Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un dalībvalstu pasākumiem Sīrijas konflikta radīto bēgļu plūsmu pārvaldīšanā(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem(2),

–  ņemot vērā runu, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs teica savas vizītes laikā, apmeklējot Lampedūzu 2014. gada 2. un 3. oktobrī, lai atzīmētu 2013. gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas gadadienu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus par tās delegācijas vizīti Lampedūzā 2011. gada novembrī, Jordānijā 2013. gada februārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz bēgļiem no Sīrijas, un Bulgārijā 2014. gada janvārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem, jo īpaši — no Sīrijas,

–  ņemot vērā debates, kas risinājās Parlamenta 2013. gada 9. oktobra plenārsēdēs par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem,

–  ņemot vērā debates, kas rīkotas kopš šā sasaukuma sākuma: Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā 2014. gada 22. jūlijā par paziņojuma par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu; 2014. gada 4. septembrī par Frontex darbībām Vidusjūras reģionā un par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupu; 2014. gada 24. septembrī par Komisijas Piekto gada pārskatu par imigrāciju un patvērumu (2013. gads)(3) un par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā (2013. gads),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. decembra paziņojumu par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 22. maija darba dokumentu par paziņojuma par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros tā noteica likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes turpmākajiem gadiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā(6),

–  ņemot vērā nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes, ar kurām priekšsēdētājs J.-C. Juncker iepazīstināja Parlamenta plenārsēdē 2014. gada 15. jūlijā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Eiropas imigrācijas politiku(7),

–  ņemot vērā apņemšanās, ko pauda migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs D. Avramopoulos Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2014. gada 30. septembrī rīkotajā viņa uzklausīšanā,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. oktobrī pieņemtos secinājumus „Rīcība migrācijas plūsmas labākai pārvaldībai”,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības”,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos gada ziņojumus, jo īpaši 2013. gada aprīlī publicēto ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām, kā arī 2014. gada aprīlī publicēto ziņojumu par migrantu darbaspēka ekspluatāciju,

–  ņemot vērā Viņa Svētības pāvesta Franciska uzrunu, kuru viņš teica Parlamentā savas vizītes laikā 2014. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai (O-000078/2014 – B8‑0037/2014 un O-000079/2014 – B8‑0038/2014),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembrī Parlamentā notikušās debates par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai,

–  ņemot vēra Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem 2014. gada pirmo deviņu mēnešu laikā Vidusjūrā dzīvību zaudējuši ne mazāk kā 3072 cilvēki(8), vēlreiz norādot uz nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai glābtu briesmās nonākušo cilvēku dzīvības, un uz nepieciešamību dalībvalstīm ievērot savas starptautiskās saistības attiecībā uz glābšanu jūrā;

B.  tā kā pastāv ziņas, ka aptuveni 500 migranti tika nogalināti, pēc tam kad laivu, kurā viņi devās no Ēģiptes uz ES, taranēja un tīšām nogremdēja cilvēku kontrabandisti; tā kā kontrabandisti un cilvēku tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki izmanto nelegālo migrāciju un tā kā šie tīkli rada nopietnus draudus migrantu dzīvībām un sagādā problēmas Eiropas Savienībai;

C.  tā kā Itālijas sāktās Mare Nostrum patrulēšanas, glābšanas un uzraudzības operācijas, lai pastiprinātu cilvēku glābšanas darbības Vidusjūrā, 364 dienu laikposmā ir izglābusi 150 810 migrantus(9); tā kā Itālijas valdība ir paziņojusi savu nodomu neturpināt Mare Nostrum operācijas;

D.  tā kā 2014. gada 1. novembrī pilnībā sāka darboties kopīgā operācija „Triton”, kuru koordinē Frontex, un nav skaidrs, kāds turpmāk būs ieguldījums, ko dos dalībvalstis,

1.  atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt holistisku pieeju migrācijai;

2.  atgādina, ka ir nepieciešams, lai ES taisnīgi uzņemtos daļu atbildības un solidaritāti attiecībā pret dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu bēgļu un patvēruma meklētāju absolūtā izteiksmē vai proporcionālā ziņā (atbilstoši LESD 80. panta noteikumiem); atgādina par pienākumiem, kas izriet no LESD 78. un 79. panta;

3.  pauž nožēlu par traģisko dzīvību zaudēšanu Vidusjūrā; mudina ES un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai turpmāk novērstu dzīvību zaudēšanu jūrā; apzinās, ka ir nepieciešams nodrošināt meklēšanas un glābšanas pienākuma efektīvu izpildi un lai tāpēc tās tiktu pienācīgi finansētas vidējā termiņā un ilgtermiņā;

4.  uzskata, ka ir nepieciešamas pārdomas par to, kā nostiprināt robežu politiku un drošību, un to, kā uzlabot turpmāko Frontex un EASO lomu; aicina dalībvalstis arī turpmāk izrādīt solidaritāti un apņemšanos, dodot pietiekamu ieguldījumu šo aģentūru budžetā un operācijās;

5.  atgādina, ka dalībvalstīm vajadzētu noteikt stingrus kriminālsodus par cilvēku tirdzniecību, gan ievedot migrantus ES, gan viņus pārvadājot tās robežās, un arī personām vai grupām, kas Eiropas Savienībā ekspluatē neaizsargātos migrantus, kā arī organizēt plašas informācijas kampaņas, lai palielinātu izpratni par riskiem, ar kuriem saskaras tie, kas savu dzīvību uztic kontrabandistiem, un tie, kas kļūst par cilvēku tirdzniecības upuri;

6.  uzskata, ka ir jāizpēta tālākas iespējas legālai migrācijai;

7.  uzskata, ka ir jāizpēta turpmāku iniciatīvu iespējas, kas sekotu labiem pārcelšanās piemēriem, tostarp brīvprātīgas pārvietošanas programmai, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, 17. pantā; atgādina, ka finansējums no ES līdzekļiem piedāvā atbalstu tām dalībvalstīm, kuras vēlas īstenot pārvietošanas programmas;

8.  uzsver nepieciešamību izskatīt vispārējas stratēģijas iespēju sadarbībai ar trešām valstīm, ieskaitot Subsahāras Āfrikas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstis, attiecībā uz humāno, finanšu un politisko palīdzību, tostarp vajadzības gadījumā tiesībaizsardzības jomā; turklāt aicina panākt skaidrību attiecībā uz reģionālās aizsardzības, pārvietošanas un atgriešanas politikas lomu, ieskaitot izcelsmes valstu un tranzītvalstu migrācijas pārvaldības nolīgumus, lai pievērstos cēloņiem, kas izraisa migrāciju; uzsver nepieciešamību trešām valstīm ievērot starptautiskās tiesības attiecībā uz dzīvības glābšanu jūrā un nodrošināt bēgļu aizsardzību un pamattiesību ievērošanu;

9.  būtu jāapsver iespēja veikt tādu personu, kuras nekvalificējas patvēruma saņemšanai un aizsardzībai ES, ātru lietas apstrādi, sadarbībā ar trešām valstīm, kuras ir tranzītvalstis un izcelsmes valstis, un atpakaļnosūtīšanu, nodrošinot līdzekļu labāku izlietošanu tām personām, kam nepieciešama aizsardzība; uzsver nepieciešamību veicināt brīvprātīgas atgriešanās politiku, vienlaikus garantējot tiesību aizsardzību visiem migrantiem un nodrošinot drošu un legālu piekļuvi ES patvēruma sistēmai;

10.  uzskata, ka vajadzētu veikt analīzi par to, kā šajā saistībā tiek tērēti iekšlietām paredzētie līdzekļi, tostarp ārkārtas gadījumiem paredzētie līdzekļi, īpaši pasākumiem migrācijas un patvēruma, robežkontroles, kontrabandas un nelegālās pārvadāšanas apkarošanas un atpakaļnosūtīšanas jomā, kā arī analīzi par līdzekļiem, kas saistīti ar ES ārlietu un attīstības politiku;

11.  pauž bažas par to, kā nodrošināt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektīvu īstenošanu — tostarp vajadzības gadījumā un ja nepieciešamas, uzsākot agrīnās brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānismu (Regulas (ES) Nr. 604/2013 33. pants) vai izmantojot pārkāpumu procedūras, ja nav pienācīgi īstenoti ES tiesību akti, — un kā garantēt efektīvus kopējos uzņemšanas, procedūru un kvalifikācijas standartus visā ES, pasargājot visneaizsargātākos cilvēkus un veicinot bēgļu sociālo iekļaušanu;

12.  uzdod Parlamenta kompetentajai komitejai izvērtēt dažādās iesaistītās politikas, ar papildu līdzekļiem, ar kuriem, piemēram, veikt uzklausīšanas un veidot ad hoc delegācijas, izstrādāt ieteikumu kopumu un ziņot plenārsēdē stratēģiskās iniciatīvas ziņojuma veidā līdz 2015. gada beigām;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0414. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0448. (3) COM(2014)0288. (4) COM(2013)0869. (5) SWD(2014)0173, 1. un 2. daļa. (6) EUCO 79/14. (7) REX/414. (8) Fatal Journeys: Tracking Lives Lost during Migration, IOM, 2014. (9) http://www.marina.difesa.it/EN/operations/Pagine/MareNostrum.aspx