Procedūra : 2019/2822(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0050/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0050/2019

Debates :

PV 19/09/2019 - 4.2
CRE 19/09/2019 - 4.2

Balsojumi :

PV 19/09/2019 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0018

<Date>{18/09/2019}18.9.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0050/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0081/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0086/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0087/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0091/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0092/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 191kWORD 58k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0050/2019 (ECR)

B9-0081/2019 (Verts/ALE)

B9-0086/2019 (S&D)

B9-0087/2019 (Renew)

B9-0091/2019 (GUE/NGL)

B9-0092/2019 (PPE)</TablingGroups>


<Titre>par Mjanmu, jo īpaši rohindžu stāvokli</Titre>

<DocRef>(2019/2822(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Tomáš Zdechovský, David Lega, Antonio López-Istúriz White, Loránt Vincze, Vladimír Bilčík, David McAllister, Željana Zovko, Arba Kokalari, Lefteris Christoforou, Loucas Fourlas, Romana Tomc, Karoline Edtstadler, Ivan Štefanec, Michaela Šojdrová, Vangelis Meimarakis, Milan Zver, Manolis Kefalogiannis, Isabel Wiseler-Lima, Tomasz Frankowski, Sandra Kalniete, Esther de Lange, Stanislav Polčák, Stelios Kympouropoulos, Francisco José Millán Mon, Rosa Estaràs Ferragut, Inese Vaidere, Andrey Kovatchev</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Kati Piri, Agnes Jongerius</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Urmas Paet, Atidzhe Alieva-Veli, Abir Al-Sahlani, Andrus Ansip, Petras Auštrevičius, Phil Bennion, Izaskun Bilbao Barandica, Sylvie Brunet, Olivier Chastel, Katalin Cseh, Chris Davies, Anna Júlia Donáth, Laurence Farreng, Fredrick Federley, Valter Flego, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Irena Joveva, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Lucy Nethsingha, Bill Newton Dunn, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Susana Solís Pérez, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne, Chrysoula Zacharopoulou</Depute>

<Commission>{Renew}„Renew“ grupas vārdā</Commission>

<Depute>Heidi Hautala, Hannah Neumann, Ernest Urtasun, Saskia Bricmont, Klaus Buchner, Bronis Ropė, Ville Niinistö, Catherine Rowett, Erik Marquardt, Anna Cavazzini, Viola Von Cramon-Taubadel, Kim Van Sparrentak, Tineke Strik, Ellie Chowns</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Karol Karski, Raffaele Fitto, Ruža Tomašić, Witold Jan Waszczykowski, Evžen Tošenovský, Valdemar Tomaševski, Assita Kanko</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Marisa Matias, Younous Omarjee, Stelios Kouloglou, Dimitrios Papadimoulis</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo, Miroslav Radačovský</Depute>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mjanmu, jo īpaši rohindžu stāvokli

(2019/2822(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu un rohindžu stāvokli, jo īpaši rezolūcijas, kas pieņemtas 2015. gada 21. maijā[1], 2016. gada 7. jūlijā[2], 2016. gada 15. decembrī[3], 2017. gada 14. septembrī[4], 2018. gada 14. jūnijā[5] un 2018. gada 13. septembrī[6],

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Mjanmu/Birmu un 2018. gada 10. decembra secinājumus,

 ņemot vērā piekto Eiropas Savienības un Mjanmas cilvēktiesību dialogu, kas 2019. gada 14. jūnijā notika Nepjido, Mjanmā,

 ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

 ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

 ņemot vērā nobeiguma ziņojumu un ieteikumus, ko sagatavojusi Kofi Annan vadītā padomdevēja komisija, par Rakhainas pavalsti,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes ģenerālsekretāra 2018. gada 23. marta ziņojumu par seksuālu vardarbību, kas saistīta ar konfliktu (S/2018/250),

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 8. augusta ziņojumu (A/HRC/42/50) par neatkarīgas starptautiskas faktu vākšanas misijas Mjanmā (UNIFFM) sīki izstrādātiem secinājumiem, ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par rohindžu musulmaņu un citu Mjanmas minoritāšu cilvēktiesību stāvokli (A/HRC/RES/39/2) un ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gada 7. augusta ziņojumu par ANO Neatkarīgo izmeklēšanas mehānismu Mjanmai (A/HRC/42/66),

 ņemot vērā UNIFFM 2019. gada 22. augusta ziņojumu par seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību Mjanmā un etnisko konfliktu ietekmi uz dzimumu līdztiesību (A/HRC/42/CRP.4),

 ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā kopš 2017. gada vairāk nekā 700 000 rohindžu ir pametuši Mjanmu, lai rastu drošību kaimiņvalstī Bangladešā un izbēgtu no represijām, pastāvīgiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp plaši izplatītām slepkavībām, izvarošanas gadījumiem un ciematu dedzināšanas, kurus Mjanmas bruņotie grupējumi ir pastrādājuši Rakhainas pavalstī, kurā dzīvo vairāk nekā 1 miljons rohindžu;

B. tā kā tiek plaši uzskatīts, ka rohindži ir viena no visvairāk vajātajām minoritātēm un ir lielākā bezvalstnieku grupa, jo daudzi no viņiem dzīvo pasaulē lielākajā bēgļu nometnē Kutupalongā, kas atrodas Koksbazarā Bangladešā;

C. tā kā Bangladešas bēgļu nometnes ir pārpildītas un tajās ir ārkārtīgi antisanitāri apstākļi, ierobežota piekļuve mātes aprūpei un veselības aprūpei sievietēm un bērniem un tās ir pilnībā neaizsargātas pret dabas katastrofām, tostarp zemes nogruvumiem un plūdiem; tā kā rohindžu iedzīvotāji bēgļu nometnēs joprojām saskaras ar draudiem savai dzīvībai un, ņemot vērā nekvalitatīvo pārtiku un ūdeni, viņus nopietni apdraud dažādas slimības un infekcijas; tā kā rohindžu bērniem nav pietiekami pieejama formālā izglītība; tā kā pēdējo nedēļu laikā rohindžu bēgļi Bangladešā ir cietuši no ierobežojumiem attiecībā uz viņu tiesībām uz vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību; tā kā komandantstundas un sakaru slēgšana varētu veicināt turpmākus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus pret viņiem;

D. tā kā tiek lēsts, ka Rakhainas pavalstī joprojām ir aptuveni 600 000 rohindžu, kuri tiek pakļauti nepārtrauktai diskriminējošai politikai un praksei, sistemātiskiem pārkāpumiem attiecībā uz viņu pamattiesībām, patvaļīgiem arestiem, ieslodzīšanai pārpildītās nometnēs, pārvietošanās brīvības liegšanai un kuriem ir ļoti ierobežota piekļuve izglītībai un veselības aprūpei;

E. tā kā kopš 2019. gada jūnija Mjanmas iestādes ir atslēgušas telesakarus Rakhainas pavalsts ziemeļu un centrālajā daļā un Palevā Činas pavalstī; tā kā Rakhainas pavalstī tiek īstenota stingra militārās kontrole, kas ierobežo piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un notikumu atspoguļojumu tajos;

F. tā kā Mjanma un Bangladeša ir paziņojušas par repatriācijas plāniem, kas tika atcelti garantiju trūkuma dēļ; tā kā bēgļi ir nopietni traumēti un viņiem ir bail atgriezties; tā kā jebkura atgriešanās ir jāīsteno drošā, brīvprātīgā, cieņpilnā, ilgtspējīgā veidā un saskaņā ar neizraidīšanas principu;

G. tā kā ANO UNIFFM 2018. gada 27. augustā publicēja savu ziņojumu, kurā tika pausti secinājumi, ka pret rohindžiem tika vērsti visnopietnākie cilvēktiesību pārkāpumi un pastrādāti smagākie starptautiskie noziegumi, tostarp noziegumi pret cilvēci un, iespējams, genocīds; tā kā 2018. gada 10. decembrī Padome pauda dziļas bažas saistībā ar UNIFFM konstatējumiem; tā kā līdz šim Mjanma nav atļāvusi savā valstī ieceļot faktu vākšanas misijai, ko izveidojusi ANO Cilvēktiesību padome, kā arī ANO īpašajam referentam Mjanmas cilvēktiesību jautājumos;

H. tā kā saskaņā ar jaunāko UNIFFM 2019. gada 16. septembra ziņojumu Mjanmas valdības rīcība joprojām ir daļa no plaši izplatīta un sistemātiska uzbrukuma, kas ir uzskatāms par vajāšanu un citiem noziegumiem pret cilvēci, kuri vērsti pret atlikušajiem rohindžiem Rakhainas pavalstī; tā kā turklāt 2019. gada 22. augusta ziņojumā UNIFFM norādīja uz nopietniem un pastāvīgiem apzinātas seksuālas vardarbības un ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumiem, tostarp sistemātisku izvarošanu, grupveida izvarošanu un piespiedu seksuālām darbībām, ko Mjanmas militārie un drošības spēki ir veikuši pret rohindžu sievietēm, bērniem un transpersonām, īstenojot tīrīšanas kampaņu, lai terorizētu un sodītu etniskās minoritātes; tā kā seksuālā vardarbība tiek izmantota, lai šķirtu veselas kopienas un atturētu sievietes un meitenes no atgriešanās savās mājās; tā kā bēgļu nometnēs izvarošanas upuri var saskarties ar sociālo atstumtību no savām kopienām;

I. tā kā ES ir konsekventi aicinājusi saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem, un tā ir iesniegusi un atbalstījusi rezolūcijas, kas pieņemtas ANO Cilvēktiesību padomē 2018. gada 27. septembrī un ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā 2018. gada 16. novembrī; tā kā Mjanmas iestādes atsakās nopietni izmeklēt pret rohindžiem veiktos cilvēktiesību pārkāpumus un saukt pie atbildības vainīgos; tā kā Mjanma turpina noliegt, ka šie tiesību pārkāpumi ir jebkad notikuši; tā kā augstākā ranga militārpersonas, kuras uzraudzīja uzbrukumus rohindžiem, joprojām ieņem savus amatus; tā kā iestādes atsakās sadarboties ar ANO mehānismiem;

J. tā kā 2019. gada 29. aprīlī Padome par vienu gadu līdz 2020. gada 30. aprīlim pagarināja Mjanmai piemērotos ierobežojošo pasākumus, tostarp aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus Mjanmas 14 augstākā ranga militārajām, robežsardzes un policijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohindžu iedzīvotājiem, etnisko minoritāšu ciemu iedzīvotājiem un civiliedzīvotājiem Rakhainas, Kačinas un Šanas pavalstī;

K. tā kā rohindžas kopš 1982. gada Birmas pilsonības tiesību aktu pieņemšanas oficiāli ir bezvalstnieki, kas liedz rohindžām izmantot civilās, politiskās un sociālekonomiskās tiesības, piemēram, pārvietošanās brīvību, politisko līdzdalību, nodarbinātību un sociālo labklājību; tā kā tiek lēsts, ka aptuveni 1,1 miljonam rohindžu tiek liegtas tiesības iegūt pilsonību; tā kā rohindžas, kuri atgrieztos, būtu spiesti parakstīt nacionālās pārbaudes kartes, kas tām atņemtu Mjanmas pilsonību,

1. atkārtoti pauž stingru nosodījumu par visiem iepriekšējiem un pašreizējiem cilvēktiesību pārkāpumiem un sistemātiskajiem un plaši izplatītajiem uzbrukumiem, tostarp slepkavībām, aizskarošu izturēšanos, izvarošanu un īpašuma iznīcināšanu, kas saskaņā ar UNIFFM un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja datiem liecina par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko ir veikuši bruņotie spēki pret rohindžu iedzīvotājiem; stingri nosoda militāro un drošības spēku nesamērīgo reakciju; uzsver, ka militārais personāls pastāvīgi neievēro starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

2. pauž visdziļākās bažas par notiekošo konfliktu, pārkāpumiem un paziņojumiem par seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību pret rohindžiem Mjanmā, ko veic bruņotie spēki; nosoda šādus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus un atkārto savus aicinājumus Mjanmas valdībai Aung San Suu Kyi vadībā un drošības spēkiem nekavējoties pārtraukt notiekošos pārkāpumus, slepkavības un seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību pret rohindžiem un citām etniskām grupām;

3. nosoda rohindžu diskrimināciju un viņiem piemērotos stingros pārvietošanās brīvības ierobežojumus, kā arī pamata pakalpojumu liegšanu Mjanmā; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un analītiska žurnālistika ir būtiski demokrātijas pīlāri un tiem ir svarīga nozīme labas pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanā; aicina Mjanmas valdību nodrošināt starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ANO īpašajai referentei par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, neatkarīgiem novērotājiem un cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijām, pilnīgu un netraucētu piekļuvi Rakhainas, Kačinas un Šanas pavalstīm, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par visu pušu nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un atcelt Interneta atslēgšanu pārējās četrās pilsētās, proti Pounnadžunā, Mrauu, Kyuaktaw un Minbya; 

4. aicina Mjanmas iestādes izveidot apstākļus un garantijas, lai ANO pārraudzībā būtu iespējams īstenot to rohindžu drošu, brīvprātīgu, cieņpilnu un ilgtspējīgu atgriešanos, kuri vēlas atgriezties savā dzimtajā zemē; mudina Mjanmas un Bangladešas valdības pilnībā ievēro neizraidīšanas principu; mudina Mjanmas valdību apliecināt un atzīt rohindžu pilntiesīgu pilsonību, tostarp attiecīgās tiesības un konstitucionālās garantijas, un nekavējoties pilnībā īstenot Rakhainas konsultatīvās komisijas ieteikumus; turklāt aicina Mjanmas valdību sākt dialogu ar rohindžu amatpersonām un atzīt rohindžus par vienu no Mjanmā likumīgi atzītajām 135 etniskajām grupām;

5. atzīst darbu, kas paveikts piektajā Eiropas Savienības un Mjanmas cilvēktiesību dialogā; norāda, ka diskusijas aptvēra plašu cilvēktiesību jautājumu loku, tostarp atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem, stāvokli Rakhainas, Kačinas un Šanas pavalstīs, tostarp humānās palīdzības piekļuvi, pamattiesības un pamatbrīvības, pārvietoto personu vajadzības, ekonomiskās un sociālās tiesības, migrāciju un sadarbību daudzpusējos forumos cilvēktiesību jautājumos; pauž nožēlu par to, ka šis dialogs nav ietekmējis situāciju uz vietas;

6. aicina Mjanmas valdību un bruņotos spēkus ļaut veikt ticamu un neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamiem nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka šādu noziegumu veicēji ir nekavējoties jāsauc pie atbildības;

7. atkārtoti aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis censties panākt daudzpusējos forumos noziegumu veicēju pārskatatbildību Mjanmā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES vadošo lomu, izveidojot ANO Neatkarīgo izmeklēšanas mehānismu Mjanmai (IIMM), lai apkopotu, konsolidētu, saglabātu un analizētu pierādījumus par vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem un pārkāpumiem, kas kopš 2011. gada ir izdarīti Mjanmā; aicina Mjanmu pievienoties starptautiskiem centieniem, lai nodrošinātu pārskatatbildību, tostarp nodrošinot valsts piekļuvi no jauna darbspējīgajam IIMM; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nodrošināt, lai IIMM būtu nepieciešamais atbalsts, tostarp finansiāls atbalsts, lai īstenotu savas pilnvaras;

8. atzinīgi vērtē to, ka ES Ārlietu padome 2018. gada 24. jūnijā un 2018. gada 21. decembrī pieņēma sankcijas pret Mjanmas bruņoto spēku (Tatmadaw) militārpersonām un amatpersonām, robežsardzes un policijas darbiniekiem, kas atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohindžu iedzīvotājiem, un sagaida, ka par šīm personām tiks veikta pastāvīgas pārbaudes saskaņā ar sankciju režīmu; atkārtoti aicina ANO Drošības padomi noteikt visaptverošu ieroču embargo Mjanmai un pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kuras, šķiet, ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

9. atgādina Mjanmas valdībai, ka tai ir jāpilda savi pienākumi un saistības attiecībā uz demokrātijas principiem un pamata cilvēktiesībām, kuras ir būtiska daļa no „Viss, izņemot ieročus” (EBA) režīma; sagaida, ka Komisija šajā jomā uzsāks izmeklēšanu; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav uzsākusi šādu izmeklēšanu;

10. atzinīgi vērtē Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lēmumu par tās jurisdikciju attiecībā uz rohindžu izraidīšanu no Mjanmas un SKT galvenā prokurora lēmumu sākt iepriekšēju izmeklēšanu par noziegumiem, kas kopš 2016. gada oktobra pastrādāti pret rohindžu iedzīvotājiem saskaņā ar SKT jurisdikciju; aicina Mjanmas iestādes sadarboties ar SKT; aicina Mjanmu kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu parakstītājvalsti; aicina ANO Drošības padomi vērsties SKT saistībā ar Mjanmas situāciju, tostarp par visiem tās jurisdikcijā  pastrādātajiem noziegumiem pret rohindžām, vai par starptautiskas ad hoc krimināltiesas izveidi; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību ANO Drošības padomē attiecībā uz prasību par situāciju Mjanmā vērsties SKT; turklāt aicina pievienoties šai prasībai ES un tās dalībvalstis un atbalstīt centienus, lai SKT atvērtu lietu par Mjanmas iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu;

11. aicina ES un tās dalībvalstis veicināt to, lai nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā tiktu pieņemta rezolūcija par Mjanmu;

12. atzinīgi vērtē Bangladešas valdības un iedzīvotāju centienus nodrošināt rohindžu bēgļiem patvērumu un drošību un mudina tās turpināt sniegt humāno palīdzību bēgļiem no Mjanmas; aicina Bangladešas iestādes garantēt rohindžu bērniem pilnīgu un nediskriminējošu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, atcelt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi Internetam, tiešsaistes saziņai un pārvietošanās brīvībai, kā arī nodrošināt, ka drošības spēki, kas darbojas nometnēs, ievēro visus standartus, lai aizsargātu bēgļu personisko drošību;

13. atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada septembra sākumā ES izmaksāja 2 miljonus EUR pārtikas palīdzībai, kas paredzēta ANO Pasaules pārtikas programmai rohindžu nometnēs Koksbazārā, taču, ņemot vērā vajadzības uz vietas, prasa Padomei un Komisijai turpināt centienus šajā jomā; atgādina, ka Bangladeša nedrīkst izjust nesamērīgi lielu finansiālo slogu, sniedzot palīdzību bēgļiem; aicina pastiprināt starptautisko atbalstu bēgļu uzņēmējkopienām, tostarp pievēršoties vietējām sociālajām, izglītības, ekonomikas un veselības aprūpes problēmām;

14. turklāt atgādina, ka bēgļu nometnēs ir jāsniedz medicīniska un psiholoģiska palīdzība, un tai ir jābūt īpaši pielāgotai neaizsargātajām grupām, tostarp sievietēm un bērniem; prasa nodrošināt vairāk atbalsta pakalpojumu personām, kas cietušas no izvarošanas un seksuālas vardarbības;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas valdībai un parlamentam, valsts padomniecei Aung San Suu Kyi, Bangladešas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajai referentei par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

[1] OV C 353, 27.9.2016., 52. lpp.

[2] OV C 101, 16.3.2018., 134. lpp.

[3] OV C 238, 6.7.2018., 112. lpp.

[4] OV C 337, 20.9.2018., 109. lpp.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0261.

[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0345.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. septembrisJuridisks paziņojums