Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2014. gada 22. oktobris - StrasbūraGalīgā redakcija
Komisijas ievēlēšana
 Budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projekts — 2013. finanšu gada budžeta izpildes pārpalikums
 Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējais budžets – visas iedaļas
 Protokols Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp ES un Korejas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai ***
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2014. gada prioritāšu īstenošana

Komisijas ievēlēšana
PDF 275kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra lēmums par Komisijas ievēlēšanu (2014/2164(INS))
P8_TA(2014)0034

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punkta otro un trešo daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 27. jūnija Lēmumu 2014/414/ES(1), ar kuru Jean-Claude Juncker tiek izvirzīts par Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. jūlija plenārsēdē Jean-Claude Juncker sniegto paziņojumu un iepazīstināšanu ar savām politiskajām pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. jūlija lēmumu(2) par Jean-Claude Juncker ievēlēšanu Komisijas priekšsēdētāja amatā,

–  ņemot vērā Eiropadomes Lēmumu 2014/639/ES(3) (2014. gada 30. augusts), kas pieņemts, vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, un ar ko ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos,

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/716/ES, Euratom (2014. gada 15. oktobris), kas pieņemts, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, un ar ko pieņem pārējo personu sarakstu, kuras Padome ierosina iecelt par Komisijas locekļiem, ar ko atceļ un aizstāj Lēmumu 2014/648/ES, Euratom(4),

–  ņemot vērā no 2014. gada 29. septembra līdz 20. oktobrim notikušās komisāra amata kandidātu uzklausīšanas Parlamenta komitejās un Priekšsēdētāju konferences sanāksmē, ko varēja apmeklēt visi deputāti, un komisāra amata kandidātu novērtējumus, kas sagatavoti pēc uzklausīšanas,

–  ņemot vērā izskatīšanu Komiteju priekšsēdētāju konferences 2014. gada 21. oktobra sanāksmē un Priekšsēdētāju konferences 2014. gada 21. oktobra sanāksmē,

–  ņemot vērā ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja 2014. gada 22. oktobra paziņojumu plenārsēdē,

–  ņemot vērā Reglamenta 118. pantu un XVI pielikumu,

1.  sniedz savu piekrišanu priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieces ārējo attiecību jautājumos (Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos) un pārējo Komisijas locekļu kā vienotas kolēģijas iecelšanai uz pilnvaru termiņu līdz 2019. gada 31. oktobrim;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropadomei, Ministru Padomei un jaunievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam.

(1) OV L 192, 1.7.2014., 52. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0002.
(3) OV L 262, 2.9.2014., 6. lpp.
(4) OV L 299, 17.10.2014., 29. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projekts — 2013. finanšu gada budžeta izpildes pārpalikums
PDF 382kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, III iedaļa ─ Komisija (12300/2014 – C8-0160/2014 – 2014/2035(BUD))
P8_TA(2014)0035A8-0018/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu;

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) ( „Finanšu regula”) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 15. aprīlī (COM(2014)0234),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 14. jūlijā un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2014. gada 12. septembrī (12300/2014 – C8‑0160/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0018/2014),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projekta mērķis ir 2014. gada budžetā iekļaut 2013. finanšu gada budžeta pārpalikumu EUR 1005 miljonu apmērā;

B.  tā kā šo pārpalikumu galvenokārt veido ieņēmumi, kas par EUR 771 miljoniem pārsniedza plānotos, neizlietoti izdevumi EUR 276 miljonu apmērā un negatīva valūtas maiņas bilance EUR 42 miljonu apmērā;

C.  tā kā ieņēmumu apmēra palielināšanos galvenokārt ir radījušas sodanaudas un procenti par novēlotajiem maksājumiem (EUR 1331 miljons), turpretim faktiski iekasētie pašu resursi nesasniedza budžetā paredzēto apmēru (– EUR 226 miljoni) un samazinājušies ir arī ieņēmumi no pārpalikumiem, atlikumiem un korekcijām (– EUR 360 miljoni);

D.  tā kā apropriāciju nepilnīgās izpildes rādītāji izdevumu daļā ir īpaši zemi attiecībā uz 2013. gadu (EUR 107 miljoni) un 2012. gadu (EUR 54 miljoni) un ir saistīti ar savā ziņā neparedzamiem faktoriem un nav uzskatāmi par mazākas apguves spējas sekām;

E.  tā kā visi pieejamie rādītāji patiesībā norāda uz to, ka 2012. gada un 2013. gada budžetā radās maksājumu apropriāciju nepietiekamība;

F.  tā kā Finanšu regulas 18. pantā ir paredzēts, ka visas neatbilstības tāmēm iegrāmato Savienības budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šāda veida neatbilstībai,

1.  pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, kas attiecas tikai uz 2013. gada budžeta pārpalikuma EUR 1005 miljonu apmērā iegrāmatošanu saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu; ņem vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu;

2.  atgādina, ka šā budžeta grozījuma Nr. 2 pieņemšanas gadījumā tiks samazinātas dalībvalstu NKI iemaksas ES budžetā par EUR 1005 miljoniem un tādā veidā daļēji tiks kompensēts to ieguldījums budžeta grozījuma Nr. 3 (nepieciešami papildu EUR 3170 miljoni pašu resursu) finansēšanā; tādēļ uzsver savu nodomu turpināt procedūru budžeta grozījuma Nr. 2 projekta pieņemšanai paralēli sarunām par budžeta grozījuma Nr. 3 projektu attiecībā uz papildu maksājumu apropriāciju izmantošanu un par budžeta grozījuma Nr. 4 projektu attiecībā uz tradicionālo pašu resursu un citu ieņēmumu prognožu pārskatīšanu un dažu sodanaudu galīgo noteikšanu, tādējādi nodrošinot papildu EUR 2059 miljonus pašu resursu, kas vēl vairāk samazina nepieciešamību pēc budžeta grozījuma Nr. 3 projekta papildu apropriācijām;

3.  norāda –– ja budžeta grozījuma Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 projekts tiek pieņemts bez grozījumiem, tas kopumā izmainītu budžetu tikai par papildu NKI iemaksām EUR 106 miljonu apmērā, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības esošo juridisko saistību izpildei;

4.  lai saglabātu politisko un procedurālo saikni starp budžeta grozījuma Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 projektiem, nolemj grozīt Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu saskaņā ar tālāk norādīto;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar Parlamenta grozījumu nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 (grozījums ar vairākām daļām)

Vispārējais ieņēmumu dokuments

1 4. nodaļa –– pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums saskaņā ar Lēmuma 2007/436/EK, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu

Skaitļi:

2014. gada budžets

Budžeta grozījuma Nr. 2 projekts

Padomes nostāja

Starpība

Jaunā summa

1 4 0

99 767 305 073

—  1 005 406 925

—  1 005 406 925

1 005 406 925

100 772 711 998

Kopā

99 767 305 073

—  1 005 406 925

—  1 005 406 925

1 005 406 925

100 772 711 998

III iedaļa — Komisija

40 nodaļa –– rezerves

Jaunas budžeta pozīcijas 40 04 01. izveidošana –– rezerves papildu maksājumu vajadzībām

Skaitļi:

2014. gada budžets

Budžeta grozījuma Nr. 2 projekts

Padomes nostāja

Starpība

Jaunā summa

40 04 01

-

-

-

1 005 406 925

1 005 406 925

Kopā

-

-

-

1 005 406 925

1 005 406 925

Piezīmes:

Šajā pantā iegrāmatotās apropriācijas tiks izmantotas, lai segtu papildu maksājumu apropriāciju vajadzības, kā Komisija noteica BGP Nr. 3.

Pamatojums

Ņemot vērā milzīgo spiedienu attiecībā uz 2014. gada maksājumiem un Komisijas BGP Nr. 3/2014 pieprasītos papildu līdzekļus, tiek ierosināts 2013. gada pārpalikuma apjomu izmantot jaunizveidotajai 40 04 01. budžeta pozīcijai „Rezerves papildu maksājumu vajadzībām” budžeta izdevumu daļā, tā vietā, lai samazinātu no NKI iegūtos pašu resursus. Ja Padome pieņems BGP Nr. 3/2014 bez grozījumiem, šis grozījums tiks atsaukts.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.


Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējais budžets – visas iedaļas
PDF 610kWORD 175k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (12608/2014 – C8-0144/2014 – 2014/2040(BUD))
P8_TA(2014)0036A8-0014/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (DFS regula)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par 2015. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija(5),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 24. jūnijā (COM(2014)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 2. septembrī un iesniedza Parlamentam 2014. gada 12. septembrī (12608/2014 – C8-0144/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2015, ko Komisija iesniedza 2014. gada 15. oktobrī,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 15. septembra apspriedes un ģenerālsekretāra 2014. gada 17. septembra pārskatīto dienesta vēstuli par Parlamenta 2015. gada budžeta projekta lasījumu Parlamentā,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa normatīvo rezolūciju par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas 2014. gada 5. februāra sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0014/2014),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  atgādina, ka iepriekš minētajā 2014. gada 13. marta rezolūcijā Parlaments uzsvēra, ka ir jāpalielina stratēģiskie ieguldījumi pasākumos ar Eiropas pievienoto vērtību, lai palīdzētu Eiropas ekonomiku ievirzīt atpakaļ pareizajās sliedēs, nodrošinot konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jauniešu nodarbinātību, un vienlaikus palielinot ekonomisko un sociālo kohēziju;

2.  uzsver, ka valstu un valdību vadītāji 2014. gada jūnijā vēlreiz vienojās (un atkārtoti to apstiprināja Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2014. gada augustā) par to, ka ir jāinvestē un jāgatavo dalībvalstu ekonomikas nākotnei, risinot jau sen pastāvošas vajadzības pēc ieguldījumiem transporta, enerģētikas un telekomunikāciju Savienības nozīmes infrastruktūrā (tostarp digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā līdz 2015. gadam), kā arī energoefektivitātē, inovācijā un pētniecībā un prasmēs; atgādina Eiropas Savienības budžeta neapstrīdamo lomu šo politisko mērķu sasniegšanā;

3.  vēlreiz atgādina, ka Savienības budžetu nevajadzētu uztvert un vērtēt vienkārši kā finanšu posteni, kas kā slogs pievienots dalībvalsts budžetam, bet, gluži pretēji, tas jāuztver kā iespēja ātrāk īstenot tās iniciatīvas un ieguldījumus, kas atbilst visas Savienības interesēm un nodrošina tai pievienoto vērtību un kas lielākoties pieņemti, kopīgi lemjot Parlamentam un Padomei;

4.  atkārtoti norāda, ka Savienības budžets papildina dalībvalstu budžetus un rada stimulus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, un uzsver, ka, ņemot vērā tā būtību un ierobežoto lielumu, to nevajag kontrolēt un patvaļīgi samazināt, bet tieši otrādi – konkrētās jomās tas ir jāpalielina;

5.  norāda, ka Komisijas ierosinātā 2015. gada budžeta projekta kopējais apmērs, ieskaitot īpašos instrumentus, ir EUR 145 599,3 miljoni saistību apropriācijās (SA) un EUR 142 137,3 miljoni maksājumu apropriācijās (MA); uzsver, ka kopējais maksājumu apropriāciju apjoms budžeta projektā ir tikai nedaudz, proti, par 1,4 % lielāks nekā 2014. gada budžetā (ņemot vērā budžeta grozījumu Nr. 1 un budžeta grozījumu Nr. 2–4/2014 projektus) un ka tas joprojām ir par EUR 2 miljardiem mazāks par 2013. gada budžeta izpildi; norāda, ka Komisija budžeta projektā kopējo rezervi saistību apropriācijās ierosināja atstāt EUR 1 478,9 miljonu apmērā, nesasniedzot maksimālos apjomus;

6.  uzsver decentralizēto aģentūru nozīmi, jo tās ir izšķiroši svarīgas Savienības politikas pasākumu un programmu īstenošanai; uzsver, ka ir jānodrošina tām atbilstoši finanšu līdzekļi un personāls, lai tās varētu pienācīgi pildīt likumdevējinstitūcijas uzticētos uzdevumus;

Padomes nostāja

7.  pauž nožēlu par to, ka Padome savā lasījumā saistību apropriācijas samazināja par EUR 522 miljoniem un maksājumu apropriācijas – par EUR 2,1 miljardu, tādējādi Savienības 2015. gada budžetu nosakot EUR 145 077,4 miljonu apmērā saistībās un EUR 139 996,9 miljonu apmērā maksājumos; norāda, ka maksājumu samazinājums par EUR 2,1 miljardu nozīmētu -0,18 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu (ierēķinot budžeta grozījumu Nr. 1/2014 un budžeta grozījumu Nr. 2-4/2014 projektus); pauž īpašas bažas par tiem lielajiem maksājumu apropriāciju samazinājumiem, kuri attiecas uz konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai paredzētajiem līdzekļiem 1.a izdevumu kategorijā un kuri klaji pārkāpj Padomes apņemšanos pārvarēt krīzi un dot jaunu sparu ekonomikas izaugsmi;

8.  pauž neapmierinātību ar 2015. gada budžeta lasījumu Padomē, kurā nav ņemts vērā Savienības politikas pasākumu daudzgadu raksturs un kurš nevis risinātu problēmas, bet gan vēl vairāk saasinātu maksājumu trūkumu un vēl vairāk palēninātu Savienības programmu īstenošanu;

9.  vēlreiz uzsver, ka Padome, nosakot maksājumu apmēru atbilstoši inflācijas līmenim, pilnīgi neņem vērā Savienības politikas pasākumu daudzgadu raksturu un norisi un līdz ar to DFS zaudē jēgu; šajā sakarībā norāda, ka aizvien lielākā atšķirība starp maksājumu un saistību apropriācijām saasina neizpildīto saistību apmēra radītās problēmas; uzsver, ka šāda pieeja negatīvi ietekmē Savienības tēlu tās iedzīvotāju acīs; visvairāk atkārtoti uzsver to, ka Savienībai būtu jāpalielina ieguldījumi, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi;

10.  pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem patvaļīgajiem samazinājumiem attiecībā uz administratīvajām un atbalsta pozīcijām svarīgāko Savienības programmu finansēšanai, jo tie varētu negatīvi ietekmēt jaunu programmu veiksmīgu uzsākšanu, ņemot vērā, ka nepietiekamas administratīvās spējas rada nopietnu risku, ka ES politikas pasākumu īstenošana var aizkavēties;

11.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome izmanto dubultus standartus attiecībā uz Savienības budžetu, jo, no vienas puses, tā prasa palielināt Savienības finansējumu jomās, kuras var radīt ilgtspējīgu izaugsmi, un, no otras puses, tā ierosina ievērojamus samazinājumus tādās svarīgās jomās kā pētniecība, inovācija, kosmoss, infrastruktūras, MVU un enerģētika;

12.  atzinīgi vērtē 13 dalībvalstu pausto viedokli, proti, pārliecību par to, ka Padomes apstiprinātais maksājumu apropriāciju apmērs var būt nepietiekams un var radīt lielu spiedienu uz Savienības juridisko saistību savlaicīgu izpildi un jau uzņemto saistību ievērošanu; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 323. pantu „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”;

13.  uzskata, ka Padome ir lielā mērā politiski atbildīga par ļoti saspringto situāciju maksājumu ziņā, jo gadu no gada tā nav spējusi nodrošināt kvalificētu vairākumu savās rindās, lai apstiprinātu tādu maksājumu apmēru, kas ļautu Savienībai segt neapšaubāmas maksājumu vajadzības; pauž nosodījumu par to, ka tādēļ Savienības budžetā ir pakāpeniski radies strukturāls deficīts, kas ir pretrunā Līguma noteikumiem un apdraud Komisijas spēju pildīt savas juridiskās saistības;

14.  vienlaikus norāda, ka pašreizējā Savienības budžeta struktūra, kurā maksājumu apropriācijas ir saistītas ar dalībvalstu iemaksām, var veicināt nepareizas izvēles no dalībvalstu puses, īpaši laikā, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta sabalansēta valsts budžeta nozīmībai; tomēr uzsver, ka šāds maksājumu apmērs tieši izriet no attiecīga saistību apmēra, kuras Padome ir oficiāli apstiprinājusi ar vajadzīgo kvalificēto vairākumu ikgadējās budžeta procedūras laikā;

15.  pauž nožēlu par dziļi iesakņojušos konfliktu starp Padomi no vienas puses un Parlamentu un Komisiju – no otras puses; prasa rast veidu, kā šo spriegumu pārvērst produktīvākā viedokļu apmaiņā; cer, ka atvērtība jaunām pieejām un priekšlikumiem galu galā novedīs pie strukturālām izmaiņām, kas ļaus panākt vienošanos par sabalansētu budžetu, kurā ņemtas vērā gan Parlamenta, gan Padomes vēlmes un bažas;

Lasījums Parlamentā

16.  uzsver – papildus tam, ka tiek īstenota sarunās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam panāktā politiskā vienošanās par apropriāciju priekšlaicīgu piešķiršanu konkrētiem politikas mērķiem, Komisija nav ierosinājusi nekādus citus pasākumus, lai īstenotu ne tikai Parlamenta izvirzītās, bet arī valstu un valdību vadītāju Eiropadomē apstiprinātās prioritātes; tādēļ nolemj palielināt finanšu resursus, kas paredzēti Savienības politiskajiem mērķiem un stratēģiskajām prioritātēm vairākās jomās;

17.  nolemj koncentrēt palielinājumus, piešķirot tos programmām, kuras ir izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai paredzētās stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā, proti, „Apvārsnis 2020”, COSME, ERASMUS +, digitalizācijas programmai, Progress un sociālajai programmai (tostarp EURES un mikrofinansēšanas instrumentam), jo šīs programmas ir paraugs tam, kā Savienība veicina inovatīvu un plaukstošu ekonomiku visā kontinentā; palielina finansējumu arī programmām, kuras ir nepieciešamas Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanai, piemēram, kaimiņattiecību politikai un attīstības un humānajai palīdzībai; prasa palielināt finansējumu arī cīņai pret nevienlīdzību paredzētajām svarīgajām programmām un politikas pasākumiem, piemēram, Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) un „Eiropa pilsoņiem”, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšanai;

18.  apropriāciju kopējo līmeni 2015. gadam nosaka EUR 146 380,9 miljonu un EUR 146 416,5 miljonu apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijās;

Pastāvīga maksājumu trūkuma problēmas novēršana

19.  atbalsta Komisijas priekšlikumu pilnībā izmantot resursus, ko nodrošina 2015. gada maksājumu maksimālais apjoms, tādējādi neatstājot nekādu rezervi 2015. gada maksimālajam apjoma ietvaros; atjauno visus Padomes veiktos maksājumu samazinājumus, ņemot vērā pašreizējo un prognozējamo īstenošanas norisi;

20.  tomēr uzsver, ka pat ar maksājumu izmantošanu 2015. gadam noteiktajā maksimālajā apmērā nepietiek, lai pienācīgi risinātu Savienības pastāvīgās maksājumu problēmas, kuras turpinās kopš 2010. gada budžeta; īpaši norāda uz milzīgo neveikto maksājumu apmēru pēdējos gados, kā rezultātā 2013. gada beigās kohēzijas politikas jomā vien neveikto maksājumu apmērs bija nepieredzēti augsts – EUR 23,4 miljardi, un pauž bažas, ka tas varētu būt līdzīga lieluma 2014. gada beigās; tādēļ uzsver, ka vairs ilgāk nekavējoties ir efektīvi jārisina pastāvīgā maksājumu trūkuma problēma; līdz ar to nolemj par EUR 4 miljardiem palielināt Komisijas ierosināto maksājumu apmēru vairākās budžeta pozīcijās, tostarp galvenajās Savienības 2007.–2013. gada struktūrfondu un pētniecības programmu pabeigšanas pozīcijās, kurās stāvoklis maksājumu ziņā ir ļoti kritisks;

21.  attiecīgi aicina Komisiju būt gatavai iesniegt atbilstīgus priekšlikumus DFS regulā iekļauto elastīguma instrumentu izmantošanai; atkārtoti apliecina nodomu nepiekrist nekādai ierobežojošai to noteikumu interpretācijai, kuri attiecas uz DFS regulā un 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā minētajiem elastības un īpašajiem instrumentiem un par kuriem sarunās veiksmīgi vienojās Parlaments;

22.  vēlreiz uzstāj, ka visas maksājumu apropriācijas, kuras iegūtas, izmantojot īpašos instrumentus, ir jāiekļauj budžetā papildus DFS noteiktajam maksājumu maksimālajam apjomam;

23.  atgādina spilgto piemēru maksājumu apropriāciju dramatiskam trūkumam, kurš tika pieredzēts 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī humānās palīdzības jomā un kuru varēja novērst vienīgi ar īstermiņa un pagaidu risinājumu palīdzību, proti, veicot pārvietojumus apstiprinātā budžeta ietvaros; pauž nopietnas bažas, ka šādas situācijas var gadīties arī citās politikas jomās, piemēram, pētniecības/attīstības un inovācijas jomā;

24.  uzsver – lai precīzi noteiktu 2015. gada vajadzības, kuru izcelsme meklējama iepriekšējos gados, sarunas par papildu maksājumu nepieciešamību 2014. gadā būtu jābeidz līdz samierināšanas procedūras sākšanai attiecībā uz 2015. gada budžetu; atkārtoti norāda, ka budžeta grozījumu Nr. 2, 3 un 4/2014 projekti būtu jāuzskata par paketi un ka Padome nevar cerēt uz negaidītiem ieņēmumiem, ko radītu pārpalikumu un soda naudu iekļaušana budžetā, nesniedzot risinājumu saistībā ar papildu maksājumu vajadzībām, kas izklāstītas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā; atgādina –– budžeta grozījumu Nr. 2, 3 un 4/2014 projekti, kopā ņemti un bez grozījumiem, kopumā maina budžetu tikai par EUR 106 miljoniem papildu NKI iemaksās, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības spēkā esošo juridisko saistību izpildei;

25.  uzsver, ka apropriāciju, īpaši maksājumu, apmērs, par ko savā lasījumā nobalsojis Parlaments, ir balstīts uz pieņēmumu, ka visi ar 2014. gada budžetu saistītie grozījumi tiek pieņemti pilnībā;

26.  uzsver – lai nodrošinātu pienācīgus resursus Savienības plašajiem ieguldījumu plāniem (kas pieminēti 2014. gada jūnija Eiropadomē un izcelti kā nozīmīga prioritāte ievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politikas pamatnostādnēs(8)) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas turpināšanu, jo īpaši Eiropas „Garantijas jauniešiem” uzsākšanu no 2016. gada budžeta, kā arī lai risinātu maksājumu apropriāciju pastāvīgo trūkumu, DFS pārskatīšana, ko plānots veikt pēc vēlēšanām un ko paredz DFS regulas 2. pants, jaunajai Komisijai būtu jāuzsāk pēc iespējas drīzāk;

1.a izdevumu kategorija

27.  norāda, ka lielākā daļa Padomes veikto samazinājumu attiecas uz 1.a izdevumu kategoriju gan saistību apropriāciju ziņā (par EUR 323,5 miljoniem mazāk nekā budžeta projektā), gan maksājumu apropriāciju ziņā (par EUR 1335 miljoniem mazāk), lai gan Eiropadome 2014. gada jūnijā kārtējo reizi politiskās programmas augšgalā izvirzīja izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu; uzsver, ka vairāki no šiem samazinājumiem ir pretrunā ar vienošanos par DFS 2014.–2020. gadam, jo tie ievērojami samazina summas, kas paredzētas programmai „Apvārsnis 2020” (par EUR 190 miljoniem mazāk saistību apropriāciju nekā budžeta projektā), kurai ievērojams finansējums – EUR 200 miljoni – tika pārcelts uz agrāku laiku, proti, 2014. gadu, un ITER programmai paredzētās summas (par EUR 11,2 miljoniem mazāk), lai gan šai programmai finansējums 2015. gadā būtu jāpiešķir lielākā apmērā, lai kompensētu 2014. gadā veikto līdzekļu pārcelšanu uz vēlāku laiku;

28.  uzskata, ka lielākas energoapgādes drošības nolūkā ir būtiski veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, ņemot vērā arī atkarību no Krievijas piegādātās enerģijas, īpaši dalībvalstīs, kas ir visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes; prasa saskaņot programmā „Apvārsnis 2020” enerģētikai paredzēto līdzekļu izmantošanas mērķus ar likumdošanas procesā uzņemtajām saistībām;

29.  apstrīd samazinājumus, kurus Padome piemērojusi Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta programmai (par EUR 34,4 miljoniem mazāk), turklāt situācijā, kad budžeta projektā jau ir ņemts vērā tas, ka daļu šai programmai paredzēto līdzekļu 2015. gadā pārceļ uz vēlāku laiku saskaņā ar vienošanos par DFS; pauž bažas par risku, ka šī stratēģiskā programma – kas ir izšķiroši svarīga turpmāko ieguldījumu veikšanai telekomunikāciju, transporta un enerģētikas infrastruktūrā, kuri var vēl vairāk veicināt darbvietu veidošanu Eiropā, – varētu sākties neefektīvi;

30.  tādēļ nolemj kopumā atjaunot 2015. gada budžeta projekta apmēru visās Padomes samazinātajās pozīcijās gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; turklāt arī palielina atsevišķas budžeta pozīcijas tajās programmās, kuras atbilst Parlamenta prioritātēm 1.a izdevumu kategorijā („Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus+, digitalizācijas programma, sociālā programma), pilnībā izmantojot rezervi (kopējais palielinājums par aptuveni EUR 200 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu);

31.  turklāt uzskata par nepieciešamu salīdzinājumā ar budžeta projektu palielināt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas sadaļas pozīcijas par kopumā EUR 34 miljoniem, lai daļēji kompensētu šai programmai paredzēto līdzekļu pārcelšanu uz vēlāku laiku otro gadu pēc kārtas, ņemot vērā vienošanos par DFS; par prioritāti uzskata arī digitalizācijas programmai un platjoslas tīkliem paredzēto ieguldījumu palielināšanu un tādēļ piešķir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta telekomunikācijas tīklu sadaļai par EUR 12 miljoniem vairāk nekā budžeta projektā;

32.  uzskata, ka finanšu atbalsta palielināšana MVU ir būtiska, lai Savienības ekonomika ar izaugsmes palīdzību varētu atjaunoties un pārvarēt krīzi, tādējādi veicinot cīņu pret bezdarbu; uzskata, ka bieži tiek uzsvērta MVU loma Savienības konkurētspējas nodrošināšanā, bet tās atbalstam ir nepietiekams finansējums; tādēļ nolemj salīdzinājumā ar budžeta projektu par EUR 26,5 miljoniem palielināt saistību apropriācijas MVU un uzņēmējdarbībai; prasa Komisijai nodrošināt īstenu augšupēju pieeju šo līdzekļu izmantošanā; turklāt aicina Komisiju atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu Zaļās rīcības plānā MVU paredzētajiem pasākumiem;

33.  palielina budžeta projektā iekļautās saistību apropriācijas trijām uzraudzības iestādēm (EBI, EAAPI un EVTI) par kopumā EUR 6,1 miljonu;

34.  pauž bažas par aizvien lielāko to gadījumu skaitu, kad maksājumu trūkums 1.a izdevumu kategorijā kļūst acīmredzams, īpaši saistībā ar programmu „Apvārsnis 2020”, kur priekšfinansējums ir samazināts un ievērojams skaits projektu ir bloķēti, un programmai Erasmus+ draud maksājumu pārtraukšana; pauž satraukumu par daudzajām programmām, kurās visi 2014. gadam pieejamie līdzekļi ir izmantoti vairākus mēnešus pirms rēķinu iesniegšanas termiņa beigām;

35.  atzinīgi vērtē pirmos soļus ceļā uz Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) reformu, bet uzsver, ka ir pilnībā jāīsteno P. Maystadt ieteikumi, tostarp prasība šai grupai strādāt tikai ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un pakāpeniski pārtraukt darbu ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un ar nodokļiem saistītiem jautājumiem;

36.  uzsver MVU radītās inovācijas nozīmi Savienības ekonomikas atlabšanas paātrināšanā; sagaida, ka Komisija pildīs savas juridiskās un budžeta saistības attiecībā uz MVU instrumentu programmā „Apvārsnis 2020”, un aicina Padomi to darīt iespējamu, piešķirot pienācīgu budžetu; prasa Komisijai no 2016. gada izveidot atsevišķu budžeta pozīciju MVU instrumentam, lai panāktu skaidrāku budžeta pārraudzību un kontroli un nodrošinātu īstenu augšupēju pieeju šā instrumenta īstenošanā;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 2. jūlijā publicēto aprites ekonomikas paketi(9); prasa šajā paketē paredzēto darbību īstenošanai piešķirt atbilstīgus līdzekļus;

1.bizdevumu kategorija

38.  pauž dziļas bažas par to, ka Padome, lai gan ir saglabājusi saistību apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā (EUR 49 227 miljoni), ir samazinājusi maksājumu apropriācijas par EUR 220 miljoniem, tās nosakot EUR 51 382 miljonu apmērā;

39.  uzsver, ka uz 1.b izdevumu kategoriju attiecas lielākā daļa pašreiz nesamaksāto saistību un tas kavē to resursu atmaksāšanu, kurus saņēmējas dalībvalstis un reģioni jau ir iztērējuši; uzsver, ka šāda prakse ir nopietni ietekmējusi krīzes visvairāk skartās dalībvalstis un reģionus; pauž nožēlu par to, ka Padome, šķiet, pilnībā ignorē šo problēmu; uzsver, ka laikā, kad vairākums dalībvalstu saskaras ar problēmām, meklējot finansējuma avotus projektiem, kuri varētu palīdzēt darbvietu veidošanā, Savienības reģionālā politika ir būtisks instruments līdzekļu trūkuma novēršanai; norāda, ka tādi instrumenti kā ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir īpaši svarīgi krīzes laikā un ka maksājumu samazināšanās vienmēr pirmos skar neaizsargātākos dalībniekus, piemēram, dalībvalstis ar budžeta ierobežojumiem, vietējās un reģionālās iestādes, tālākos reģionus, MVU, NVO un sociālos partnerus;

40.  nolemj atjaunot budžeta projektā maksājumiem paredzētās summas budžeta pozīcijās, kuras attiecas uz jaunām programmām un kuras Padome samazinājusi, kā arī palielināt budžeta projektā maksājumiem paredzētās summas vairākās pozīcijās, īpaši tajās, kas saistītas ar DFS 2007.–2013. gadam programmu pabeigšanu; norāda, ka 2015. gads būs jau otrais gads kopš Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu jaunā posma īstenošanas sākšanas; uzsver, ka ir vajadzīgas pietiekamas saistību un maksājumu apropriācijas, lai nodrošinātu, ka programmas sasniedz paredzēto labuma guvēju skaitu, un tādējādi tiek panākta paredzētā ietekme;

41.  nolemj par EUR 20,2 miljoniem palielināt summas, kas budžeta projektā paredzētas Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD) un izmēģinājuma projektiem / sagatavošanas darbībām; plāno grozīt Komisijas priekšlikumu elastības instrumenta izmantošanai, lai papildinātu finansējumu Kipras struktūrfondu programmām 1.b izdevumu kategorijā līdz pilnai summai EUR 100 miljonu apmērā pēc sarunu noslēgšanas ar Padomi;

42.  pauž stingru pārliecību, ka Savienības finansējumu, īpaši saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, nevajadzētu izmantot dalībvalstu pasākumu subsidēšanai, bet tas jāizmanto, lai jauniešiem sniegtu papildu atbalstu, papildinot un atbalstot dalībvalstu programmas;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot līdzekļus, kas atvēlēti jauniešu bezdarbnieku atbalstam; atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ir panākta politiska vienošanās par līdzekļu pārcelšanu uz agrāku laiku Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas pasākumiem, kā arī attiecīgo summu ieplānošanu Eiropas Sociālajā fondā, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību plānošanas perioda pirmajos gados; atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir ņēmušas vērā šo vienošanos, ierosinot attiecīgās summas; pauž bažas par dažu dalībvalstu līdzekļu apgūšanas spēju saistībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; atgādina, ka saskaņā ar DFS regulu rezerves, kas ir atstātas pieejamas līdz DFS noteiktajam saistību apropriāciju maksimālajam apjomam 2014.–2017. gadam, veido vispārējo DFS saistību rezervi, kas jādara pieejama papildus maksimālajiem apjomiem, kuri DFS noteikti 2016.–2020. gadam politikas mērķiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jaunatnes nodarbinātību;

2.izdevumu kategorija

44.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu jaunajai Vides un klimata pasākumu programmai LIFE un sagaida, ka 2015. gadā šī programma, tostarp finanšu instrumentu pirmais kopums, darbosies pilnā apmērā; tomēr pauž nožēlu par to, ka mazākām programmām, piemēram, programmai LIFE un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EMFF), Padome šajā izdevumu kategorijā ir piemērojusi vislielākos samazinājumus gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, tādējādi ietekmējot to apstiprināto mērķu sasniegšanu; pauž nožēlu arī par to, ka Padome ir nepamatoti samazinājusi līdzekļus skolu apgādei ar augļiem un pienu paredzētajām programmām; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projekta summas visās pozīcijās, kuras Padome samazinājusi;

45.  piekrīt, ka ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai atvieglotu sekas, ko rada Krievijas aizliegums ievest atsevišķus Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības produktus; atzinīgi vērtē ārkārtas atbalsta pasākumus, ko Komisija veikusi, sperot pirmo soli šīs krīzes risināšanā; tādēļ par EUR 30 miljoniem palielina Savienības līdzfinansējumu kopējās lauksaimniecības politikas veicināšanas pasākumiem, lai palīdzētu ražotājiem atrast alternatīvas pārdošanas iespējas, kā arī paredz EUR 5 miljonus kā papildu atbalstu zvejniekiem ar EMFF starpniecību; turklāt nolemj salīdzinājumā ar Komisijas budžeta projektu par EUR 7 miljoniem palielināt skolu apgādei ar augļiem paredzēto summu un par EUR 4 miljoniem – skolu apgādei ar pienu paredzēto summu;

46.  uzskata, ka ne KLP apropriācijas, ne jebkādas citas budžeta apropriācijas nevajadzētu izmantot letālu vēršu cīņu finansēšanai; atgādina, ka, piešķirot šādu finansējumu, tiek klaji pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Padomes Direktīva 98/58/EK);

47.  norāda, ka, ņemot vērā visus šajā izdevumu kategorijā ierosinātos grozījumus, tostarp EUR 2,9 miljonus izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kopējais 2. izdevumu kategorijas apmērs ir EUR 59,3 miljardi, kas nozīmē, ka rezervē vēl ir pieejami EUR 293,4 miljoni līdz maksimālajam apjomam;

3.izdevumu kategorija

48.  uzsver – lai gan 3. izdevumu kategorija veido tikai 1,5 % no Savienības budžeta un tādējādi finanšu piešķīruma ziņā ir vismazākā DFS izdevumu kategorija, tā attiecas uz jomām, kas ir svarīgas gan Eiropas iedzīvotājiem, gan valstu valdībām, piemēram, uz patvēruma un migrācijas politiku un iekšējo drošību; tādēļ aicina Komisiju un Padomi arī turpmākajos gados palielināt finanšu un politiskos centienus saistībā ar šo izdevumu kategoriju;

49.  pauž nožēlu par to, ka budžeta projektā saistību apropriācijas, salīdzinot ar 2014. gada budžetu, ir samazinātas par 1,9 % no EUR 2171,998 miljoniem līdz EUR 2130,721 miljonam, rezervē atstājot aptuveni EUR 115 miljonus; pauž nožēlu, ka Padome ir samazinājusi saistību apropriācijas par vēl EUR 30,2 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu un maksājumu apropriācijas par vēl EUR 28,5 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu (attiecīgi -1,42 % saistību apropriācijās un -1,51 % maksājumu apropriācijās); tādēļ norāda, ka 3. izdevumu kategorija ir viena no tām kategorijām, ko Padomes samazinājumi skāruši visvairāk;

50.  uzskata, ka Padomes ierosinātie papildu samazinājumi apdraudēs 3. izdevumu kategorijā iekļauto programmu un darbību pienācīgu īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt budžeta projekta summas budžeta pozīcijās „Tiesību aizsardzības nodrošināšana un iespēju radīšana pilsoņiem” un „Diskriminācijas aizlieguma un līdztiesības veicināšana”, īstenojot programmu „Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums (2014–2020)”; tādēļ uzskata, ka principā ir jāatjauno budžeta projekta summas visās ar šo izdevumu kategoriju saistītajās pozīcijās; turklāt nolemj atsevišķām pozīcijām, kas galvenokārt attiecas uz programmām „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem”, Rīcību saistībā ar multividi un kopējo patvēruma sistēmu, paredzēt vairāk līdzekļu, nekā ierosināts budžeta projektā (kopumā par EUR 53,2 miljoniem saistību apropriācijās vairāk nekā budžeta projektā, tostarp aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām);

51.  atgādina triju iestāžu kopējo paziņojumu par to, ka saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam īstenotajās ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; norāda, ka šajā sakarībā ir jāpieliek papildu pūles un ka ir vajadzīga triju iestāžu vienota pieeja, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa efektīvu iekļaušanu ikgadējā budžeta procedūrā; atkārtoti pauž prasību ar dzimumu aspektu saistītu analīzi padarīt par Savienības budžeta procedūras neatņemamu daļu un aktīvi iesaistīt visus dalībniekus visos procesa līmeņos, lai palīdzētu izpildīt Savienības apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību;

52.  atgādina, ka sarunās, kuru rezultātā tika izveidots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Parlamenta prioritāte bija panākt taisnīgu un pārredzamu finansējuma sadali minētā fonda dažādo mērķu sasniegšanai; tādēļ aicina Komisiju attiecīgi palielināt budžeta pozīciju skaitu saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, lai panāktu lielāku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz to, kā tiks izlietoti dažādiem mērķiem un tātad minētajām budžeta pozīcijām atvēlētie līdzekļi;

53.  piekrīt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvām ir vajadzīgs papildu finansējums; tādēļ nolemj 3. izdevumu kategorijā izveidot jaunu pozīciju „Eiropas pilsoņu iniciatīvu un citu līdzdalīgas demokrātijas instrumentu īstenošana”, paredzot tai EUR 1 miljonu saistību apropriācijās;

54.  uzsver, ka ir nepieciešams un ir svarīgi pastāvīgi novērtēt visu fondu un programmu īstenošanu un resursu izmantošanu, lai iespējamos trūkumus konstatētu agrīnā stadijā, kā arī novērtēt efektivitāti;

4.izdevumu kategorija

55.  pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi līdzekļus 4. izdevumu kategorijā (-0,83 % saistību apropriācijās un -5,24 % maksājumu apropriācijās), kā rezultātā šī izdevumu kategorija ir tā, kuru Padomes veiktie maksājumu apropriāciju samazinājumi skāruši visvairāk; atkārtoti norāda – lai gan 4. izdevumu kategorija veido mazāk nekā 6 % no Savienības budžeta, tā paredzēta Savienības līdzdalībai pasaules mēroga norisēs un tādēļ ar to jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai Savienības varētu īstenot savu pasaules mēroga procesu dalībnieka lomu;

56.  stingri nosoda Padomes veiktos saistību apropriāciju samazinājumus humānās palīdzības jomā, jo tādējādi nevar atrisināt no iepriekšējiem gadiem pārnesto neapmaksāto rēķinu problēmu un tiek apdraudēta šīs politikas netraucēta īstenošana, kas savukārt apdraud tās mērķgrupas izdzīvošanu; uzsver, ka rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos paredzētajam maksājumu apropriāciju apmēram būtu jāatbilst saistību apropriāciju apmēram un tas jāiekļauj budžetā papildus DFS noteiktajam maksājumu maksimālajam apjomam; uzsver, ka ir jāsamazina neatbilstība starp saistību un maksājumu apropriācijām humānās palīdzības jomā, lai ņemtu vērā tai raksturīgos īsos līdzekļu izlietojuma ciklus un lauztu ieradumu pārnest uz nākamo gadu neapmaksātos rēķinus no iepriekšējiem gadiem; pauž stingru nosodījumu par negatīvo ietekmi, ko neatbilstošas budžeta veidošanas dēļ radušies maksājumu samazinājumi, tostarp atlikti maksājumi un aizkavētas operācijas, rada humānās palīdzības jomā un kas ir īpaši nevēlama laikā, kad tik daudzus cilvēkus skar perifērijā pieaugošā nestabilitāte; uzskata, ka šādi notikumi ir nepatīkams, bet spēcīgs brīdinājuma signāls, kas liecina par nepieciešamību budžetu plānot reālistiskāk;

57.  atgādina Savienības un tās dalībvalstu starptautisko apņemšanos palielināt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) paredzētos izdevumus līdz 0,7 % no NKI un līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, un tādēļ prasa palielināt apropriācijas tematiskajām jomām, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments, lai sekmētu saistību izpildi attiecībā uz globālo attīstību laikposmam pēc 2015. gada;

58.  uzsver atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam un apņemšanos nodrošināt pietiekamu finansējumu UNRWA un Palestīniešu pašpārvaldei, palielinot saistību apropriācijas par EUR 35,5 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; pauž pārsteigumu par to, ka Padome bez skaidra pamatojuma atkal ir samazinājusi budžeta projektā iekļautās UNRWA un Palestīniešu pašpārvaldei paredzētās maksājumu apropriācijas par EUR 2,4 miljoniem, un uzskata, ka jau budžeta projektā šai pozīcijai ir paredzēts pārāk maz līdzekļu;

59.  uzsver, ka ir jānodrošina atbalsts Savienības austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem saistībā ar pāreju uz demokrātiju un konsolidāciju, ekonomisko un sociālo attīstību, imigrāciju un stabilitāti; uzsver, ka ir jāiegulda papildu darbs, atbildot uz krīzi Ukrainā; tādēļ prasa piešķirt Eiropas kaimiņattiecību instrumentam par EUR 203,3 miljoniem vairāk, nekā paredzēts budžeta projektā, lai Savienība spētu atbildīgi rīkoties attiecībā uz savām austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

60.  uzskata Padomes izdarītos samazinājumus Parlamenta prioritātēm paredzētajās budžeta pozīcijās par nepieņemamiem un ierosina atjaunot budžeta projekta summas Padomes samazinātajās budžeta pozīcijās, un pat palielināt budžeta projektā paredzēto saistību apropriāciju apmēru par kopumā EUR 400,55 miljoniem vairākās Savienības ārējām attiecībām stratēģiski svarīgās budžeta pozīcijās (humānā palīdzība, Eiropas kaimiņattiecību instruments, attīstības sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments un izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības); norāda, ka šie palielinājumi pilnībā izmanto 4. izdevumu kategorijas rezervi, kā arī vēl EUR 66 miljonus, kuri iegūti no samazinātajām apropriācijām budžeta pozīcijās, kuras pārvietotas uz EĀDD budžetu;

61.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas pozīcijai, lai nodrošinātu Savienības finansiālā atbalsta turpināšanu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas un Kultūras mantojuma tehniskās komitejas darbam;

62.  apstiprina ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju pārcelšanu uz EĀDD budžetu, lai palīdzētu viņiem labāk integrēties EĀDD, atbilstīgi augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces ierosinājumam EĀDD pārskatā, Parlamenta 2013. gada 13. jūnija ieteikumiem un Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr. 11/2014; sagaida, ka pārcelšana tiks pilnībā pabeigta līdz 2016. gada 1. janvārim;

5.izdevumu kategorija

63.  atgādina, ka budžeta projektā ir ņemta vērā jaunākā Civildienesta noteikumu reforma, tostarp izmaiņas algu un pensiju korekciju aprēķināšanā un notiekošā darbinieku skaita samazināšana;

64.  ar nožēlu norāda, ka, neraugoties uz to, Padome, palielinot standarta samazinājuma vienoto likmi, ir samazinājusi 5. izdevumu kategorijas apropriācijas par EUR 27,6 miljoniem, no kuriem EUR 16,7 miljoni ir no Komisijas administratīvā budžeta tiem izdevumiem, kas saistīti ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem;

65.  ņemot vērā to, ka Komisija trešo gadu pēc kārtas samazina savu darbinieku kopējo skaitu un ka Komisijas prognozes par brīvajām štata vietām būtu uzskatāmas par ticamām un tādām, kuru pamatā ir iestādes faktiskās vajadzības, uzskata šo standarta samazinājuma vienotās likmes palielināšanu (līdz 4,5 % attiecībā uz Komisijas galveno mītni un par 6 % attiecībā uz delegācijām) par patvaļīgu;

66.  pieņem zināšanai arī Padomes nostājai pievienoto paziņojumu par to, „cik svarīgi ir cieši pārraudzīt apropriācijas visās kategorijās attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ņemot vērā papildu spējas faktoru, ko sniedz darbalaika palielinājums”, un vienlaikus veiktos atbalsta izdevumu samazinājumus dažādās politikas jomās kopumā par EUR 20,8 miljoniem; uzskata, ka šie samazinājumi ne vien rada iepriekš minētos apdraudējumus, bet arī ir slikti pamatoti; atgādina, ka saskaņā ar 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu šī prognozētā papildu spēja jau tiktu pilnībā izmantota, piecu gadu laikā samazinot darbinieku skaitu par 5 %; šajā sakarībā norāda, ka Komisija jau tagad pilda vairāk, nekā ir apņēmusies, jo tā samazina darbinieku skaitu visās kategorijās, neatkarīgi no tā, vai tās finansē no 5. izdevumu kategorijas, vai no citām kategorijām;

67.  tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētās summas visās administratīvo un atbalsta izdevumu pozīcijās, kā arī visās ar 5. izdevumu kategoriju saistītajās pozīcijās, kuras Padome samazinājusi;

68.  nolemj iekļaut rezervē daļu apropriāciju līdz brīdim, kad Komisija būs grozījusi noteikumus par ekspertu grupām un nodrošinājusi to pilnīgu piemērošanu visos ģenerāldirektorātos;

Aģentūras

69.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

70.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējusi likumdevējinstitūcija;

71.  tomēr nevar piekrist Komisijas pieejai attiecībā uz personālu, kas paredz ne tikai samazināt aģentūru štatu sarakstus par 1 %, pamatojoties uz visām iestādēm un struktūrām saistošo politisko vienošanos par DFS, bet pieprasa arī vēl 1 % darbinieku iekļaušanu t. s. pārdales fondā;

72.  uzsver, ka vienošanās par darbinieku skaita samazināšanu ir panākta, pamatojoties uz esošo darbinieku skaitu un tā uzdevumiem atsauces datumā, proti, 2012. gada 31. decembrī, un ka jebkādiem esošo vai jaunveidojamo aģentūru jaunajiem uzdevumiem ir jāpiešķir papildu līdzekļi;

73.  uzsver, ka apstiprinātais mērķis par 5 % samazināt darbinieku skaitu ir jāsasniedz līdz 2017. gada beigām un ka aģentūrām vajadzētu dot zināmu brīvību izvēlēties, konkrēti kuros gados veikt šos samazinājumus, lai tās varētu izmantot dabiskās darbinieku skaita svārstības, tādējādi mazinot Savienības bezdarbnieku pabalsta sistēmas izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar darba līgumu priekšlaicīgu izbeigšanu;

74.  tādēļ izdara izmaiņas vairākos aģentūru štatu sarakstos, lai īstenotu vienošanos samazināt darbinieku skaitu par 1 %, izmantotu citu pieeju štata vietām, kuras finansē no maksām, vai saskaņotu darbinieku skaitu ar papildu uzdevumiem;

75.  nolemj palielināt 2015. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām; uzskata, ka šīm apropriācijām būtu jāatspoguļo nepieciešamība pildīt uzticētos uzdevumus, jo jau ir pieņemts un vēl tiek pieņemts arvien vairāk regulu, lēmumu un direktīvu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, kas ir cieši saistīta ar finanšu nozares stabilitāti;

76.  nolemj arī palielināt apropriācijas Eiropas Jūras drošības aģentūrai un Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kā arī vairākām aģentūrām 3. izdevumu kategorijā, jo tām uzticēti jauni papildu uzdevumi (Frontex, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs);

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

77.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Pārējās iedaļas

78.  atgādina, ka visu iestāžu, pensiju un Eiropas skolu administratīvos izdevumus sedz no DFS 5. izdevumu kategorijas; norāda, ka kopējie budžeta projektā paredzētie šīs izdevumu kategorijas 2015. gada izdevumi tiek lēsti EUR 8 612,2 miljonu apmērā (+2,5 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu), atstājot EUR 463,8 miljonu rezervi līdz maksimālajam apjomam, savukārt visu iestāžu kopējie administratīvie izdevumi 2015. gadā tiek lēsti EUR 6 893,1 miljona apmērā (+1,6 % salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu), tādējādi nodrošinot EUR 457,9 miljonus lielu apakšrezervi;

79.  pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, kurā iestāžu 2015. gada administratīvo izdevumu apmērs horizontāli un bez izšķirības samazināts līdz EUR 6 865,6 miljoniem (proti, samazināts par EUR 27,5 miljoniem jeb 0,4 %), tādējādi mākslīgi palielinot apakšrezervi līdz EUR 485,4 miljoniem;

80.  pauž pārsteigumu, ka Padome kārtējo reizi arī šogad ierosina veikt iestāžu administratīvo izdevumu lineārus samazinājumus; atkārtoti norāda, ka ikvienas Savienības iestādes budžets, ņemot vērā tās specifiskos uzdevumus un situāciju, būtu jāskata individuāli, neizmantojot tām visām vienādus risinājumus un ņemot vērā konkrēto attīstības stadiju, darbības uzdevumus, pārvaldības mērķus, cilvēkresursu vajadzības un katras iestādes politiku ēku jautājumā; noteikti nepiekrīt Padomes pieejai horizontāli palielināt vakanču īpatsvaru par vienu procenta punktu, tādējādi mākslīgi palielinot rezervi; uzsver, ka šis palielinājums – papildus tām štata vietām, kuras jau likvidētas, samazinot darbinieku skaitu par 1 % – liks atsevišķām iestādēm, kuras jau ietekmējusi iepriekš minētā darbinieku skaita samazināšana, iesaldēt darbā pieņemšanu brīvajās štata vietās, tādējādi traucējot šo iestāžu darbību;

81.  norāda, ka budžeta projektā ir ņemta vērā visu iestāžu un struktūru darbinieku algu un pensiju korekcija 0,8 % apmērā par 2011. un 2012. gadu un iesaldēšana attiecībā uz 2013. un 2014. gadu; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa iestāžu savās tāmēs jau ir iekļāvušas šo korekciju;

82.  uzsver, ka visām trijām iestādēm – Komisijai, Padomei un Parlamentam – savstarpējas cieņas dēļ būtu jāatbalsta abu budžeta lēmējiestāžu sagatavotās tāmes, neizdarot tajās turpmākas izmaiņas;

83.  uzsver, ka Parlamentam un Padomei būtu gan jāatbalsta visi iespējamie ietaupījumi un efektivitātes palielināšana, kuru pamatā ir pašreizējo un jauno uzdevumu pastāvīga pārvērtēšana, gan arī jānosaka pienācīgs apropriāciju līmenis, lai nodrošinātu iestāžu sekmīgu darbību un iekšējo un ārējo juridisko saistību ievērošanu, kā arī Savienības iedzīvotājiem nodrošinātu augsti profesionālu civildienesta darbību; atgādina, ka jaunie uzdevumi, kas izriet no Lisabonas līguma, bija jāīsteno bez jebkādiem papildu līdzekļiem;

84.  uzteic visas pārējās iestādes par ietaupījumiem un efektivitātes uzlabojumiem, ko tās jau ir iestrādājušas savos budžeta projektos; uzsver, ka precīzs, efektīvs, pārredzams un atbildīgs Savienības resursu izlietojums ir viens no galvenajiem veidiem, kā stiprināt Savienības iedzīvotāju uzticēšanos; atzinīgi vērtē iestāžu centienus arī turpmāk veicināt pārredzamību, administratīvo efektivitāti, labu finanšu pārvaldību un prioritāšu ievērošanu; uzskata, ka augstas pārredzamības prasības būtu jāturpina līdzvērtīgi piemērot visās Savienības iestādēs;

85.  atjauno Padomes horizontāli mainītās samazinājuma likmes tādā apmērā, kādu sākotnēji pieprasīja Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Ārējās darbības dienests, un atjauno budžeta projekta summas attiecīgajās budžeta pozīcijās;

I iedaļa – Eiropas Parlaments

86.  atgādina, ka Parlamenta 2015. gada tāme tika noteikta EUR 1 794 929 112 apmērā, kas atbilst vispārējam palielinājumam par 2,24 % salīdzinājumā ar 2014. gadu; tomēr uzsver, ka 0,67 % no šī palielinājuma ir saistīti ar juridiski saistošu pārejas posma pabalsta izmaksu pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām un 0,4 % ir saistīti ar vienošanos par algu un pensiju korekciju par 2011.–2012. gadu; uzsver, ka citu izdevumu apmērs tādējādi ir pieaudzis tikai par 1,18 % salīdzinājumā ar 2014. gadu;

87.  uzsver – lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

88.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2014. gada 17. septembra pārskatīto dienesta vēstuli, kurā ierosināts atspoguļot budžetā Prezidija nesenos lēmumus un tehniskās korekcijas; norāda, ka šīs izmaiņas neietekmē budžeta kopējo apmēru; apstiprina minētās korekcijas savā tāmē;

89.  samazina Parlamenta štatu sarakstu, lai ievērotu darbinieku skaita samazināšanas prasības, par kurām panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu reformu;

90.  uzsver, ka politisko grupu darbs nav tikai administratīvs; norāda, ka politiskās grupas kopš 2012. gada nav palielinājušas darbinieku skaitu un ka to vajadzības jau iepriekšējos budžeta gados apmierinātas tikai daļēji; uzsver, ka kopējais darbinieku skaits politiskajās grupās 2015. gadā un turpmākajos gados nedrīkst būt zemāks par pašreizējo līmeni; atgādina, ka Parlaments šādu lēmumu jau ir pieņēmis iepriekšējā sasaukumu laikā(10);

91.  pieņem zināšanai, ka KAD projekta plānotās izmaksas tiek lēstas EUR 441,7 miljonu apmērā pašreizējās cenās (EUR 406,22 miljoni salīdzināmajās cenās) un ka 2015. gadā KAD vajadzīgais finansējums būs EUR 128,91 miljons (jeb 29 % no kopējām izmaksām); uzsver, ka, ņemot vērā jau piešķirtos, bet vēl neizlietotos budžeta līdzekļus, atlikušās finansiālās vajadzības 2015. gadā tiek lēstas EUR 84,8 miljonu apmērā; uzskata, ka šo summu var ievērojami samazināt, 2014. gada beigās veicot pārvietojumu, un ka atlikušo daļu vajadzētu finansēt ar aizdevumu palīdzību; atgādina, ka KAD ēkas celtniecības dēļ kopējie maksājumi nākotnē būs daudz mazāki nekā līdzvērtīga īpašuma nomas izmaksas;

92.  nolemj palielināt Eiropas politiskajiem fondiem paredzētās apropriācijas par EUR 3 miljoniem, lai nodrošinātu, ka politiskie fondi var pilnībā īstenot savus pasākumus, arī ņemot vērā politisko grupu pilnu spektru, kā arī lai intensificētu to pētnieciskās un atbalsta darbības, kuru mērķis ir informēt par jaunām idejām un tās ierosināt, lai veicinātu Eiropas integrāciju; uzsver, ka šis palielinājums neietekmēs budžeta kopējo apmēru, jo to kompensēs no neparedzēto izdevumu rezerves; tādēļ nosaka savu 2015. gada budžetu EUR 1 794 929 112 apmērā; norāda, ka tas atbildīs 2014. gada 17. aprīļa plenārsēdē pieņemtās tāmes palielinājumam par 0 %;

93.  atzinīgi vērtē apvienotās darba grupas lēmumu ieteikt deputātiem īsos pārlidojumos izmantot ekonomisko klasi; aicina ģenerālsekretāru iesniegt šī ieteikuma rezultātu novērtējumu ne vēlāk kā līdz 2015. gada beigām;

94.  atzinīgi vērtē apvienotās darba grupas darba rezultātu attiecībā uz iespējām ietaupīt izdevumus par transportlīdzekļiem un šoferiem; sagaida, ka šie ietaupījumi atspoguļosies nākamo gadu budžetos;

IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa

95.  uzsver, ka, neraugoties uz nepieredzēti lielo lietu skaita pieaugumu, Komisija ir nolēmusi svītrot no Tiesas budžeta projekta 12 jaunas štata vietas, kas pieprasītas, lai novērstu sastrēgumus lietu izskatīšanā un pēc iespējas mazinātu risku, ka spriedums netiek sagatavots saprātīgā termiņā; uzsver, ka, tā rīkojoties, Komisija ir apdraudējusi trīs tiesu darba ražīgumu, ņemot vērā pastāvīgo un nepieredzēti lielo jaunu lietu skaita pieaugumu, un tādējādi ir radījusi nopietnu risku budžetam;

96.  apstiprina 12 jaunu štata vietu izveidi saskaņā ar Tiesas sākotnējo pieprasījumu; attiecīgi palielina ar to saistītās budžeta pozīcijas, kā arī koriģē Tiesas štatu sarakstu atbilstoši tās tāmē norādītajam;

97.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 3 %, lai nodrošinātu, ka Tiesa pienācīgi tiek galā ar aizvien pieaugošo darba slodzi un var pilnībā izmantot savu štatu sarakstu; uzsver, ka Padomes ierosinātais samazinājums ir pilnīgā pretrunā ar štata vietu aizpildi 98 % apmērā (98 % ir augstākais iespējamais rādītājs, ja ņem vērā nenovēršamo ietekmi, ko rada darbinieku aprite gada laikā) un algu apropriāciju izpildi gandrīz 99 % apmērā 2013. gadā;

98.  uzsver, ka Vispārējā tiesa, lai gan ļoti cenšas, vairs netiek galā ar pieaugošo darba slodzi; uzsver, ka šo kopējo augšupejošo tendenci pilnībā apstiprina līdz šim 2014. gadā savāktie dati un ka tā turpināsies, cita starpā ņemot vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas (kas no 2014. gada 1. decembra paplašinās Tiesas jurisdikciju brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) un Horvātijas pievienošanos;

99.  uzsver, ka, neraugoties uz līdz šim īstenotām būtiskām iniciatīvām darba ražīguma jomā, izskatīšanā esošo lietu skaits turpina pieaugt (+25 % 2013. gadā, +6 % līdz 2014. gada jūnija beigām), savukārt risks, ka tiks iesniegtas prasības saistībā ar nespēju sagatavot spriedumu saprātīgā termiņā (īpaši lietās, kas iesniegtas Vispārējā tiesā, kurā noslodze šobrīd ir gandrīz neizturama), ir kļuvis reāls, jo 2014. gada jūnijā ir iesniegta pirmā sūdzība ar šādu pamatojumu un tas var radīt nopietnas sekas Savienībai; uzsver, ka Vispārējās tiesas kavēšanās ar spriedumu sagatavošanu saprātīgā termiņā, īpaši attiecībā uz konkurences tiesībām, ļoti negatīvi ietekmē iekšējā tirgus darbību un var radīt ievērojamus draudus Savienības budžetam;

100.  atgādina Parlamenta un Padomes vienošanos pēc būtības, kas paredz tiesnešu skaita palielināšanu; uzsver, ka šajos apstākļos ir steidzami jāvienojas par papildu tiesnešu nominēšanu darbam Tiesā pēc iespējas drīzāk; iekļauj rezervē EUR 2 miljonus, kas paredzēti deviņu jaunu tiesnešu iecelšanai, un aicina Tiesu iesniegt Padomei un Parlamentam to papildu finansiālo vajadzību atjauninātu novērtējumu, kuras saistītas ar jaunajiem tiesnešiem un darbiniekiem; sagaida, ka vienošanās Padomē tiks panākta pēc iespējas drīzāk un ka likumdošanas procedūra noslēgsies līdz 2015. gada 1. oktobrim; uzstāj, ka ir apdomīgi jāizvērtē vajadzība pēc papildu darbiniekiem saistībā ar deviņu jaunu tiesnešu nomināciju;

V iedaļa – Revīzijas palāta

101.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,1 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

102.  atjauno budžeta projekta summas budžeta pozīcijās, kas saistītas ar pārējo darbinieku algām, lai nodrošinātu, ka Revīzijas palāta var izpildīt savas juridiskās saistības pret darbiniekiem;

VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un VII iedaļa – Reģionu komiteja un sadarbības nolīguma ar Eiropas Parlamentu īstenošana

103.  atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada 5. februāra sadarbības nolīgumu līdz pat 80 štata vietām tiktu pārceltas no abām komitejām uz Parlamentu un ir apstiprināts apropriāciju palielinājums šo komiteju politiskās darbības paplašināšanai un to papildu vajadzību segšanai, kas saistītas ar rakstiskās tulkošanas nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem;

104.  atzīst, ka tiek plānots uz Parlamentu pārcelt vismaz 60 štata vietu un ka šī pārcelšana notiks divos posmos – pirmais posms no 2014. gada 1. oktobra un otrais posms vēlāk 2015. gadā; iekļauj budžetā korekcijas, kas saistītas ar 42 štata vietu pārcelšanu (30 štata vietas no EESK un 12 no Reģionu komitejas), īstenojot pirmo posmu, un iekļauj rezervē pusi no apropriācijām, kas nepieciešamas saistībā ar plānoto papildu štata vietu plānoto pārcelšanu (vismaz 6 štata vietas no EESK un vismaz 12 – no Reģionu komitejas), paredzot, ka rezervi varēs izmantot pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par atlikušo štata vietu pārcelšanu; sagaida, ka pārcelšana tiks pilnībā pabeigta līdz 2015. gada jūlijam;

105.  atzinīgi vērtē abu komiteju pašreizējo sadarbību administratīvajos jautājumos un mudina tās vēl vairāk nostiprināt šo sadarbību, jo ir iespējams sasniegt vēl citus kopīgus mērķus un nodrošināt ietaupījumus; aicina EESK un Reģionu komiteju noskaidrot, kā varētu saskaņoti veikt to strukturālās un organizatoriskās reformas, padziļinot abu komiteju divpusējo sadarbību;

VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

106.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja spētu darboties, neraugoties uz pastāvīgo darbinieku skaita samazināšanu;

VII iedaļa – Reģionu komiteja

107.  uzsver, ka Reģionu komitejai 2015. gada budžets būs iezīmīgs ar tās politiskās darbības paplašināšanos, jo jaunais (sestais) Reģionu komitejas politiskais mandāts sāksies 2015. gada februārī un tas būs pirmais gads, kad budžetā pilnā apmērā būs iekļauta piektās politiskās grupas (ECR grupas) izveide Reģionu komitejā;

108.  noteikti nepiekrīt Komisijas veiktajiem to izdevumu samazinājumiem, kas attiecas uz Reģionu komitejas politisko darbību un ar to saistītajiem izdevumiem vai informācijas un komunikācijas pasākumiem; ņemot vērā Reģionu komitejas jaunā mandāta sākšanos, palielina attiecīgās budžeta pozīcijas;

VIII iedaļa – Eiropas Ombuds

109.  norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par 1,7 %; uzsver, ka šis samazinājums radīs ievērojamu slogu Ombuda nelielajam budžetam un būtiski ietekmēs Ombuda jauno stratēģiju un iestādes spēju efektīvi un lietderīgi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas, lai ļautu Ombudam izmantot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

110.  atgādina, ka, neņemot vērā neizbēgamās juridiskās saistības, piemēram, izdevumus saistībā ar EDAU locekļu pilnvaru beigām vai algu korekcijas, palielinājumu salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu galvenokārt rada Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) darba grupas izveide un jaunie īpašie uzdevumi, kas izvirzīti laikposmam no 2014. līdz 20120. gadam;

111.  atjauno budžeta projektu budžeta pozīcijās, kas saistītas ar EDAU jauno mandātu, EDAK darba grupas izveidi un iestādes pienācīgas darbības nodrošināšanu, īpaši ņemot vērā tās jauno stratēģiju 2014.–2020. gadam; uzsver, ka horizontāli samazinājumi var būt ārkārtīgi kaitīgi un radīt vēlamajam pretēju efektu, īpaši šādas nelielas iestādes gadījumā;

X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests

112.  atgādina Padomei, ka dalībvalstis ir piekritušas EĀDD izveidei un ka šī dienesta darbības nodrošināšanai ir vajadzīgi pietiekami resursi; aicina dalībvalstis sīkāk noskaidrot sinerģijas iespējas starp valstu vēstniecībām un EĀDD, piemēram, attiecībā uz kopīgu ēku infrastruktūras izmantošanu, drošību un sadarbību administratīvos jautājumos;

113.  nosaka standarta samazinājuma likmes sākotnējā apmērā, proti, 5,3 % attiecībā uz EĀDD galveno mītni, 2,7 % – attiecībā uz delegācijām un 27 % – attiecībā uz militārajiem norīkotajiem valsts ekspertiem (NVE), kā arī atjauno apropriācijas budžeta projektā pieprasītajā apmērā; uzsver, ka šāds samazinājuma likmju palielinājums nozīmēs darbinieku skaita samazināšanu vairāk nekā obligātā 1 % apmērā no štatu saraksta un līdz ar to apgrūtinās iestādes darbību un traucēs tai attīstīties kā jaunai struktūrai ar aizvien pieaugošu uzdevumu apjomu;

114.  atjauno budžeta projekta summas visās Padomes samazinātajās budžeta pozīcijās, īpaši tajās, kas saistītas ar EĀDD sakaru drošībai paredzētajām apropriācijām, lai augstā pārstāve un viņai pakļautais vadošais personāls varētu efektīvi piedalīties ļoti sensitīvās sarunās;

115.  stingri norāda, ka EĀDD sakaru sistēmas ir jāaizsargā pret ielaušanos un sistēmām, ko izmanto sakariem starp EĀDD un dalībvalstīm, no vienas puses, un galveno mītni un delegācijām, no otras puses, ir jābūt drošām un modernām;

116.  atbalsta augstās pārstāves priekšlikumu EĀDD budžetā iekļaut apropriācijas, kuras ir nepieciešamas jaunas delegācijas izveidei Persijas līča reģionā, kur Savienība ir pārāk maz pārstāvēta(11); tādēļ palielina attiecīgās budžeta pozīcijas saskaņā ar EĀDD tāmē pieprasīto;

117.  no budžeta III iedaļas (Komisija) uz X iedaļu (EĀDD) pārvieto Komisijas darbiniekiem delegācijās parastajām administratīvām izmaksām paredzētās apropriācijas; uzsver, ka šis pārvietojums neietekmē budžeta kopējo apjomu un nekā citādi neietekmē ne Komisijas administratīvajiem izdevumiem paredzētās apropriācijas, ne Komisijas darbinieku darba apstākļus delegācijās un atbildīs tām ES delegāciju administratīvo izdevumu pārvaldības vienkāršošanas prasībām, kuras izvirzījuši EĀDD un Padome, kā arī pieminējusi Revīzijas palāta nesen sagatavotā ziņojumā; prasa minēto pārvietojumu veikt, īstenojot EĀDD un Komisijas labu sadarbību; aicina Padomi ņemt vērā to, ka šī vienošanās neietekmē budžeta kopējo apmēru;

o
o   o

118.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0247.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0450.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0358.
(8) http://ec.europa.eu/about/juncker-commission/docs/pg_lv.pdf
(9) Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014)0398).
(10) Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (P7_TA(2013)0437).
(11) Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu, Pieņemtie teksti, P7-TA(2014)0339.


Protokols Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp ES un Korejas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai ***
PDF 274kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu papildprotokolu Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai (06035/2014 – C7-0113/2014 – 2014/0019(NLE))
P8_TA(2014)0037A8-0012/2014

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06035/2014),

–  ņemot vērā papildprotokola projektu Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai (06037/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 167. panta 3. punktu, 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C7-0113/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0012/2014),

1.  sniedz piekrišanu papildprotokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2014. gada prioritāšu īstenošana
PDF 542kWORD 196k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2014. gada prioritāšu īstenošana (2014/2059(INI))
P8_TA-PROV(2014)0038A8-0019/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), it īpaši tā 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. martā pieņemto rezolūcijas par trijotnes lomu un darbībām(7);

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU(8),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (COM(2014)0400),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2014. gada izaugsmes pētījumā(12),

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2014. gada Eiropas pusgada prioritāšu ieviešanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 30. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par norādēm par to, kā piemērojami Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā paredzētie pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, COM(2014)0494,

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra(14) un 2014. gada 16. janvāra(15) rezolūcijas par ES bezpajumtniecības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra ziņojumu „Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai: analīze par izdarīto un atlikušajiem šķēršļiem dalībvalstīs ― papildu materiāls 2014. gada izaugsmes pētījumam” (COM(2013)0785),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „2014. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm. Veidojam izaugsmi” (COM(2014)0400),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0019/2014),

A.  tā kā fiskāla ilgtspējība un ES fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības struktūras pārdomāta ievērošana ir svarīga Eiropas monetārās savienības (EMS) pienācīgai darbībai;

B.  tā kā patiesas Eiropas monetārās savienības īstenošanai ir nepieciešama dalībvalstu makroekonomisko un budžeta politiku uzlabota koordinēšana, kā arī visaptveroša Komisijas vadīta politika eurozonai;

C.  tā kā Eiropas pusgadam ir būtiska nozīme ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanā dalībvalstīs;

D.  tā kā aizvien pieaugošais kopējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu bezdarbs, joprojām nopietni apdraud ekonomikas un sociālo konverģenci ES;

E.  tā kā jauniešu bezdarba problēma ir aktīvi jārisina, tādējādi pastiprinot un paplašinot pašreizējo sadarbības sistēmu starp valstu pārvaldes iestādēm, kas atbild par šo jomu;

F.  tā kā parāda un bezdarba līmeņi joprojām ir augsti, nominālais IKP pieaugums zems, inflācijas līmenis būtiski atpaliek no mērķa līmeņa un daudziem cilvēkiem draud nabadzības risks, kā arī pastāv problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu un ar atbalstu darbvietu veidošanai, jo īpaši jauniešiem, fiskālajai konsolidācijai ir jābūt uz izaugsmi vērstai un tā jāīsteno diferencētā veidā;

G.  tā kā Eiropas pusgads ir saistīts ar ekonomisko solidaritāti starp dalībvalstīm un to atbildība par Savienības globālajiem rezultātiem ir proporcionāla attiecīgās dalībvalsts ekonomikas nozīmīgumam;

H.  tā kā šā gada Eiropas pusgada prioritātes noteica Eiropadomes marta sanāksmē un atkārtoti apstiprināja jūnijā; tā kā uzsvars tiek likts uz politikas jomām, ar kurām veicina konkurētspēju, atbalsta darbvietu veidošanu un novērš bezdarbu, un uz to reformu pēcpārbaudi, ar kurām uzlabo ekonomikas finansēšanu un darba tirgu darbību;

I.  tā kā stratēģija „Eiropa 2020” ir viens no elementiem ES atbildes reakcijā uz pasaules ekonomikas krīzi un turpmākajām problēmām un tā kā Komisija atzīst, ka lielākā daļa stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu netiks sasniegti;

J.  tā kā globālā finanšu krīze un valsts parāda krīze ES būtiski mazināja mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējas izmantot finanšu resursus,

K.  tā kā Eiropas Parlaments vairākas reizes ir prasījis stiprināt pārvaldības sistēmu;

L.  tā kā vienotais tirgus nav pilnībā darbotiesspējīgs, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem;

M.  tā kā pēc sešiem ekonomikas krīzes un negatīvas izaugsmes rādītāju gadiem ekonomika sāk atveseļoties un paredzams, ka līdz 2015. gadam tas notiks visās dalībvalstīs; tā kā Komisijas prognozes par ekonomikas atveseļošanos joprojām ir nestabilas un ir jāturpina reformas, lai nodrošinātu iedzīvotāju nodarbinātības un sociālās vajadzības, kā arī atjaunotu produktivitāti un konkurētspēju; tā kā Komisija atzīst, ka daudzās ES daļās sociālā situācija ir depresīva, ka bezdarbs ir sasniedzis nepieredzēti augstus līmeņus un ka palielinās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm; tā kā pasākumi, lai risinātu šo situāciju nodarbinātības un sociālajā jomā, veicinātu turpmāko konkurētspēju un izaugsmi;

N.  tā kā, neraugoties uz nelielu samazinājumu, bezdarba un jauniešu bezdarba rādītāji ES joprojām ir ļoti satraucoši (25,005 miljoni bezdarbnieku ES 28 dalībvalstīs 2014. gada jūnijā un 5,06 miljoni jauniešu bezdarbnieku ES 28 dalībvalstīs 2014. gada jūlijā); tā kā turklāt atšķirības starp bezdarba un jauniešu bezdarba līmeni dalībvalstīs (5 % bezdarbnieku Austrijā salīdzinājumā ar 27,3 % Grieķijā; 9,3 % jauniešu bezdarbnieku Austrijā salīdzinājumā ar 53,8 % Spānijā) ES apdraud gan ekonomisko stabilitāti, gan Eiropas sociālo kohēziju;

O.  tā kā Komisija uzsver inovācijas, pētniecības un izstrādes nozīmi pievienotās vērtības radīšanā un to, ka aizvien pieaugošā prasmju neatbilstība jo īpaši ietekmē uz zināšanām balstītās nozares;

P.  tā kā darba tirgus sadrumstalotība patlaban viens no galvenajiem nevienlīdzības cēloņiem starp dalībvalstīm un starp dažādām nozarēm; tā kā par to liecina atšķirības piekļuvei nodarbinātības iespējām (tostarp nopietni šķēršļi piekļuvei darba tirgum) un darba apstākļos, kā arī algu līmenī, kas dažkārt ir nepietiekams, lai garantētu pienācīgu dzīves līmeni, un aizvien lielākā polarizācija starp augstas un zemas kvalifikācijas darbu, kas var kavēt pārvietošanos darba tirgū; tā kā vēl joprojām ir nepieciešamas reformas, lai izbeigtu šādu sadrumstalotību;

Q.  tā kā minimālās darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetencē;

R.  tā kā ES tiesību akti par darba apstākļiem, diskrimināciju un veselības aizsardzību un darba drošību garantē darba ņēmējiem aizsardzību pret ekspluatāciju un diskrimināciju un arī palīdz sekmēt tādu grupu kā sieviešu un personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū; tā kā ir aplēsts, ka nelaimes gadījumu un arodslimību izmaksas veido no 2,6 % līdz 3,8 % no IKP un ka par katru euro, kas ieguldīts veselības aizsardzības un darba drošības standartu ieviešanā, uzņēmumi saņem atpakaļ EUR 2,2;

S.  tā ekonomikas un finanšu krīze ir uzskatāmi apliecinājusi valsts finanšu nestabilitāti atsevišķās dalībvalstīs;

T.  tā kā, cenšoties pārvarēt krīzi, dažas dalībvalstis ir būtiski samazinājušas valsts izdevumus laikā, kad pieaugošā bezdarba dēļ ir palielinājies pieprasījums pēc sociālās aizsardzības; tā kā valstu budžetu piešķīrumi sociālajam nodrošinājumam tika samazināti vēl vairāk, jo daudzi palika bez darba vai daudziem tika samazināts atalgojums un tādējādi samazinājās arī iemaksas;

U.  tā kā Komisija darījusi zināmu 2014. gada 2. jūnija paziņojumā (COM(2014)0400): „Krīzes un veikto pasākumu ietekme uz ekonomisko un sociālo stāvokli ir skārusi nevienlīdzības līmeni. Dažu bezdarba veidu strukturālais raksturs, ierobežojumi piekļuvē izglītībai un veselības aprūpei, kā arī dažas nodokļu atvieglojumu reformas var neproporcionāli ietekmēt visneaizsargātākās sabiedrības daļas”;

V.  tā kā LESD 9.pantā ir paredzēts, ka „Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu” un tā kā ir svarīgi šo horizontālo klauzulu pietiekami ieviest visās politikas jomās, lai sasniegtu LES 3. panta mērķus; tā kā LESD 174. pantā ir noteikts: „Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. [..] īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni”;

W.  tā kā tikai 7,5 miljoni cilvēku jeb 3,1 % no ES darbaspēka pašlaik ir nodarbināti dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, un tā kā jaunieši ir tā iedzīvotāju grupa, kurai ir lielākās iespējas būt mobilai;

X.  tā kā krīzes dēļ MVU un mikrouzņēmumi saskaras ar īpaši lielām izmaksām un grūtībām, kas saistītas ar piekļuvi finansējumam, un tādējādi tiek mazinātas to izaugsmes un darbvietu radīšanas spējas; tā kā Komisijai un dalībvalstīm tādēļ ir jāatbalsta MVU attīstība, lai ES veicinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu veidošanu atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem,

1.  norāda uz analīzi, kas liecināja par to, ka pēdējo divu gadu laikā bija vērojamas daudzsološas pazīmes par ekonomikas atveseļošanos ES, un pauž nopietnas bažas par attīstības palēnināšanos kopš 2014. gada pirmā ceturkšņa, kad tika sasniegta nulles robeža un ļoti zemi inflācijas rādītāji kļuva vispārpieņemti; tomēr atkārtoti norāda, ka atlabšana joprojām ir vāja un nelīdzsvarota un tā ir jāturpina, lai vidējā termiņā nodrošinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbvietu;

2.  uzsver — lai atsāktu ekonomikas atveseļošanos un padarītu šo procesu ilgtspējīgu, steidzami ir nepieciešams vērienīgs plāns ieguldījumu veicināšanai visā ES; aicina Komiteju nekavējoties sākt īstenot Jean-Claude Juncker ierosināto Eiropas ieguldījumu programmu EUR 300 miljardu apmērā, lai veicinātu Eiropas izaugsmes steidzamu atveseļošanos;

3.  norāda, ka ekonomikas politikas svarīgākie mērķi ir dalībvalstu konkurētspējas atjaunošana un bezdarba likvidēšana;

4.  uzsver, ka steidzami ir jārisina problēmas, ko izraisa pašreizējā ekonomikas situācija, kam raksturīgi vāji IKP rādītāji, kas 2014. gada otrajā ceturksnī eurozonā ir bijuši stabili, savukārt ES 28 valstīs ir pieauguši par 0,2 %, ārkārtīgi zema inflācija, kas 2014. gada augustā bija sasniegusi savu zemāko līmeni kopš 2009. gada novembra — 0,3 %, un nepieņemami augsti bezdarba rādītāji, kas 2014. gada jūlijā bija 11,5 % eurozonā un 10,2 % ES 28 valstīs;

5.  atkārtoti mudina Komisiju sniegt konkrētus ieteikumus ES kopumā un dalībvalstīm, tostarp tām valstīm, kuras iekļautas ekonomikas pielāgošanas programmās, lai tās ne vien veiktu fiskālo konsolidāciju, bet arī strukturālas reformas, kas palīdzētu radīt reālu, ilgtspējīgu un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, nodarbinātību, labāku konkurētspēju un uzlabotu konverģenci;

6.  ņem vērā tālejošās strukturālās reformas, ko dalībvalstis veica saistībā ar makroekonomikas korekciju programmām; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis pārējā eurozonā ne tik vērienīgi modernizē savu ekonomiku un ka tas ir viens no iemesliem to zemajām ilgtspējīgas izaugsmes prognozēm vidējā termiņā un ilgtermiņā;

7.  pauž nožēlu par to, ka eurozona un ES riskē vēl vairāk atpalikt no citiem reģioniem ekonomisko izredžu un iespēju ziņā, tādējādi ES padarot vēl mazāk pievilcīgu vietējo un ārvalstu ieguldītāju investīcijām;

8.  uzsver, ka finanšu, valsts parāda un konkurētspējas krīzi neizdosies pārvarēt tikai ar elastīgu monetāro politiku; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir turpināt dziļu, līdzsvarotu un sociāli ilgtspējīgu strukturālo reformu procesu, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu veidošanu; šajā sakarībā uzsver, ka ES nevar konkurēt tikai izmaksu ziņā, bet tai ir vairāk jāiegulda pētniecībā un izstrādē, izglītībā un prasmēs, kā arī resursu efektīvā izmantošanā gan valstu, gan Eiropas līmenī; atgādina, ka galvenajam strukturālo reformu un valsts un privātā sektora parāda līmeņa samazināšanas mērķim vajadzētu būt orientēšanai uz ilgtspējīgu izaugsmi veicinošām politikas darbībām un gala rezultātā — uz darbvietu radīšanu un nabadzības izskaušanu; aicina Komisiju un dalībvalstis plašāk izmantot attīstības banku iespējas, lai paātrinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi;

9.  atgādina, ka ES 2020. gadam izvirzītās prioritātes un mērķi, piemēram, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, joprojām ir spēkā un būtu jāīsteno;

10.  vēlreiz uzsver, ka vairāku eurozonas valstu pārmērīgie parādi ir ne tikai šķērslis izaugsmei, bet arī uzliek milzīgu slogu turpmākajām paaudzēm; joprojām pauž bažas par to, ka ir nepietiekama virzība uz privātā sektora pārmērīgā parāda samazināšanu;

11.  tādēļ vēlreiz norāda, ka dalībvalstīm, pārskatot ekonomikas politikas nostādnes un veicot reformas, īpaša uzmanība būtu jāvelta ietekmei uz nākamajām paaudzēm, tostarp viņu vajadzībai pēc labiem dzīves apstākļiem un nodarbinātības iespējām; pašreizējās politikas kļūdas un nepieņemti lēmumi nedrīkst apdraudēt mūsu sabiedrību nākotni;

12.  atzinīgi vērtē Jean-Claude Juncker apņemšanos, ko viņš pauda savās politikas pamatnostādnēs nākamajam Eiropas Komisijas sastāvam, palielināt Eiropas ieguldījumus par EUR 300 miljardiem;

13.  uzsver, ka ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir tālu no pilnības, un atgādina Komisijai par tās pienākumiem un apņemšanos ņemt vērā makroekonomisko nelīdzsvarotību ES un jo īpaši eurozonā nolūkā uzlabot ekonomijas un budžeta koordināciju un nostiprināt konkurētspēju ES; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nākamā vēlētā Komisijas priekšsēdētāja apņemšanos īstenot 2012. gada 5. decembrī pieņemto ceļvedi „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”;

14.  atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties ierosināt priekšlikumus EMS izveides pabeigšanai saskaņā ar visām pamatnostādnēm, kas iekļautas tās plānā padziļinātas un patiesas EMS izveidei; norāda, ka EMS pabeigšanai būtu jāizmanto kopienas metode; no jauna un atkārtoti prasa izstrādāt tiesību aktu par „konverģences pamatnostādnēm”, kas jāpieņem parastajā likumdošanas procedūrā, uz noteiktu laiku nosakot ļoti ierobežotu skaitu mērķu vissteidzamākajiem reformu pasākumiem, un prasa dalībvalstīm nodrošināt to, ka valsts reformu programmas tiek izstrādātas saskaņā ar iepriekš minētajām konverģences pamatnostādnēm un ka Komisija tās pārbauda; aicina dalībvalstis apņemties pilnībā īstenot valsts reformu programmas; iesaka, ka, pamatojoties uz to, dalībvalstis varētu izveidot konverģences partnerību ar ES iestādēm, pastāvot iespējai, ka tās par reformu darbībām varētu saņemt uz zināmiem nosacījumiem balstītu finansējumu; atkārtoti uzsver, ka, šāda ciešāka ekonomiskā sadarbība ir jāapvieno ar stimulējošu finansēšanas mehānismu; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, jābūt neatņemamai ES budžeta sastāvdaļai, bet tie nav jāiekļauj kopīgi pieņemtajā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) finansējumā;

15.  šajā sakarībā aicina Komisiju jaunajā sastāvā nākt klajā ar priekšlikumiem par vienotu eurozonas ārējo pārstāvību saskaņā ar LESD 138. pantu, lai izveidotu efektīvu eurozonu ar kopēju nostāju jautājumos, kas iekļauti šīs pārstāvības atbildības jomās; atgādina, ka jaunais Komisijas priekšsēdētājs savā otrdien, 2014. gada 15. jūlijā, teiktajā runā, pirms viņu ievēlēja Eiropas Parlaments, aicināja nodrošināt, ka „EMS un euro Bretonvudsas iestādēs pārstāv viena persona, viena vieta un viena balss”;

16.  šajā sakarībā aicina Komisiju jaunajā sastāvā cita starpā nākt klajā ar priekšlikumiem par vienotu eurozonas ārējo pārstāvību saskaņā ar LESD 138. pantu, kā arī sagatavot ziņojumu, kuru tā apņēmās izstrādāt „divu tiesību aktu kopumā” un ceļvedī „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”, attiecībā uz Savienības pašreizējās fiskālās sistēmas sniegtajām iespējām līdzsvarot publisko ieguldījumu vajadzības un fiskālās disciplīnas mērķus;

17.  aicina Komisiju stiprināt Eiropas pusgada procesu, cita starpā pārliecinoties par to, ka pietiekami daudz laika un resursu tiek piešķirti ieteikumu izstrādei un pārbaudei, lai tie būtu pēc iespējas atbilstošāki ES un valsts līmeņa ekonomikas politikas veidošanas vajadzībām; aicina Komisiju šajā saistībā izvirzīt priekšlikumus par to, kā Eiropas pusgada ieteikumus būtu iespējams padarīt juridiski saistošus; uzsver, ka ir svarīgi laikus un iespējami plašāk iesaistīt Eiropas Parlamentu, lai, ņemot vērā Parlamenta arvien lielāko ietekmi un pieņemto lēmumu saistošo raksturu, politiskā viedokļa veidošanas procesā nerastos leģitimitātes trūkums;

18.  uzskata, ka ir jāpastiprina dalībvalstu parlamentu atbildība par KVAI; aicina Komisiju nodrošināt iespēju iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI vēl pirms tie tiek pieņemti Padomē;

19.  atzīmē Komisijas izstrādāto KVAI 2014. gada paketi; norāda uz Komisijas novērtējumu, kas parāda zināmu progresu fiskālās konsolidācijas un strukturālās reformas nodrošināšanā, jo īpaši saistībā ar darba tirgu, pensiju un veselības aprūpes sistēmu modernizēšanu;

20.  šajā sakarībā ņem vērā Eiropadomes atbalstu KVAI un Padomes ieteikumus, jo īpaši specifiskos ieteikumus eurozonai;

21.  norāda — lai finansiālā atbalsta programmas gūtu panākumus, ir nepieciešams apvienot solidaritāti un nosacītību, atbildības uzņemšanos un apņemšanos īstenot reformu; atgādina Komisijai, ka pilnībā ir jāsaskaņo juridiskās saistības, kas izriet no tā dēvētā otrā tiesību aktu kopuma (Regula (ES) Nr. 472/2013), ar pašreizējām korekciju programmām; mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut finansiālo atbalstu un trijotnes ad hoc sistēmu uzlabotā juridiskā struktūrā, kas atbilst ES ekonomiskās pārvaldības sistēmai un Kopienas tiesībām, tādējādi nodrošinot demokrātisko pārskatatbildību; ņem vērā Komisijas pārraudzības dokumentu saistībā ar EP trijotnes ziņojumu; aicina Komisiju ņemt vērā secinājumus, kas izdarīti trijotnes Parlamentam sniegtajos ziņojumos;

22.  atbalsta mērķi, saskaņā ar kuru uzsvars tiek likts uz politikas jomām, kas veicina konkurētspēju, atbalsta darbvietu veidošanu, novērš bezdarbu un uzlabo darba tirgus darbību, jo īpaši nozarēs ar lielu izaugsmes potenciālu; uzskata, ka dalībvalstīm ir vērtīga informācija, ar ko apmainīties cīņā pret jauniešu bezdarbu; uzsver, ka duālās izglītības modelim ir bijusi īpaši svarīga nozīme jauniešu bezdarba izskaušanā;

23.  uzsver, ka kohēzijas politika ir svarīga ieguldījumu sistēma, ar ko stimulēt izaugsmi atbalstošus izdevumus, tostarp ieguldījumus inovācijā, pētniecībā un digitalizācijas programmā, izdevumus MVU piekļuves finansējumam sekmēšanai, ieguldījumus vides ilgtspējā, galvenajos Eiropas transporta savienojumos, kā arī izglītībā un sociālajā integrācijā;

24.  aicina Komisiju izveidot vispusīgu mehānismu, kas veicina paraugprakses apmaiņu starp visiem valstu tirgus dalībniekiem, kas atbildīgi par jauniešu bezdarba novēršanu; atkārtoti norāda, ka, lai gan standartizētu risinājumu šajā gadījumā nevar piemērot, noteiktas dalībvalstis tomēr efektīvāk nekā citas ir risinājušās jauniešu bezdarba problēmu;

25.  uzsver to, ka, īstenojot Eiropas pusgadu, ir nepieciešams pilnībā ņemt vērā stratēģiju „Eiropa 2020”; mudina Komisiju noteikt arī vienotā tirgus pārvaldību par galveno prioritāti, jo tas ievērojami palīdz sasniegt Eiropas pusgada mērķus, proti, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

26.  tomēr atgādina, ka tikai neliels skaits dalībvalstu ir sekmīgi īstenojušas KVAI; uzskata, ka pastāv nelīdzsvarotība starp Eiropas apņemšanos un to, kā dalībvalstis ievieš KVAI; uzsver, ka ir svarīgi, lai attiecīgās valstu valdības uzņemtos konkrētas ES līmeņa saistības; norāda, ka KVAI būtu jāformulē tā, lai dalībvalstīm atstātu iespējas izstrādāt pasākumus un konkrētas reformas, kas nepieciešamas šādu ieteikumu īstenošanai;

27.  īpaši aicina Komisiju izpētīt iespējas izstrādāt uz rezultātiem orientētus kopīgus kritērijus strukturālo reformu novērtēšanai un salīdzināšanai to turpmāko priekšlikumu ietvaros, kuri paredzēti ekonomikas politikas saskaņošanas veicināšanai EMS;

28.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas informāciju tikai 10 % 2013. gadam sagatavotajiem KVAI ir pilnībā īstenoti; turklāt atzīmē, ka 45 % KVAI ir ieviesti ierobežoti vai vispār nav ieviesti;

29.  uzsver, ka Eiropas pusgada pienācīga demokrātiskas pārskatatbildības sistēma, kā arī KVAI īstenošana ir būtiski nosacījumi ekonomikas konverģences nodrošināšanai EMS un tās pienācīgas darbības pamatnosacījums, kas sniedz finanšu un ekonomisko stabilitāti, kura nepieciešama izaugsmei un darbvietu radīšanai; sagaida, ka dalībvalstu valdības valsts līmenī aktīvi atbalstīs un īstenos lēmumus par KVAI, kurus Padomē visas dalībvalstis pieņēma kā saistošus (valstu līdzdalība);

30.  uzsver, ka vairāku KVAI pamatā ir ES tiesību akti un ka to neievērošanas rezultātā var tikt uzsākta tiesvedība; atgādina, ka dalībvalstīm ir jāpilda savas juridiskās saistības saskaņā ar ES tiesību aktiem; uzskata, ka Komisijai savā datu apkopojumu analīzē būtu pietiekami jāņem vērā tas, ka eurozona un tās dalībvalstis ir savstarpēji atkarīgas un to ekonomika ir atvērta;

31.  aicina Komisiju kā Līguma uzraudzītāju pilnībā izmantot visus pasākumus, ko sniedz ES tiesību akti, lai atbalstītu efektīvāku ekonomikas politikas koordinēšanu un KVAI īstenošanu tā, lai visas dalībvalstis noteiktajā termiņā pieņemtu to situācijai pielāgotu ekonomisko un finansiālo politiku;

32.  norāda, ka arvien lielāks skaits KVAI ir paredzēts reģionālajam līmenim; norāda, ka pilnībā ir jāizmanto jaunās Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmas, jo īpaši gadījumos, kas tās tiktu izmantotas kā pasākumi strukturālu reformu atbalstīšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pareizu prioritāšu noteikšanu, lai uzlabotu izdevumu kvalitāti;

33.  prasa Komisijai reizi ceturksnī ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu sekmīgu KVAI ieviešanu, un par līdz šim panākto progresu; aicina dalībvalstis Parlamenta atbildīgajai komitejai sniegt paskaidrojumus par to, kāpēc netiek ievēroti konkrētai valstij adresētie ieteikumi;

34.  aicina Eurogrupas priekšsēdētāju iedarbīgi uzraudzīt KVAI ieviešanu eurozonas dalībvalstīs un ziņot par panākto progresu, Eurogrupai novērtējot 2015. gada budžeta plānus, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāiesniedz līdz 2014. gada oktobra vidum;

35.  aicina Komisiju valstu reformu programmās pievērst uzmanību dzimumu līdztiesības aspektam, piemēram, integrējot sievietes darba tirgū, likvidējot sieviešu un vīriešu darba samaksas un pensiju atšķirības, uzlabojot bērnu aprūpes pakalpojumus un nodrošinot elastīgus darba laika režīmus;

36.  uzskata, ka, ņemot vērā gaidāmo Eiropas pusgadu, būtu jāturpina līdzsvarota ilgtermiņa stratēģija, lai panāktu izaugsmei labvēlīgu fiskālo konsolidāciju nolūkā uzlabot fiskālo ilgtspēju; tomēr uzsver, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz izaugsmi veicinošām reformām un politikas nostādnēm, jo īpaši dalībvalstīs, kurām ir fiskālās iespējas veikt ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un sekmētu līdzsvara atjaunošanu eurozonā; atgādina, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, ja reformas jau ir uzsāktas, ļauj dalībvalstīm pielietot elastīgāku pieeju, un mudina izmantot šo elastību;

37.  uzsver, ka fiskālā ilgtspēja ir ilgtermiņa izaugsmes priekšnosacījums;

38.  uzskata, ka dalībvalstu prioritātēm ir jābūt tautsaimniecības modernizācijai, sociālā nodrošinājuma sistēmām, pensiju sistēmām un veselības aprūpei, lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas nākamajām paaudzēm; aicina dalībvalstis apsvērt savu reformu ietekmi uz Eiropas ekonomiku kopumā;

39.  uzskata, ka strukturālās reformas būtu īpaši jāvērš uz darba tirgus jaudas uzlabošanu, lai darbaspēkā integrētu jauniešus, kā arī citas atstumtās grupas, un tām jāvar radīt iespējas gados vecākiem strādājošajiem; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai īpaši efektīvs instruments ir duālās izglītības sistēma, kas apvieno izglītību un arodmācības; vēl uzskata, ka būtu jāveic strukturāla reforma, lai atbalstītu sociālā nodrošinājuma, veselības aprūpes un pensiju sistēmas ilgtspējību vidējā un ilgā termiņā un taisnīgumu, kā arī lai samazinātu energoatkarību, tādējādi palielinot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, par galveno prioritāti nosakot darbvietu radīšanu;

40.  norāda — tas, ka nepastāv labi funkcionējošs iekšējais darba tirgus un nav konstruktīvas pieejas imigrācijai, kavē izaugsmi ES; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot kopēju un iekļaujošu darba tirgu un vispārēju modernu un kopēju imigrācijas politiku; uzsver, ka taisnīgai un vienlīdzīgai attieksmei pret darba ņēmējiem ir izšķiroša nozīme, lai izveidotu dinamiskāku iekšējo darba tirgu;

41.  norāda, ka enerģētikas politika un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas; tāpēc mudina īstenot vērienīgu Eiropas enerģētikas politiku, kura, paaugstinot piegādes drošību un inovāciju enerģētikas sektorā, var radīt lielāku ekonomisko stabilitāti un izaugsmi;

42.  konstatē, ka vēl nav veikts nekāds vērā ņemams darbs attiecībā uz demogrāfisko attīstību, Eiropas valstu demogrāfiskajam pieaugumam divu pēdējo divu desmitgažu laikā pastāvīgi palēninoties; uzsver, ka funkcionāla iekšējā darba tirgus trūkums arī kavē Savienības izaugsmes potenciālu; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest patiesu kopējo darba tirgu un mobilizēt visus Savienības līdzekļus, lai īstenotu kopēju imigrācijas politiku saskaņā ar ievēlētā priekšsēdētāja priekšlikumiem;

43.  vēlreiz uzsver aicinājumu dalībvalstīm vienkāršot valsts nodokļu sistēmas, lai visās dalībvalstīs bez izņēmuma atjaunotu uzņēmumiem labvēlīgu vidi, un atkārto aicinājumu samazināt darbaspēkam uzlikto nodokļu slogu; aicina Komisiju, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot 2012. gada rīcības plānu šajā jomā, veikt steidzamus pasākumus un izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kuras pamatā ir konkrēti juridiskie pasākumi, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atgādina Komisijai par priekšlikumiem, kas sniegti Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcijā par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(16) (Kleva Kekus ziņojums) attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas;

44.  atkārtoti norāda, ka strukturālās reformas ir jāpapildina un jāatbalsta ar ilgāka termiņa ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā, inovācijā, modernā infrastruktūrā un ilgtspējīgā enerģētikā, lai veicinātu digitālo un ekoloģisko pāreju; uzsver, ka ieguldījumi pētniecībā, inovācijā, izglītībā un infrastruktūrā ir priekšnosacījums konkurencei, ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietu radīšanai; uzsver nozīmi, kādai Savienības budžetam ir jābūt šajās vispārējo interešu pamatjomās;

45.  uzsver, ka pašreizējie augstie publisko parādu līmeņi neļauj būtiski palielināt tēriņus, ja vien reformu un konsolidācijas centieni nebūs izlietoti veltīgi; tādēļ ierosina neienesīgu jomu izdevumus pārvirzīt uz ienesīgām, uz nākotni orientētām nozarēm; uzsver, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā ir paredzēts elastīgums un ka tas būtu jāizmanto, taču vispirms prasa dalībvalstīm nākt klajā ar konstruktīvām reformām;

46.  ņem vērā ECB priekšsēdētāja runu centrālo banku gadskārtējā simpozijā, kas notika 2014. gada 22. augustā Jackson Hole; aicina politikas veidotājus izdarīt pareizos secinājumus attiecībā uz monetāro, budžeta un strukturālo reformu politiku, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu; atgādina par pārdomātajiem komentāriem, kuros norādīts, ka „tomēr nedz fiskālie, nedz arī monetārie atbalsta pasākumi nevar aizstāt nepieciešamās strukturālās reformas eurozonā” un ka „saskaņotā stratēģijā bezdarba mazināšanai jāparedz pieprasījuma un arī piedāvājuma puses politika gan eurozonā, gan arī valstu līmenī, un stratēģija var būt sekmīga tikai tad, ja tā ir patiesi saskaņota”;

47.  uzskata, ka viens no vislielākajiem ierobežojumiem ES ekonomikā ir zemais vispārējo privāto ieguldījumu līmenis un tas, ka šajā līmenī publiskie ieguldījumi nepiesaista privātā sektora ieguldījumus; aicina Komisiju izpētīt iemeslus privāto ieguldījumu zemajam līmenim ES; uzsver, ka vajadzīga bankrota un maksātnespējas procedūru fundamentāla reforma, lai risinātu pārmērīgā parāda problēmu eurozonas perifērijā;

48.  uzsver to, ka privātie ieguldījumi ir būtiski, jo tiem ir ietekme gan uz ekonomikas piedāvājumu, gan pieprasījumu, radot darbvietas, nodrošinot mājsaimniecību ienākumus, palielinot nodokļu ieņēmumus, palīdzot valdībām konsolidēt un sekmēt izaugsmi; atkārtoti norāda, ka jāpieņem ieguldītājiem labvēlīga politika un jāsamazina birokrātija, kā arī administratīvais slogs; aicina jauno Eiropas Komisiju palielināt Eiropas ieguldījumus par EUR 300 miljardiem, kā to savās politikas pamatnostādnēs paziņoja Jean-Claude Juncker;

49.  aicina Komisiju beidzot pildīt solījumu pabeigt vienotā tirgus izveidi, jo īpaši pakalpojumu jomā; mudina dalībvalstis pildīt solījumus, kas pausti saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, jo īpaši tādās jomā kā pētniecība un izstrāde, resursefektivitāte, inovācija, nodarbinātība, izglītība, nabadzības novēršana, atjaunojamā enerģija un emisiju samazināšana; tādēļ aicina Komisiju darboties aktīvāk, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs, mērķtiecīgi izmantojot visas savas pilnvaras;

50.  pauž bažas par dažās dalībvalstīs vērojamajām protekcionisma tendencēm, jo īpaši attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos; norāda, ka Līgums garantē personu brīvu pārvietošanos, kā arī pakalpojumu vai kapitāla brīvu apriti, un atgādina, ka Komisijai jāgarantē šīs brīvības un jāveicina to ievērošana;

51.  uzsver, ka nepietiekamas iespējas, jo īpaši MVU, izmantot finansējumu rada milzīgu šķērsli izaugsmei ES; tādēļ aicina Komisiju par prioritāru uzskatīt darbu ar alternatīviem MVU finansējuma avotiem, ņemot vērā ieteikumus, kas izdarīti Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. februāra rezolūcijā par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši izmantojot struktūrfondus, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Investīciju fondu un valsts attīstības bankas; uzsver, ka jāturpina likvidēt birokrātiskie šķēršļi maziem un vidējiem uzņēmumiem un Eiropas tiesību aktos turpmāk stingrāk jāpiemēro proporcionalitātes princips;

52.  uzskata, ka būtu jāparedz steidzamas reformas visām tām valstīm, kur iespējamo izaugsmi un darbvietu radīšanu kavē grūtības uzņēmumu izveidē;

53.  aicina Komisiju steidzami ierosināt pasākumus, lai pabeigtu iekšējā kapitāla tirgus izveidi, tā uzlabojot kapitāla piešķiršanu uzņēmumiem nolūkā aktivizēt reālo ekonomiku; uzskata, ka nepieciešams rast vairākas alternatīvas banku finansējumam gan lieliem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši uzlabojot noteikumus par finansēšanu no kapitāla tirgiem un citiem privāta finansējuma avotiem, piemēram, riska fondiem, partneru vai kapitāla fondiem; aicina īpašu uzmanību pievērst izmaksām, kas dažādās dalībvalstīs ir nepieciešamas kapitāla ieguvei nolūkā uzsākt un veikt uzņēmējdarbību, un attiecīgi aktualizēt rezultātu pārskatu;

54.  uzsver, ka vissvarīgāk ir izstrādāt tiesību aktus par ilgtermiņa ieguldījumiem;

55.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt un pabeigt banku savienības izveidi; konstatē, ka banku savienības trīs pīlāru pieņemšana un kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamo pašu kapitāla jauno noteikumu īstenošana veicinās uzticēšanās atjaunošanu Eiropas finanšu nozares izturētspējai; uzskata, ka banku savienības izveides pabeigšana ir jānodrošina, izmantojot apdrošināšanas un tirgus savienību; atkārtoti pauž nostāju, ka banku iestāžu neveiksmīgas darbības radītās izmaksas būtu jāsedz pašai banku nozarei;

56.  uzsver, ka nepārtrauktai, stabilai, pietiekami diferencētai un pārredzamai finanšu sistēmai ir izšķiroša nozīme turpmākās izaugsmes nodrošināšanai;

57.  uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst apdraudēt Eiropas Parlamenta vai valstu un reģionu parlamentu prerogatīvas; uzsver to, ka būtu skaidri jānodala ES un valstu kompetences un ka Eiropas Parlaments ir Savienības līmenī atbildīgā iestāde, savukārt valstu parlamenti ir atbildīgās iestādes dalībvalstu līmenī; uzsver, cik svarīgi ir oficiāli un atbilstīgi iesaistīt Eiropas Parlamentu jau agrīnā posmā un pēc iespējas pilnīgāk, lai palielinātu demokrātisko leģitimitāti;

58.  uzsver, ka jānostiprina Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu demokrātiskā pārskatatbildība par būtiskiem eurozonas darbības aspektiem, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Eurogrupas lēmumiem un finansiālā atbalsta programmu uzraudzību un novērtēšanu; prasa Eiropas Komisijai veikt savu ieteikumu un dalības trijotnē ex-post novērtējumu un publicēt to;

Nozaru ieguldījums Eiropas pusgadā 2014. gadā

59.  atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka fiskālā konsolidācija jāturpina izaugsmei labvēlīgā un diferencētā veidā, kas ļaus dalībvalstīm ne vien ieguldīt izaugsmē un darbvietu radīšanā, bet arī novērst lielas parādsaistības, bezdarbu vai problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu;

60.  uzsver videi nekaitīgās ekonomikas darbavietu izveides potenciālu, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm laikā līdz 2020. gadam varētu nodrošināt 5 miljonus darbavietu tikai energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu nozarēs vien, ar noteikumu, ka tiek īstenota vērienīga klimata un enerģētikas politika; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu ieguldījumu līmeni minētajās nozarēs un paredzēt darba ņēmējiem turpmāk nepieciešamās prasmes; aicina Komisiju 2015. gada izaugsmes pētījumā iekļaut zaļās ekonomikas darbvietu izveides potenciāla izmantošanu;

61.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ņem vērā tās atšķirības starp dalībvalstīm, kuras vērojamas valsts reformu programmās (VRP), bet aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tiem reģioniem, kurus pastāvīgi ietekmē nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas, jo īpaši apsverot līdzekļu piešķiršanu;

62.  uzsver, ka sociālā un nodarbinātības politika ir jāapsver ne tikai no izmaksu viedokļa, bet jāapsver arī darba tirgus strukturālās reformas un ilgtermiņa ieguvumi, lai saglabātu ieguldījumus sabiedrībā un iedzīvotājos ar mērķi sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un nodrošinātu dalībvalstu un visas ES nākotni un stabilitāti;

63.  uzsver, ka, lai gan algas ir būtisks mainīgais lielums eurozonas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanā, tās nav tikai makroekonomikas korekciju instruments, bet visupirms ienākums, kas nodrošina darba ņēmēju iztiku; aicina Komisiju nodrošināt, ka ieteikumi algu jomā nepalielina nodarbināto personu nabadzību vai darba samaksas atšķirības dalībvalstīs, vai neliek ciest iedzīvotāju grupām, kurām ir mazi ienākumi;

64.  pauž nopietnas bažas par to, ka ES vēl ir daudz kas darāms, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020”mērķus un ka īpašas problēmas ir ar nabadzības samazināšanas mērķa īstenošanu, ņemot vērā to, ka laikā no 2010. līdz 2012. gadam nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits nevis samazinājās, bet gan palielinājās par 10 miljoniem; aicina Komisiju pieņemt konsekventu pieeju un prasīt dalībvalstīm nekavējoties ziņot par sasniegto progresu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā; aicina dalībvalstis savās VRP iekļaut skaidri definētu valsts stratēģiju stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanu;

65.  atzinīgi vērtē to, ka šā gada KVAI Komisija piemēro jauno nodarbinātības un sociālo rādītāju rezultātu apkopojumu, jo īpaši atsauces uz vispārējo un jauniešu bezdarba līmeni un statistiku par izglītībā un apmācībā neiesaistītajiem jauniešiem; norāda, ka šie rādītāji tiek izmantoti tikai analīzei; aicina rādītāju rezultātu apkopojumos iekļaut papildu rādītājus, piemēram, darba kvalitāti, bērnu nabadzības līmeņus, pieeju veselības aprūpei un bezpajumtniecību; prasa. lai šie rādītāji patiesi ietekmētu visu Eiropas pusgada procesu;

66.  aicina Komisiju un Padomi turpināt uzlabot rādītājus, kas Eiropas pusgada kontekstā tiek izmantoti, lai uzraudzītu stratēģijas „Eiropa 2020” sociālo, vides un inovāciju dimensiju; aicina Komisiju turpināt diskusijas par sociālo un nodarbinātības rādītāju skaitu un turpmāko izstrādi, ņemot vērā to, ka ES ekonomiskie un sociālie aspekti ir vienas monētas divas puses un tām abām ir būtiska nozīme ES attīstībā;

67.  atkārto aicinājumu, ja nepieciešams, pirms eurosamitiem rīkot Eurogrupas nodarbinātības un sociālo lietu ministru tikšanos, tādējādi nodrošinot, ka eurozonas līderu sarunās un lēmumos pilnīgāk tiek aplūkoti sociālie un nodarbinātības jautājumi, un dodot ieguldījumu eurozonas valstu un valdību vadītāju sanāksmēs; uzskata, ka būtiska nozīme ir EPSCO un ECOFIN padomes kopējām sanāksmēm ar mērķi vajadzības gadījumā veidot saskaņotu nostāju;

68.  atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu, ka fiskālās konsolidācijas pasākumu, kuri pieņemti, lai nodrošinātu ne tikai atsevišķu dalībvalstu ekonomikas ilgtspēju, bet arī visas Eiropas ekonomikas ilgtspēju, ietekme uz ES nodarbinātības un sociālo situāciju ir bijusi smaga un dziļa; aicina pastiprināt centienus izpildīt visas nodarbinātības un sociālās saistības, kas noteiktas Līgumos un ES Pamattiesību hartā; aicina ES Pamattiesību aģentūru rūpīgi novērtēt šo pasākumu ietekmi uz pamattiesībām un hartas pārkāpumu gadījumā sniegt ieteikumus;

69.  atzinīgi vērtē Itālijas prezidentūras ieceri, kas ietverta arī Eiropadomes 2014. gada 30. augusta ārkārtas sanāksmes secinājumos, rīkot konferenci valstu vai valdību vadītāju līmenī par nodarbinātību, jo īpaši par jauniešu nodarbinātību;

70.  atzinīgi vērtē bezdarba līmeņa samazināšanos atsevišķās dalībvalstīs; tomēr atgādina, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir skaidri noteikts, ka rādītājs, kuram ir jāseko, ir nodarbinātības līmenis, un uzskata par nožēlojamu to, ka pašreizējie nodarbības līmeņa rādītāji precīzi neatspoguļo patieso darba tirgus stāvokli visās ES dalībvalstīs;

71.  norāda, ka Komisija vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgas strukturālas reformas, lai uzlabotu izaugsmes un nodarbinātības pamatnosacījumus, jo īpaši laikā, kad ir augsts bezdarba līmenis un, pabeidzot vienotā tirgus izveidi, var pavērties daudzas iespējas gan valstu, gan Eiropas līmenī;

72.  aicina jauno Komisiju noteikt nodarbinātības līmeņa atjaunošanu par pilnīgu prioritāti, izveidojot plašu un visaptverošu stratēģiju izaugsmes un darbvietu veidošanai, tajā iesaistot visus jaunos komisārus; šajā sakarībā uzskata, ka nodarbinātības un sociālo lietu komisāram būtu jāizstrādā plāns, kurš aptvertu visas politikas jomas un kurā tiktu iekļauti konkrēti pasākumi kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanai;

73.  uzskata, ka ES konkurētspējas atjaunošanu nevar panākt tikai samazinot izmaksas, bet papildus ir jāpalielina ieguldījums pētniecībā un izstrādē, izglītībā un prasmēs, kā arī efektīvāk izmantojot resursus; pieprasa veidot tādus darba tirgus, kas ir vieglāk pielāgojami un dinamiskāki, spēj pielāgoties ekonomiskās situācijas traucējumiem, neizraisot darbinieku atlaišanu un pārmērīgas algu korekcijas; atgādina, ka daudzu ES darba ņēmēju pirktspēja ir krasi samazinājusies, mājsaimniecību ienākumi ir pazeminājušies un iekšējais pieprasījums sarucis; uzskata, ka nolūkā atjaunot mūsu ekonomikas konkurētspēju, ES ir jāapsver arī stratēģijas, kas vērstas uz citām ražošanas izmaksām, cenu izmaiņām un peļņas daļām un uz starpnozaru politikas nostādnēm, kuras veicina novatorismu, produktivitāti un izcilību;

74.  pauž bažas par arvien lielāko nevienlīdzību bagātības un ienākumu sadalē, kā rezultātā samazinās pirktspēja, iekšējais pieprasījums un ieguldījumi reālajā ekonomikā; aicina dalībvalstis iekļaut minētās nevienlīdzības mazināšanas pasākumus savās valsts reformu programmās, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju;

75.  uzsver, ka darbaspēka nodokļu slogs ir jāaizstāj ar citiem ilgtspējīgu nodokļu veidiem, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

76.  atzinīgi vērtē Komisijas KVAI dabas resursu nodokļu jomā un aicina dalībvalstis īstenot minētos ieteikumus, vienlaikus nodrošinot, ka tas jo īpaši labvēlīgi ietekmēs tos, kuriem ir zemāki ienākumi; uzsver nodokļu pārnešanas no darbaspēka uz dabas resursiem un videi kaitīgo subsīdiju pakāpeniskas mazināšanas pozitīvo ietekmi uz budžetu, nodarbinātību, sociālajiem aspektiem un vidi;

77.  pauž bažas par to, ka dažos gadījumos eurozonas finansiālā sadrumstalotība apdraud MVU izaugsmi un ilgtspējību; aicina atjaunot ekonomikas aizdošanas spēju, kas ļaus MVU veikt ieguldījumus un radīt darbvietas, kā arī atvieglot MVU piekļuvi uzņēmējdarbībai un tādām programmām kā COSME vai „Apvārsnis 2020”;

78.  aicina dalībvalstis samazināt nevajadzīgos administratīvos šķēršļus un birokrātiju attiecībā uz pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumiem un MVU un vienkāršot nosacījumus jaunu uzņēmumu veidošanai;

79.  aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 9. pantu, steidzamā kārtā precizēt apsolīto EUR 300 miljardu ieguldījumu plānu un prasa izvērtēt, vai šī summa ir pietiekama, lai pilnībā atjaunotu ES izaugsmes, konkurētspējas un kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu;

80.  atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu, kas pausts vispārīgajā paziņojumā par KVAI Eiropas Savienībā kopumā, vairāk ieguldīt pētniecībā un izstrādē, inovācijā, izglītībā, prasmēs un aktīvā darba tirgus politikā, kā arī enerģētikā, transportā un digitālajā ekonomikā;

81.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt ES rūpniecību, piemērojot elastīgāku konkurences politiku, kas veicina konkurētspēju un nodarbinātību, un to īstenojot kopā ar ekoloģizācijas un digitālās pārejas plānu; atkārtoti aicina Komisiju pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem izstrādāt priekšlikumu tiesību aktam par informācijas sniegšanu strādājošajiem, apspriešanos ar viņiem un par pārstrukturēšanas prognozēšanu un pārvaldību, lai nodrošinātu ES rūpniecības ekonomiski un sociāli atbildīgu pielāgošanos pārmaiņām veidā, kas ļautu saglabāt strādājošo tiesības, neradot pārmērīgu regulatīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

82.  pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs un nozarēs samazinās ne tikai darbvietu skaits, bet vienlaikus pazeminās arī to kvalitāte, palielinās šķēršļi nodarbinātībai un pasliktinās darba pamatstandarti; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic īpaši pasākumi, lai uzlabotu darbvietu kvalitāti nolūkā pielāgot prasmes darba tirgus vajadzībām; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai novērstu papildu problēmas, ko rada piespiedu daļēja un piespiedu pagaidu nodarbinātība, nestabilu darba attiecību līgumi (piemēram, „nulles stundu” darba līgumi), fiktīva pašnodarbinātība un nedeklarēts darbs; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai; atgādina par savu aicinājumu dalībvalstīm nodrošināt, lai personām, kuras noslēgušas nedrošus, pagaidu vai nepilna laika darba līgumus vai kuras ir pašnodarbinātas personas, tiktu nodrošinātas pamattiesības un atbilstīga sociālā aizsardzība;

83.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tās politikas pamatnostādnēs darba tirgus reformas cita starpā ir vērstas uz to, lai samazinātu segmentāciju, sekmētu pāreju no vienas darbvietas uz citu darbvietu, uzlabotu neaizsargāto iedzīvotāju grupu iekļaušanu darba tirgū, samazinātu nodarbināto personu nabadzību, sekmētu dzimumu līdztiesību, stiprinātu darba ņēmēju tiesības, noslēdzot nestandarta līgumus, un sniegtu lielāku sociālo aizsardzību pašnodarbinātām personām;

84.  norāda, ka 2013. gada ziņojumā par nodarbinātību un sociālo situāciju ES Komisija uzsvēra sociālās aizsardzības izdevumu kā garantijas pret sociālajiem riskiem nozīmi; atgādina, cik svarīgi ir šādi automātiski stabilizatori, lai mazinātu asimetriskus satricinājumus, nepieļautu labklājības valstu līdzekļu pārmērīgu noplicināšanu un tādējādi stiprinātu visas EMS ilgtspēju; aicina Komisiju savos KVAI iekļaut norādi par to, cik svarīgi ir dalībvalstīs saglabāt stingrus automātiskos stabilizatorus, ņemot vērā to īpašo nozīmi sociālās kohēzijas saglabāšanā, kā arī iekšējā pieprasījuma un ekonomikas izaugsmes veicināšanā; atkārtoti aicina Komisiju sagatavot Zaļo grāmatu par automātiskajiem stabilizatoriem eurozonā;

85.  norāda uz Eiropadomes Itālijas prezidentūras nodomu, kas ieskicēts tās programmā, sākt debates par automātiskajiem stabilizatoriem ES līmenī, īpašu uzmanību pievēršot iespējai eurozonā izveidot bezdarbnieku pabalstu sistēmu;

86.  uzsver, cik svarīga pašreizējā kontekstā ir aktīva un iekļaujoša darba tirgus politika kā stratēģisks nodarbinātības veicināšanas instruments; pauž dziļas bažas, ka vairākas dalībvalstis, neraugoties uz tajās pieaugošo bezdarba līmeni, ir samazinājušas budžeta piešķīrumus aktīvas un integrējošas darba tirgus politikas finansēšanai; aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem palielināt aktīvas darba tirgus politikas tvērumu un efektivitāti;

87.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Lēmuma Nr. 573/2014/EU par ciešāku sadarbību starp valstu nodarbinātības dienestiem (VND) pieņemšanu; ņem vērā 2014. janvāra priekšlikumu par EURES (Eiropas darbvietu mobilitātes) portāla regulējumu; pieprasa Parlamentam un Padomei apspriesties par to, kā steidzami reformēt EURES portālu, lai tas varētu kļūt par efektīvu instrumentu, kas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1296/2013 noteikumiem ES veicinātu pārvietošanās brīvību un stimulētu dažādību; atgādina, ka mobilitātei arī turpmāk ir jābūt brīvprātīgai un tā nedrīkst ierobežot centienus uz vietas izveidot darba un apmācību vietas; uzsver, ka ticama profesionāla informācija par darba un dzīves apstākļiem citās dalībvalstīs ir Eiropas Ekonomikas zonas veiksmīgas darbības priekšnosacījums;

88.  uzsver pieaugošo to darba ņēmēju, jo īpaši jauniešu, skaitu, kuri no savas izcelsmes valsts dodas prom uz citām dalībvalstīm, meklējot nodarbinātības iespējas; mudina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm veicināt darbaspēka mobilitāti ES iekšienē, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un saglabājot algas un sociālos standartus; aicina visas dalībvalstis ieviest sociālos un darba apstākļus, kas atbilstu stratēģijai „Eiropa 2020”;

89.  pauž bažas par to, ka turpmākajos gados prasmes, kuras ir saistītas ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinībām, matemātiku (STEM), nespēs nodrošināt pieaugošo pieprasījumu uzņēmējdarbības jomā, tādējādi samazinot ES darbaspēka iespēju pielāgoties un progresēt; aicina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus, lai modernizētu izglītības un apmācības, tostarp mūžizglītības, sistēmas, bet jo īpaši duālās mācību programmu sistēmas, un atvieglot pāreju no skolas uz darba tirgu;

90.  uzskata, ka ir jāuzlabo jauniešu vadības, pārvaldības un uzņēmējdarbības prasmes, lai jaunie un jaunizveidotie uzņēmumi varētu gūt labumu no jauniem tirgiem un īstenot savu izaugsmes potenciālu, tādējādi jauniešiem kļūstot par darba devējiem, nevis tikai par darba ņēmējiem;

91.  norāda, ka banku aizdevumi joprojām ir parastākais finansējuma avots Eiropā; tomēr uzskata, ka reāls ieguvums ir jauni finansēšanas veidi, izmantojot inovatīvas shēmas un ar bankām nesaistītu finansēšanu, piemēram, kolektīvā finansēšana, MVU mecenāti, savstarpēji aizdevumi, mikrokredīti, vienkārši pieejamas mikrokredītu aģentūras un citi instrumenti, ar kuriem var nodrošināt uzņēmējdarbības sākšanai un MVU ļoti vajadzīgos ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbvietas;

92.  atzinīgi vērtē jauniešu bezdarba rādītāju samazināšanos, bet norāda, ka tie joprojām ir satraucoši augsti: 22 % ES 28 dalībvalstīs un 23,1 % eurozonā; uzsver satraucošās atšķirības starp dalībvalstīm (7,8 % ― Vācijā, bet Grieķijā — 56,3 % (2014. gada aprīlī)); uzsver, ka ir palielinājies nodarbības nedrošums un nepietiekama nodarbinātība, ņemot vērā to, ka pat tad, ja jaunieši ir atraduši darbu, daži no viņiem strādā bīstamos apstākļos vai ar piespiedu nepilna laika darbu līgumu (vidēji 43 % salīdzinājumā ar 13 % pieaugušo darba ņēmēju); pauž arī bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs palielinās jauniešu bezpajumtnieku bezdarba līmenis;

93.  atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā KVAI ir minētas garantijas jauniešiem; aicina Komisiju rūpīgi sekot līdzi KVAI konstatētajām problēmām attiecībā uz piedāvājumu kvalitāti un nepietiekamu darbā, izglītībā un apmācībā neiesaistītu jauniešu (NEET) iekļaušanu, valsts nodarbinātības dienestu administratīvo spēju un visu ieinteresēto personu nepietiekami efektīvo iesaistīšanu, vienlaikus apzinot labas prakses piemērus, ko var izmantot par atskaites punktu programmu uzlabošanai; aicina uzraudzības īstenošanā nodrošināt lielāku pārredzamību, tālejošāku pieeju, strādājot ar dalībvalstīm, kuras šajā jomā neprogresē, un plašāk izmantot intensīvāku īstenošanu sākumposmā; šajā sakarībā uzsver, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva būtu jāuzskata par stimulu visām dalībvalstīm izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai finansētu plašākus jauniešiem paredzētus projektus, jo īpaši nabadzības novēršanas un sociālās iekļaušanas jomā;

94.  aicina Komisiju ierosināt Eiropas sistēmu, ar ko ievieš minimālos standartus garantiju jauniešiem īstenošanai, tostarp attiecībā uz māceklības un darba kvalitāti, pienācīgām algām jauniešiem un piekļuvi nodarbinātības pakalpojumiem un tiesībām, un tas būtu jāattiecina uz jauniešiem vecumā no 25 līdz 30 gadiem; aicina dalībvalstis efektīvi izmantot pieejamos budžeta līdzekļus un nekavējoties īstenot garantijas jauniešiem; aicina Komisiju un dalībvalstis garantijas jauniešiem noteikt par prioritāti, ņemot vērā to, ka budžeta dotācijas tiek intensīvāk īstenotas pirmajos divos gados; uzskata, ka šis palielinājums ir vajadzīgs ieguldījums, ņemot vērā jauniešu bezdarba radītos milzīgos saimnieciskos zaudējumus EUR 153 miljardu apmērā gadā, jeb 1,2 % no ES IKP (Eurofound, 2012. gads)(17);

95.  uzsver, cik svarīgi ir uzsvērt praktisko iemaņu un profesionālās izglītības duālās sistēmas nozīmi, jo tās jauniešiem nodrošina plašākas darba iespējas;

96.  aicina dalībvalstis visos līmeņos uzlabot sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm;

97.  ņem vērā 2014. gada marta Padomes ieteikumus par stažēšanās kvalitātes sistēmu, lai nepieļautu gados jaunu darba ņēmēju diskrimināciju un ekspluatāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas pusgada ietvaros iekļaut šos ieteikumus VRP un KVAI;

98.  ar bažām konstatē, ka sieviešu bezdarba līmenis ir augstāks par vispārējo līmeni (11,7 % ES 18 dalībvalstīs un 10,4 % ES 28 dalībvalstīs, salīdzinot ar attiecīgi 11,5 % un 10,2 %); tāpēc aicina izstrādāt īpašus kvalitatīvu darbvietu veidošanas plānus ar mērķtiecīgiem pasākumiem sievietēm; aicina ieteikumos ņemt vērā dzimumu līdztiesību un norāda, ka citi ieteikumi nedrīkst kavēt dzimumu līdztiesības palielināšanu un sieviešu dalību darba tirgū; aicina izveidot īpašus ieteikumus ar mērķi samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, kas ne tikai kavē ekonomikas un konkurētspējas attīstību, bet arī liecina par sociālo netaisnību;

99.  atzinīgi vērtē ieteikumus, kuros apsvērts jautājums par sieviešu zemo līdzdalības līmeni darba tirgū; aicina Komisiju nākamā gada izaugsmes pētījumā ņemt vērā vairākus dzimumu līdztiesības aspektus, nevis tikai nodarbinātības līmeni; aicina Komisiju un dalībvalstis vērsties pret darba tirgus segregāciju un nevienādo ģimenes pienākumu sadalījumu; aicina nodrošināt cenas ziņā pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus bērnu un apgādājamo personu aprūpes jomā, lai ļautu darba ņēmējiem, jo īpaši sievietēm, atgriezties darbā un lai veicinātu darba un privātās dzīves saskaņošanu;

100.  aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību augstajam bezdarba līmenim nelabvēlīgā situācijā esošās grupās, prioritāti piešķirot iekļūšanai un integrācijai darba tirgū un darba iegūšanas un integrācijas politikas iekļaušanai citās politikas jomās, jo nodarbinātība ir integrācijas panākumu atslēga;

101.  pauž nopietnas bažas par to, ka ilgtermiņa bezdarbnieku un vecāku darbinieku vidū bezdarba līmenis ir augstāks un viņiem ir grūtāk atkārtoti iekļauties darba tirgū; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem veiksmīgi atgriezties darba tirgū;

102.  ar bažām konstatē, ka darba ņēmēji vecumā pēc 40 gadiem vairs netiek atbilstoši apmācīti un viņiem netiek sniegta turpmāka izglītība darbvietā; tāpēc aicina darba devējus, sociālos partnerus un valstu valdības īstenot reālas mūžizglītības (LLL) koncepcijas un novērtēt situāciju darba tirgū, lai pēc iespējas ātri būtiski uzlabotu gados vecāku darba ņēmēju kvalifikāciju atbilstīgi darba tirgus prasībām;

103.  atzinīgi vērtē tos KVAI, kuru mērķis ir uzlabot ienākumu minimuma shēmu, drošības tīklu un sociālās aizsardzības atbilstību un segumu, un vairākus KVAI, kas attiecas uz darba tirgus integrācijas politiku; tomēr uzskata, ka ar nevienmērīgu un nenoturīgu izaugsmi, ko paredz Komisijas prognozes 2014. un 2015. gadā, vien nevarēs novērst sekas, kuras krīze atstājusi uz cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību un uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; mudina dalībvalstis stingri īstenot un ievērot šos ieteikumus un savās VRP ierosināt īpašus, mērķtiecīgus pasākumus ar mērķi apkarot nabadzību, jo īpaši bezpajumtniecību un bērnu nabadzību;

104.  aicina Komisiju ciešāk apvienot Eiropas pusgada un stratēģijas „Eiropa 2020” sociālos mērķus; uzskata, ka VRP būtu jāziņo par progresu valsts nabadzības izskaušanas mērķu sasniegšanā, apliecinot ieguldījumu kopīgi pieņemtā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā nabadzības izskaušanas mērķa īstenošanā; aicina Komisiju turpmāk visām dalībvalstīm iesniegt KVAI nabadzības apkarošanas jomā; aicina dalībvalstis ieviest īpašus sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršana pasākumus nabadzības apkarošanai, kas būtu vērsti uz grupām, kurām visvairāk draud sociālā atstumtība; aicina dalībvalstis īstenot vispusīgu aktīvas iekļaušanas stratēģiju, veikt praktiskus nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumus, nodrošinot atbilstošu ienākumu minimumu un sociālā nodrošinājuma sistēmu atbilstīgi savai praksei, tostarp koplīgumu vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

105.  aicina dalībvalstis, ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. un 10. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs, veikt ilgtermiņa mērķtiecīgus un integrētus pasākumus, lai samazinātu romu kopienu sociālo un ekonomisko atstumtību, jo īpaši, pieņemot pasākumus šo kopienu iekļaušanai darba tirgū, kā arī, pastiprinot saiknes starp sociālo palīdzību un aktivizēšanu un palielinot to romu bērnu skaitu, kas apmeklē skolu, un samazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu;

106.  aicina Komisiju nekavējoties novērst satraucoši pieaugošo bērnu nabadzību visā Eiropā, ieviešot garantiju bērniem pret nabadzību; uzskata, ka šāda garantija ir ļoti svarīga, lai aizsargātu bērnus, kurus ietekmēja pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes sekas;

107.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ieteikumi par pensijām tika sniegti, neņemot vērā Parlamenta nostāju par attiecīgo zaļo un balto grāmatu; uzsver, ka pensiju reformām ir nepieciešama valsts politiskā un sociālā kohēzija un, lai tās būtu sekmīgas, tās būtu jāapspriež ar sociālajiem partneriem un ka nepieciešamās visaptverošās dalībvalstu pensiju sistēmu reformas būtu jāizstrādā, jāapsver un jāpieņem tā, lai nodrošinātu to ilgtspējību, vienlaikus neapdraudot atbilstīgus pensiju līmeņus un pilnībā ievērojot stratēģijas ,,Eiropas 2020’’ ekonomiskās un sociālas prioritātes;

108.  pauž nožēlu par to, ka tikai dažos KVAI ir skarts jautājums par nodarbinātu personu nabadzību vai bezpajumtniecību; norāda, ka parādās jauni nabadzības veidi, kas ietekmē vidusšķiras pārstāvjus un strādājošos, kuriem rodas grūtības maksāt hipotēku maksājumus, kā rezultātā palielinās tādu gadījumu skaits, kad cilvēki tiek izlikti no mājokļa vai zaudē tiesības izpirkt ieķīlāto īpašumu; aicina Komisiju 2015. gada GIP skaidri pievērsties nodarbinātu personu nabadzībai un to cilvēku nabadzībai, kuriem ir ierobežota piekļuve darba tirgum vai kuriem tās nav; iesaka Komisijai un dalībvalstīm īstenot integrētu politiku, kas atbalsta sociālos mājokļus un mājokļus par pieņemamu cenu, efektīvu profilakses politiku, kas vērsta uz to gadījumu skaita samazināšanu, kad cilvēki tiek izlikti no mājokļiem, un politiku, kas risina problēmas saistībā ar enerģētiskā nabadzību, kura arvien palielinās;

109.  atzinīgi vērtē to, ka dažos KVAI ir iekļauta ar cīņu pret bērnu nabadzību un pieejamu bērnu aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, bet prasa izstrādāt vairāk politikas darbību ģimenēm ar zemiem ienākumiem; aicina sniegt vairāk ieteikumu sociālās iekļaušanas stratēģijām, tostarp cīņai pret galējām nabadzības formām, piemēram, bezpajumtniecību;

110.  norāda uz Komisijas atbalstu aktīvas iekļaušanas stratēģijām; tomēr uzskata, ka šajās stratēģijās ir jāiekļauj pasākumi, lai darba tirgū integrētu cilvēkus ar invaliditāti un ierobežotām darba spējām; mudina dalībvalstis apsvērt pievienoto vērtību, ko dotu darba devēju stimulēšana nodarbināt no darba tirgus atstumtās personas, izstrādājot labi līdzsvarotu dažāda veida atbildības un atbalsta tīklu sistēmu un dalībvalstu darba tirgus politikas pilnveidošanā iesaistot visus attiecīgos dalībniekus;

111.  prasa, ņemot vērā augsto nabadzības līmeni, izvērtēt, vai Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām tiek pietiekami labi finansēts, un, ja finansējums nav pietiekams, daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanā apsvērt iespēju palielināt tā finansējumu;

112.  piekrīt Komisijai, ka dalībvalstīm ir jācīnās pret bezpajumtniecību, izmantojot vispusīgas stratēģijas, kuru pamatā ir profilakses pasākumi, uz mājokļiem vērstas pieejas un pārskatīti noteikumi un prakse izlikšanas jomā, kā arī jānovērš bezpajumtnieku kriminalizēšana; aicina uzlabot paraugprakses starptautisko apmaiņu un savstarpējo pieredzes apmaiņu un apliecina programmas „Progress” nozīmi šajā kontekstā;

113.  atzinīgi vērtē ieteikumu ieguldīt izglītībā, taču pauž bažas par to, ka vairāk nekā 20 dalībvalstis ir relatīvā izteiksmē (procentos no IKP) samazinājušas izdevumus izglītībai, tādējādi apdraudot savu izaugsmi, darbvietu radīšanas potenciālu un konkurētspēju; norāda, ka, samazinot šādus ieguldījumus, pastiprināti izpaudīsies ES strukturālās nepilnības, jo radīsies neatbilstība starp pieaugošo vajadzību pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem un to, ka daudzās dalībvalstīs liela daļa darbaspēka pašlaik ir ar zemu profesionālo kvalifikāciju;

114.  ņem vērā Komisijas ieteikumu reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai tās pildītu savus mērķus, izmaksu ziņā efektīvi nodrošinot vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, un lai garantētu minēto sistēmu finanšu ilgtspēju;

115.  atkārto aicinājumu palielināt un strukturēti iesaistīt pilsonisko sabiedrību un arodbiedrību pārstāvjus valsts un ES līmenī, lai aizsargātu likumību un uzlabotu Eiropas pusgada procesa efektivitāti; šajā sakarībā cer uz Komisijas plānoto sociālo partneru iesaistīšanu, izmantojot Sociālā dialoga komiteju, vēl pirms 2015. gada izaugsmes pētījuma pieņemšanas;

116.  kritizē to, ka ne visas dalībvalstis VRP izstrādē ir iesaistījušas gan valsts parlamentu, gan sociālos partnerus, gan pilsonisko sabiedrību; aicina dalībvalstis VRP iekļaut detalizētu pārskatu, dodot skaidrojumu gan par iesaistītajām pusēm, gan par to iesaistīšanas veidu; aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu atšķirīgo praksi parlamentāro procedūru jomā un ieinteresēto personu iesaisti Eiropas pusgadā;

Budžeta politika

117.  vēlreiz uzsver ES budžeta svarīgo nozīmi, jo tas stimulē ilgtspējīgu izaugsmi, veicina darbvietu radīšanu un mazina makroekonomikas nelīdzsvarotību ES, tā palīdzot mazināt arī sociālo nevienlīdzību; jo īpaši atgādina, ka, pat neņemot vērā tā nozīmi ieguldījumu stimulēšanā, aptuveni 60 % no ES budžeta tiek tieši novirzīti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; turklāt uzsver, ka daudzas programmas 2014.–2020. gadam ietver inovatīvus finanšu instrumentus, kuri var būtiski atbalstīt gan publiskos, gan privātos ieguldījumus dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem, kas ir plaši atzīti par ļoti svarīgu politisko prioritāti;

118.  atgādina par nepieciešamību sākt jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), lai ātri un efektīvi īstenotu jaunas programmas gan ES, gan dalībvalstu līmenī, kas sniegtu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas procesā; prasa īpaši ātri īstenot programmas, kuras bija paredzētas pirmajiem DFS gadiem, piemēram, programmas „Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus  + un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; uzsver, ka šīs programmas nodrošina sviras efektu un pilda sinerģiju veicinošu un stimulējošu funkciju gan attiecībā uz valstu ieguldījumu politiku, gan izaugsmes un darbvietu radīšanu; uzsver, ka ir ātri jāsāk īstenot 2014.–2020. gada kohēzijas politika (proti, jau parakstīto partnerattiecību nolīgumu, pieņemto darbības programmu un piešķirtā priekšfinansējuma ziņā); atkārtoti uzsver, ka kohēzijas politika var būt noderīga, lai atbalstītu izaugsmi un darbvietu radīšanu visā ES teritorijā; šajā kontekstā aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ikreiz, kad tas iespējams, ES finansējums būtu novirzīts projektiem, kuri veicina darbvietu, jo īpaši jauniešiem paredzētu darbvietu, radīšanu, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju; ir ļoti nobažījies par neizpildīto saistību (RAL) nepieredzēti lielo apjomu, no kurām lielākā daļā attiecas uz kohēzijas politiku, un maksājumu atcelšanas lielo risku, ar ko dažas dalībvalstis saskaras saistībā ar finansējumu no iepriekšējā plānošanas perioda;

119.  atbalsta gan ES garantiju jauniešiem, gan Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kurām ir izšķiroša nozīme cīņā pret ārkārtīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni; atzinīgi vērtē Komisijas nesen spertos soļus, palīdzot dalībvalstīm raiti saplānot pasākumus, kas tiek finansēti saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt šo programmu pareizu, efektīvu, ātru un savlaicīgu īstenošanu;

120.  uzsver, ka ES nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanas nolūkā ir jāsekmē vērtības ķēžu veicināšana Savienībā un ES uzņēmumi, tostarp MVU, ir ciešāk jāintegrē visos vērtības ķēdes līmeņos; atgādina, ka šāda politika būtu jāattiecina uz visu lielumu uzņēmumiem, tai ir jāveicina ražošanas ķēdes saglabāšana Eiropā, jāatbalsta nozares ar augstu izaugsmes potenciālu, īpašu uzmanību pievēršot inovācijām, prasmēm, ilgtspējai, uzņēmējdarbībai un jaunradei, un jānodrošina pietiekama izaugsme un resursi, lai varētu radīt vairāk darbvietu;

121.  uzsver, ka laikā, kad daudzas dalībvalstis ir lielā mērā atkarīgas no viena enerģijas piegādātāja, tostarp sešas valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas dabasgāzes piegādēm, ES neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem enerģētikas jomā, par ko liecina pašreizējā krīze Ukrainā, ir nepieciešams samazināt arī tādēļ, lai veicinātu darbavietu radīšanu un saglabāšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmes secinājumus un sagaida, ka vēlākais 2014. gada oktobrī šie secinājumi tiks papildināti ar vērienīgiem vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, kas būs paredzēti, lai uzlabotu ES energoapgādes drošību;

122.  uzsver, ka stingrie maksājumu ierobežojumi 2014.–2020. gadā joprojām ir būtiska ES budžeta problēma, kas negatīvi ietekmē ekonomikas atveseļošanos, ņemot vērā to, ka novēlotie maksājumi kaitē vispirms jau tiešajiem saņēmējiem; atgādina par nepieciešamību īstenošanas procesā nodrošināt savlaicīgu un pienācīgu maksājumu apstrādi, lai vienlaicīgi izpildītu gan tos maksājumus, kas izriet no iepriekšējām saistībām, gan tos, kas saistīti ar priekšfinansējumu, un lai nekavējoties sāktu īstenot jaunās programmas un nepieļautu neizpildīto saistību (RAL) nepamatotu pārvietošanu uz 2015. gada budžetu; šajā sakarībā mudina Padomi pilnībā pieņemt budžeta grozījumu projektu Nr. 3/2014, kā to iesniegusi Komisija, lai ES budžets maksimāli veicinātu ieguldījumus uz vietas; norāda, ka gadījumā, ja budžeta grozījumu Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4 projekti tiek pieņemti bez grozījumiem, tas kopumā izmainītu budžetu tikai par papildu NKI iemaksām EUR 106 miljonu apmērā, kas dalībvalstīm ir jānodrošina, lai 2014. gadā būtu pietiekamas maksājumu apropriācijas Savienības esošo juridisko saistību izpildei; uzsver apņemšanos arī turpmāk uzraudzīt vispārējo situāciju attiecībā uz maksājumiem un RAL un pilnībā izmantot visus elastības instrumentus, kas paredzēti DFS regulā un ar to saistītajā iestāžu nolīgumā; uzsver, ka jautājums par kārtējo ES budžeta maksājumu krīzi būs jārisina ilgtspējīgi, pēcvēlēšanu posmā pārskatot 2014.–2020. gada DFS, kas pēc iespējas drīzāk jāievieš jaunajai Komisijai, kuras pilnvaru termiņš sākas 2014. gada 1. novembrī;

123.  atkārtoti norāda, ka dalībvalstu fiskālo situāciju var atvieglot, izmantojot jaunu pašu resursu sistēmu Savienības budžeta finansēšanai, kas samazinās NKI iemaksas, tādējādi ļaujot dalībvalstīm īstenot konsolidācijas centienus un neapdraudot ES finansējumu, ar kuru tiek atbalstīti ieguldījumi ekonomikas atveseļošanās un reformu pasākumos; atgādina, ka Komisija ir iesniegusi vairākus likumdošanas priekšlikumus nolūkā reformēt pašu resursu sistēmu, bet Padome diemžēl tos vēl nav nopietni apspriedusi; tādēļ uzsver, ka Parlaments piešķir lielu nozīmi jaunajai augsta līmeņa darba grupai pašu resursu jautājumos, kuras darbības rezultātā būtu jāveic pilnīga ES finansēšanas reforma;

124.  mudina Komisiju saistībā ar 2015. gada izaugsmes pētījumu, kas tiks publicēts 2014. gada novembrī, pilnībā ņemt vērā un uzsvērt ES budžeta lomu Eiropas pusgada procesā, sniedzot faktus un konkrētus datus par tā ierosinošo, stimulējošo, sinerģisko un papildinošo ietekmi uz vispārējiem valsts izdevumiem vietējā, reģionālajā un valsts līmenī;

125.  turklāt aicina Komisiju savos turpmākajos gada izaugsmes pētījumos sniegt pilnīgu un visaptverošu pārskatu par to, kas ir sasniegts, īstenojot Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmē pieņemto Izaugsmes un nodarbinātības paktu, lai pārvarētu ekonomikas un fiskālo krīzi, un iesniegt jaunus priekšlikumus par lomu, kāda ES budžetam varētu būt, turpmāk veicinot pārdomātu, ilgtspējīgu, visaptverošu, resursu ziņā efektīvu un darbvietas radošu izaugsmi;

126.  atzinīgi vērtē Komisijas jaunievēlētā priekšsēdētāja apņemšanos īstenot Komisijas 2012. gada 5. decembra ceļvedi „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”; uzskata, ka jebkādam papildu finansējumam vai instrumentiem, piemēram, solidaritātes mehānismam, ir jābūt neatņemamai ES budžeta daļai, tomēr tai jābūt lielākai nekā vienošanās rezultātā noteiktās DFS maksimālās summas.

Iekšējais tirgus

127.  mudina izveidot patiesu iekšējo enerģētikas tirgu, kas nodrošina godīgu piekļuvi tirgum, augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un pieejamu tirgu, jo īpaši MVU;

128.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni modernizēt valsts pārvaldi, pabeidzot attiecīgo valsts pārvaldes tiesību aktu reformas, sniedzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairāk un labāk pieejamus digitālos pakalpojumus, samazinot izmaksas un palielinot efektivitāti un uzlabojot pārrobežu sadarbību un sadarbspēju, kā arī ieviešot valsts pārvaldei paredzētas sadarbspējas sistēmas; uzsver, ka ES publiskā iepirkuma un koncesiju tiesību aktu pilnīga un ātra īstenošana sniegtu lielisku iespēju gan valdības, gan vietējā līmenī veicināt inovāciju, nodrošināt vieglāku piekļuvi MVU un modernizēt valsts pārvaldi, uzlabojot publisko izdevumu un ieguldījumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību;

Vides politika

129.  uzsver, ka, veidojot videi saudzīgāku ekonomiku, ES dalībvalstis veicina ilgtermiņa izaugsmi, kas noturīga pret krīzēm, palielina konkurētspēju un rada darbvietas, vienlaikus garantējot drošāku Savienības energoapgādi un neatkarību enerģētikas jomā, un ka videi saudzīga ekonomika būtu jāuzskata par būtiski svarīgu tautsaimniecības attīstības dzinējspēku;

o
o   o

130.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, dalībvalstu valdībām, Komisijai, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
(3) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
(4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
(5) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(6) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0240.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0130.
(10) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
(11) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0129.
(13) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(14) OV C 51 E, 22.2.2013., 101. lpp.
(15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0043.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205.
(17) Eurofound (2012. gads), NEET — jaunieši, kas nepiedalās ne nodarbinātībā, ne izglītībā vai apmācībā: īpatnības, izmaksas un politikas risinājumi Eiropā, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Juridisks paziņojums