Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2842(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0107/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 18/09/2014 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0026

Pieņemtie teksti
PDF 297kWORD 72k
Ceturtdiena, 2014. gada 18. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES veiktie pasākumi, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu
P8_TA(2014)0026RC-B8-0107/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 18. septembra rezolūcija par ES veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu (2014/2842(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2014. gada 8. augusta paziņojumu par starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā,

–  ņemot vērā PVO 2014. gada 28. augustā publicēto stratēģiju pasākumu īstenošanai, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2014. gada 15. augusta secinājumus par Ebolas vīrusa izraisīto krīzi Rietumāfrikā,

–  ņemot vērā ar Ebolas vīrusu saistītā riska novērtējumu, ko 2014. gada 27. augustā sagatavojis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs,

–  ņemot vērā par veselības jautājumiem atbildīgā ES komisāra Tonio Borg 2014. gada 8. augusta paziņojumu par Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā,

–  ņemot vērā ES attīstības komisāra Andra Piebalga un par humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās atbildīgās ES komisāres Kristalina Georgieva 2014. gada 5. septembra paziņojumu par ES veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2014. gada 15. septembrī rīkoto augsta līmeņa sanāksmi par pasākumu koordinēšanu, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā,

–  ņemot vērā 2014. gada 21. augustā izveidoto Āfrikas Savienības (ĀS) misiju „ĀS palīdzība cīņai pret Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā” (ASEOWA),

–  ņemot vērā ANO 2014. gada 2. septembra īpašo paziņojumu par Ebolas vīrusu, ko sniedza starptautiskās organizācijas „Médecins Sans Frontières” („Ārsti bez robežām”) priekšsēdētāja Dr. Joanne Liu,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko ANO Drošības padomes sanāksmē ir paudis Libērijas aizsardzības ministrs Brownie Samukai, apgalvojot, ka Ebolas vīrusa uzliesmojums apdraud viņa valsts pastāvēšanu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 18. septembra sanāksmi, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta Ebolas vīrusa izraisītajai krīzei,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Ebolas vīrusslimība (EVD), kas iepriekš bija pazīstama kā Ebolas vīrusa hemorāģiskais drudzis, ir smaga, parasti nāvējoša cilvēku slimība;

B.  tā kā kopš 2014. gada 22. marta, kad Ebolas vīrusa uzliesmojums tika oficiāli pasludināts Gvinejā, tas ir sasniedzis vēl 4 valstis (Libēriju, Nigēriju, Sjerraleoni un Senegālu), skāris gandrīz 4000 un atņēmis dzīvību vairāk nekā 2000 cilvēku, un jāpatur prātā, ka ir arī nereģistrēti Ebolas vīrusa izraisīti inficēšanās un nāves gadījumi;

C.  tā kā epidēmija strauji pieņemas spēkā un izplatās Rietumāfrikas reģionā, lai gan atsevišķs vīrusa uzliesmojums ir konstatēts arī Kongo Demokrātiskajā Republikā;

D.  tā kā PVO atzīst, ka pārāk zemu ir novērtēts vīrusa uzliesmojuma mērogs, un lēš, ka nākamo 3 mēnešu laikā slimnieku skaits varētu pārsniegt 20 000;

E.  tā kā PVO ir paziņojusi — gan inficēto un mirušo skaita, gan ģeogrāfiskās izplatības ziņā šis ir lielākais vīrusa uzliesmojums, un tā ir pasludinājusi šo krīzi par starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, tādēļ ir jāreaģē, veicot saskaņotus pasākumus starptautiskā līmenī;

F.  tā kā Ebolas vīrusa skartajā teritorijā ir 4,5 miljoni bērnu, kas jaunāki par 5 gadiem, un ar vīrusu ir inficēts nesamērīgi vairāk sieviešu (75 % no inficēto skaita), jo tieši viņas nodrošina aprūpi;

G.  tā kā PVO stratēģijā ir uzskaitīti vairāki ļoti konkrēti un neatliekami pasākumi, kas sešu līdz deviņu mēnešu laikā ļautu apturēt nemitīgo Ebolas vīrusa izplatīšanos pasaulē, sniedzot arī iespēju strauji risināt ar iespējamu turpmāku slimības izplatīšanos saistītās problēmas un atzīstot, ka vienlaikus ir jānovērš arī problēmas saistībā ar plašāku sociālekonomisko ietekmi, ko radījis vīrusa uzliesmojums;

H.  tā kā NVO, kas visaktīvāk darbojas attiecīgajās valstīs (piemēram, organizācija „Médecins Sans Frontières” un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija) kritizē starptautiskos centienus, ko uzskata par bīstami neatbilstošiem, jo iespējas uz vietas ir ierobežotas un līdz ar to kritiski trūkumi ir visās reaģēšanas jomās — medicīniskās aprūpes, veselības aprūpes darbinieku apmācības, infekcijas kontroles, kontaktpersonu izsekošanas, epidemioloģiskās uzraudzības, brīdināšanas un konsultēšanas sistēmu, kopienu izglītošanas un mobilizēšanas jomās;

I.  tā kā Eiropas Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāts (DG DEVCO) un Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO) ir apņēmušies no humānās un attīstības palīdzības resursiem piešķirt vairāk nekā EUR 147 miljonus, lai apturētu vīrusa izplatību, nodrošinātu inficētajiem cilvēkiem ārstēšanu un pirmās nepieciešamības preces un lai nosūtītu humānās palīdzības ekspertus;

J.  tā kā tikai EUR 11,9 miljonus no solītajiem EUR 147 miljoniem ir paredzēts piešķirt tieši steidzamāko humanitāro vajadzību apmierināšanai;

K.  tā kā visas partneru organizācijas, kas darbojas vīrusa uzliesmojuma skartajās valstīs, ir uzsvērušas, ka pacientu izolēšanai un ārstēšanai steidzami ir vajadzīgs ne vien finansējums, bet arī resursi, kas nodrošina rīcībspēju, tostarp kvalificēti cilvēkresursi un loģistikas materiāli;

L.  tā kā Komisija uzrauga situāciju ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra (ERCC) palīdzību, ko vajadzētu izmantot kā ES palīdzības koordinēšanas platformu;

M.  tā kā uz šo reģionu ir norīkoti ES humānās palīdzības eksperti, kas uzrauga situāciju un sadarbojas ar partneru organizācijām un vietējām iestādēm;

N.  tā kā ES dalībvalstīm ir vajadzīgā rīcībspēja, lai mobilizētu ātrās reaģēšanas grupas, kas nodrošinātu agrīnu diagnosticēšanu, izolāciju (pacientus ar aizdomīgiem simptomiem nošķirot no tiem, kuriem slimība jau ir diagnosticēta), kontaktpersonu uzraudzību un vīrusa izplatības ķēžu izsekošanu, kā arī attiecīgu apbedīšanas, izglītošanas un vietējā atbalsta pasākumu īstenošanu;

O.  tā kā vīrusa skartās valstis jau cieš no pārtikas un tīra ūdens trūkuma un ekonomiskā sabrukuma, ko izraisījusi tirdzniecības, komerciālo lidojumu un ražas novākšanas darbu pārtraukšana pēc tam, kad sākās epidēmijas uzliesmojums, un tā rezultātā ir sākušies sociālie nemieri, bēgšana, haoss, ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un vīruss turpina izplatīties;

P.  tā kā vīrusa uzliesmojums ir skaidri parādījis, ka attiecīgo valstu veselības aprūpes sistēmas ir ļoti vājas un ka ir steidzami jāsniedz atbalsts, lai tās stiprinātu,

1.  pauž nožēlu par to, ka Ebolas vīrusa uzliesmojums izpostītajā reģionā ir prasījis cilvēku upurus, un pauž līdzjūtību vīrusa skarto valstu valdībām un iedzīvotājiem;

2.  uzskata, ka sava daļa atbildības ir jāuzņemas arī Āfrikas valstīm, tomēr starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas efektīvāk, jo Ebolas vīrusa uzliesmojums apdraud visas pasaules drošību un nav tikai Rietumāfrikas, bet gan globāla mēroga problēma;

3.  aicina Komisiju strādāt intensīvāk un pasākumus saskaņot ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai likvidētu šo Ebolas vīrusa uzliesmojumu; aicina ANO Drošības padomi sadarbībā ar vīrusa skartajām valstīm apsvērt iespēju izmantot militāros un civilās aizsardzības līdzekļus, ja tas notiek ANO ģenerālsekretāra vadībā un ja saskaņotu rīcību nodrošina ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs;

4.  atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Eiropas Komisija, reaģējot uz krīzi, pastāvīgi palielina savas finansiālās saistības humānās un attīstības palīdzības veidā, un īpaši atzinīgi vērtē Komisijas sniegto atbalstu Āfrikas Savienības ASEOWA misijai;

5.  pauž atzinību partneru organizācijām par darbu, ko tās, lai arī ar grūtībām, ir veikušas attiecīgajās valstīs, un visnotaļ atzinīgi vērtē šo organizāciju nozīmīgo ieguldījumu, palīdzot ierobežot vīrusa uzliesmojumu;

6.  atgādina dalībvalstīm, ka finansiālo atbalstu vīrusa skartajām valstīm nevajadzētu sniegt uz ilgtermiņa attīstības palīdzības rēķina — atbalstam šo palīdzību drīzāk vajadzētu papildināt;

7.  pauž nožēlu par to, ka starptautiskā sabiedrība neizprot, cik šī krīze ir smaga, un kavējas ar atbilstošas saskaņotas stratēģijas noteikšanu;

8.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko dalībvalstis paudušas Eiropas Komisijas 2014. gada 15. septembrī rīkotajā augsta līmeņa sanāksmē, un mudina Padomi un Eiropas Savienību sasaukt ministru sanāksmi, kas izstrādātu ārkārtas rīcības plānu attiecībā uz to, kā mobilizēt medicīnisko palīdzību, Komisijas vadībā vienojoties par humāno palīdzību, ko sniegs ES dalībvalstis, un nodrošinot šīs palīdzības sniegšanu;

9.  aicina Komisiju izvērtēt katras valsts vajadzības un sagatavot tām katrai savu plānu, lai noteiktu pieprasījumu pēc veselības aprūpes personāla, pārvietojamām laboratorijām, laboratorijas iekārtām, aizsargtērpiem un ārstēšanas centriem ar izolatoru telpām un lai to visu saskaņoti nodrošinātu;

10.  aicina dalībvalstis koordinēt lidojumus un izveidot īpašus gaisa tiltus, lai uz vīrusa skartajām valstīm un reģionu pārvietotu medicīnisko personālu un aprīkojumu un, ja nepieciešams, nodrošinātu medicīnisko evakuāciju;

11.  uzsver, ka ir jāveicina zinātniskā sadarbība un tehnoloģiskais atbalsts jomās, kuras skāris šis vīrusa uzliesmojums, un tas jādara, lai izveidotu klīnisku, epidemioloģisku un diagnostisku infrastruktūru (tostarp ilgtspējīgu infrastruktūru un uzraudzību) un mērķtiecīgi pievērstos vietējā personāla iesaistīšanai (tostarp apmācībai);

12.  aicina Komisiju ar ERCC atbalstu uzturēt ciešu kontaktu ar ESPKC, PVO un dalībvalstīm Veselības drošības komitejas struktūrā;

13.  aicina Komisiju izveidot kontroles sistēmas, kuras nodrošinātu, ka visi līdzekļi, kas piešķirti Ebolas vīrusa uzliesmojuma apturēšanai, vīrusa skartajās valstīs patiešām tiek izmantoti cīņai pret epidēmiju, nevis citiem mērķiem;

14.  uzskata, ka prioritāro darbību pamatā ir jābūt PVO stratēģijai, kas īstenojama, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu, jo īpaši diferencētai rīcībai valstīs ar plašu vīrusa izplatību, valstīs, kur konstatēti tikai pirmie saslimšanas gadījumi, un kaimiņvalstīs, kurās sagatavotības līmenim ir jābūt ļoti augstam;

15.  atzinīgi vērtē diskusiju par to, kā ANO miera uzturēšanas spēki, saņemot atbilstošu apmācību, varētu vēl efektīvāk atbalstīt cīņu pret Ebolas vīrusu reģionā;

16.  aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Āfrikas Savienību un mudināt to izstrādāt holistisku rīcības plānu, jo situācija attiecīgajās valstīs strauji pasliktinās un ietekmē gan ekonomiku, gan sabiedrisko kārtību, un Ebolas vīrusa izraisītā krīze ir kļuvusi par sarežģītu politisku, drošības, ekonomisku un sociālu problēmu kopumu, kas šo reģionu ietekmēs vēl ilgi pēc tam, kad pašreizējā ārkārtas situācija medicīnas jomā būs novērsta;

17.  uzsver, ka pašreizējo krīzi veselības aprūpes sistēmas pašu spēkiem nevar atrisināt, jo ir vajadzīga saskaņota rīcība, kas aptver dažādus sektorus (veselības aprūpe, izglītība un apmācība, sanitārija, pārtikas palīdzība), lai novērstu smagos trūkumus visos pamatpakalpojumos;

18.  uzskata, ka vietējam medicīniskajam personālam ir jāiesaistās inficēto cilvēku ārstēšanā, un tam vajadzētu pildīt starpnieka pienākumu, nodrošinot vietējo iedzīvotāju un starptautiskā medicīniskā personāla saziņu;

19.  prasa īstenot izglītojošus un informatīvus pasākumus, lai palielinātu informētību par simptomiem un profilakses pasākumiem, tā veicinot iedzīvotāju uzticēšanos un līdzdalību Ebolas vīrusa apkarošanas pasākumos, jo informācijai un komunikācijai ir svarīga nozīme cīņā pret Ebolas vīrusa uzliesmojumu;

20.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut, lai Ebolas vīrusa apkarošanas rezultāts būtu vīrusu pārslimojušo cilvēku stigmatizācija kopienas vai valsts līmenī;

21.  aicina dalībvalstis īstenot skrupulozu infekcijas kontroli un sadarbībā ar ESPKC sniegt sabiedrībai izsmeļošāku informāciju par riskiem;

22.  aicina dalībvalstis un Komisiju saskaņot un veicināt gan medicīniskos pētījumus, gan efektīvu zāļu un Ebolas vīrusa vakcīnu ražošanu, turklāt ātrāk veikt esošo eksperimentālo zāļu klīniskās pārbaudes;

23.  turklāt pieprasa precīzi nošķirt Ebolas vīrusa vakcīnas testus no ārstēšanas, ko nodrošina ar Ebolas vīrusu inficētajiem cilvēkiem; pieprasa Ebolas vīrusa vakcīnas klīniskās pārbaudes veikt, ievērojot attiecīgos spēkā esošos PVO noteikumus;

24.  prasa, lai Attīstības komiteja sniegtu sīki izstrādātus ieteikumus, kā mazināt epidēmijas ilgtermiņa sekas un stiprināt veselības aprūpes sistēmas vīrusa skartajās valstīs, tā nepieļaujot līdzīgus uzliesmojumus;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības valstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Pasaules Veselības organizācijai.

Juridisks paziņojums