Procedūra : 2019/2854(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0118/2019

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0118/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 24/10/2019 - 8.6
CRE 24/10/2019 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0047

<Date>{22/10/2019}22.10.2019</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0118/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0119/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0120/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0122/2019</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0124/2019</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 186kWORD 51k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0118/2019 (Renew)

B9-0119/2019 (S&D)

B9-0120/2019 (PPE)

B9-0122/2019 (ECR)

B9-0124/2019 (GUE/NGL)</TablingGroups>


<Titre>par “Thomas Cook” bankrota negatīvo ietekmi uz ES tūrismu</Titre>

<DocRef>(2019/2854(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Rosa Estaràs Ferragut</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Johan Danielsson, Agnes Jongerius, Christel Schaldemose, Manuel Pizarro, Sara Cerdas, Nicola Danti, Adriana Maldonado López, Estrella Durá Ferrandis, Alicia Homs Ginel, Lina Gálvez Muñoz, Isabel García Muñoz, Maria Manuel Leitão Marques, István Ujhelyi, Maria Grapini, Vilija Blinkevičiūtė</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>José Ramón Bauzá Díaz, Dinesh Dhamija</Depute>

<Commission>{Renew}"Renew" grupas vārdā</Commission>

<Depute>Carlo Fidanza, Jorge Buxadé Villalba, Angel Dzhambazki</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Elena Kountoura</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


European Parliament resolution on the negative impact of the bankruptcy of Thomas Cook on EU tourism

(2019/2854(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. panta d) punktu,

 ņemot vērā LESD 195. pantu,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 21. oktobra paziņojumu par “Thomas Cook Group” bankrota sekām,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91[1],

 ņemot vērā Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumu “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007)0621),

 ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK[2],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā[3], jo īpaši tās 8. pantu par darbības licences derīgumu un 9. pantu par darbības licences apturēšanu un atsaukšanu,

 ņemot vērā 2015. gada 29. oktobra rezolūciju par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā[4],

 ņemot vērā 2012. gada 29. marta rezolūciju par gaisa transporta pasažieru tiesību ievērošanu un piemērošanu[5],

 ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūciju par kompensācijām pasažieriem aviosabiedrību bankrota gadījumā[6],

 ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. marta paziņojumu “Pasažieru aizsardzība aviosabiedrību maksātnespējas gadījumā” (COM(2013)0129), kurā Komisija noteica pasākumus, ar kuriem uzlabo ceļotāju aizsardzību aviosabiedrību maksātnespējas gadījumā, tostarp uzlabo Regulas (EK) Nr. 261/2004 izpildi,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (EGF regula)[7],

 ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. februāra paziņojumu “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086),

 ņemot vērā pirmajā lasījumā 2014. gada 5. februārī pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus[8],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK[9],

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. februāra paziņojumu “Aviācijas stratēģija Eiropai. Augstu sociālo standartu saglabāšana un veicināšana” (COM(2019)0120),

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju “Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos”[10],

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 27. maija secinājumus par tūrisma nozares konkurētspēju, kas ir ilgtspējīgas attīstības, nodarbinātības un sociālās kohēzijas dzinējspēks Eiropas Savienībā nākamajā desmitgadē,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā Apvienotās Karalistes uzņēmuma “Thomas Cook”, kas ir otrais lielākais tūrisma operators pasaulē un viens no vissenāk dibinātajiem tūrisma uzņēmumiem, sabrukums būtiski negatīvi ietekmē ekonomiku, ES iekšējo tirgu, nodarbinātību, patērētāju uzticēšanos un personu brīvu pārvietošanos visā ES un ārpus tās;

B. tā kā “Thomas Cook Group” likvidācija visā pasaulē apdraud 22 000 darbvietas, no kurām 9000 atrodas Apvienotajā Karalistē, 2500 — Spānijā un vairāk nekā 1000 — Grieķijā; tā kā pat tad, ja šo darbvietu liktenis joprojām ir neskaidrs, iespējams, ka tā daudzējādā ziņā ļoti negatīvi ietekmēs ne tikai tūrisma nozari un transporta nozari, bet ES ekonomiku kopumā;

C. tā kā “Thomas Cook Group” bankrotu ir izraisījuši vairāki faktori, no kuriem viens ir uzņēmuma nespēja mainīt savu uzņēmējdarbības modeli un ieviest jauninājumus, lai spētu konkurēt digitālajā ekonomikā; tā kā “Thomas Cook Group” finansiālais stāvoklis Apvienotās Karalistes iestādēm jau bija labi zināms;

D. tā kā uzņēmuma “Thomas Cook”, kurš pārvaldīja viesnīcas, kūrortus un aviosabiedrības 16 valstīs un gadā apkalpoja 19 miljonus cilvēku, darbības izbeigšanas dēļ nācās veikt milzīgu repatriācijas operāciju, lai vairāk nekā 600 000 atpūtnieku no dažādām vietām visā pasaulē nogādātu uz viņu izcelsmes vietām;

E. tā kā tikai šajā gadā vien vairākas aviosabiedrības ir paziņojušas par maksātnespēju, kas nopietni ietekmēja uzņēmumus, tūrismu un patērētājus; tā kā 2019. gada aprīlī Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestāde “Thomas Cook Group” piešķīra vēl vienu 12 mēnešu darbības licenci;

F. tā kā vairākas dalībvalstis ir paziņojušas par mērķtiecīgiem tūrisma nozares atbalsta pasākumiem, ar kuriem mazina “Thomas Cook Group” sabrukuma negatīvās sekas; tā kā vēl nav iedarbināts neviens no ES atbalsta mehānismiem;

G. tā kā tūrisma nozare veido vismaz 4 % no Eiropas Savienības IKP, nodarbina apmēram 12,3 miljonus darba ņēmēju un nodrošina vismaz 5 % no visām darbvietām (vairāk nekā 27 miljonus darba ņēmēju un gandrīz 12 % no visām darbvietām, ja ņem vērā saikni ar citām nozarēm); tā kā Eiropa ir pasaulē iecienītākais tūrisma galamērķis, kura tirgus daļa 2018. gadā bija 50,8 %; tā kā tūrisms tieši un netieši rada 10,3 % no ES 28 dalībvalstu kopējā IKP (paredzams, ka līdz 2027. gadam tūrisma īpatsvars pieaugs līdz 11,2 % no IKP);

H. tā kā tūrisma nozare aptver ļoti dažādu pakalpojumu un profesiju klāstu, kurā ļoti svarīgs faktors ir mobilitāte, un tā kā nozarē veicamo darbību personiskā rakstura dēļ tai ir vajadzīgs liels strādājošo skaits; tā kā tūrisms ir spēcīgs stimuls daudzām citām ekonomikas nozarēm; tā kā šajā nozarē dominē mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kā arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība rada darbvietas un labklājību reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no tūrisma; tā kā tūrisma nozare ir īpaši neaizsargāta gan pret dabas, gan cilvēku izraisītiem apdraudējumiem, kurus nav iespējams paredzēt;

I. tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES ir kompetence atbalstīt vai papildināt dalībvalstu darbības tūrisma jomā; tā kā, no otras puses, tūrismam nav īpašas pozīcijas ES budžetā, kā Parlaments to prasīja 2018. gada 14. novembra rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kurā tas prasa ieviest īpašu piešķīrumu ilgtspējīgam tūrismam;

J. tā kā tūrisma nozarē ir liels pieprasījums pēc labākas koordinācijas ES līmenī un skaidras ES tūrisma politikas ar pienācīgu budžeta atbalstu;

K. tā kā tūrisms ir svarīga nozare Eiropas Savienības ekonomikai un nodarbinātībai, un tāpēc nozares svarīgumam un vajadzībām vajadzētu būt atspoguļotām jaunās Komisijas prioritātēs, jo īpaši prioritātē “atbalstīt ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā”;

L. tā kā “Thomas Cook” darbības pārtraukšana izraisīja nopietnus ekonomiskus zaudējumus tūrisma nozarei, nodarbinātībai un vietējām kopienām, kā arī ir bijusi cēlonis gaisa satiksmes savienojumu zudumam dažās ES dalībvalstu teritorijās; tā kā tādēļ būs jāveic attiecīgi pasākumi, lai uzlabotu nozares konkurētspēju un nodrošinātu, ka Eiropa saglabā savu pasaules tūrisma vadošā galamērķa pozīciju, kas ir pilsētu un reģionu izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks;

M. tā kā pasažieriem ir tiesības saņemt plānotos pakalpojumus, jo īpaši tāpēc, ka tie biļetes cenu ir samaksājuši jau pirms pakalpojuma saņemšanas; tā kā ir ļoti svarīgi pasažierus nodrošināt ar saprotamu, precīzu un savlaicīgu informāciju, kas ir pieejama visiem, tā kā daudziem patērētājiem nebija skaidrs, kādas bija viņu tiesības uz kompensāciju un kuru viņu rezervācijas daļu sedza apdrošināšana,

1. ir dziļi nobažījies par 600 000 likteņa varā pamestajiem cilvēkiem, no kuriem daudzi savā galamērķa vietā tika atstāti, nesaņemot nevienu piedāvājumu par alternatīvu atpakaļbraucienu, kas, kā izrādījās, radīja milzīgu juridisko nenoteiktību nozarei un ievērojamu patērētāju aizsargātības trūkumu; ir vienlīdz nobažījies par tūkstošiem darba ņēmēju visā Eiropā, kuri ir zaudējuši darbu, par tūkstošiem vietējo piegādātāju un filiāļu, galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ir nonākuši nopietnās finansiālās grūtībās “Thomas Cook” bankrota dēļ, un par šī bankrota negatīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku un kopienām un Eiropas kā pasaulē populārākā tūrisma galamērķa tēlu un reputāciju;

2. norāda, ka “Thomas Cook Group” darbojās dažādās jomās, piemēram, nodrošināja izmitināšanu, transportu un izklaides pasākumus, kas interesēja dažādas patērētāju kategorijas un kuros bija iesaistīti dažādi uzņēmumu veidi, kā rezultātā tās sabrukums ir dažādu ES tiesību aktu un valstu tiesību aktu kompetencē;

3. izsaka atzinību dalībvalstīm par steidzamību, kādā tās īstenoja ārkārtas situāciju plānus un veica bankrota skarto ceļotāju repatriāciju, un pieņem zināšanai citus pasākumus, kuru nolūks bija ierobežot “Thomas Cook” bankrota ietekmi uz tūrisma nozarē strādājošajiem; aicina Komisiju izvērtēt, kā šī milzīgā glābšanas operācija ir ņemta vērā spēkā esošajos ES tiesību aktos un attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos, un izpētīt, kā tā varētu ātri un efektīvi iesaistīties līdzīgā situācijā nākotnē;

4. mudina kompetentās iestādes veikt “Thomas Cook” bankrota iemeslu analīzi, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka negatīvās izmaiņas uzņēmuma finansiālajā stāvoklī Apvienotās Karalistes iestādēm jau bija zināmas, lai noteiktu, vai būtu bijis iespējams veikt preventīvus pasākumus nolūkā izvairīties no šā uzņēmuma pēkšņā sabrukuma; uzskata, ka tā varētu palīdzēt prognozēt turpmākās krīzes un izstrādāt politiku, kā novērst riskus šajā nozarē, kas ir tik svarīga Eiropas Savienībai;

5. uzsver, ka valstu uzraudzības iestādēm ir nepieciešams labāk uzraudzīt aviosabiedrību finansiālo stāvokli, lai nepieļautu to, ka Eiropas pasažieri kļūst par šādu neveiksmju upuriem, ņemot vērā, ka kopš 2017. gada sākuma ir bankrotējušas 32 aviosabiedrības; atgādina, ka Regulai (EK) Nr. 1008/2008 pašlaik tiek veikts ietekmes novērtējums, kurā iekļauta iedaļa par aviosabiedrību pienākumu saņemt darbības licenci; aicina Komisiju apsvērt šīs regulas pārskatīšanu, lai iestādes varētu labāk uzraudzīt un kontrolēt aviosabiedrību finansiālo stāvokli un reaģēt gadījumos, kad tas ir kritiski svarīgi;

6. aicina Komisiju identificēt un padarīt iespējamu ātru un efektīvu piekļuvi ES finanšu instrumentiem, ar kuriem varētu kompensēt nozarei nodarīto kaitējumu un palīdzēt uzlabot tās konkurētspēju, un garantēt augstu patērētāju aizsardzības līmeni; konstatē, ka krīze, ko izraisīja “Thomas Cook Group” bankrots, nav atsevišķs atgadījums, un nākotnē tā varētu notikt atkal; tādēļ aicina Komisiju izvērtēt iespēju noteikt īpašas darbības un/vai pasākumus, lai novērstu šāda veida situācijas atkārtošanos, lai vēl vairāk uzlabotu patērētāju aizsardzību un pasažieru tiesības;

7. aicina Komisiju iekļaut tūrismu savās stratēģiskajās prioritātēs un pārdēvēt transporta portfeli par “transportu un tūrismu”;

8. norāda uz iespējām, ko Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) sniedz darba ņēmējiem, kuri atlaisti lielu strukturālu izmaiņu rezultātā; aicina dalībvalstis, kuras skāris “Thomas Cook” bankrots, pilnībā izmantot EGF sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz MVU iesniegtiem kolektīviem pieteikumiem; aicina Komisiju izskatīt šos pieteikumus pēc iespējas drīzāk, ievērojot EGF regulā noteiktos termiņus, un sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu, ja tas tiek prasīts;

9. uzsver, ka tūrisma pakalpojumu sniegšana uz tūrismu orientētajos reģionos, un jo īpaši viesnīcu pakalpojumi, bija plānoti iepriekš, saņemot daudzas rezervācijas, kas jau bija paredzētas nākamajai tūrisma sezonai, pirms sabruka “Thomas Cook Group”, un tādēļ atzīst, ka dalībvalstīm ir jāsniedz atbalsts, lai novērstu negatīvo ietekmi, kāda šim sabrukumam ir uz daudziem uzņēmumiem; turklāt mudina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izmantot līdzekļus, ko nodrošina Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un citi ES, valsts, reģionāla vai vietēja mēroga instrumenti; aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri sagatavot īpašus ar tūrisma nozari saistītus konkursus, balstoties uz attiecīgajiem fondiem izvirzītajām prioritātēm;

10. atkārto, cik svarīgi ir izstrādāt ES Ilgtspējīga tūrisma stratēģiju, kurā būtu koordinēti un konkrēti pasākumi, piemēram, krīžu pārvarēšanas mehānisms un mehānismi efektīvas sadarbības veicināšanai tūrisma nozarē; aicina Komisiju nākamajā budžeta projektā iekļaut īpašu budžeta pozīciju tūrisma nozarei, kā Parlaments to pieprasījis attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

11. mudina dalībvalstis un Komisiju apsvērt iespēju —, taču tikai kā galējās nepieciešamības līdzekli — īstenot valsts atbalsta pasākumus, kas varētu mazināt negatīvo ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem, pilsētām, reģioniem un galamērķiem papildus nopietnajām sekām nodarbinātības jomā;

12. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu transporta pakalpojumiem, saglabājot augstu patērētāju un darba ņēmēju aizsardzības līmeni un uzlabojot tūrisma nozares uzņēmumu konkurētspēju;

13. uzskata, ka Eiropas tūrisma nozarei ir labāk jāizmanto lieliskās iespējas, ko sniedz digitālās tehnoloģijas un digitālais vienotais tirgus; šajā sakarā aicina Komisiju sniegt nepieciešamo atbalstu, kas palīdzētu ES uzņēmumiem īstenot pāreju uz digitālo ekonomiku un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, izmantojot gan attiecīgās finansēšanas programmas, gan apmācības iespējas, un veicinot uz digitālo uzņēmējdarbību vērstu domāšanu;

14. uzsver to, cik nozīmīgs ir noturīgs, visos līmeņos īstenots sociālais dialogs, kura pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un kopēja atbildība, jo tas ir viens no labākajiem instrumentiem vienprātīgu risinājumu un kopēju pieeju meklēšanā attiecībā uz pārstrukturēšanas procesa prognozēšanu, novēršanu un vadīšanu; aicina dalībvalstis apspriesties ar sociālajiem partneriem visu attiecīgo pasākumu izstrādē; aicina Komisiju identificēt paraugpraksi, pamatojoties uz valsts, reģionālo un vietējo iestāžu veiktajiem pasākumiem, kā arī uz nozares MVU veiktajiem pasākumiem, ar mērķi izstrādāt kopēju ES stratēģiju tūrisma nozarē; atkārtoti prasa Komisijai pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par darbinieku tiesībām uz informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību, ievērojot detalizētos ieteikumus, ko Parlaments izklāstīja 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību[11];

15. aicina Komisiju un Padomi izvērtēt un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizstāvētu ES intereses un nepieļautu līdzīgas situācijas nākotnē, un no šīs pieredzes iegūt secinājumus, ko varētu izmantot sarunās par turpmākiem gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem;

16. aicina Komisiju informēt Parlamentu par jebkādu jaunu būtisku informāciju saistībā ar “Thomas Cook” bankrotu; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi zināt, vai attiecīgās licencēšanas iestādes izvērtēja “Thomas Cook” finansiālo stāvokli, vai tika konstatētas jebkādas finansiālas problēmas un vai būtu bijis iespējams veikt kādus pasākumus, lai izvairītos no tā, ka tūkstošiem pasažieru iestrēgst tālu prom no mājām;

17. aicina Komisiju apsvērt turpmākus pasākumus, kuru nolūks būtu uzturēt augstu darba ņēmēju un patērētāju aizsardzības līmeni neveiksmīgas uzņēmējdarbības gadījumā; aicina Padomi iespējami drīz pieņemt savu nostāju par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 261/2004 par aviopasažieru tiesību ievērošanu un par gaisa pārvadātāju atbildības ierobežojumiem un atbalstīt Parlamenta 2014. gada februārī pieņemto nostāju; pauž nožēlu par to, ka Padome pēdējo piecu gadu laikā nav spējusi panākt vienošanos šajā jautājumā;

18. atkārtoti uzsver, ka attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 261/2004 grozīšanu attiecībā uz gaisa transporta pasažieru tiesību un gaisa pārvadātāju atbildības piemērošanu ir jāievieš obligāti mehānismi, lai saglabātu augstu pasažieru aizsardzības līmeni maksātnespējas vai bankrota gadījumā, tostarp aviosabiedrībām izveidojot garantiju fondus vai apdrošināšanas līgumus, kas garantētu palīdzību, atmaksu, kompensāciju un maršruta maiņu; uzsver, ka pasažieriem, kuri rezervējuši atsevišķu pakalpojumu, piemēram, vienu lidojumu, būtu jāsaņem tāda pati aizsardzība kā pasažieriem, kas rezervējuši ceļojumu paketi, jo īpaši tāpēc, ka patērētāji arvien biežāk iegādājas tikai atsevišķa lidojuma biļeti; tādēļ aicina veikt minimālo saskaņošanu, lai transporta, izmitināšanas un tūrisma nozarē nodrošinātu visaugstākos patērētāju tiesību standartus;

19. aicina Komisiju apsvērt iespēju veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz to, kā vislabāk rīkoties uzņēmumu slēgšanas gadījumā, mudinot iepazīties ar juridisko noteikumu piemēriem, lai pēc iespējas organizētu pircēja meklēšanu nolūkā saglabāt uzņēmumus, neraugoties uz sākotnējo īpašnieku lēmumu izbeigt darbību;

20. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

 

[1] OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.

[2] OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

[3] OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

[4] OV C 355, 20.10.2017., 71. lpp.

[5] OV C 257 E, 6.9.2013., 1. lpp.

[6] OV C 285 E, 21.10.2010., 42. lpp.

[7] OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

[8] OV C 93, 24.3.2017., 336. lpp.

[9] OV L 326, 11.12.2015., 1. lpp.

[10] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

[11] OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums