Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2040(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0014/2014

Iesniegtie teksti :

A8-0014/2014

Debates :

PV 21/10/2014 - 16
CRE 21/10/2014 - 16

Balsojumi :

PV 22/10/2014 - 4.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0036

Pieņemtie teksti
PDF 610kWORD 175k
Trešdiena, 2014. gada 22. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējais budžets – visas iedaļas
P8_TA(2014)0036A8-0014/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (12608/2014 – C8-0144/2014 – 2014/2040(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (DFS regula)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par 2015. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija(5),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 24. jūnijā (COM(2014)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 2. septembrī un iesniedza Parlamentam 2014. gada 12. septembrī (12608/2014 – C8-0144/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2015, ko Komisija iesniedza 2014. gada 15. oktobrī,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 15. septembra apspriedes un ģenerālsekretāra 2014. gada 17. septembra pārskatīto dienesta vēstuli par Parlamenta 2015. gada budžeta projekta lasījumu Parlamentā,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa normatīvo rezolūciju par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas 2014. gada 5. februāra sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0014/2014),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  atgādina, ka iepriekš minētajā 2014. gada 13. marta rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka ir jāpalielina stratēģiskie ieguldījumi pasākumos ar Eiropas pievienoto vērtību, lai palīdzētu Eiropas ekonomiku ievirzīt atpakaļ pareizajās sliedēs, nodrošinot konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jauniešu nodarbinātību, un vienlaikus palielinot ekonomisko un sociālo kohēziju;

2.  uzsver, ka valstu un valdību vadītāji 2014. gada jūnijā vēlreiz vienojās (un atkārtoti to apstiprināja Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2014. gada augustā) par to, ka ir jāinvestē un jāgatavo dalībvalstu ekonomikas nākotnei, risinot jau sen pastāvošas vajadzības pēc ieguldījumiem transporta, enerģētikas un telekomunikāciju Savienības nozīmes infrastruktūrā (tostarp digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā līdz 2015. gadam), kā arī energoefektivitātē, inovācijā un pētniecībā un prasmēs; atgādina Eiropas Savienības budžeta neapstrīdamo lomu šo politisko mērķu sasniegšanā;

3.  vēlreiz atgādina, ka Savienības budžetu nevajadzētu uztvert un vērtēt vienkārši kā finanšu posteni, kas kā slogs pievienots dalībvalsts budžetam, bet, gluži pretēji, tas jāuztver kā iespēja ātrāk īstenot tās iniciatīvas un ieguldījumus, kas atbilst visas Savienības interesēm un nodrošina tai pievienoto vērtību un kas lielākoties pieņemti, kopīgi lemjot Parlamentam un Padomei;

4.  atkārtoti norāda, ka Savienības budžets papildina dalībvalstu budžetus un rada stimulus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, un uzsver, ka, ņemot vērā tā būtību un ierobežoto lielumu, to nevajag kontrolēt un patvaļīgi samazināt, bet tieši otrādi – konkrētās jomās tas ir jāpalielina;

5.  norāda, ka Komisijas ierosinātā 2015. gada budžeta projekta kopējais apmērs, ieskaitot īpašos instrumentus, ir EUR 145 599,3 miljoni saistību apropriācijās (SA) un EUR 142 137,3 miljoni maksājumu apropriācijās (MA); uzsver, ka kopējais maksājumu apropriāciju apjoms budžeta projektā ir tikai nedaudz, proti, par 1,4 % lielāks nekā 2014. gada budžetā (ņemot vērā budžeta grozījumu Nr. 1 un budžeta grozījumu Nr. 2–4/2014 projektus) un ka tas joprojām ir par EUR 2 miljardiem mazāks par 2013. gada budžeta izpildi; norāda, ka Komisija budžeta projektā kopējo rezervi saistību apropriācijās ierosināja atstāt EUR 1 478,9 miljonu apmērā, nesasniedzot maksimālos apjomus;

6.  uzsver decentralizēto aģentūru nozīmi, jo tās ir izšķiroši svarīgas Savienības politikas pasākumu un programmu īstenošanai; uzsver, ka ir jānodrošina tām atbilstoši finanšu līdzekļi un personāls, lai tās varētu pienācīgi pildīt likumdevējinstitūcijas uzticētos uzdevumus;

Padomes nostāja

7.  pauž nožēlu par to, ka Padome savā lasījumā saistību apropriācijas samazināja par EUR 522 miljoniem un maksājumu apropriācijas – par EUR 2,1 miljardu, tādējādi Savienības 2015. gada budžetu nosakot EUR 145 077,4 miljonu apmērā saistībās un EUR 139 996,9 miljonu apmērā maksājumos; norāda, ka maksājumu samazinājums par EUR 2,1 miljardu nozīmētu -0,18 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu (ierēķinot budžeta grozījumu Nr. 1/2014 un budžeta grozījumu Nr. 2-4/2014 projektus); pauž īpašas bažas par tiem lielajiem maksājumu apropriāciju samazinājumiem, kuri attiecas uz konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai paredzētajiem līdzekļiem 1.a izdevumu kategorijā un kuri klaji pārkāpj Padomes apņemšanos pārvarēt krīzi un dot jaunu sparu ekonomikas izaugsmi;

8.  pauž neapmierinātību ar 2015. gada budžeta lasījumu Padomē, kurā nav ņemts vērā Savienības politikas pasākumu daudzgadu raksturs un kurš nevis risinātu problēmas, bet gan vēl vairāk saasinātu maksājumu trūkumu un vēl vairāk palēninātu Savienības programmu īstenošanu;

9.  vēlreiz uzsver, ka Padome, nosakot maksājumu apmēru atbilstoši inflācijas līmenim, pilnīgi neņem vērā Savienības politikas pasākumu daudzgadu raksturu un norisi un līdz ar to DFS zaudē jēgu; šajā sakarībā norāda, ka aizvien lielākā atšķirība starp maksājumu un saistību apropriācijām saasina neizpildīto saistību apmēra radītās problēmas; uzsver, ka šāda pieeja negatīvi ietekmē Savienības tēlu tās iedzīvotāju acīs; visvairāk atkārtoti uzsver to, ka Savienībai būtu jāpalielina ieguldījumi, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi;

10.  pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem patvaļīgajiem samazinājumiem attiecībā uz administratīvajām un atbalsta pozīcijām svarīgāko Savienības programmu finansēšanai, jo tie varētu negatīvi ietekmēt jaunu programmu veiksmīgu uzsākšanu, ņemot vērā, ka nepietiekamas administratīvās spējas rada nopietnu risku, ka ES politikas pasākumu īstenošana var aizkavēties;

11.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome izmanto dubultus standartus attiecībā uz Savienības budžetu, jo, no vienas puses, tā prasa palielināt Savienības finansējumu jomās, kuras var radīt ilgtspējīgu izaugsmi, un, no otras puses, tā ierosina ievērojamus samazinājumus tādās svarīgās jomās kā pētniecība, inovācija, kosmoss, infrastruktūras, MVU un enerģētika;

12.  atzinīgi vērtē 13 dalībvalstu pausto viedokli, proti, pārliecību par to, ka Padomes apstiprinātais maksājumu apropriāciju apmērs var būt nepietiekams un var radīt lielu spiedienu uz Savienības juridisko saistību savlaicīgu izpildi un jau uzņemto saistību ievērošanu; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 323. pantu „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”;

13.  uzskata, ka Padome ir lielā mērā politiski atbildīga par ļoti saspringto situāciju maksājumu ziņā, jo gadu no gada tā nav spējusi nodrošināt kvalificētu vairākumu savās rindās, lai apstiprinātu tādu maksājumu apmēru, kas ļautu Savienībai segt neapšaubāmas maksājumu vajadzības; pauž nosodījumu par to, ka tādēļ Savienības budžetā ir pakāpeniski radies strukturāls deficīts, kas ir pretrunā Līguma noteikumiem un apdraud Komisijas spēju pildīt savas juridiskās saistības;

14.  vienlaikus norāda, ka pašreizējā Savienības budžeta struktūra, kurā maksājumu apropriācijas ir saistītas ar dalībvalstu iemaksām, var veicināt nepareizas izvēles no dalībvalstu puses, īpaši laikā, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta sabalansēta valsts budžeta nozīmībai; tomēr uzsver, ka šāds maksājumu apmērs tieši izriet no attiecīga saistību apmēra, kuras Padome ir oficiāli apstiprinājusi ar vajadzīgo kvalificēto vairākumu ikgadējās budžeta procedūras laikā;

15.  pauž nožēlu par dziļi iesakņojušos konfliktu starp Padomi no vienas puses un Parlamentu un Komisiju – no otras puses; prasa rast veidu, kā šo spriegumu pārvērst produktīvākā viedokļu apmaiņā; cer, ka atvērtība jaunām pieejām un priekšlikumiem galu galā novedīs pie strukturālām izmaiņām, kas ļaus panākt vienošanos par sabalansētu budžetu, kurā ņemtas vērā gan Parlamenta, gan Padomes vēlmes un bažas;

Lasījums Parlamentā

16.  uzsver – papildus tam, ka tiek īstenota sarunās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam panāktā politiskā vienošanās par apropriāciju priekšlaicīgu piešķiršanu konkrētiem politikas mērķiem, Komisija nav ierosinājusi nekādus citus pasākumus, lai īstenotu ne tikai Parlamenta izvirzītās, bet arī valstu un valdību vadītāju Eiropadomē apstiprinātās prioritātes; tādēļ nolemj palielināt finanšu resursus, kas paredzēti Savienības politiskajiem mērķiem un stratēģiskajām prioritātēm vairākās jomās;

17.  nolemj koncentrēt palielinājumus, piešķirot tos programmām, kuras ir izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai paredzētās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā, proti, „Apvārsnis 2020”, COSME, ERASMUS +, digitalizācijas programmai, Progress un sociālajai programmai (tostarp EURES un mikrofinansēšanas instrumentam), jo šīs programmas ir paraugs tam, kā Savienība veicina inovatīvu un plaukstošu ekonomiku visā kontinentā; palielina finansējumu arī programmām, kuras ir nepieciešamas Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanai, piemēram, kaimiņattiecību politikai un attīstības un humānajai palīdzībai; prasa palielināt finansējumu arī cīņai pret nevienlīdzību paredzētajām svarīgajām programmām un politikas pasākumiem, piemēram, Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) un „Eiropa pilsoņiem”, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšanai;

18.  apropriāciju kopējo līmeni 2015. gadam nosaka EUR 146 380,9 miljonu un EUR 146 416,5 miljonu apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijās;

Pastāvīga maksājumu trūkuma problēmas novēršana

19.  atbalsta Komisijas priekšlikumu pilnībā izmantot resursus, ko nodrošina 2015. gada maksājumu maksimālais apjoms, tādējādi neatstājot nekādu rezervi 2015. gada maksimālajam apjoma ietvaros; atjauno visus Padomes veiktos maksājumu samazinājumus, ņemot vērā pašreizējo un prognozējamo īstenošanas norisi;

20.  tomēr uzsver, ka pat ar maksājumu izmantošanu 2015. gadam noteiktajā maksimālajā apmērā nepietiek, lai pienācīgi risinātu Savienības pastāvīgās maksājumu problēmas, kuras turpinās kopš 2010. gada budžeta; īpaši norāda uz milzīgo neveikto maksājumu apmēru pēdējos gados, kā rezultātā 2013. gada beigās kohēzijas politikas jomā vien neveikto maksājumu apmērs bija nepieredzēti augsts – EUR 23,4 miljardi, un pauž bažas, ka tas varētu būt līdzīga lieluma 2014. gada beigās; tādēļ uzsver, ka vairs ilgāk nekavējoties ir efektīvi jārisina pastāvīgā maksājumu trūkuma problēma; līdz ar to nolemj par EUR 4 miljardiem palielināt Komisijas ierosināto maksājumu apmēru vairākās budžeta pozīcijās, tostarp galvenajās Savienības 2007.–2013. gada struktūrfondu un pētniecības programmu pabeigšanas pozīcijās, kurās stāvoklis maksājumu ziņā ir ļoti kritisks;

21.  attiecīgi aicina Komisiju būt gatavai iesniegt atbilstīgus priekšlikumus DFS regulā iekļauto elastīguma instrumentu izmantošanai; atkārtoti apliecina nodomu nepiekrist nekādai ierobežojošai to noteikumu interpretācijai, kuri attiecas uz DFS regulā un 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā minētajiem elastības un īpašajiem instrumentiem un par kuriem sarunās veiksmīgi vienojās Parlaments;

22.  vēlreiz uzstāj, ka visas maksājumu apropriācijas, kuras iegūtas, izmantojot īpašos instrumentus, ir jāiekļauj budžetā papildus DFS noteiktajam maksājumu maksimālajam apjomam;

23.  atgādina spilgto piemēru maksājumu apropriāciju dramatiskam trūkumam, kurš tika pieredzēts 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī humānās palīdzības jomā un kuru varēja novērst vienīgi ar īstermiņa un pagaidu risinājumu palīdzību, proti, veicot pārvietojumus apstiprinātā budžeta ietvaros; pauž nopietnas bažas, ka šādas situācijas var gadīties arī citās politikas jomās, piemēram, pētniecības/attīstības un inovācijas jomā;

24.  uzsver – lai precīzi noteiktu 2015. gada vajadzības, kuru izcelsme meklējama iepriekšējos gados, sarunas par papildu maksājumu nepieciešamību 2014. gadā būtu jābeidz līdz samierināšanas procedūras sākšanai attiecībā uz 2015. gada budžetu; atkārtoti norāda, ka budžeta grozījumu Nr. 2, 3 un 4/2014 projekti būtu jāuzskata par paketi un ka Padome nevar cerēt uz negaidītiem ieņēmumiem, ko radītu pārpalikumu un soda naudu iekļaušana budžetā, nesniedzot risinājumu saistībā ar papildu maksājumu vajadzībām, kas izklāstītas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā; atgādina –– budžeta grozījumu Nr. 2, 3 un 4/2014 projekti, kopā ņemti un bez grozījumiem, kopumā maina budžetu tikai par EUR 106 miljoniem papildu NKI iemaksās, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības spēkā esošo juridisko saistību izpildei;

25.  uzsver, ka apropriāciju, īpaši maksājumu, apmērs, par ko savā lasījumā nobalsojis Parlaments, ir balstīts uz pieņēmumu, ka visi ar 2014. gada budžetu saistītie grozījumi tiek pieņemti pilnībā;

26.  uzsver – lai nodrošinātu pienācīgus resursus Savienības plašajiem ieguldījumu plāniem (kas pieminēti 2014. gada jūnija Eiropadomē un izcelti kā nozīmīga prioritāte ievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politikas pamatnostādnēs(8)) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas turpināšanu, jo īpaši Eiropas „Garantijas jauniešiem” uzsākšanu no 2016. gada budžeta, kā arī lai risinātu maksājumu apropriāciju pastāvīgo trūkumu, DFS pārskatīšana, ko plānots veikt pēc vēlēšanām un ko paredz DFS regulas 2. pants, jaunajai Komisijai būtu jāuzsāk pēc iespējas drīzāk;

1.a izdevumu kategorija

27.  norāda, ka lielākā daļa Padomes veikto samazinājumu attiecas uz 1.a izdevumu kategoriju gan saistību apropriāciju ziņā (par EUR 323,5 miljoniem mazāk nekā budžeta projektā), gan maksājumu apropriāciju ziņā (par EUR 1335 miljoniem mazāk), lai gan Eiropadome 2014. gada jūnijā kārtējo reizi politiskās programmas augšgalā izvirzīja izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu; uzsver, ka vairāki no šiem samazinājumiem ir pretrunā ar vienošanos par DFS 2014.–2020. gadam, jo tie ievērojami samazina summas, kas paredzētas programmai „Apvārsnis 2020” (par EUR 190 miljoniem mazāk saistību apropriāciju nekā budžeta projektā), kurai ievērojams finansējums – EUR 200 miljoni – tika pārcelts uz agrāku laiku, proti, 2014. gadu, un ITER programmai paredzētās summas (par EUR 11,2 miljoniem mazāk), lai gan šai programmai finansējums 2015. gadā būtu jāpiešķir lielākā apmērā, lai kompensētu 2014. gadā veikto līdzekļu pārcelšanu uz vēlāku laiku;

28.  uzskata, ka lielākas energoapgādes drošības nolūkā ir būtiski veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, ņemot vērā arī atkarību no Krievijas piegādātās enerģijas, īpaši dalībvalstīs, kas ir visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes; prasa saskaņot programmā „Apvārsnis 2020” enerģētikai paredzēto līdzekļu izmantošanas mērķus ar likumdošanas procesā uzņemtajām saistībām;

29.  apstrīd samazinājumus, kurus Padome piemērojusi Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta programmai (par EUR 34,4 miljoniem mazāk), turklāt situācijā, kad budžeta projektā jau ir ņemts vērā tas, ka daļu šai programmai paredzēto līdzekļu 2015. gadā pārceļ uz vēlāku laiku saskaņā ar vienošanos par DFS; pauž bažas par risku, ka šī stratēģiskā programma – kas ir izšķiroši svarīga turpmāko ieguldījumu veikšanai telekomunikāciju, transporta un enerģētikas infrastruktūrā, kuri var vēl vairāk veicināt darbvietu veidošanu Eiropā, – varētu sākties neefektīvi;

30.  tādēļ nolemj kopumā atjaunot 2015. gada budžeta projekta apmēru visās Padomes samazinātajās pozīcijās gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; turklāt arī palielina atsevišķas budžeta pozīcijas tajās programmās, kuras atbilst Parlamenta prioritātēm 1.a izdevumu kategorijā („Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus+, digitalizācijas programma, sociālā programma), pilnībā izmantojot rezervi (kopējais palielinājums par aptuveni EUR 200 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu);

31.  turklāt uzskata par nepieciešamu salīdzinājumā ar budžeta projektu palielināt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas sadaļas pozīcijas par kopumā EUR 34 miljoniem, lai daļēji kompensētu šai programmai paredzēto līdzekļu pārcelšanu uz vēlāku laiku otro gadu pēc kārtas, ņemot vērā vienošanos par DFS; par prioritāti uzskata arī digitalizācijas programmai un platjoslas tīkliem paredzēto ieguldījumu palielināšanu un tādēļ piešķir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta telekomunikācijas tīklu sadaļai par EUR 12 miljoniem vairāk nekā budžeta projektā;

32.  uzskata, ka finanšu atbalsta palielināšana MVU ir būtiska, lai Savienības ekonomika ar izaugsmes palīdzību varētu atjaunoties un pārvarēt krīzi, tādējādi veicinot cīņu pret bezdarbu; uzskata, ka bieži tiek uzsvērta MVU loma Savienības konkurētspējas nodrošināšanā, bet tās atbalstam ir nepietiekams finansējums; tādēļ nolemj salīdzinājumā ar budžeta projektu par EUR 26,5 miljoniem palielināt saistību apropriācijas MVU un uzņēmējdarbībai; prasa Komisijai nodrošināt īstenu augšupēju pieeju šo līdzekļu izmantošanā; turklāt aicina Komisiju atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu Zaļās rīcības plānā MVU paredzētajiem pasākumiem;

33.  palielina budžeta projektā iekļautās saistību apropriācijas trijām uzraudzības iestādēm (EBI, EAAPI un EVTI) par kopumā EUR 6,1 miljonu;

34.  pauž bažas par aizvien lielāko to gadījumu skaitu, kad maksājumu trūkums 1.a izdevumu kategorijā kļūst acīmredzams, īpaši saistībā ar programmu „Apvārsnis 2020”, kur priekšfinansējums ir samazināts un ievērojams skaits projektu ir bloķēti, un programmai Erasmus+ draud maksājumu pārtraukšana; pauž satraukumu par daudzajām programmām, kurās visi 2014. gadam pieejamie līdzekļi ir izmantoti vairākus mēnešus pirms rēķinu iesniegšanas termiņa beigām;

35.  atzinīgi vērtē pirmos soļus ceļā uz Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) reformu, bet uzsver, ka ir pilnībā jāīsteno P. Maystadt ieteikumi, tostarp prasība šai grupai strādāt tikai ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un pakāpeniski pārtraukt darbu ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un ar nodokļiem saistītiem jautājumiem;

36.  uzsver MVU radītās inovācijas nozīmi Savienības ekonomikas atlabšanas paātrināšanā; sagaida, ka Komisija pildīs savas juridiskās un budžeta saistības attiecībā uz MVU instrumentu programmā „Apvārsnis 2020”, un aicina Padomi to darīt iespējamu, piešķirot pienācīgu budžetu; prasa Komisijai no 2016. gada izveidot atsevišķu budžeta pozīciju MVU instrumentam, lai panāktu skaidrāku budžeta pārraudzību un kontroli un nodrošinātu īstenu augšupēju pieeju šā instrumenta īstenošanā;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 2. jūlijā publicēto aprites ekonomikas paketi(9); prasa šajā paketē paredzēto darbību īstenošanai piešķirt atbilstīgus līdzekļus;

1.bizdevumu kategorija

38.  pauž dziļas bažas par to, ka Padome, lai gan ir saglabājusi saistību apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā (EUR 49 227 miljoni), ir samazinājusi maksājumu apropriācijas par EUR 220 miljoniem, tās nosakot EUR 51 382 miljonu apmērā;

39.  uzsver, ka uz 1.b izdevumu kategoriju attiecas lielākā daļa pašreiz nesamaksāto saistību un tas kavē to resursu atmaksāšanu, kurus saņēmējas dalībvalstis un reģioni jau ir iztērējuši; uzsver, ka šāda prakse ir nopietni ietekmējusi krīzes visvairāk skartās dalībvalstis un reģionus; pauž nožēlu par to, ka Padome, šķiet, pilnībā ignorē šo problēmu; uzsver, ka laikā, kad vairākums dalībvalstu saskaras ar problēmām, meklējot finansējuma avotus projektiem, kuri varētu palīdzēt darbvietu veidošanā, Savienības reģionālā politika ir būtisks instruments līdzekļu trūkuma novēršanai; norāda, ka tādi instrumenti kā ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir īpaši svarīgi krīzes laikā un ka maksājumu samazināšanās vienmēr pirmos skar neaizsargātākos dalībniekus, piemēram, dalībvalstis ar budžeta ierobežojumiem, vietējās un reģionālās iestādes, tālākos reģionus, MVU, NVO un sociālos partnerus;

40.  nolemj atjaunot budžeta projektā maksājumiem paredzētās summas budžeta pozīcijās, kuras attiecas uz jaunām programmām un kuras Padome samazinājusi, kā arī palielināt budžeta projektā maksājumiem paredzētās summas vairākās pozīcijās, īpaši tajās, kas saistītas ar DFS 2007.–2013. gadam programmu pabeigšanu; norāda, ka 2015. gads būs jau otrais gads kopš Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu jaunā posma īstenošanas sākšanas; uzsver, ka ir vajadzīgas pietiekamas saistību un maksājumu apropriācijas, lai nodrošinātu, ka programmas sasniedz paredzēto labuma guvēju skaitu, un tādējādi tiek panākta paredzētā ietekme;

41.  nolemj par EUR 20,2 miljoniem palielināt summas, kas budžeta projektā paredzētas Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) un izmēģinājuma projektiem / sagatavošanas darbībām; plāno grozīt Komisijas priekšlikumu elastības instrumenta izmantošanai, lai papildinātu finansējumu Kipras struktūrfondu programmām 1.b izdevumu kategorijā līdz pilnai summai EUR 100 miljonu apmērā pēc sarunu noslēgšanas ar Padomi;

42.  pauž stingru pārliecību, ka Savienības finansējumu, īpaši saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, nevajadzētu izmantot dalībvalstu pasākumu subsidēšanai, bet tas jāizmanto, lai jauniešiem sniegtu papildu atbalstu, papildinot un atbalstot dalībvalstu programmas;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot līdzekļus, kas atvēlēti jauniešu bezdarbnieku atbalstam; atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ir panākta politiska vienošanās par līdzekļu pārcelšanu uz agrāku laiku Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas pasākumiem, kā arī attiecīgo summu ieplānošanu Eiropas Sociālajā fondā, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību plānošanas perioda pirmajos gados; atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir ņēmušas vērā šo vienošanos, ierosinot attiecīgās summas; pauž bažas par dažu dalībvalstu līdzekļu apgūšanas spēju saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; atgādina, ka saskaņā ar DFS regulu rezerves, kas ir atstātas pieejamas līdz DFS noteiktajam saistību apropriāciju maksimālajam apjomam 2014.–2017. gadam, veido vispārējo DFS saistību rezervi, kas jādara pieejama papildus maksimālajiem apjomiem, kuri DFS noteikti 2016.–2020. gadam politikas mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jaunatnes nodarbinātību;

2.izdevumu kategorija

44.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu jaunajai Vides un klimata pasākumu programmai LIFE un sagaida, ka 2015. gadā šī programma, tostarp finanšu instrumentu pirmais kopums, darbosies pilnā apmērā; tomēr pauž nožēlu par to, ka mazākām programmām, piemēram, programmai LIFE un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EMFF), Padome šajā izdevumu kategorijā ir piemērojusi vislielākos samazinājumus gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, tādējādi ietekmējot to apstiprināto mērķu sasniegšanu; pauž nožēlu arī par to, ka Padome ir nepamatoti samazinājusi līdzekļus skolu apgādei ar augļiem un pienu paredzētajām programmām; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projekta summas visās pozīcijās, kuras Padome samazinājusi;

45.  piekrīt, ka ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai atvieglotu sekas, ko rada Krievijas aizliegums ievest atsevišķus Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus; atzinīgi vērtē ārkārtas atbalsta pasākumus, ko Komisija veikusi, sperot pirmo soli šīs krīzes risināšanā; tādēļ par EUR 30 miljoniem palielina Savienības līdzfinansējumu kopējās lauksaimniecības politikas veicināšanas pasākumiem, lai palīdzētu ražotājiem atrast alternatīvas pārdošanas iespējas, kā arī paredz EUR 5 miljonus kā papildu atbalstu zvejniekiem ar EMFF starpniecību; turklāt nolemj salīdzinājumā ar Komisijas budžeta projektu par EUR 7 miljoniem palielināt skolu apgādei ar augļiem paredzēto summu un par EUR 4 miljoniem – skolu apgādei ar pienu paredzēto summu;

46.  uzskata, ka ne KLP apropriācijas, ne jebkādas citas budžeta apropriācijas nevajadzētu izmantot letālu vēršu cīņu finansēšanai; atgādina, ka, piešķirot šādu finansējumu, tiek klaji pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Padomes Direktīva 98/58/EK);

47.  norāda, ka, ņemot vērā visus šajā izdevumu kategorijā ierosinātos grozījumus, tostarp EUR 2,9 miljonus izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kopējais 2. izdevumu kategorijas apmērs ir EUR 59,3 miljardi, kas nozīmē, ka rezervē vēl ir pieejami EUR 293,4 miljoni līdz maksimālajam apjomam;

3.izdevumu kategorija

48.  uzsver – lai gan 3. izdevumu kategorija veido tikai 1,5 % no Savienības budžeta un tādējādi finanšu piešķīruma ziņā ir vismazākā DFS izdevumu kategorija, tā attiecas uz jomām, kas ir svarīgas gan Eiropas iedzīvotājiem, gan valstu valdībām, piemēram, uz patvēruma un migrācijas politiku un iekšējo drošību; tādēļ aicina Komisiju un Padomi arī turpmākajos gados palielināt finanšu un politiskos centienus saistībā ar šo izdevumu kategoriju;

49.  pauž nožēlu par to, ka budžeta projektā saistību apropriācijas, salīdzinot ar 2014. gada budžetu, ir samazinātas par 1,9 % no EUR 2171,998 miljoniem līdz EUR 2130,721 miljonam, rezervē atstājot aptuveni EUR 115 miljonus; pauž nožēlu, ka Padome ir samazinājusi saistību apropriācijas par vēl EUR 30,2 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu un maksājumu apropriācijas par vēl EUR 28,5 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu (attiecīgi -1,42 % saistību apropriācijās un -1,51 % maksājumu apropriācijās); tādēļ norāda, ka 3. izdevumu kategorija ir viena no tām kategorijām, ko Padomes samazinājumi skāruši visvairāk;

50.  uzskata, ka Padomes ierosinātie papildu samazinājumi apdraudēs 3. izdevumu kategorijā iekļauto programmu un darbību pienācīgu īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt budžeta projekta summas budžeta pozīcijās „Tiesību aizsardzības nodrošināšana un iespēju radīšana pilsoņiem” un „Diskriminācijas aizlieguma un līdztiesības veicināšana”, īstenojot programmu „Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums (2014–2020)”; tādēļ uzskata, ka principā ir jāatjauno budžeta projekta summas visās ar šo izdevumu kategoriju saistītajās pozīcijās; turklāt nolemj atsevišķām pozīcijām, kas galvenokārt attiecas uz programmām „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem”, Rīcību saistībā ar multividi un kopējo patvēruma sistēmu, paredzēt vairāk līdzekļu, nekā ierosināts budžeta projektā (kopumā par EUR 53,2 miljoniem saistību apropriācijās vairāk nekā budžeta projektā, tostarp aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām);

51.  atgādina triju iestāžu kopējo paziņojumu par to, ka saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam īstenotajās ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; norāda, ka šajā sakarībā ir jāpieliek papildu pūles un ka ir vajadzīga triju iestāžu vienota pieeja, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa efektīvu iekļaušanu ikgadējā budžeta procedūrā; atkārtoti pauž prasību ar dzimumu aspektu saistītu analīzi padarīt par Savienības budžeta procedūras neatņemamu daļu un aktīvi iesaistīt visus dalībniekus visos procesa līmeņos, lai palīdzētu izpildīt Savienības apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību;

52.  atgādina, ka sarunās, kuru rezultātā tika izveidots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Parlamenta prioritāte bija panākt taisnīgu un pārredzamu finansējuma sadali minētā fonda dažādo mērķu sasniegšanai; tādēļ aicina Komisiju attiecīgi palielināt budžeta pozīciju skaitu saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, lai panāktu lielāku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz to, kā tiks izlietoti dažādiem mērķiem un tātad minētajām budžeta pozīcijām atvēlētie līdzekļi;

53.  piekrīt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvām ir vajadzīgs papildu finansējums; tādēļ nolemj 3. izdevumu kategorijā izveidot jaunu pozīciju „Eiropas pilsoņu iniciatīvu un citu līdzdalīgas demokrātijas instrumentu īstenošana”, paredzot tai EUR 1 miljonu saistību apropriācijās;

54.  uzsver, ka ir nepieciešams un ir svarīgi pastāvīgi novērtēt visu fondu un programmu īstenošanu un resursu izmantošanu, lai iespējamos trūkumus konstatētu agrīnā stadijā, kā arī novērtēt efektivitāti;

4.izdevumu kategorija

55.  pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi līdzekļus 4. izdevumu kategorijā (-0,83 % saistību apropriācijās un -5,24 % maksājumu apropriācijās), kā rezultātā šī izdevumu kategorija ir tā, kuru Padomes veiktie maksājumu apropriāciju samazinājumi skāruši visvairāk; atkārtoti norāda – lai gan 4. izdevumu kategorija veido mazāk nekā 6 % no Savienības budžeta, tā paredzēta Savienības līdzdalībai pasaules mēroga norisēs un tādēļ ar to jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai Savienības varētu īstenot savu pasaules mēroga procesu dalībnieka lomu;

56.  stingri nosoda Padomes veiktos saistību apropriāciju samazinājumus humānās palīdzības jomā, jo tādējādi nevar atrisināt no iepriekšējiem gadiem pārnesto neapmaksāto rēķinu problēmu un tiek apdraudēta šīs politikas netraucēta īstenošana, kas savukārt apdraud tās mērķgrupas izdzīvošanu; uzsver, ka rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos paredzētajam maksājumu apropriāciju apmēram būtu jāatbilst saistību apropriāciju apmēram un tas jāiekļauj budžetā papildus DFS noteiktajam maksājumu maksimālajam apjomam; uzsver, ka ir jāsamazina neatbilstība starp saistību un maksājumu apropriācijām humānās palīdzības jomā, lai ņemtu vērā tai raksturīgos īsos līdzekļu izlietojuma ciklus un lauztu ieradumu pārnest uz nākamo gadu neapmaksātos rēķinus no iepriekšējiem gadiem; pauž stingru nosodījumu par negatīvo ietekmi, ko neatbilstošas budžeta veidošanas dēļ radušies maksājumu samazinājumi, tostarp atlikti maksājumi un aizkavētas operācijas, rada humānās palīdzības jomā un kas ir īpaši nevēlama laikā, kad tik daudzus cilvēkus skar perifērijā pieaugošā nestabilitāte; uzskata, ka šādi notikumi ir nepatīkams, bet spēcīgs brīdinājuma signāls, kas liecina par nepieciešamību budžetu plānot reālistiskāk;

57.  atgādina Savienības un tās dalībvalstu starptautisko apņemšanos palielināt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) paredzētos izdevumus līdz 0,7 % no NKI un līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, un tādēļ prasa palielināt apropriācijas tematiskajām jomām, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments, lai sekmētu saistību izpildi attiecībā uz globālo attīstību laikposmam pēc 2015. gada;

58.  uzsver atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam un apņemšanos nodrošināt pietiekamu finansējumu UNRWA un Palestīniešu pašpārvaldei, palielinot saistību apropriācijas par EUR 35,5 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; pauž pārsteigumu par to, ka Padome bez skaidra pamatojuma atkal ir samazinājusi budžeta projektā iekļautās UNRWA un Palestīniešu pašpārvaldei paredzētās maksājumu apropriācijas par EUR 2,4 miljoniem, un uzskata, ka jau budžeta projektā šai pozīcijai ir paredzēts pārāk maz līdzekļu;

59.  uzsver, ka ir jānodrošina atbalsts Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem saistībā ar pāreju uz demokrātiju un konsolidāciju, ekonomisko un sociālo attīstību, imigrāciju un stabilitāti; uzsver, ka ir jāiegulda papildu darbs, atbildot uz krīzi Ukrainā; tādēļ prasa piešķirt Eiropas kaimiņattiecību instrumentam par EUR 203,3 miljoniem vairāk, nekā paredzēts budžeta projektā, lai Savienība spētu atbildīgi rīkoties attiecībā uz savām austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

60.  uzskata Padomes izdarītos samazinājumus Parlamenta prioritātēm paredzētajās budžeta pozīcijās par nepieņemamiem un ierosina atjaunot budžeta projekta summas Padomes samazinātajās budžeta pozīcijās, un pat palielināt budžeta projektā paredzēto saistību apropriāciju apmēru par kopumā EUR 400,55 miljoniem vairākās Savienības ārējām attiecībām stratēģiski svarīgās budžeta pozīcijās (humānā palīdzība, Eiropas kaimiņattiecību instruments, attīstības sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments un izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības); norāda, ka šie palielinājumi pilnībā izmanto 4. izdevumu kategorijas rezervi, kā arī vēl EUR 66 miljonus, kuri iegūti no samazinātajām apropriācijām budžeta pozīcijās, kuras pārvietotas uz EĀDD budžetu;

61.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas pozīcijai, lai nodrošinātu Savienības finansiālā atbalsta turpināšanu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas un Kultūras mantojuma tehniskās komitejas darbam;

62.  apstiprina ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju pārcelšanu uz EĀDD budžetu, lai palīdzētu viņiem labāk integrēties EĀDD, atbilstīgi augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces ierosinājumam EĀDD pārskatā, Parlamenta 2013. gada 13. jūnija ieteikumiem un Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr. 11/2014; sagaida, ka pārcelšana tiks pilnībā pabeigta līdz 2016. gada 1. janvārim;

5.izdevumu kategorija

63.  atgādina, ka budžeta projektā ir ņemta vērā jaunākā Civildienesta noteikumu reforma, tostarp izmaiņas algu un pensiju korekciju aprēķināšanā un notiekošā darbinieku skaita samazināšana;

64.  ar nožēlu norāda, ka, neraugoties uz to, Padome, palielinot standarta samazinājuma vienoto likmi, ir samazinājusi 5. izdevumu kategorijas apropriācijas par EUR 27,6 miljoniem, no kuriem EUR 16,7 miljoni ir no Komisijas administratīvā budžeta tiem izdevumiem, kas saistīti ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem;

65.  ņemot vērā to, ka Komisija trešo gadu pēc kārtas samazina savu darbinieku kopējo skaitu un ka Komisijas prognozes par brīvajām štata vietām būtu uzskatāmas par ticamām un tādām, kuru pamatā ir iestādes faktiskās vajadzības, uzskata šo standarta samazinājuma vienotās likmes palielināšanu (līdz 4,5 % attiecībā uz Komisijas galveno mītni un par 6 % attiecībā uz delegācijām) par patvaļīgu;

66.  pieņem zināšanai arī Padomes nostājai pievienoto paziņojumu par to, „cik svarīgi ir cieši pārraudzīt apropriācijas visās kategorijās attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ņemot vērā papildu spējas faktoru, ko sniedz darbalaika palielinājums”, un vienlaikus veiktos atbalsta izdevumu samazinājumus dažādās politikas jomās kopumā par EUR 20,8 miljoniem; uzskata, ka šie samazinājumi ne vien rada iepriekš minētos apdraudējumus, bet arī ir slikti pamatoti; atgādina, ka saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu šī prognozētā papildu spēja jau tiktu pilnībā izmantota, piecu gadu laikā samazinot darbinieku skaitu par 5 %; šajā sakarībā norāda, ka Komisija jau tagad pilda vairāk, nekā ir apņēmusies, jo tā samazina darbinieku skaitu visās kategorijās, neatkarīgi no tā, vai tās finansē no 5. izdevumu kategorijas, vai no citām kategorijām;

67.  tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētās summas visās administratīvo un atbalsta izdevumu pozīcijās, kā arī visās ar 5. izdevumu kategoriju saistītajās pozīcijās, kuras Padome samazinājusi;

68.  nolemj iekļaut rezervē daļu apropriāciju līdz brīdim, kad Komisija būs grozījusi noteikumus par ekspertu grupām un nodrošinājusi to pilnīgu piemērošanu visos ģenerāldirektorātos;

Aģentūras

69.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

70.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējusi likumdevējinstitūcija;

71.  tomēr nevar piekrist Komisijas pieejai attiecībā uz personālu, kas paredz ne tikai samazināt aģentūru štatu sarakstus par 1 %, pamatojoties uz visām iestādēm un struktūrām saistošo politisko vienošanos par DFS, bet pieprasa arī vēl 1 % darbinieku iekļaušanu t. s. pārdales fondā;

72.  uzsver, ka vienošanās par darbinieku skaita samazināšanu ir panākta, pamatojoties uz esošo darbinieku skaitu un tā uzdevumiem atsauces datumā, proti, 2012. gada 31. decembrī, un ka jebkādiem esošo vai jaunveidojamo aģentūru jaunajiem uzdevumiem ir jāpiešķir papildu līdzekļi;

73.  uzsver, ka apstiprinātais mērķis par 5 % samazināt darbinieku skaitu ir jāsasniedz līdz 2017. gada beigām un ka aģentūrām vajadzētu dot zināmu brīvību izvēlēties, konkrēti kuros gados veikt šos samazinājumus, lai tās varētu izmantot dabiskās darbinieku skaita svārstības, tādējādi mazinot Savienības bezdarbnieku pabalsta sistēmas izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar darba līgumu priekšlaicīgu izbeigšanu;

74.  tādēļ izdara izmaiņas vairākos aģentūru štatu sarakstos, lai īstenotu vienošanos samazināt darbinieku skaitu par 1 %, izmantotu citu pieeju štata vietām, kuras finansē no maksām, vai saskaņotu darbinieku skaitu ar papildu uzdevumiem;

75.  nolemj palielināt 2015. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām; uzskata, ka šīm apropriācijām būtu jāatspoguļo nepieciešamība pildīt uzticētos uzdevumus, jo jau ir pieņemts un vēl tiek pieņemts arvien vairāk regulu, lēmumu un direktīvu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, kas ir cieši saistīta ar finanšu nozares stabilitāti;

76.  nolemj arī palielināt apropriācijas Eiropas Jūras drošības aģentūrai un Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kā arī vairākām aģentūrām 3. izdevumu kategorijā, jo tām uzticēti jauni papildu uzdevumi (Frontex, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs);

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

77.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Pārējās iedaļas

78.  atgādina, ka visu iestāžu, pensiju un Eiropas skolu administratīvos izdevumus sedz no DFS 5. izdevumu kategorijas; norāda, ka kopējie budžeta projektā paredzētie šīs izdevumu kategorijas 2015. gada izdevumi tiek lēsti EUR 8 612,2 miljonu apmērā (+2,5 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu), atstājot EUR 463,8 miljonu rezervi līdz maksimālajam apjomam, savukārt visu iestāžu kopējie administratīvie izdevumi 2015. gadā tiek lēsti EUR 6 893,1 miljona apmērā (+1,6 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu), tādējādi nodrošinot EUR 457,9 miljonus lielu apakšrezervi;

79.  pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, kurā iestāžu 2015. gada administratīvo izdevumu apmērs horizontāli un bez izšķirības samazināts līdz EUR 6 865,6 miljoniem (proti, samazināts par EUR 27,5 miljoniem jeb 0,4 %), tādējādi mākslīgi palielinot apakšrezervi līdz EUR 485,4 miljoniem;

80.  pauž pārsteigumu, ka Padome kārtējo reizi arī šogad ierosina veikt iestāžu administratīvo izdevumu lineārus samazinājumus; atkārtoti norāda, ka ikvienas Savienības iestādes budžets, ņemot vērā tās specifiskos uzdevumus un situāciju, būtu jāskata individuāli, neizmantojot tām visām vienādus risinājumus un ņemot vērā konkrēto attīstības stadiju, darbības uzdevumus, pārvaldības mērķus, cilvēkresursu vajadzības un katras iestādes politiku ēku jautājumā; noteikti nepiekrīt Padomes pieejai horizontāli palielināt vakanču īpatsvaru par vienu procenta punktu, tādējādi mākslīgi palielinot rezervi; uzsver, ka šis palielinājums – papildus tām štata vietām, kuras jau likvidētas, samazinot darbinieku skaitu par 1 % – liks atsevišķām iestādēm, kuras jau ietekmējusi iepriekš minētā darbinieku skaita samazināšana, iesaldēt darbā pieņemšanu brīvajās štata vietās, tādējādi traucējot šo iestāžu darbību;

81.  norāda, ka budžeta projektā ir ņemta vērā visu iestāžu un struktūru darbinieku algu un pensiju korekcija 0,8 % apmērā par 2011. un 2012. gadu un iesaldēšana attiecībā uz 2013. un 2014. gadu; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa iestāžu savās tāmēs jau ir iekļāvušas šo korekciju;

82.  uzsver, ka visām trijām iestādēm – Komisijai, Padomei un Parlamentam – savstarpējas cieņas dēļ būtu jāatbalsta abu budžeta lēmējiestāžu sagatavotās tāmes, neizdarot tajās turpmākas izmaiņas;

83.  uzsver, ka Parlamentam un Padomei būtu gan jāatbalsta visi iespējamie ietaupījumi un efektivitātes palielināšana, kuru pamatā ir pašreizējo un jauno uzdevumu pastāvīga pārvērtēšana, gan arī jānosaka pienācīgs apropriāciju līmenis, lai nodrošinātu iestāžu sekmīgu darbību un iekšējo un ārējo juridisko saistību ievērošanu, kā arī Savienības iedzīvotājiem nodrošinātu augsti profesionālu civildienesta darbību; atgādina, ka jaunie uzdevumi, kas izriet no Lisabonas līguma, bija jāīsteno bez jebkādiem papildu līdzekļiem;

84.  uzteic visas pārējās iestādes par ietaupījumiem un efektivitātes uzlabojumiem, ko tās jau ir iestrādājušas savos budžeta projektos; uzsver, ka precīzs, efektīvs, pārredzams un atbildīgs Savienības resursu izlietojums ir viens no galvenajiem veidiem, kā stiprināt Savienības iedzīvotāju uzticēšanos; atzinīgi vērtē iestāžu centienus arī turpmāk veicināt pārredzamību, administratīvo efektivitāti, labu finanšu pārvaldību un prioritāšu ievērošanu; uzskata, ka augstas pārredzamības prasības būtu jāturpina līdzvērtīgi piemērot visās Savienības iestādēs;

85.  atjauno Padomes horizontāli mainītās samazinājuma likmes tādā apmērā, kādu sākotnēji pieprasīja Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Ārējās darbības dienests, un atjauno budžeta projekta summas attiecīgajās budžeta pozīcijās;

I iedaļa – Eiropas Parlaments

86.  atgādina, ka Parlamenta 2015. gada tāme tika noteikta EUR 1 794 929 112 apmērā, kas atbilst vispārējam palielinājumam par 2,24 % salīdzinājumā ar 2014. gadu; tomēr uzsver, ka 0,67 % no šī palielinājuma ir saistīti ar juridiski saistošu pārejas posma pabalsta izmaksu pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām un 0,4 % ir saistīti ar vienošanos par algu un pensiju korekciju par 2011.–2012. gadu; uzsver, ka citu izdevumu apmērs tādējādi ir pieaudzis tikai par 1,18 % salīdzinājumā ar 2014. gadu;

87.  uzsver – lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

88.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2014. gada 17. septembra pārskatīto dienesta vēstuli, kurā ierosināts atspoguļot budžetā Prezidija nesenos lēmumus un tehniskās korekcijas; norāda, ka šīs izmaiņas neietekmē budžeta kopējo apmēru; apstiprina minētās korekcijas savā tāmē;

89.  samazina Parlamenta štatu sarakstu, lai ievērotu darbinieku skaita samazināšanas prasības, par kurām panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu reformu;

90.  uzsver, ka politisko grupu darbs nav tikai administratīvs; norāda, ka politiskās grupas kopš 2012. gada nav palielinājušas darbinieku skaitu un ka to vajadzības jau iepriekšējos budžeta gados apmierinātas tikai daļēji; uzsver, ka kopējais darbinieku skaits politiskajās grupās 2015. gadā un turpmākajos gados nedrīkst būt zemāks par pašreizējo līmeni; atgādina, ka Parlaments šādu lēmumu jau ir pieņēmis iepriekšējā sasaukumu laikā(10);

91.  pieņem zināšanai, ka KAD projekta plānotās izmaksas tiek lēstas EUR 441,7 miljonu apmērā pašreizējās cenās (EUR 406,22 miljoni salīdzināmajās cenās) un ka 2015. gadā KAD vajadzīgais finansējums būs EUR 128,91 miljons (jeb 29 % no kopējām izmaksām); uzsver, ka, ņemot vērā jau piešķirtos, bet vēl neizlietotos budžeta līdzekļus, atlikušās finansiālās vajadzības 2015. gadā tiek lēstas EUR 84,8 miljonu apmērā; uzskata, ka šo summu var ievērojami samazināt, 2014. gada beigās veicot pārvietojumu, un ka atlikušo daļu vajadzētu finansēt ar aizdevumu palīdzību; atgādina, ka KAD ēkas celtniecības dēļ kopējie maksājumi nākotnē būs daudz mazāki nekā līdzvērtīga īpašuma nomas izmaksas;

92.  nolemj palielināt Eiropas politiskajiem fondiem paredzētās apropriācijas par EUR 3 miljoniem, lai nodrošinātu, ka politiskie fondi var pilnībā īstenot savus pasākumus, arī ņemot vērā politisko grupu pilnu spektru, kā arī lai intensificētu to pētnieciskās un atbalsta darbības, kuru mērķis ir informēt par jaunām idejām un tās ierosināt, lai veicinātu Eiropas integrāciju; uzsver, ka šis palielinājums neietekmēs budžeta kopējo apmēru, jo to kompensēs no neparedzēto izdevumu rezerves; tādēļ nosaka savu 2015. gada budžetu EUR 1 794 929 112 apmērā; norāda, ka tas atbildīs 2014. gada 17. aprīļa plenārsēdē pieņemtās tāmes palielinājumam par 0 %;

93.  atzinīgi vērtē apvienotās darba grupas lēmumu ieteikt deputātiem īsos pārlidojumos izmantot ekonomisko klasi; aicina ģenerālsekretāru iesniegt šī ieteikuma rezultātu novērtējumu ne vēlāk kā līdz 2015. gada beigām;

94.  atzinīgi vērtē apvienotās darba grupas darba rezultātu attiecībā uz iespējām ietaupīt izdevumus par transportlīdzekļiem un šoferiem; sagaida, ka šie ietaupījumi atspoguļosies nākamo gadu budžetos;

IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa

95.  uzsver, ka, neraugoties uz nepieredzēti lielo lietu skaita pieaugumu, Komisija ir nolēmusi svītrot no Tiesas budžeta projekta 12 jaunas štata vietas, kas pieprasītas, lai novērstu sastrēgumus lietu izskatīšanā un pēc iespējas mazinātu risku, ka spriedums netiek sagatavots saprātīgā termiņā; uzsver, ka, tā rīkojoties, Komisija ir apdraudējusi trīs tiesu darba ražīgumu, ņemot vērā pastāvīgo un nepieredzēti lielo jaunu lietu skaita pieaugumu, un tādējādi ir radījusi nopietnu risku budžetam;

96.  apstiprina 12 jaunu štata vietu izveidi saskaņā ar Tiesas sākotnējo pieprasījumu; attiecīgi palielina ar to saistītās budžeta pozīcijas, kā arī koriģē Tiesas štatu sarakstu atbilstoši tās tāmē norādītajam;

97.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 3 %, lai nodrošinātu, ka Tiesa pienācīgi tiek galā ar aizvien pieaugošo darba slodzi un var pilnībā izmantot savu štatu sarakstu; uzsver, ka Padomes ierosinātais samazinājums ir pilnīgā pretrunā ar štata vietu aizpildi 98 % apmērā (98 % ir augstākais iespējamais rādītājs, ja ņem vērā nenovēršamo ietekmi, ko rada darbinieku aprite gada laikā) un algu apropriāciju izpildi gandrīz 99 % apmērā 2013. gadā;

98.  uzsver, ka Vispārējā tiesa, lai gan ļoti cenšas, vairs netiek galā ar pieaugošo darba slodzi; uzsver, ka šo kopējo augšupejošo tendenci pilnībā apstiprina līdz šim 2014. gadā savāktie dati un ka tā turpināsies, cita starpā ņemot vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas (kas no 2014. gada 1. decembra paplašinās Tiesas jurisdikciju brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) un Horvātijas pievienošanos;

99.  uzsver, ka, neraugoties uz līdz šim īstenotām būtiskām iniciatīvām darba ražīguma jomā, izskatīšanā esošo lietu skaits turpina pieaugt (+25 % 2013. gadā, +6 % līdz 2014. gada jūnija beigām), savukārt risks, ka tiks iesniegtas prasības saistībā ar nespēju sagatavot spriedumu saprātīgā termiņā (īpaši lietās, kas iesniegtas Vispārējā tiesā, kurā noslodze šobrīd ir gandrīz neizturama), ir kļuvis reāls, jo 2014. gada jūnijā ir iesniegta pirmā sūdzība ar šādu pamatojumu un tas var radīt nopietnas sekas Savienībai; uzsver, ka Vispārējās tiesas kavēšanās ar spriedumu sagatavošanu saprātīgā termiņā, īpaši attiecībā uz konkurences tiesībām, ļoti negatīvi ietekmē iekšējā tirgus darbību un var radīt ievērojamus draudus Savienības budžetam;

100.  atgādina Parlamenta un Padomes vienošanos pēc būtības, kas paredz tiesnešu skaita palielināšanu; uzsver, ka šajos apstākļos ir steidzami jāvienojas par papildu tiesnešu nominēšanu darbam Tiesā pēc iespējas drīzāk; iekļauj rezervē EUR 2 miljonus, kas paredzēti deviņu jaunu tiesnešu iecelšanai, un aicina Tiesu iesniegt Padomei un Parlamentam to papildu finansiālo vajadzību atjauninātu novērtējumu, kuras saistītas ar jaunajiem tiesnešiem un darbiniekiem; sagaida, ka vienošanās Padomē tiks panākta pēc iespējas drīzāk un ka likumdošanas procedūra noslēgsies līdz 2015. gada 1. oktobrim; uzstāj, ka ir apdomīgi jāizvērtē vajadzība pēc papildu darbiniekiem saistībā ar deviņu jaunu tiesnešu nomināciju;

V iedaļa – Revīzijas palāta

101.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,1 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

102.  atjauno budžeta projekta summas budžeta pozīcijās, kas saistītas ar pārējo darbinieku algām, lai nodrošinātu, ka Revīzijas palāta var izpildīt savas juridiskās saistības pret darbiniekiem;

VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un VII iedaļa – Reģionu komiteja un sadarbības nolīguma ar Eiropas Parlamentu īstenošana

103.  atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada 5. februāra sadarbības nolīgumu līdz pat 80 štata vietām tiktu pārceltas no abām komitejām uz Parlamentu un ir apstiprināts apropriāciju palielinājums šo komiteju politiskās darbības paplašināšanai un to papildu vajadzību segšanai, kas saistītas ar rakstiskās tulkošanas nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem;

104.  atzīst, ka tiek plānots uz Parlamentu pārcelt vismaz 60 štata vietu un ka šī pārcelšana notiks divos posmos – pirmais posms no 2014. gada 1. oktobra un otrais posms vēlāk 2015. gadā; iekļauj budžetā korekcijas, kas saistītas ar 42 štata vietu pārcelšanu (30 štata vietas no EESK un 12 no Reģionu komitejas), īstenojot pirmo posmu, un iekļauj rezervē pusi no apropriācijām, kas nepieciešamas saistībā ar plānoto papildu štata vietu plānoto pārcelšanu (vismaz 6 štata vietas no EESK un vismaz 12 – no Reģionu komitejas), paredzot, ka rezervi varēs izmantot pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par atlikušo štata vietu pārcelšanu; sagaida, ka pārcelšana tiks pilnībā pabeigta līdz 2015. gada jūlijam;

105.  atzinīgi vērtē abu komiteju pašreizējo sadarbību administratīvajos jautājumos un mudina tās vēl vairāk nostiprināt šo sadarbību, jo ir iespējams sasniegt vēl citus kopīgus mērķus un nodrošināt ietaupījumus; aicina EESK un Reģionu komiteju noskaidrot, kā varētu saskaņoti veikt to strukturālās un organizatoriskās reformas, padziļinot abu komiteju divpusējo sadarbību;

VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

106.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja spētu darboties, neraugoties uz pastāvīgo darbinieku skaita samazināšanu;

VII iedaļa – Reģionu komiteja

107.  uzsver, ka Reģionu komitejai 2015. gada budžets būs iezīmīgs ar tās politiskās darbības paplašināšanos, jo jaunais (sestais) Reģionu komitejas politiskais mandāts sāksies 2015. gada februārī un tas būs pirmais gads, kad budžetā pilnā apmērā būs iekļauta piektās politiskās grupas (ECR grupas) izveide Reģionu komitejā;

108.  noteikti nepiekrīt Komisijas veiktajiem to izdevumu samazinājumiem, kas attiecas uz Reģionu komitejas politisko darbību un ar to saistītajiem izdevumiem vai informācijas un komunikācijas pasākumiem; ņemot vērā Reģionu komitejas jaunā mandāta sākšanos, palielina attiecīgās budžeta pozīcijas;

VIII iedaļa – Eiropas Ombuds

109.  norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par 1,7 %; uzsver, ka šis samazinājums radīs ievērojamu slogu Ombuda nelielajam budžetam un būtiski ietekmēs Ombuda jauno stratēģiju un iestādes spēju efektīvi un lietderīgi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas, lai ļautu Ombudam izmantot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

110.  atgādina, ka, neņemot vērā neizbēgamās juridiskās saistības, piemēram, izdevumus saistībā ar EDAU locekļu pilnvaru beigām vai algu korekcijas, palielinājumu salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu galvenokārt rada Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) darba grupas izveide un jaunie īpašie uzdevumi, kas izvirzīti laikposmam no 2014. līdz 20120. gadam;

111.  atjauno budžeta projektu budžeta pozīcijās, kas saistītas ar EDAU jauno mandātu, EDAK darba grupas izveidi un iestādes pienācīgas darbības nodrošināšanu, īpaši ņemot vērā tās jauno stratēģiju 2014.–2020. gadam; uzsver, ka horizontāli samazinājumi var būt ārkārtīgi kaitīgi un radīt vēlamajam pretēju efektu, īpaši šādas nelielas iestādes gadījumā;

X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests

112.  atgādina Padomei, ka dalībvalstis ir piekritušas EĀDD izveidei un ka šī dienesta darbības nodrošināšanai ir vajadzīgi pietiekami resursi; aicina dalībvalstis sīkāk noskaidrot sinerģijas iespējas starp valstu vēstniecībām un EĀDD, piemēram, attiecībā uz kopīgu ēku infrastruktūras izmantošanu, drošību un sadarbību administratīvos jautājumos;

113.  nosaka standarta samazinājuma likmes sākotnējā apmērā, proti, 5,3 % attiecībā uz EĀDD galveno mītni, 2,7 % – attiecībā uz delegācijām un 27 % – attiecībā uz militārajiem norīkotajiem valsts ekspertiem (NVE), kā arī atjauno apropriācijas budžeta projektā pieprasītajā apmērā; uzsver, ka šāds samazinājuma likmju palielinājums nozīmēs darbinieku skaita samazināšanu vairāk nekā obligātā 1 % apmērā no štatu saraksta un līdz ar to apgrūtinās iestādes darbību un traucēs tai attīstīties kā jaunai struktūrai ar aizvien pieaugošu uzdevumu apjomu;

114.  atjauno budžeta projekta summas visās Padomes samazinātajās budžeta pozīcijās, īpaši tajās, kas saistītas ar EĀDD sakaru drošībai paredzētajām apropriācijām, lai augstā pārstāve un viņai pakļautais vadošais personāls varētu efektīvi piedalīties ļoti sensitīvās sarunās;

115.  stingri norāda, ka EĀDD sakaru sistēmas ir jāaizsargā pret ielaušanos un sistēmām, ko izmanto sakariem starp EĀDD un dalībvalstīm, no vienas puses, un galveno mītni un delegācijām, no otras puses, ir jābūt drošām un modernām;

116.  atbalsta augstās pārstāves priekšlikumu EĀDD budžetā iekļaut apropriācijas, kuras ir nepieciešamas jaunas delegācijas izveidei Persijas līča reģionā, kur Savienība ir pārāk maz pārstāvēta(11); tādēļ palielina attiecīgās budžeta pozīcijas saskaņā ar EĀDD tāmē pieprasīto;

117.  no budžeta III iedaļas (Komisija) uz X iedaļu (EĀDD) pārvieto Komisijas darbiniekiem delegācijās parastajām administratīvām izmaksām paredzētās apropriācijas; uzsver, ka šis pārvietojums neietekmē budžeta kopējo apjomu un nekā citādi neietekmē ne Komisijas administratīvajiem izdevumiem paredzētās apropriācijas, ne Komisijas darbinieku darba apstākļus delegācijās un atbildīs tām ES delegāciju administratīvo izdevumu pārvaldības vienkāršošanas prasībām, kuras izvirzījuši EĀDD un Padome, kā arī pieminējusi Revīzijas palāta nesen sagatavotā ziņojumā; prasa minēto pārvietojumu veikt, īstenojot EĀDD un Komisijas labu sadarbību; aicina Padomi ņemt vērā to, ka šī vienošanās neietekmē budžeta kopējo apmēru;

o
o   o

118.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0247.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0450.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0358.
(8) http://ec.europa.eu/about/juncker-commission/docs/pg_lv.pdf
(9) Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014)0398).
(10) Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (P7_TA(2013)0437).
(11) Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu, Pieņemtie teksti, P7-TA(2014)0339.

Juridisks paziņojums