Iepriekšējais 
 Nākošais 
Eiropas Parlamenta Reglaments
Parlamenta 9. sasaukums - 2019. gada jūlijs
EPUB 143kPDF 1150k
SATURA RĀDĪTĀJS
PIEZĪME LASĪTĀJIEM
SVARĪGĀKO AR REGLAMENTU SAISTĪTU TIESĪBU AKTU APKOPOJUMS

I PIELIKUMS : EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTU RĪCĪBAS KODEKSS FINANSIĀLO INTEREŠU UN INTEREŠU KONFLIKTU JOMĀ

1. pants : Pamatprincipi

Veicot savus pienākumus, Eiropas Parlamenta deputāti:

a)   ņem vērā turpmāk minētos vispārējos rīcības principus un rīkojas saskaņā ar tiem, proti, neitralitāte, integritāte, atklātība, rūpība, godīgums, atbildība un Parlamenta reputācijas ievērošana;

b)   rīkojas tikai atbilstoši vispārējām interesēm un nepanāk vai necenšas panākt nekādu tiešu vai netiešu finansiālu labumu vai jebkādu citu atlīdzību

2. pants :  Galvenie deputātu pienākumi

Īstenojot savas pilnvaras, Eiropas Parlamenta deputāti:

a)   neslēdz nekādas vienošanās, kuru rezultātā viņi rīkotos vai balsotu kādas trešās fiziskās vai juridiskās personas interesēs un kuras varētu apdraudēt viņu neatkarību balsojot, kas noteikta 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. pantā un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 2. pantā;

b)   neprasa, nepiekrīt saņemt un nesaņem nekādu tiešu vai netiešu labumu skaidrā naudā vai natūrā vai jebkādu citu atlīdzību apmaiņā pret īpašu attieksmi deputāta darbā Parlamentā un rūpīgi cenšas izvairīties no jebkādas situācijas, kas varētu likt domāt par kukuļošanu, korupciju vai nepamatotu ietekmēšanu;

c)   neiesaistās apmaksātā profesionālā lobēšanā, kas ir tieši saistīta ar Savienības lēmumu pieņemšanas procesu.

3. pants : Interešu konflikti

1.   Interešu konflikts ir, kad Eiropas Parlamenta deputātam ir kādas personiskas intereses, kas varētu viņu mudināt neatbilstoši veikt deputāta pienākumus. Interešu konflikta nav, kad deputāts gūst kādu labumu no tā, ka viņš pieder sabiedrībai kopumā vai kādai lielai personu kategorijai.

2.   Jebkurš deputāts, kas konstatē, ka viņš atrodas interešu konfliktā, nekavējoties saskaņā ar šā rīcības kodeksa principiem un noteikumiem rīkojas, lai interešu konfliktu novērstu. Ja deputāts nespēj interešu konfliktu novērst, viņš par to rakstiski ziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Neskaidrā situācijā deputāts var lūgt, lai konfidenciālu atzinumu sniedz Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos, kuras izveide noteikta 7. pantā.

3.   Neskarot 2. punktu, deputāti pirms uzstāšanās vai balsošanas plenārsēdē vai Parlamenta struktūrvienībās vai gadījumos, kad viņu kandidatūras ir izvirzītas referenta amatam, paziņo par jebkuru faktisko vai iespējamo interešu konfliktu saistībā ar izskatāmo jautājumu, ja šāds konflikts nepārprotami neizriet no informācijas, kas deklarēta saskaņā ar 4. pantu. Šādu paziņojumu rakstiski vai mutiski sniedz priekšsēdētājam attiecīgo parlamentāro debašu laikā.

4. pants : Deputātu deklarācija

1.   Lai nodrošinātu pārredzamību, Eiropas Parlamenta deputāti, būdami personiski atbildīgi, iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam finansiālo interešu deklarāciju pirms tās pirmās sesijas beigām, kura seko Eiropas Parlamenta vēlēšanām (vai sasaukuma darbības laikā 30 dienās pēc Parlamenta deputāta pienākumu izpildes sākšanas), un šajā nolūkā izmanto veidlapu, ko Prezidijs apstiprinājis saskaņā ar 9. pantu. Viņi informē Parlamenta priekšsēdētāju par visām viņu deklarāciju ietekmējošām izmaiņām līdz nākamā mēneša beigām pēc tam, kad tās notikušas.

2.   Finansiālo interešu deklarācijā iekļauj turpmāk minēto informāciju, kurai jābūt precīzai:

a)   deputāta profesionālā darbība iepriekšējo triju gadu laikā, pirms viņš sācis pildīt pienākumus Parlamentā, kā arī šajā pašā laikposmā viņa līdzdalība uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, asociāciju un jebkādu citu juridiski dibinātu struktūru padomēs vai valdēs;

b)   alga, kuru viņš saņem, pildot pilnvaras citā parlamentā;

c)   jebkura cita regulāra algota darbība, kas tiek veikta vienlaikus ar deputāta pienākumiem, gan algota darbinieka, gan pašnodarbinātas personas statusā;

d)   līdzdalība uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, asociāciju un jebkādu citu juridiski dibinātu struktūru padomēs vai valdēs vai arī jebkāda cita darbība, ko deputāts veic ārpus Parlamenta par atalgojumu vai bez tā;

e)   jebkāda gadījuma rakstura algota darbība ārpus Parlamenta (cita starpā literārā darbība, lekciju lasīšana vai eksperta darbs), ja kalendārajā gadā kopējais atalgojums par visām deputāta gadījuma rakstura darbībām ārpus Parlamenta pārsniedz EUR 5000;

f)   līdzdalība uzņēmumā vai partnerībā, ja ir iespējama ietekme uz rīcībpolitiku vai ja šī līdzdalība deputātam ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās struktūras darījumus;

g)   jebkāda finansiāla palīdzība vai palīdzība, nodrošinot darbiniekus vai materiālos līdzekļus, ko deputāts papildus Parlamenta piešķirtajiem līdzekļiem saņem no trešām personām saistībā ar viņa politisko darbību, norādot šīs trešās personas;

h)   jebkādas citas finansiālas intereses, kas varētu ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu.

Attiecībā uz katru saskaņā ar pirmo daļu deklarējamo punktu deputāts attiecīgā gadījumā norāda, vai tas ir atalgots vai ne; attiecībā uz a), c), d), e) un f) punktiem deputāts arī norāda kādu no turpmāk minētajām ienākumu kategorijām:

–   bez atalgojuma;

–   no EUR 1 līdz EUR 499 mēnesī;

–   no EUR 500 līdz EUR 1 000 mēnesī;

–   no EUR 1 001 līdz EUR 5 000 mēnesī;

–   no EUR 5 001 līdz EUR 10 000 mēnesī;

–   virs EUR 10 000 mēnesī, norādot tuvāko EUR 10 000 summu.

Visus ienākumus, ko deputāts saņem saistībā ar katru punktu un kas deklarēti saskaņā ar pirmo daļu, bet kas nav regulāri, aprēķina par katru gadu, dala ar divpadsmit un ierindo vienā no iepriekš minētajām kategorijām.

3.   Saskaņā ar šo pantu Parlamenta priekšsēdētājam sniegto informāciju publicē Parlamenta tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā.

4.   Ja deputāts nav iesniedzis finansiālo interešu deklarāciju, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un viņš nevar piedalīties iestāžu sarunās.

5.   Ja Parlamenta priekšsēdētājs saņem informāciju, kas viņam liek domāt, ka deputāta finansiālo interešu deklarācija ir būtiski nepareiza vai novecojusi, viņš var apspriesties ar 7. pantā paredzēto padomdevēju komiteju. Parlamenta priekšsēdētājs atbilstošā gadījumā pieprasa deputātam 10 dienu laikā izlabot deklarāciju. Prezidijs var pieņemt lēmumu, ar ko deputātiem, kuri neievēro priekšsēdētāja prasību veikt labojumus, piemēro 4. punktu.

6.   Referenti var sava ziņojuma paskaidrojumā brīvprātīgi norādīt ārējās ieinteresētās personas, ar kurām viņi ir apspriedušies jautājumos, kas attiecas uz ziņojuma tematu.(1)

5. pants :  Dāvanas vai līdzīgi labumi

1.   Eiropas Parlamenta deputātiem, veicot savus pienākumus, ir aizliegts pieņemt dāvanas vai līdzīgus labumus, izņemot gadījumus, kad to aptuvenā vērtība nav lielāka par EUR 150, tie ir piedāvāti saskaņā ar pieklājības normām vai arī piedāvāti deputātiem saskaņā ar pieklājības normām, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu.

2.   Jebkuru dāvanu saskaņā ar 1. punktu, kura deputātiem piedāvāta, kad viņi oficiāli pārstāvējuši Parlamentu, nodod priekšsēdētājam un izvērtē atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kurus pieņēmis Prezidijs atbilstīgi 9. pantam.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro ne deputātu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai, ne arī tiešiem trešo personu veiktiem šo izdevumu maksājumiem, ja deputāti, saņemot ielūgumu un veicot savus pienākumus, piedalās trešās personas organizētā pasākumā.

Šā punkta darbības joma, un it īpaši pārredzamības nodrošināšanas noteikumi, ir konkrētāk norādīta īstenošanas pasākumos, ko pieņēmis Prezidijs saskaņā ar 9. pantu.

6. pants : Bijušo deputātu darbība

Eiropas Parlamenta bijušajiem deputātiem, kuri profesionāli iesaistās lobēšanā vai interešu pārstāvībā, kas ir tieši saistīta ar Savienības lēmumu pieņemšanu, par to būtu jāinformē Eiropas Parlaments, un viņi nedrīkst, kamēr viņiem ir šādas saistības, izmantot iespējas, kuras bijušajiem deputātiem šajā nolūkā piešķirtas saskaņā ar Prezidija pieņemtajiem noteikumiem(2).

7. pants :  Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos

1.   Tiek izveidota Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos („Padomdevēja komiteja”).

2.   Padomdevējā komitejā ir pieci deputāti, kurus, ņemot vērā deputātu pieredzi un politisko līdzsvaru, Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ no Konstitucionālo jautājumu komitejas un Juridiskās komitejas locekļu vidus.

Katrs Padomdevējas komitejas loceklis uzņemas tās vadību uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā.

3.   Parlamenta priekšsēdētājs savu pilnvaru sākumā ieceļ arī Padomdevējas komitejas rezerves locekļus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.

Ja ir aizdomas, ka šo rīcības kodeksu ir pārkāpis kāds deputāts no politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā, attiecīgais rezerves loceklis kļūst par sesto pilntiesīgo Padomdevējas komitejas locekli, lai izskatītu attiecīgo iespējamo pārkāpumu.

4.   Padomdevēja komiteja 30 dienu laikā katram deputātam, kas to pieprasa, konfidenciāli sniedz norādījumus par šā rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Deputātam ir tiesības balstīties uz šiem norādījumiem.

Pēc Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos šā rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt.

5.   Padomdevēja komiteja pēc apspriešanās ar Parlamenta priekšsēdētāju var lūgt konsultāciju ārējiem ekspertiem.

6.   Padomdevēja komiteja publicē gada ziņojumu par savu darbību.

8. pants : Procedūra iespējamu rīcības kodeksa pārkāpumu gadījumā

1.   Ja ir pamats uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta deputāts, iespējams, ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomdevēju komiteju, izņemot acīmredzami ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus.

2.   Padomdevēja komiteja izvērtē iespējamā pārkāpuma apstākļus un var uzklausīt attiecīgo deputātu. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, tā izstrādā Parlamenta priekšsēdētājam ieteikumu par iespējamu lēmumu.

Ja iespējamo rīcības kodeksa pārkāpumu izdarījis Padomdevējas komitejas pastāvīgais loceklis vai rezerves loceklis, attiecīgais loceklis vai rezerves loceklis atturas no dalības Padomdevējas komitejas darbā saistībā ar šo iespējamo pārkāpumu.

3.   Ja Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā šo ieteikumu un pēc tam, kad uzaicinājis attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus, secina, ka attiecīgais deputāts ir pārkāpis rīcības kodeksu, viņš pieņem argumentētu lēmumu, kurā nosaka sankciju. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo šo argumentēto lēmumu minētajam deputātam.

Noteiktā sankcija var iekļaut vienu vai vairākus Reglamenta 176. panta 4.–6. punktā minētos pasākumus.

4.   Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

9. pants : Īstenošana

Prezidijs pieņem šā rīcības kodeksa īstenošanas noteikumus, tostarp par kontroles procedūru, un vajadzības gadījumā atjaunina 4. un 5. pantā minētās summas.

Prezidijs var izstrādāt priekšlikumus šā rīcības kodeksa pārskatīšanai.

(1)Sk. Prezidija 2016. gada 12. septembra lēmumu attiecībā uz Iestāžu nolīgumu par pārredzamības reģistru īstenošanu.
(2)Prezidija 1999. gada 12. aprīļa lēmums par bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirto atbalstu.
Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 22. jūnijsJuridisks paziņojums