Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2967(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0311/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 27/11/2014 - 10.6
CRE 27/11/2014 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2014)0069

Pieņemtie teksti
PDF 371kWORD 72k
Ceturtdiena, 2014. gada 27. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Komisijas izstrādātās pamatnostādnes attiecībā uz ietekmes novērtējumu
P8_TA(2014)0069RC-B8-0311/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūcija par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu (2014/2967(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā neseno sabiedrisko apspriešanos par Komisijas pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un attiecīgo pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu,

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ietekmes novērtējumiem kā agrīnā tiesību aktu izstrādes posmā izmantotam instrumentam ir svarīga nozīme Komisijas lietpratīga regulējuma programmā, jo to mērķis ir nodrošināt pārredzamu, vispusīgu un līdzsvarotu pierādījumu materiālu par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu, ES rīcības pievienoto vērtību, sagaidāmo regulatīvo un administratīvo slogu, kā arī izmaksām un ieguvumiem, ko visām iesaistītajām personām radītu alternatīva rīcība;

B.  tā kā saskaņā ar spēkā esošajām ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm Komisijas Ģenerālsekretariātam un Ietekmes novērtējuma komitejai (INK) ir galvenā loma lēmumu pieņemšanā par to, vai saistībā ar konkrēto iniciatīvu ir nepieciešams veikt ietekmes novērtējumu;

C.  tā kā INK ir svarīga loma kā centrālajam kvalitātes kontroles punktam saistībā ar ietekmes novērtējumiem;

D.  tā kā Līgumos ir ietvertas horizontālas sociālās un vides klauzulas — kopā ar pienākumiem ievērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kas jāņem vērā, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, un tam vajadzīga ikviena ierosinātā tiesību akta padziļināta atbilstīgās ietekmes analīze;

E.  tā kā saskaņā ar Komisijas ekspertu grupas aplēsēm MVU izmaksas, lai panāktu atbilstību noteikumiem, var būt 10 reizes lielākas nekā lielāku uzņēmumu izmaksas; tā kā tāpēc pienācīgs un neatkarīgs ietekmes novērtējums ir īpaši svarīgs MVU, kam bieži vien ir grūtāk pielāgoties jaunām juridiskām un administratīvām prasībām nekā lieliem uzņēmumiem un kam sava lieluma dēļ ir mazākas spējas agrīnā posmā paredzēt izmaiņas tiesību aktos;

F.  tā kā princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir 2008. gada Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pamatā; tā kā tas kopš 2009. gada ir daļa no ietekmes novērtējuma pamatnostādnēm un kopš 2005. gada — daļa no citiem Komisijas tekstiem; tā kā šī principa mērķis ir ņemt vērā MVU intereses jau politikas veidošanas agrīnajos posmos, lai tiesību aktus padarītu labvēlīgākus MVU; tā kā minētā principa efektīvas īstenošanas nodrošināšanai ir pieejami dažādi instrumenti, tostarp MVU testa piemērošana gaidāmajiem tiesību aktu priekšlikumiem;

G.  tā kā spēkā esošajās ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs ir sniegti konkrēti norādījumi MVU testa veidā, vienlaikus paredzot iespējamos risku mazinošus pasākumus; tā kā pārskatīto pamatnostādņu projektā nav iekļauti noteikumi par MVU testu;

H.  tā kā sākotnējā Komisijas priekšlikumā Parlamenta izdarīto būtisko grozījumu pienācīgs novērtējums parāda vērā ņemamu pievienoto vērtību, lai atbalstītu Parlamenta nostāju trīspusējās sarunās,

Piemērošanas joma

1.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos regulāri pārskatīt ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, lai uzlabotu ietekmes novērtējuma procedūras;

2.  uzsver to, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek vienlīdz dziļi izvērtēti ekonomiskie, sociālie un vides aspekti;

3.  tomēr pauž bažas par to, ka pārskatīto pamatnostādņu projekts attiecībā uz ietekmes novērtējuma piemērošanas jomu nav tik konkrēts kā tagadējās pamatnostādnes un ka tās atbildīgajam ģenerāldirektorātam sniedz lielāku interpretācijas brīvību attiecībā uz to, vai ietekmes novērtējums ir nepieciešams vai ne; uzskata, ka vajadzētu saglabāt pašreizējo kārtību, kas paredz, ka lēmumu pieņemšanā piedalās INK;

4.  uzskata, ka Komisijai būtu jāsaglabā pašreizējā ietekmes novērtējumu iesniegšanas pieeja attiecībā uz visām iniciatīvām, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

   a) tiesību aktu priekšlikumi, kas ietverti Komisijas likumdošanas un darba programmā (KLDP),
   b) tiesību aktu priekšlikumi, kuri nav ietverti KLDP, bet kuriem ir acīmredzama ietekme uz ekonomiku, administratīvo, sociālo un vides jomu;
   c) nenormatīvi ierosinājumi, ar kuriem tiek noteikti turpmākie politikas virzieni (piemēram, baltās grāmatas, rīcības plāni, izdevumu programmas un starptautisko nolīgumu sarunu pamatnostādnes);
   d) Komisijas un attiecīgā gadījumā tās aģentūru — ieviesti deleģēšanas vai īstenošanas akti, kam, ļoti iespējams, būs acīmredzama ievērojama ekonomiska, sociāla, ekoloģiska un ar administratīvo slogu saistīta ietekme,

5.  atzīmē, ka ietekmes novērtējumam jābūt stingram, visaptverošam un balstītam uz visprecīzāko, objektīvāko un pilnīgāko informāciju, un tajā iekļautajai analīzei jābūt samērīgai un koncentrētai uz priekšlikuma mērķi tā, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu politisku lēmumu;

6.  ir pārliecināts, ka visas ES institūcijas izmanto ietekmes novērtējumus kā svarīgu līdzekli savu lēmumu pieņemšanas atbalstam, un ir tie neatņemama labāka regulējuma veidošanas procesa sastāvdaļa; tomēr atzīst, ka ietekmes novērtējumi nevar aizstāt politisko novērtēšanu un lēmumus;

7.  uzsver, cik svarīgi ir apspriesties ar visām iesaistītajām personām jau ietekmes novērtējuma gatavošanas sākotnējā stadijā, lai viņu ieguldījumu varētu ņemt vērā jau ietekmes novērtējumu gatavošanas laikā un vēl pirms to publicēšanas;

8.  norāda, ka ietekmes novērtējuma darbības joma var neatbilst pieņemtajiem priekšlikumiem, ja tie tiek mainīti pēc tam, kad ir iesniegti komisāru kolēģijā apstiprināšanai; pieprasa, lai pārskatīto pamatnostādņu projektā būtu noteikts, ka ietekmes novērtējums ir jāatjauno, lai nodrošinātu tajā apskatīto jautājumu nepārtrauktību saistībā ar jebkuru Komisijas galīgo pieņemto priekšlikumu;

Ietekmes novērtējuma komiteja (INK)

9.  pauž nopietnas bažas par to, ka pārskatīto pamatnostādņu projektā vairs nav precīzi definēta INK loma ietekmes novērtējuma procesā; stingri pieprasa, lai Komisija atkārtoti apsvērtu šo trūkumu un, atbildot uz šo Parlamenta pieņemto rezolūciju, jaunajā pārskatīto pamatnostādņu projektā daudz skaidrāk izklāstītu ar INK saistītās procedūras;

10.  uzskata, ka šādām procedūrām skaidrā, saprotamā un pārredzamā veidā būtu jānosaka INK apstiprināšanai iesniegtā ietekmes novērtējuma iesniegšanas, pārskatīšanas un galīgās apstiprināšanas process;

11.  atkārtoti pauž viedokli, ka Komisijai nevajadzētu pieņemt priekšlikumus, ja tiem nav pievienots INK apstiprināts atzinums;

12.  turklāt atgādina Komisijai par Parlamenta pieprasījumu stiprināt INK neatkarību, un jo īpaši to, lai INK locekļi netiktu pakļauti politiskai kontrolei vai pārraudzībai; uzskata, ka INK sastāvā jābūt tikai augsti kvalificētām personām, kuras ir kompetentas novērtēt iesniegto analīzi saistībā ar ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi;

13.  sagaida, ka jaunais Komisijas sastāvs precizēs to, kā Komisija rīkosies attiecībā uz šajā rezolūcijā norādītajiem aspektiem, lai, neskarot Parlamenta nostāju šajā kontekstā, tā varētu vairāk ņemt vērā šo pieeju, sagatavojot nostāju saistībā ar tās neseno paziņojumu par REFIT;

MVU tests

14.  atgādina, ka Komisija 2011. gada pārskatā par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu” uzskatīja par nožēlojamu to, ka tikai astoņas dalībvalstis ir iekļāvušas MVU testu savos valsts lēmumu pieņemšanas procesos; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai labāk izplatītu MVU testa principus saistībā ar valsts procedūrām, tādējādi atbalstot MVU politiku;

15.  atzinīgi vērtē šajā pārskatā pausto Komisijas nepārprotamo apņemšanos vēl vairāk uzlabot MVU testu; tomēr pauž nožēlu par to, ka pretēji šiem paziņojumiem pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā MVU tests nav pat pieminēts;

16.  atgādina, ka Komisija Mazās uzņēmējdarbības aktā ir apņēmusies savas politikas izstrādē ievērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un ka tas paredz MVU testa veikšanu, lai novērtētu gaidāmo likumdošanas un administratīvo iniciatīvu ietekmi uz MVU; uzsver, ka ir ļoti svarīgi pārliecināties par šī testa pienācīgu veikšanu, un uzskata, ka šajā jomā vēl ir sasniedzams liels progress;

17.  uzstāj — lai izvairītos no tā, ka Komisijas ierosinājumi nesamērīgi smagi vai nelabvēlīgi ietekmē MVU salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem, ir jāsaglabā pamatnostādņu 8. pielikumā iekļautais MVU tests;

18.  uzsver to, ka šādos gadījumos ietekmes novērtējumā būtu jāiekļauj izvēles iespējas, piedāvājot alternatīvus mehānismus un/vai elastīgumu, lai palīdzētu MVU nodrošināt atbilstību attiecīgajai iniciatīvai (kā norādīts 8.4. pielikumā); šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka pārskatīto pamatnostādņu projektā kā politisks risinājums ir piedāvāta mikrouzņēmumu izslēgšana no tiesību akta priekšlikuma piemērošanas jomas; tomēr uzskata, ka mikrouzņēmumu automātiska atbrīvošana ne vienmēr varētu būt vislabākā pieeja, un tādēļ tas jāizvērtē saistībā ar katru konkrēto priekšlikumu, lai ņemtu vērā politikas nostādni par pierādīšanas pienākuma maiņu, t.i., ka mikrouzņēmumiem vajadzētu palikt ārpus priekšlikumu darbības jomas, izņemot gadījumu, kad tiek pierādīts, ka tie būtu jāiekļauj; atbalsta to, ka ietekmes novērtējumos tiek apsvērta iespēja pieņemt MVU paredzētus risinājumus un atvieglotus režīmus, ja tas neatbilstoši neierobežo tiesību aktu efektivitāti;

Īstenošana un pārraudzība

19.  norāda, ka tiesību akta galīgā forma var būtiski atšķirties no Komisijas pieņemtā priekšlikuma; uzskata, ka būtu lietderīgi par pieņemtajiem tiesību aktiem sagatavot ieguvumu un izmaksu aplēses kopsavilkumu un atjaunināt to, lai atspoguļotu izmaiņas, ko dod ietekmes novērtējumā iekļautā analīze pēc tam, kad likumdošanas procesā ir veikti grozījumi; uzskata, ka šāds pasākums vienkāršos priekšlikuma ietekmes uzraudzību un novērtēšanu;

Konsultatīvas struktūras labāka regulējuma jautājumos izveide

20.  atzinīgi vērtē augsta līmeņa darba grupas administratīvā sloga jautājumos darbu un tās iesniegto galīgo ziņojumu, ko bija pasūtījusi Komisija; atgādina Komisijas jaunākajā (2014. gada jūnija) paziņojumā par REFIT pausto nodomu izveidot jaunu augsta līmeņa darba grupu labāka regulējuma jautājumos, kuru veidotu iesaistīto personu pārstāvji un dalībvalstu eksperti;

21.  ierosina, lai Komisija pēc iespējas ātrāk izveidotu tādu augsta līmeņa konsultatīvu struktūru labāka regulējuma jautājumos, kurā ietilptu gan speciālisti no iesaistīto personu vidus, gan dalībvalstu eksperti; ierosina piešķir šai struktūrai stingras un neatkarīgas konsultatīvās pilnvaras, un tai vajadzētu papildināt Komisijas darbu, gatavojot ietekmes novērtējumus; uzskata, ka šādas struktūras zinātība, tostarp saistībā ar subsidiaritāti un proporcionalitāti, varētu dot pievienoto vērtību gan ietekmes novērtējumu procedūrai, gan citām iniciatīvām labāka regulējuma jomā; prasa ekspertu izraudzīšanās procedūrā iesaistīt Parlamentu un Padomi; ierosina ņemt vērā jau esošo, piemēram, Zviedrijas, Čehijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes un Vācijas, struktūru, kas risina labāka regulējuma jautājumus, paraugpraksi un pieredzi;

22.  aicina Komisiju iesniegt jaunu pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektu, ņemot vērā šajā rezolūcijā uzsvērtos punktus un Komisijas jauno struktūru, jo īpaši jaunā, par labāku regulējumu atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka lomu;

Ietekmes novērtējumu izskatīšana Parlamentā

23.  prasa Parlamentam, jo īpaši komiteju līmenī, sistemātiski un iespējami drīz izskatīt Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus;

24.  atgādina par 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu, kurā tika pausts aicinājums konsekventāk izmantot Parlamenta ietekmes novērtējumus, jo šis instruments jau ir pieejams; atgādina, ka ietekmes novērtējumu veikšanai ir pieejama konkrētu budžeta pozīcija un īpaši tam paredzēti dienesti; uzskata, ka ietekmes novērtējumu izskatīšana Parlamentā ir jo īpaši nepieciešama gadījumos, kad Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir ieviestas būtiskas izmaiņas;

Ietekmes novērtējumi Eiropadomē

25.  cer, ka Padome ievēros savu apņemšanos sistemātiski novērtēt pašas ierosinātu būtisku grozījumu ietekmi;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.

(1) OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.

Juridisks paziņojums