Iepriekšējais 
 Nākošais 
Eiropas Parlamenta ReglamentsPDF
Parlamenta 8. sasaukums - 2019. gada marts
EPUB 151kPDF 994k
SATURA RĀDĪTĀJS
PAPILDINĀJUMS
PIEZĪME LASĪTĀJIEM
SVARĪGĀKO AR REGLAMENTU SAISTĪTU TIESĪBU AKTU APKOPOJUMS

VI PIELIKUMS : KOMISIJAS APSTIPRINĀŠANA UN UZKLAUSĪŠANĀ PAUSTO SOLĪJUMU IZPILDES UZRAUDZĪBA

I daļa    – Parlamenta piekrišana attiecībā uz Komisijas kolēģiju kopumā

1. pants : Vērtēšanas pamats

1.   Parlaments vērtē izvirzītos komisāra amata kandidātus, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas Savienības labā un personisko neatkarību. Tas izvērtē kandidātu zināšanas jomā, kurā viņi izvirzīti komisāra amatam, kā arī viņu saziņas prasmi.

2.   Parlaments īpaši ņem vērā dzimumu līdzsvaru. Tas var izteikt viedokli par komisāra amata kandidātu atbildības jomu sadalījumu, ko paredzējis izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs.

3.   Parlaments var pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai par izvirzīto kandidātu piemērotību komisāra amatam. Parlaments sagaida, ka komisāra amata kandidāti tam pilnībā atklās informāciju par viņu finansiālajām interesēm. Komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijas nosūta par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajai komitejai rūpīgai pārbaudīšanai.

2. pants : Finansiālo interešu deklarācijas pārbaude

1.   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja pārbauda finansiālo interešu deklarācijas un novērtē, vai komisāra amata kandidāta sagatavotās deklarācijas saturs ir pareizs un pilnīgs un vai ir iespējams konstatēt interešu konfliktu.

2.   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību ir būtisks priekšnosacījums tam, lai par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu. Ja šāda apstiprinājuma nav, komisāra amata kandidāta iecelšanas procedūra tiek apturēta un tiek īstenota 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā procedūra.

3.   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, pārbaudot finansiālo interešu deklarācijas, piemēro šādas pamatnostādnes:

a)   ja, pārbaudot finansiālo interešu deklarāciju, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, uzskata, ka finansiālo interešu deklarācija ir pareiza un pilnīga un ka tajā nav informācijas, kas norādītu uz faktisku vai iespējamu interešu konfliktu saistībā ar komisāra amata kandidāta atbildības jomu, tās priekšsēdētājs komitejām, kuras ir atbildīgas par uzklausīšanu, vai iesaistītajām komitejām, ja šāda procedūra notiek komisāra pilnvaru termiņa laikā, nosūta vēstuli, ar ko apstiprina šos konstatējumus;

b)   ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarācijā ir nepilnīga vai pretrunīga informācija vai ka ir vajadzīga papildu informācija, tā saskaņā ar Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām prasa komisāra amata kandidātam nekavējoties sniegt papildu informāciju un pirms lēmuma pieņemšanas to izskata un pienācīgi analizē; par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja var nolemt attiecīgā gadījumā aicināt komisāra amata kandidātu uz sarunām;

c)   ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja konstatē interešu konfliktu, pamatojoties uz komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarāciju vai sniegto papildu informāciju, tā sagatavo ieteikumus interešu konflikta novēršanai; šie ieteikumi var ietvert atteikšanos no attiecīgajām finansiālām interesēm vai Komisijas priekšsēdētāja veiktas izmaiņas komisāra amata kandidāta atbildības jomā; nopietnākos gadījumos, ja nav rasts risinājums interešu konflikta novēršanai, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja var visbeidzot secināt, ka komisāra amata kandidāts nespēj veikt savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem un rīcības kodeksu; Parlamenta priekšsēdētājs tādā gadījumā jautā Komisijas priekšsēdētājam, kādus pasākumus viņš vēl plāno veikt.

3. pants : Uzklausīšanas

1.   Katru izvirzīto komisāra amata kandidātu aicina uz individuālu uzklausīšanu attiecīgajā komitejā vai komitejās.

2.   Uzklausīšanas organizē Priekšsēdētāju konference pēc Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikuma. Par sīkāku kārtības izstrādi atbildīgi ir katras komitejas priekšsēdētājs un koordinatori. Var iecelt referentus.

3.   Jauktu atbildības jomu gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, lai sasauktu kopā visas attiecīgās komitejas. Ir iespējami trīs varianti:

a)   ja komisāra amata kandidāta atbildības joma atbilst tikai vienas komitejas kompetencei, šo kandidātu uzklausa tikai attiecīgā komiteja (atbildīgā komiteja),

b)   ja komisāra amata kandidāta atbildības joma lielākā vai mazākā mērā vienādi atbilst vairāku komiteju kompetencei, attiecīgās komitejas (apvienotās komitejas) šo kandidātu uzklausa kopīgi, un

c)   ja komisāra amata kandidāta atbildības joma atbilst galvenokārt vienas komitejas kompetencei un tikai nelielā mērā vismaz vienas citas komitejas kompetencei, šo kandidātu uzklausa galvenā atbildīgā komiteja, uzklausīšanā iesaistoties šai citai komitejai vai citām komitejām (iesaistītās komitejas).

4.   Par minēto kārtību pilnībā apspriežas ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju.

5.   Pirms uzklausīšanas komitejas izvirzītajiem komisāra amata kandidātiem savlaicīgi iesniedz rakstiskus jautājumus. Katram komisāra amata kandidātam ir divi kopēji jautājumi, kurus sagatavo Komiteju priekšsēdētāju konference, — pirmais no tiem attiecas uz vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas Savienības labā un personisko neatkarību un otrais attiecas uz atbildības jomas pārvaldību un sadarbību ar Parlamentu. Pārējos piecus jautājumus iesniedz atbildīgā komiteja; apakšjautājumi nav atļauti. Apvienoto komiteju gadījumā katrai no tām ir tiesības iesniegt trīs jautājumus.

Komisāra amata kandidātu curriculum vitae un viņu atbildes uz rakstiskajiem jautājumiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē pirms atklātās uzklausīšanas.

6.   Katrai uzklausīšanai ieplāno trīs stundas. Uzklausīšanas notiek tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, lai visiem komisāra amata kandidātiem būtu vienādas un taisnīgas iespējas pastāstīt par sevi un izklāstīt savus uzskatus.

7.   Komisāra amata kandidātus aicina uzklausīšanas sākumā uzstāties ar ne vairāk kā 15 minūtes ilgu runu. Uzklausīšanā uzdod ne vairāk kā 25 jautājumus, kas, ja iespējams, sagrupēti pēc temata. Atvēlētajā laikā var uzdot vienu tūlītēju papildjautājumu. Uzstāšanās laika lielāko daļu politiskajām grupām piešķir, attiecīgi piemērojot Reglamenta 162. pantu. Uzklausīšanas gaitā jāveido plurālistisks komisāra amata kandidātu un Parlamenta deputātu politiskais dialogs. Pirms uzklausīšanas beigām komisāra amata kandidātiem nodrošina iespēju uzstāties ar īsu noslēguma runu.

8.   Uzklausīšanu pārraides tiešraidē audiovizuālā formātā ir par brīvu pieejamas sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem. 24 stundu laikā dara publiski pieejamus indeksētus uzklausīšanu ierakstus.

4. pants : Novērtēšana

1.   Pēc uzklausīšanas attiecīgās komitejas priekšsēdētājs un koordinatori nekavējoties satiekas, lai novērtētu konkrēto komisāra amata kandidātu. Šīs sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm. Koordinatorus aicina paziņot, vai saskaņā ar to viedokli attiecīgie kandidāti ir atbilstīgi kvalificēti, lai ieņemtu komisāra amatu un pildītu īpašos komisāra pienākumus, kas viņiem tiek uzticēti. Komiteju priekšsēdētāju konference izstrādā standarta veidlapu, lai palīdzētu veikt novērtējumu.

2.   Apvienoto komiteju gadījumā attiecīgo komiteju priekšsēdētāji un koordinatori darbojas kopīgi visā procedūras norises laikā.

3.   Par katru komisāra amata kandidātu sagatavo atsevišķu novērtējuma vēstuli. Tajā iekļauj visu uzklausīšanā iesaistīto komiteju atzinumus.

4.   Koordinatoru novērtējumam piemēro šādus principus:

a)   ja koordinatori vienprātīgi apstiprina komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz apstiprinājuma vēstuli;

b)   ja koordinatori vienprātīgi noraida komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz noraidījuma vēstuli;

c)   ja koordinatoru vairākums, ko veido vismaz divas trešdaļas komitejas locekļu, apstiprina komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz vēstuli, norādot, ka liels vairākums apstiprina kandidātu. Pēc pieprasījuma norāda mazākuma viedokli;

d)   ja koordinatori nevar sasniegt vairākumu, ko veido vismaz divas trešdaļas komitejas locekļu, lai apstiprinātu kandidātu, koordinatori:

–   vispirms pieprasa papildu informāciju, iesniedzot papildu rakstiskus jautājumus;
–   ja koordinatoriem vēl vajadzīga papildu informācija, ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu pieprasa rīkot 1,5 stundas ilgu papildu uzklausīšanu;

e)   ja, piemērojot d) punktu, koordinatoru vairākums, ko veido vismaz divas trešdaļas komitejas locekļu, apstiprina komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz vēstuli, norādot, ka liels vairākums apstiprina kandidātu. Pēc pieprasījuma norāda mazākuma viedokli;

f)   ja, piemērojot d) punktu, koordinatori joprojām nav sasnieguši vairākumu, ko veido vismaz divas trešdaļas komitejas locekļu, lai apstiprinātu komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs sasauc komitejas sanāksmi un nodod balsošanai abus jautājumus, kas minēti 3. panta 1. punktā. Priekšsēdētājs iesniedz vēstuli, kurā ir sniegts komitejas novērtējums.

5.   Komiteju novērtējuma vēstules nosūta 24 stundu laikā pēc novērtēšanas procesa pabeigšanas. Komiteju priekšsēdētāju konference vēstules izskata un pēc tam nodod Priekšsēdētāju konferencei. Priekšsēdētāju konference, ja vien tā nepieņem lēmumu iegūt papildu informāciju, pēc viedokļu apmaiņas pasludina uzklausīšanas par pabeigtām un apstiprina visu novērtējuma vēstuļu publicēšanu.

5. pants : Iepazīstināšana ar kolēģiju

1.   Jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju Parlamenta sēdē, kurā uzaicina piedalīties Eiropadomes priekšsēdētāju un Padomes priekšsēdētāju, aicina veikt iepazīstināšanu ar visu komisāra amata kandidātu kolēģiju un viņu programmu. Pēc šīs iepazīstināšanas seko debates. Lai noslēgtu debates, jebkura politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 123. panta 3.–8. punktu.

2.   Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments balso par to, vai dot piekrišanu jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja un komisāra amata kandidātu kā vienotas kolēģijas iecelšanai amatā. Parlaments pieņem lēmumu ar balsu vairākumu, balsojot pēc saraksta. Tas var atlikt balsošanu līdz nākamajai sēdei.

6. pants : Uzklausīšanā pausto solījumu izpildes uzraudzība

Komisāru amatu kandidātu uzklausīšanā paustos solījumus un minētās prioritātes viņu pilnvaru laikā novērtē atbildīgā komiteja ikgadējā strukturētajā dialogā ar Komisiju, kas sākts saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 4. pielikuma 1. punktu.

II daļa    — Būtiskas izmaiņas atbildības jomu sadalījumā vai izmaiņas Komisijas sastāvā tās pilnvaru laikā

7. pants : Vakances

Ja ir jāaizpilda vakance komisāra atkāpšanās no amata, piespiedu demisijas vai nāves dēļ, Parlaments nekavējoties aicina attiecīgo komisāra amata kandidātu piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri izklāstīti I daļā.

8. pants : Jaunas dalībvalsts pievienošanās

Pievienojoties jaunai dalībvalstij, Parlaments aicina tās izvirzīto komisāra amata kandidātu piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri izklāstīti I daļā.

9. pants : Būtiskas izmaiņas atbildības jomu sadalījumā

Ja Komisijas pilnvaru termiņa laikā notiek būtiskas izmaiņas komisāru atbildības jomu sadalījumā, tos komisārus, kurus skar šīs izmaiņas, pirms jauno amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas aicina piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas izklāstīti I daļā.

10. pants : Balsojums plenārsēdē

Atkāpjoties no 118. panta 7. punktā noteiktās procedūras, gadījumos, kad balsošana plenārsēdē attiecas tikai uz viena komisāra iecelšanu, tā notiek aizklāti.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. maijsJuridisks paziņojums