Kati Piri, Javi López, Tonino Picula, Isabel Santos</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Dita Charanzová, Andrus Ansip, Petras Auštrevičius, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Jordi Cañas, Olivier Chastel, Dacian Cioloș, Martina Dlabajová, Pascal Durand, Laurence Farreng, Valter Flego, Luis Garicano, Cristian Ghinea, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Bernard Guetta, Irena Joveva, Pierre Karleskind, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jan-Christoph Oetjen, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa, Dragoş Pîslaru, Samira Rafaela, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Stéphane Séjourné, Michal Šimečka, Susana Solís Pérez, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Irène Tolleret, Dragoş Tudorache, Viktor Uspaskich, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne</Depute>

<Commission>{Renew}Renew grupas vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Hermann Tertsch, Karol Karski, Kosma Złotowski, Jadwiga Wiśniewska, Carlo Fidanza, Nicola Procaccini, Charlie Weimers, Raffaele Stancanelli, Alexandr Vondra, Ruža Tomašić, Assita Kanko, Beata Kempa</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

(2019/2730(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3], 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4], 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[5], 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[6], 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā[7], 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju[8], 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[9], 2019. gada 31. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[10] un 2019. gada 28. marta rezolūciju par ārkārtas stāvokli Venecuēlā[11],

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2019. gada 4. jūlija ziņojumu par Venecuēlu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 10. janvāra, 2019. gada 26. janvāra, 2019. gada 24. februāra, 2019. gada 28. marta, 2019. gada 4. aprīļa, 2019. gada 30. aprīļa, 2019. gada 18. jūnija un 2019. gada 16. jūlija paziņojumus par Venecuēlu,

 ņemot vērā Amerikas Valstu organizācijas 2019. gada 8. marta ziņojumu par migrantiem un bēgļiem no Venecuēlas,

 ņemot vērā Kito procesa Ceturto starptautisko tehnisko sanāksmi, kas notika Buenosairesā 2019. gada 4. un 5. jūlijā,

 ņemot vērā Limas grupas 2019. gada 30. aprīļa paziņojumu,

 ņemot vērā Limas grupas 2019. gada 3. maija paziņojumu,

 ņemot vērā paziņojumu par 2019. gada 3. jūnijā notikušo Starptautiskās kontaktgrupas un Limas grupas kopīgo sanāksmi par stāvokli Venecuēlā,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. novembra Lēmumu (KĀDP) 2018/1656, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā[12], līdz 2019. gada 14. novembrim pagarinot patlaban spēkā esošos ierobežojošos pasākumus,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

 ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā laikā no 2018. līdz 2019. gadam ir ievērojami saasinājusies politiskā, ekonomiskā, institucionālā, sociālā un daudzdimensionālā humanitārā krīze; tā kā arvien lielāks zāļu un pārtikas trūkums, smagie cilvēktiesību pārkāpumi, hiperinflācija, politiskā apspiešana, korupcija un vardarbība apdraud cilvēku dzīvi un spiež viņus pamest valsti;

B. tā kā no 2019. gada 19. līdz 21. jūnijam ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bašelē (Michelle Bachelet) apmeklēja Venecuēlu, mudinot Venecuēlas de facto valdību nekavējoties pieņemt konkrētus pasākumus, lai apturētu un novērstu valstī dokumentētos smagos cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā papildus tam ir atzīts, ka Venecuēla vairāk nekā desmit gadu garumā ir pieņēmusi un ieviesusi virkni likumu, politikas nostāju un praktisku pasākumu, kas ir ierobežojuši demokrātisko telpu, vājinājuši publiskās institūcijas un ietekmējuši tiesu neatkarību;

C. tā kā vairāk nekā 7 miljoniem cilvēku Venecuēlā ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā Nikolasa Maduro (Nicolás Maduro) de facto valdība ir pārkāpusi tiesības uz pārtiku, tostarp valsts pienākumu nodrošināt, lai iedzīvotāji neciestu badu; tā kā saskaņā ar ANO datiem 3,7 miljoni Venecuēlas iedzīvotāju nesaņem pietiekamu uzturu, kas ir īpaši kaitīgi bērniem un grūtniecēm; tā kā 94 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 62 % — galējā nabadzībā; tā kā 70 % bērnu neapmeklē skolu; tā kā dažas sievietes pārtikas dēļ bijušas spiestas nodarboties ar prostitūciju un vairākkārt cietušas no vardarbības;

D. tā kā veselības aprūpe valstī ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī, jo slimnīcām trūkst darbinieku, aprīkojuma, zāļu un elektrības, kā rezultātā laikposmā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada februārim miruši vismaz 1557 cilvēki; tā kā četrās no lielākajām Venecuēlas pilsētām, tostarp Karakasā, 60 līdz 100 % apmērā trūkst pašu nepieciešamāko zāļu; tā kā ir pieaugusi māšu mirstība un daudzām sievietēm ir nācies pamest valsti, lai dotos dzemdēt citur;

E. tā kā vairāk nekā 3,4 miljoniem Venecuēlas iedzīvotāju bijis jābēg no valsts; tā kā līdz 2019. gada beigām piespiedu kārtā migrēt būs nācies kopumā vairāk nekā 5 miljoniem Venecuēlas iedzīvotāju un tādējādi tā būs otrā lielākā migrantu un bēgļu krīze pasaulē; tā kā šī migrācijas plūsma rada īpašu spiedienu uz kaimiņvalstīm, tomēr aizvien vairāk skar arī Eiropas Savienību un ES dalībvalstīm piederīgās teritorijas Karību jūras baseinā;

F. tā kā saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes datiem pēdējā pusotra gada laikā Venecuēlā drošības operāciju ietvaros bez tiesas sprieduma nogalināti gandrīz 7000 cilvēku; tā kā sociālās kontroles politikas ietvaros de facto varas iestādes izmanto FAES (Bolivāra Republikas Valsts policijas Īpašo uzdevumu vienību) un citus drošības spēkus; tā kā protestu laikā bez tiesas sprieduma nogalināto cilvēku ģimenēm joprojām liegts īstenot viņu tiesības uz patiesību, tiesiskumu un kompensāciju;

G. tā kā protestētāju iebiedēšanai un atturēšanai režīms kā sistēmisku instrumentu pielieto spīdzināšanu, tādējādi iedzīvotājus turot bailēs; tā kā UNHRC ziņojumā ir konstatēts, ka drošības un izlūkošanas dienestiem, jo īpaši SEBIN (Bolivāra Republikas Izlūkošanas dienestam) un DGCIM (Militārās pretizlūkošanas ģenerāldirektorātam) tā ir bijusi ierasta prakse; tā kā Venecuēlas politieslodzītie tiek spīdzināti un daudzi no viņiem patlaban atrodas bez sakariem, bez iespējas sazināties ar saviem advokātiem vai ģimenes locekļiem, kuri baidās par viņu dzīvību un fizisko integritāti;

H. tā kā 22 parlamenta deputātiem, tostarp Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam, ir atņemta parlamentārā imunitāte; tā kā 2 parlamenta deputāti atrodas apcietinājumā un 16 — vai nu lūguši aizsardzību vēstniecībās, pametuši valsti vai slēpjas;

I. tā kā pirmiedzīvotāji tiek pakļauti vardarbīgām un noziedzīgām darbībām; tā kā 63 cilvēki no pirmiedzīvotāju kopienām tikuši patvaļīgi aizturēti un spīdzināti, 7 — gājuši bojā un vairāk nekā 23 ievainoti un ārstēšanās nolūkos bijuši spiesti doties uz slimnīcām citā valstī;

J. tā kā kalnrūpniecība un naftas ieguve, īpaši attālākos un bioloģiski daudzveidīgos reģionos, iznīcina minoritāšu, piemēram, pirmiedzīvotāju un melnādaino iedzīvotāju kopienu, iztikas iespējas, turklāt, ja tās iestājas pret šīm darbībām un uzstāj uz savām tiesībām, tās saskaras ar smagu vardarbību un pārvietošanu, par ko atbildīgi bruņotie spēki, organizētās noziedzības grupas un bruņoti grupējumi;

K. tā kā 2019. gada 29. jūnijā ieslodzījumā gāja bojā jūras spēku kapteinis Rafael Acosta Arévalo, kuru apcietināja un spīdzināja, apsūdzot sazvērestībā pret Nikolasu Maduro; tā kā de facto varas iestādes vēl 11 dienas paturēja un nelikumīgi slēpa viņa mirstīgās atliekas pirms apbedīšanas, ignorējot ģimenes pamata tiesības un iespēju sērot par aizgājušo;

L. tā kā 2. jūlijā 16 gadus vecs venecuēliešu zēns Rufo Chacón zaudēja redzi pēc tam, kad valdības darbinieki viņu sašāva sejā laikā, kad notika protesti pret ēdiena gatavošanai nepieciešamās gāzes trūkumu,

M. tā kā ES, reaģējot uz krīzi, ir piešķīrusi 117,6 miljonus EUR ārkārtas palīdzībai un attīstības palīdzībai, sadarbojoties ar mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām gan Venecuēlā (60 % no finansējuma), gan kaimiņvalstīs (40 % no finansējuma); tā kā atbalsts, ko ANO līdz šim ir spējusi iegūt no sava Reģionālā bēgļu un migrantu situācijas risināšanas rīcības plāna, veido tikai aptuveni 22 % no kopējā pieprasītā apjoma (159 miljoni USD no prasītajiem 738 miljoniem USD),

1. atkārtoti pauž dziļas bažas par smago ārkārtas stāvokli Venecuēlā, kas nopietni apdraud Venecuēlas pilsoņu dzīvi;

2. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu likumīgajam pagaidu prezidentam Huanam Gvaido un Nacionālajai asamblejai, kura ir leģitīma Venecuēlas demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras, tostarp tās deputātu prerogatīvas un drošība, ir jāatjauno un jārespektē; nosoda 22 parlamenta deputātu imunitātes atcelšanu un divu parlamenta deputātu ieslodzīšanu; atkārtoti pauž bažas par 2018. gada maijā notikušo prezidenta vēlēšanu nepietiekamo leģitimitāti;

3. nosoda vardarbību un nežēlīgās represijas, kurās tiek nogalināti un ievainoti cilvēki; pauž solidaritāti ar Venecuēlas tautu un izsaka patiesu līdzjūtību cietušo personu ģimenēm un tuviniekiem;

4. uzsver, ka saskaņā ar UNHCR augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašelē ziņojumu Nikolass Maduro, kā arī viņa nelikumīgā režīma bruņotie un izlūkošanas spēki ir tieši atbildīgi par nesodītu vardarbības pielietošanu nolūkā apspiest demokrātiskās pārejas procesu un nepieļaut tiesiskuma atjaunošanu Venecuēlā; nosoda jebkādu patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvessoda izpildi bez tiesas sprieduma, kas ir aizliegta saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kuras ir parakstījusi arī Venecuēla;

5. pauž nosodījumu par tiesībaizsardzības amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem un drošības spēku īstenotajām brutālajām represijām, uz kurām savā ziņojumā norādījusi UNHCR augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bašelē; prasa ar starptautiskās sabiedrības atbalstu izveidot objektīvu un neatkarīgu valsts mehānismu, lai izmeklētu drošības operāciju laikā bez tiesas sprieduma izpildītos nāvessodus un nodrošinātu, ka attiecīgās personas tiek sauktas pie atbildības, kā arī bojā gājušo ģimenēm tiek sniegtas iespējas prasīt kompensāciju un nodrošināta tiesiskā aizsardzība pret iebiedēšanu un atriebību;

6. prasa steidzami garantēt pārtikas, zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot mātes un bērna aprūpei; aicina Venecuēlas de facto varas iestādes nodrošināt, lai humānā palīdzība bez jebkādiem politiskiem aizspriedumiem tiktu piešķirta visiem iedzīvotājiem;

7. uzsver, ka ir jāpārtrauc, publiski jānosoda un jānovērš jebkāda veida vajāšana un selektīvas represijas politisku iemeslu dēļ, kā arī par šādām darbībām jāpiespriež sodi; prasa atbrīvot visas patvaļīgi ieslodzītās personas;

8. atgādina, ka ir jāaptur jebkāda veida iebiedēšana un uzbrukumi, kas ir vērsti pret pirmiedzīvotājiem, tostarp viņu līderiem, un ka varas iestādēm būtu jānodrošina viņu aizsardzība un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, ar kuriem aizsargā viņu individuālās un kolektīvās tiesības, tostarp viņu tiesības uz zemi;

9. uzsver, ka, meklējot ienākumu avotus ekonomikas krīzes pārvarēšanas nolūkā, ir jāatturas no milzīgiem projektiem, kas kaitē reģiona videi, klimatam un vietējo kopienu iztikai; prasa bez nosacījumiem aizsargāt attālo reģionu pirmiedzīvotājus un melnādainos iedzīvotājus, kas aizstāv vidi pret tādām darbībām kā zelta ieguve Arco Minero del Orinoco reģionā Venecuēlā;

10. vērš uzmanību uz to, ka aizvien pieaugošā migrācijas krīze skar visu reģionu, un atzinīgi vērtē kaimiņvalstu, jo īpaši Kolumbijas, Ekvadoras un Peru, pūliņus un izrādīto solidaritāti; prasa Komisijai turpināt sadarbību ar šīm valstīm, ne tikai sniedzot humanitāro palīdzību, bet arī piešķirot vairāk resursu un īstenojot attīstības politiku;

11. atkārtoti apstiprina, ka mierīgs, demokrātisks un iekļaujošs risinājums ir vienīgais ilgtspējīgais veids, kā izkļūt no pašreizējās politiskās bezizejas un smagās humanitārās krīzes, ko tā ir radījusi; norāda, ka notiekošajā dialogā jāņem vērā Venecuēlas Nacionālās asamblejas pieņemtais plāns; atbalsta patlaban notiekošo procesu, kurā par starpnieku darbojas Norvēģija, un atzinīgi vērtē abu pušu vienošanos iesaistīties dialogā par mieru; uzsver, ka, lai starpniecības process būtu sekmīgs, ir jāveic uzticību veidojošu pasākumu minimums; prasa par vienīgo dialoga mērķi izvirzīt tādu apstākļu radīšanu, kas ļautu sarīkot brīvas, pārredzamas un ticamas prezidenta vēlēšanas, kurām pamatā būtu fiksēts termiņš, taisnīgi nosacījumi visiem dalībniekiem un pārredzamība un kurās piedalītos uzticami starptautiskie novērotāji;

12. aicina Padomi noteikt papildu sankcijas, vēršoties pret tādām de facto valsts struktūrām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām; uzskata, ka ES iestādēm ir jāierobežo attiecīgo personu, kā arī viņu tuvāko radinieku pārvietošanās un jāiesaldē visu šo personu aktīvi un vīzas;

13. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vadīt ES politiku attiecībā uz stāvokli Venecuēlā un turpināt sadarboties ar kontaktgrupu un reģiona demokrātiskajām valstīm, kuras pārstāv Limas grupa;

14. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) darbam, izmeklējot Venecuēlas režīma pastrādātos plašos noziegumus un represijas; mudina ES un tās dalībvalstis pievienoties vairāku SKT pušu iniciatīvai, kuras mērķis ir izmeklēt noziegumus pret cilvēci, ko pastrādājusi N. Maduro de facto valdība, un saukt vainīgos pie atbildības;

15. atbalsta iniciatīvu izveidot UNHRC Izmeklēšanas komisiju, lai konstatētu individuālo atbildību par sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Venecuēlā;

16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

[1] OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

[2] OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

[3] OV C 316, 30.8.2016, 190. lpp.

[4] OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.

[5] OV C 298, 23.8.2018., 137. lpp.

[6] OV C 463, 21.12.2018., 61. lpp.

[7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

[9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0436.

[10] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0061.

[11] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0327.

[12] OV L 276, 7.11.2018., 10. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. jūlijsJuridisks paziņojums