Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2728(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0007/2014

Debates :

PV 17/07/2014 - 8.2

Balsojumi :

PV 17/07/2014 - 10.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0007

Pieņemtie teksti
PDF 309kWORD 75k
Ceturtdiena, 2014. gada 17. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Vārda un pulcēšanās brīvība Ēģiptē
P8_TA(2014)0007RC-B8-0007/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. jūlija rezolūcija par vārda un pulcēšanās brīvību Ēģiptē (2014/2728(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, virzību uz spēcīgāku partnerību — EP nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem(4),

–  ņemot vērā ES 2014. gada 12. maija pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumus par Ēģipti un it īpaši viņas piezīmes pēc Ārlietu padomes 2014. gada 23. jūnija sanāksmes attiecībā uz spriedumiem pret Al Jazeera žurnālistiem un Minjā vairāk nekā 180 cilvēkiem piespriestajiem nāves sodiem,

–  ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas Ēģiptes prezidenta vēlēšanās 2014. gada 29. maija provizorisko paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta delegācijas ES vēlēšanu novērošanas misijā saistībā ar Ēģiptes prezidenta vēlēšanām vadītāja 2014. gada 29. maija deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2014. gada 23. jūnija paziņojumus par cietumsodiem, kas piespriesti vairākiem žurnālistiem, un apstiprinājumu, ka vairākiem Musulmaņu brālības locekļiem un atbalstītājiem ir piespriesti nāvessodi,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā Ēģiptes Konstitūciju, ko pieņēma referendumā 2014. gada 14. un 15. janvārī, un jo īpaši tās 65., 70., 73., 75. un 155. pantu,

–  ņemot vērā Ēģiptes 2013. gada 24. novembra Likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir neatņemami demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības balsti; tā kā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtisks demokrātijas un atvērtas sabiedrības elements; tā kā 2014. gadā pieņemtajā Ēģiptes konstitūcijā ir paredzētas pamatbrīvības, tostarp vārda un pulcēšanās brīvība;

B.  tā kā Ēģiptē joprojām ir plaši izplatīti pamatbrīvību un cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp vardarbība, kūdīšana, naida kurināšana, vajāšana, iebiedēšana un cenzūra, ko pret politiskajiem oponentiem, miermīlīgiem protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un minoritātēm vērš valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; tā kā kopš 2013. gada jūlija joprojām īpašas bažas raisa biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvība; tā kā organizācija „Freedom House” 2014. gada ziņojumā par brīvību pasaulē Ēģipti novērtē kā nebrīvu valsti;

C.  tā kā Ēģiptes valdība ir atkārtoti ierobežojusi preses, plašsaziņas līdzekļu un digitālo brīvību un dara to aizvien vairāk; tā kā žurnālisti un ziņu izdevumi, sociālie plašsaziņas līdzekļi un internets ir cietuši no uzbrukumiem vai cenzūras; tā kā ir vērojama ārkārtīga Ēģiptes plašsaziņas līdzekļu polarizācija Morsi atbalstītājos un oponentos, un tas pastiprina Ēģiptes sabiedrības šķelšanos; tā kā saskaņā ar organizācijas „Reportieri bez robežām” informāciju ir arestēti vismaz 65 žurnālisti un 17 no viņiem joprojām atrodas apcietinājumā; tā kā kopš 2013. gada jūlija Ēģiptē ir nogalināti vismaz seši žurnālisti;

D.  tā kā 2014. gada 23. jūnijā 20 Ēģiptes un ārvalstu žurnālistiem, tostarp trim Al Jazeera žurnālistiem, proti, austrālietim Peter Greste, ēģiptiešu izcelsmes kanādietim Mohamed Fahmy un ēģiptietim Baher Mohamed — kā arī in absentia Nīderlandes valstspiederīgajai Rena Netjes —, tika piespriesti cietumsodi no 7 līdz 10 gadiem; tā kā viņus apsūdzēja „ziņu falsificēšanā” un piederībā teroristu grupējumam vai tā atbalstīšanā; tā kā žurnālisti tiek ieslodzīti un nodēvēti par noziedzniekiem vai teroristiem tikai par sava darba veikšanu vien; tā kā Rena Netjes tika nepatiesi apsūdzēta par strādāšanu Al Jazeera labā;

E.  tā kā saskaņā ar daudzu liecinieku apgalvoto, tiesas procesā bija vērojami dažādi pārkāpumi un nemākulības piemēri; tā kā šim procesam līdzi sekoja starptautiskie novērotāji, tostarp dažu ES dalībvalstu vēstniecības; tā kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay paziņoja, ka šajā tiesvedībā konstatēti daudzi procesuāli pārkāpumi un tā ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā; tā kā Ēģiptes prezidents Abdul Fattah al-Sisi nesen atzina, ka šiem spriedumiem ir negatīvas sekas, un sacīja, ka vēlētos, lai apsūdzētie pēc apcietināšanas būtu nekavējoties deportēti, nevis nodoti tiesai; tā kā šos spriedumus var pārsūdzēt procesā, kas var ilgt mēnešiem;

F.  tā kā, kopš Ēģiptes armija 2013. gadā sagrāba varu, Ēģiptē ir aizturēti tūkstošiem iedzīvotāju, kas protestē vai pauž savu pārliecību; tā kā pēc prezidenta al-Sisi ievēlēšanas 2014. gada maijā apcietināšana un patvaļīga aizturēšana nav mitējusies; tā kā 2014. gada 11. jūnijā tiesa ievērojamam aktīvistam Alaa Abdul Fattah, kam bija izšķiroša nozīme 2011. gada revolūcijā, un citām personām piesprieda ieslodzījumu uz 15 gadiem, pamatojoties uz apsūdzībām par 2013. gada Likuma Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām (Protestu likuma) pārkāpšanu; tā kā apcietinājumā aizvien atrodas citi ievērojami aktīvisti, tostarp Mohamed Adel, Ahmed Douma, Mahienour El-Massry un Ahmed Maher, kā arī vadošās sieviešu tiesību aizstāves, piemēram, Yara Sallam un Sana Seif; tā kā 2014. gada 28. aprīlī Kairas tiesa, kas izskata steidzamus jautājumus, nolēma aizliegt jaunatnes organizāciju „6. aprīļa kustība”;

G.  tā kā valdības ierēdņi ir atzinuši, ka iestādes kopš 2014. gada janvāra ir aizturējušas vismaz 16 000 personu, tostarp 1000 protestētājus, un ka daudzi no aizturētajiem ir apcietināti tādēļ, ka īstenojuši savas pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvības tiesības, vai arī piedēvētās piederības Musulmaņu brālībai dēļ; tā kā protestu un sadursmju laikā ir arestēti arī simtiem studentu;

H.  tā kā saskaņā ar aplēsēm, drošības spēkiem pārmērīgi un patvaļīgi pielietojot spēku, kopš 2013. gada jūlija dzīvību ir zaudējuši 1400 protestētāji; tā kā pagājušā gada laikā neviens drošības spēku darbinieks nav saukts pie atbildības par šādiem nodarījumiem vai cita veida ļaunprātīgu izturēšanos pret protestētājiem; tā kā tiek plaši uzskatīts, ka 2013. gada decembrī izveidotā faktu vākšanas komiteja līdz šim nav spējusi nodrošināt padziļinātu, uzticamu un objektīvu kopš 2013. gada jūlija notikušo vardarbīgo incidentu izmeklēšanu;

I.  tā kā Ēģiptes Konstitūcijas 65. pants garantē domas un uzskatu brīvību un nosaka, ka ikvienam ir tiesības paust savu viedokli vārdos, rakstveidā, tēlos vai jebkādos citos izpausmes veidos, kā arī publicēt to; tā kā sākotnējā paziņojumā ES vēlēšanu novērošanas misija, kas bija devusies novērot Ēģiptes 2014. gada maija prezidenta vēlēšanas, apgalvoja, ka jaunā konstitūcija paredz daudz dažādu pamattiesību, taču šo tiesību ievērošana neatbilst konstitucionālajiem principiem un ka valstī valda ierobežotas vārda brīvības klimats, kura dēļ daudzi žurnālisti nodarbojas ar pašcenzūru;

J.  tā kā Ēģiptes Konstitūcijas 73. pants paredz, ka pilsoņiem ir tiesības rīkot publiskas sanāksmes, gājienus, demonstrācijas un jebkāda veida miermīlīgas protesta akcijas, ja tiem nav nekādu ieroču, iesniedzot pirms tam likumā paredzēto paziņojumu, ka tiek garantētas tiesības uz miermīlīgu un privātu pulcēšanos, par kuru iepriekš nav jāpaziņo, un ka drošības spēku nedrīkst apmeklēt un uzraudzīt šādu pulcēšanos vai veikt noklausīšanos; tā kā 2013. gada novembrī tikai pieņemts Likums Nr. 107 par tiesībām rīkot publiskus mītiņus, gājienus un miermīlīgas demonstrācijas (Protestu likums), ar kuru tika noteikti ierobežojumi publiskām sanāksmēm un demonstrācijām un piešķirtas drošības spēkiem tiesības izmantot spēka paņēmienus pret protestētājiem, kas ir smags pulcēšanās brīvības pārkāpums;

K.  tā kā pēdējo mēnešu laikā, pamatojoties uz šo likumu, tika izkliedēti miermīlīgi protesti un daudzi protestētāji tika aizturēti un paturēti ieslodzījumā; tā kā 2014. gada 21. jūnijā policija izklīdināja miermīlīgu gājienu Heliopolē, kuras dalībnieki prasīja atcelt Protestu likumu un atbrīvot tos, kuri saskaņā ar to aizturēti, tā kā saistībā ar šo gājienu minētajā datumā tika arestēti vairāk nekā 50 cilvēki; tā kā vairāk nekā 20 no šiem aizturētajiem aizvien vēl ir apcietinājumā un viņiem draud tiesvedība;

L.  tā kā Ēģiptes Konstitūcijas 75. pantā noteikts, ka visiem pilsoņiem ir tiesības uz demokrātiskiem pamatiem veidot nevalstiskas apvienības un fondus; tā kā Ēģiptes pilsoniskās organizācijas nesen paudušas dziļas bažas par nesen izstrādāto NVO likumprojektu, kas varētu ieviest pilnīgu kontroli pār pilsoniskām grupām un pakļaut tās drošības iestādēm un administratīvām struktūrām, kā arī tiesāt cilvēktiesību aizstāvjus;

M.  tā kā 2013. gada septembrī Ēģiptes pagaidu valdības iestādes aizliedz organizācijas Musulmaņu brālība darbību, aizturēja tās līderus, konfiscēja mantu, apklusināja tās plašsaziņas līdzekļus un noteica, ka par dalību šajā organizācijā draud kriminālatbildība; tā kā 2014. gada 21. jūnijā Ēģiptes tiesa apstiprināja, ka masveida tiesas procesā piespriests nāvessods 183 Musulmaņu brālības locekļiem un atbalstītājiem; tā kā šādi sodi ir pēdējie no virknes sodu un tiesas procesu, kuros konstatēts daudz procesuālu pārkāpumu un kas ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem;

N.  tā kā jaunākā tiesu prakse raisa nopietnas bažas par tiesu sistēmas neatkarīgumu un spēju nodrošināt atbildību; tā kā jo īpaši šie piespriestie nāvessodi apdraud Ēģiptes izredzes uz ilgtermiņa stabilitāti;

O.  tā kā Ēģiptes Konstitūcijas 155. pantā noteikts, ka pēc apspriešanās ar Ministru kabinetu Republikas Prezidents var apžēlot notiesātos vai samazināt sodu;

P.  tā kā tiesiskuma, pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošana, kā arī sociālais taisnīgums un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir izšķiroši svarīgi faktori virzībā uz atvērtu, stabilu, demokrātisku, brīvu un plaukstošu Ēģiptes sabiedrību; tā kā neatkarīgām arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme šajā procesā un brīviem plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša loma jebkurā demokrātijā; tā kā Ēģiptes sievietes joprojām ir īpaši neaizsargātā situācijā pašreizējā periodā, kad valstī notiek politiskas un sociālas pārmaiņas;

Q.  tā kā atbilstīgi pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai un jo īpaši pieejai „vairāk tiem, kas vairāk dara” (more for more) ES iesaistes līmenim un apmēram attiecībā uz Ēģipti ir jābūt balstītam uz stimuliem un tādējādi atkarīgam no valsts progresa demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā,

1.  asi nosoda un aicina nekavējoties izbeigt jebkāda veida vardarbību, kūdīšanu, naida kurināšanu, vajāšanu, iebiedēšanu un cenzūru, ko pret politiskajiem oponentiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību pārstāvjiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un minoritātēm vērš Ēģiptes valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; atgādina Ēģiptes valdībai par tās pienākumu garantēt drošību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piederības vai konfesijas un garantēt iespēju šajā valstī izmantot pulcēšanās, biedrošanās, vārda un preses brīvību bez patvaļīgiem ierobežojumiem un cenzūras; aicina Ēģiptes iestādes apņemties iesaistīties dialogā un pārtraukt vardarbību, kā arī izveidot iekļaujošu pārvaldību;

2.  pauž visdziļākās bažas par virkni nesen Ēģiptē pieņemtu tiesas lēmumu, tostarp ilgajiem cietumsodiem, ko 2014. gada 23. jūnijā piesprieda trim Al Jazeera žurnālistiem un 11 citiem apsūdzētajiem, kas tika tiesāti in absentia, kā arī 183 cilvēkiem piespriestajiem nāvessodiem;

3.  pauž satraukumu par to, ka aizvien biežāk tiek apklusināti Ēģiptes plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un pret viņiem tiek vērsti uzbrukumi, kas apdraud viņu iespējas brīvi darboties; nosoda ēģiptiešu un starptautisko žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, tostarp blogeru, vajāšanu, aizturēšanu un sodīšanu tikai par to, ka viņi dara savu darbu; atkārtoti aicina nekavējoties veikt neatkarīgu, nopietnu un objektīvu to gadījumu izmeklēšanu, kuros drošības iestādes un valsts pārvaldes iestādes pielietojušas nesamērīgu spēku un veikušas patvaļīgu aizturēšanu, un saukt pie atbildības vainīgos;

4.  pauž nožēlu, ka pastāv plašsaziņas līdzekļu un tīmekļa cenzūra un ka ir ierobežota dažu blogu un sociālo tīklu pieejamība; nosoda vairāku laikrakstu un citu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu vajāšanu;

5.  aicina Ēģiptes varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus tos, kuri ir apcietināti un notiesāti par to, ka viņi ir miermīlīgi izmantojuši savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, kā arī visus cilvēktiesību aizstāvjus; aicina Ēģiptes tiesu varu nodrošināt, ka visi tiesas procesi valstī atbilst prasībām par brīvu un taisnīgu tiesu, kā arī nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju tiesību ievērošanu; aicina Ēģiptes varas iestādes dot rīkojumu veikt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par visām sūdzībām par sliktu apiešanos un nodrošināt, ka visiem ieslodzītajiem ir pieejama medicīniskā uzmanība, kas viņiem varētu būt vajadzīga;

6.  uzsver, ka vairākās tiesas prāvās ir izmantots Ēģiptes Terorisma novēršanas likums, lai panāktu notiesāšanu; mudina prezidentu nekavējoties rīkoties, tostarp izmantojot savas konstitucionālās tiesības piešķirt apžēlošanu, lai nodrošinātu, ka netiek izpildīts neviens nāvessods un ka Ēģiptē nevienu nevar apcietināt ar spriedumu, kas pasludināts tiesas procesā, kurš neatbilst iepriekš minētajām prasībām; aicina varas iestādes nekavējoties noteikt oficiālu moratoriju nāvessodu izpildei, kas būtu pirmais solis ceļā uz tā atcelšanu;

7.  aicina kompetentās Ēģiptes varas iestādes atcelt vai grozīt Protestu likumu un pārskatīt Sociālās solidaritātes ministrijas iesniegto likumprojektu par NVO, ņemot vērā Ēģiptes Konstitūcijas 65., 73. un 75. pantu, starptautiskās normas un valsts starptautiskos pienākumus, kā arī nodrošināt, ka visi valstī spēkā esošie un turpmākie tiesību akti atbilst konstitūcijai, kā arī minētajām normām un pienākumiem;

8.  atgādina, ka nesen pieņemtā Ēģiptes konstitūcija deva iespēju izveidot valsti, kurā tiek ievērota brīvība un demokrātija un kurā tiesības un tiesiskums ir norma; atgādina Ēģiptes valdībai, ka vārda, preses un digitālā brīvība, kā arī tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās ir demokrātiskas valsts pilsoņu pamattiesības, kā tas atzīts jaunajā Ēģiptes konstitūcijā;

9.  atgādina kompetentajām Ēģiptes varas iestādēm par to valsts un starptautiskajiem juridiskajiem pienākumiem un aicina prezidentu al Sisi un Ēģiptes valdību prioritāti piešķirt cilvēktiesību aizsardzībai un sekmēšanai un nodrošināt saukšanu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem;

10.  mudina kompetentās Ēģiptes varas iestādes mainīt virzienu un veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunās konstitūcijas noteikumi par pamattiesībām un pamatbrīvībām, tostarp vārda un pulcēšanās brīvību, tiek pilnībā īstenoti, tādējādi parādot, ka tās ievēro cilvēktiesības un tiesiskumu, un sākt ar to ieslodzīto nekavējošu un beznosacījumu atbrīvošanu, kuriem piespriests cietumsods viņu pārliecības dēļ;

11.  uzsver, ka demokrātiskā valstī ir būtiski ievērot varas dalījuma principu un ka tiesu varu nedrīkst izmantot kā politiskas vajāšanas un represiju līdzekli, un ierosina reformēt tiesu iestāžu likumu, lai nodrošinātu patiesu varas dalīšanu, jo tas nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu tiesas spriešanu;

12.  mudina Kairā esošo ES delegāciju un ES dalībvalstu vēstniecību pārstāvjus piedalīties politiski sensitīvās tiesas prāvās pret Ēģiptes un ārvalstu žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem;

13.  pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz jauno likumu par seksuālu uzmākšanos, vardarbība pret sievietēm ir pastiprinājusies, īpaši publiskajā telpā, jo protestu laikā notiek desmitiem izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumu; mudina Ēģiptes varas iestādes beigt, pamatojoties uz tā saukto izvirtības likumu, krimināli sodīt lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas (LGBT) par to, ka viņi pauž savu seksuālo orientāciju un izmanto tiesības uz pulcēšanos, un atbrīvot visas LGBT, kuras saskaņā ar minēto likumu ir aizturētas un ieslodzītas; mudina Ēģiptes valdību pieņemt valsts stratēģiskās nostādnes par vardarbības pret sievietēm un LGBT apkarošanu un visu veidu diskriminācijas novēršanu, nodrošinot efektīvu apspriešanos ar sievietēm, LGBT tiesību grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un viņu iesaistīšanos visā procesā;

14.  atkārtoti uzsver, ka preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtisks demokrātijas un atvērtas sabiedrības elements un ka tam ir jābūt vienam no jautājumiem, uz kuriem koncentrējas ES rīcība attiecībā uz Ēģipti kā daļa no plašākas konsekventas ES stratēģijas, kurai būtu jākoncentrējas uz ēģiptiešu tiesību, brīvību un iespēju uzlabošanu, kad ES attīsta attiecības ar Ēģipti;

15.  vēlreiz pauž solidaritāti ar Ēģiptes tautu pašreizējā sarežģītajā pārejas posmā; aicina dalībvalstis izstrādāt vienotu stratēģiju attiecībā uz Ēģipti; vēlreiz mudina Padomi, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi un Komisiju gan Savienības divpusējās attiecībās ar Ēģipti, gan sniedzot finansiālo atbalstu šai valstij, aktīvi strādāt, pamatojoties uz nosacītības principu („vairāk par vairāk”) un ņemot vērā nopietnās ekonomiskās problēmas, ar kurām Ēģipte saskaras; atkārto prasību noteikt skaidrus un kopīgi pieņemtus kritērijus šajā jomā; atkārtoti apstiprina apņemšanos palīdzēt Ēģiptes iedzīvotājiem virzībā uz demokrātijas un ekonomikas reformu;

16.  prasa, lai Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve precīzi norādītu, kādi konkrēti pasākumi ir veikti, reaģējot uz Ārlietu padomes lēmumu pārskatīt ES palīdzību Ēģiptei; pieprasa, konkrētāk, precizēt, kas notiek ar: i) plānoto tieslietu sistēmas reformu programmu, ii) ES budžeta atbalsta programmām, iii) tirdzniecības un iekšējā tirgus nostiprināšanas programmu un iv) Ēģiptes piedalīšanos ES reģionālās programmās, piemēram, programmās „Euromed Police” un „Euromed Justice”;

17.  aicina visā ES noteikt aizliegumu eksportēt uz Ēģipti iejaukšanās un novērošanas tehnoloģijas, kuras varētu izmantot, lai izspiegotu pilsoņus un vērstos pret viņiem ar represijām, un saskaņā ar Vasenāras vienošanos noteikt aizliegumu eksportēt arī drošības aprīkojumu vai militāro atbalstu, ko varētu izmantot, lai apspiestu miermīlīgus protestus;

18.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā censties apvienot ES atbalstu rezolūcijai par stāvokli Ēģiptē, ar kuru cita starpā tiktu sākta starptautiska izmeklēšana par notikušo protestētāju nogalināšanu un pēdējo gadu sūdzībām par drošības spēku veikto spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam un viņa pagaidu valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0100.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.

Juridisks paziņojums