Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2014. gada 17. decembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret delegēto aktu: režīms, ko piemēro dažu ĀKK valstu izcelsmes izstrādājumiem
 Autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai ***I
 Tarifa režīms Ekvadoras izcelsmes precēm ***I
 Rezerves neparedzētiem izdevumiem izmantošana 2014. gadā
 Budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts: ieņēmumi no soda naudām un procentiem – ieņēmumi no atmaksājumiem un ieņēmumi, kas atmaksāti – maksājumu apropriācijas – Komisijas, Reģionu komitejas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja štatu saraksti
 Budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projekts — tradicionālie pašu resursi (TPR), PVN bāze un nacionālā kopienākuma (NKI) bāze
 ES Solidaritātes fonda izmantošana (plūdi Itālijā, zemestrīce Grieķijā, ledus Slovēnijā, ledus un plūdi Horvātijā)
 Budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projekts — plūdi Itālijā (Sardīnijā) 2013. gadā, zemestrīces Grieķijā, ledus Slovēnijā, ledus un plūdi Horvātijā 2014. gadā
 Budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekts — tradicionālo pašu resursu, PVN iemaksas un NKI iemaksas prognožu pārskatīšana
 ES Solidaritātes fonda izmantošana — plūdi Serbijā, Horvātijā un Bulgārijā
 Budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projekts — plūdi Serbijā, Horvātijā un Bulgārijā
 Budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projekts — 2013. finanšu gada budžeta izpildes pārpalikums
 Savienības pašu resursi — dalībvalstu iemaksu pielāgošana *
 ES Solidaritātes fonda izmantošana — katastrofu skartie reģioni
 Elastības instrumenta izmantošana struktūrfondu programmu finansēšanai Kiprā
 Jauns Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējais budžets
 Nopietnu pārkāpumu klasifikācija
 ES iekšējās drošības stratēģijas atjaunošana
 Palestīnas valsts statusa atzīšana
 ES tērauda rūpniecības stāvoklis — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība
 Stāvoklis Vidusjūrā un nepieciešamība pēc vispārējas ES pieejas migrācijai

Iebildumu neizteikšana pret delegēto aktu: režīms, ko piemēro dažu ĀKK valstu izcelsmes izstrādājumiem
PDF 283kWORD 52k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2014. gada 14. novembra deleģēto regulu, ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (C(2014)08355 – 2014/2954(DEA))
P8_TA(2014)0085B8-0346/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2014)08355),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas 2014. gada 5. decembra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide(1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu un 24.a panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 527/2013, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1528/2007, attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kuras ir pabeigušas sarunas(2),

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā, ka Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2014. gada 16. decembrī, netika izteikti iebildumi,

A.  tā kā atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 527/2013 uz Keniju no 2014. gada 1. oktobra vairs neattiecas tirgus pieejamības režīms, kas bija noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1528/2007;

B.  tā kā Kenija, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2014. gada 16. oktobrī pabeidza sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu;

C.  tā kā Komisija 2014. gada 14. novembrī pieņēma deleģēto aktu, lai atjaunotu Keniju Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumā;

D.  tā kā Komisija ir uzsvērusi, ka lēmums par iebildumu neizteikšanu ierobežotu Kenijas iespējamās novirzes tirdzniecības plūsmās un zaudējumus Eiropas Savienībai paredzētajā eksportā, samazinot kaitējumu tunzivju, dārzkopības un griezto ziedu nozarēm;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.
(2) OV L 165, 18.6.2013., 59. lpp.


Autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai ***I
PDF 353kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai (COM(2014)0542 – C8-0128/2014 – 2014/0250(COD))
P8_TA(2014)0086A8-0053/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0542),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0128/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 10. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0053/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1383/2014.)


Tarifa režīms Ekvadoras izcelsmes precēm ***I
PDF 353kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tarifa režīmu Ekvadoras izcelsmes precēm (COM(2014)0585 – C8-0172/2014 – 2014/0287(COD))
P8_TA(2014)0087A8-0056/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0585),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0172/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2014. gada 10. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0056/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par tarifa režīmu Ekvadoras izcelsmes precēm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1384/2014.)


Rezerves neparedzētiem izdevumiem izmantošana 2014. gadā
PDF 377kWORD 59k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu saskaņā ar 14. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2014)0328 – C8-0020/2014 – 2014/2037(BUD))
P8_TA(2014)0088A8-0068/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0328 – C8-0020/2014),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1) (DFS regula), un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2), un jo īpaši tā 14. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par maksājumu apropriācijām, par ko vienošanās tika panākta 2013. gada 12. novembra kopīgajos secinājumos(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 20. novembrī galīgajā variantā pieņemto Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu,

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 15. aprīlī (COM(2014)0329),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 12. decembrī pieņemto nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu (16740/2014 – C8-0289/2014),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0068/2014),

A.  tā kā, sākot īstenot DFS 2014.–2020. gadam, neizpildīto maksājumu apmērs bija milzīgs, nesamaksāto rēķinu apmēram līdz 2013. gada beigām kohēzijas politikas jomā vien sasniedzot aptuveni EUR 23,4 miljardus un neizpildīto saistību (RAL) līmenim tajā pašā laikā sasniedzot EUR 221,7 miljardus, t. i. par EUR 41 miljardu vairāk, nekā tika paredzēts, vienojoties par DFS 2007.–2013. gadam; tā kā šī situācija ir nepieņemama un ir jāveic steidzami pasākumi, izmantojot DFS regulā paredzētos elastības mehānismus, lai neapdraudētu Savienības politikas nostādņu un programmu īstenošanas rezultātus, par ko saistībā ar DFS tika panākta vienprātīga vienošanās, kā arī lai ierobežotu prasības izmaksāt procentus par novēlotiem maksājumiem un izvairītos no tā, ka tiek palielināts Savienības budžeta līdzekļu saņēmēju ekonomiskais risks un neaizsargātība;

B.  tā kā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt secīgu maksājumu veikšanu un izvairīties no pārāk liela apmēra RAL pārcelšanu uz 2015. gada budžetu, 2014. gada budžeta samierināšanas satvarā Parlaments, Padome un Komisija kopīgi vienojās izmantot DFS iekļautos dažādos elastības mehānismus, tostarp neparedzēto izdevumu rezervi;

C.  tā kā pēc tam, kad bija izvērtētas visas pārējās finansiālās iespējas, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem, Komisija ierosināja izmantot neparedzēto izdevumu rezerves visu pieejamo summu, lai papildinātu maksājumu apropriācijas Savienības vispārējā budžetā 2014. finanšu gadam, pārsniedzot maksājumu maksimālo apjomu;

D.  tā kā Padome nepiekrīt Parlamenta un Komisijas interpretācijai attiecībā uz to, ka EUR 350 miljonu lielās maksājumu apropriācijas, kas 2014. gadā tika izmantotas saistībā ar DFS regulā paredzētajiem īpašajiem instrumentiem, nebūtu jāiekļauj maksājumu maksimālajā apjomā, tādējādi radot EUR 711 miljonus lielu rezervi, kas būtu jāizmanto, pirms tiek izmantota neparedzēto izdevumu rezerve; tā kā joprojām nav pieņemts lēmums par to, vai un cik lielā mērā EUR 350 miljoni būtu jāierēķina DFS paredzētajā maksājumu maksimālajā apjomā tekošajam vai nākamajiem finanšu gadiem;

E.  tā kā sarunās par 2014. un 2015. gada budžetu kopumu bija panākta vienošanās izmantot neparedzēto izdevumu rezervi EUR 2 818,2 apmērā, tiem pieskaitot EUR 350 miljonus, t. i. kopā EUR 3168,2 miljonu apmērā;

F.  tā kā šī neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs risinājums nesenajam maksājumu trūkumam un augošajam neizpildīto saistību apmēram, bet tikai ierobežos uz nākamo gadu pārcelto neapmaksāto rēķinu apmēra pieaugumu, kas kopš 2010. gada katru gadu ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %;

G.  tā kā ir sagadījies tā, ka šīs rezerves izmantošanai līdzekļus var piešķirt, faktiski neradot nekādus izdevumus valstu budžetiem saistībā ar to, ka 2014. gadā ir radušies citi neparedzēti papildu ieņēmumi,

H.  tā kā, 2014. gadā izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, turklāt netiek palielināts DFS 2014.–2020. gada laikposmam paredzētais maksājumu vispārējais maksimālais apjoms (EUR 908 miljardi 2011. gada cenās), kā skaidri norādīts DFS regulas 13. panta 4. punktā, jo šo rezerves izmantošanu kompensē ar nākamajos finansiālajos gados paredzētajām rezervēm, kā noteikts DFS regulas 13. panta 3. punktā;

1.  piekrīt neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanai 2014. gadā, kā tas ierosināts pielikumā;

2.  uzsver, ka DFS regulas 13. pantā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz pierāda, cik būtiski ir Savienības budžetā nodrošināt arvien lielāku elastīgumu;

3.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2015/435.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 20.11.2013., P7_TA(2013)0472.


Budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts: ieņēmumi no soda naudām un procentiem – ieņēmumi no atmaksājumiem un ieņēmumi, kas atmaksāti – maksājumu apropriācijas – Komisijas, Reģionu komitejas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja štatu saraksti
PDF 297kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu, III iedaļa — Komisija (16740/2014 – C8-0289/2014 – 2014/2036(BUD))
P8_TA(2014)0089A8-0069/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(1) atcelšanu un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),

–  ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par maksājumu apropriācijām (2013. gada 12. novembra kopīgais paziņojums), par ko vienošanās tika panākta 2013. gada 12. novembra kopīgajos secinājumos(3), kā arī Eiropas Parlamenta un Komisijas paziņojumu par maksājumu apropriācijām, par ko vienošanās tika panākta minētajos secinājumos,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4) (turpmāk „DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5) (turpmāk „Iestāžu nolīgums”),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(6),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 28. maijā (COM(2014)0329),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. maijā pieņemto priekšlikumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2014. gadā (COM(2014)0328),

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, kurus Parlaments un Padome apstiprināja 2014. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Eiropas Parlamentam (16740/2014 – C8-0289/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0069/2014),

A.  tā kā Komisijas sākotnēji iesniegtajā 2014. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā ierosināts palielināt ieņēmumu prognozes par EUR 1 568 miljoniem gan attiecībā uz ieņēmumiem, kas tiek gūti no naudas sodiem un sankcijām, gan citiem ieņēmumiem, kā arī par EUR 4 738 miljoniem attiecībā uz maksājumu apropriācijām daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a, 1.b, 2. un 4. izdevumu kategorijā, lai apmierinātu vajadzības maksājumu veikšanai līdz gada beigām, sedzot saistības, kas izriet no iepriekšējām un pašreizējām saistībām;

B.  tā kā, sākot īstenot DFS 2014.–2020. gadam, neizpildīto maksājumu apmērs bija milzīgs, nesamaksāto rēķinu apmēram līdz 2013. gada beigām kohēzijas politikas jomā vien sasniedzot aptuveni EUR 23 400 miljonus un neizpildīto saistību (RAL) līmenim tajā pašā laikā sasniedzot EUR 221 700 miljonus, t. i., par EUR 41 000 miljonu vairāk, nekā tika paredzēts, vienojoties par DFS 2007.–2013. gadam;

C.  tā kā no kopējās budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā paredzētās summas tikai EUR 99 miljoni ir paredzēti 2014.–2020. gada programmu finansēšanai kohēzijas politikas ietvaros, bet atlikums — 2007.–2013. gada programmu pabeigšanai (EUR 3 296 miljoni), kā arī maksājumu vajadzībām, kas radušās saistībā ar citām izdevumu kategorijām (EUR 1 340 miljoni);

D.  tā kā Parlaments, Padome un Komisija 2013. gada 12. novembra kopīgajā paziņojumā apņēmās nodrošināt, lai Savienībai būtu pieejami finanšu līdzekļi tās juridisko saistību segšanai 2014. gadā, nodrošinot secīgu maksājumu veikšanu un izmantojot DFS iekļautos dažādos elastības mehānismus, tostarp 13. pantu (neparedzēto izdevumu rezervi);

E.  tā kā dažas delegācijas Padomē izteica atrunas par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā, bet Parlaments šīs bažas uzskata par nepamatotām un pretrunā DFS regulas un Iestāžu nolīguma garam,

1.  pieņem zināšanai Komisijas ierosināto budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu;

2.  atbalsta kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī, lai 2014. gada budžetā nodrošinātu maksājumu apropriāciju palielinājumu vairākās budžeta pozīcijās līdz summai EUR 4 246 miljonu apmērā, no kuriem EUR 3 168 miljoni tiks izmantoti no neparedzēto izdevumu rezerves 2014. gadam;

3.  īpaši atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu 1.a un 4. izdevumu kategorijai, kas lielā mērā ir saglabāts tāds, par kuru vienojās 2014. gada 8. decembra kopīgajos secinājumos izklāstītajā galīgajā kompromisā;

4.  atzinīgi vērtē maksājumu apropriāciju palielinājumu 1.b izdevumu kategorijā, kas, kopumā vērtējot, ir Savienības budžeta joma, kuru visvairāk skāris maksājumu trūkums; tomēr uzskata, ka šie priekšlikumi paredz tikai absolūtu minimumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pašreizējās vajadzības līdz 2014. gada beigām, bet tas nebūs pietiekams, lai novērstu periodiski vērojamo lavīnas efektu attiecībā uz nesamaksātajiem rēķiniem, kurš kopš 2010. gada budžeta arvien palielinās; jo īpaši atgādina, ka parasti dalībvalstis lielu daļu rēķinu1.b kategorijā iesniedz katra finanšu gada beigās, lai izvairītos no iespējamas saistību atcelšanas, piemērojot N+2 un N+3 noteikumus;

5.  atbalsta priekšlikumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu un uzsver savu DFS regulas 3. panta 2. punkta interpretāciju, proti, maksājumi, kas saistīti ar īpašiem instrumentiem, ir jāiekļauj, pārsniedzot maksimālo apjomu; uzskata, ka jebkura cita interpretācija apdraud par 2014.–2020. gada DFS panāktās politiskās vienošanās pamatprincipu, proti, pārliecību, ka ir jāīsteno īpaši un maksimāli elastīga pieeja, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības;

6.  atgādina, ka budžeta grozījuma Nr. 3/2014, Nr. 4/2014, Nr. 6/2014 un Nr. 8/2014 projektu pieņemšana samazinās uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu Savienības budžetā kopumā par EUR 8 688 miljoniem un tādējādi saskaņā ar vienošanos 2014. gada 8. decembra kopīgajos secinājumos pilnībā kompensēs maksājumiem nepieciešamās papildu summas, kas prasītas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā;

7.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu;

8.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) 2013. gada 20. novembrī pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0472.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(6) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projekts — tradicionālie pašu resursi (TPR), PVN bāze un nacionālā kopienākuma (NKI) bāze
PDF 292kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu, III iedaļa — Komisija (16741/2014 – C8-0290/2014 – 2014/2053(BUD))
P8_TA(2014)0090A8-0076/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 9. jūlijā (COM(2014)0461),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projekta grozījumu vēstuli Nr. 1, kuru Komisija iesniedza 2014. gada 16. oktobrī,

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Eiropas Parlamentam (16741/2014 – C8-0290/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0076/2014),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projekts attiecas uz tradicionālo pašu resursu (proti, muitas nodokļu un cukura nozares nodevu), PVN un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzu prognožu pārskatīšanu, attiecīgo ar Apvienoto Karalisti saistīto korekciju iekļaušanu budžetā un prognožu pārskatīšanu attiecībā uz citiem ieņēmumiem, kas rodas no sodanaudām, un tā rezultātā mainās dalībvalstu pašu resursu iemaksu apmērs Savienības budžetā un sadalījums dalībvalstu starpā;

B.  tā kā ar budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu tiek arī par EUR 248 460 samazinātas budžeta saistību un maksājumu apropriācijas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un ierosināti daži Eiropas Reģionālās attīstības fonda nomenklatūras grozījumi, lai atspoguļotu pieņemto juridisko pamatu;

C.  tā kā šis budžeta grozījuma projekts ir ārkārtīgi svarīgs, lai izvairītos no līdzekļu trūkuma, kas varētu izraisīt izpildes deficītu 2014. gadā,

1.  pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu, kas grozīts ar budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projekta grozījumu vēstuli Nr. 1 un ar kuru paredzēta tradicionālo pašu resursu (TPR, proti, muitas nodokļu un cukura nozares nodevu) prognožu pārskatīšana, pamatojoties uz Komisijas visprecīzākajām aplēsēm un atsevišķiem citiem notikumiem, kā arī prognožu turpmāka pārskatīšana attiecībā uz citiem ieņēmumiem, kas rodas no dažādām sodanaudām, kuras ir kļuvušas galīgas un kuras tādēļ var iekļaut budžetā;

2.  norāda, ka TPR samazinājumu, kas tiek lēsts aptuveni EUR 646,1 miljona apmērā, un PVN pašu resursu samazinājumu par 192,4 miljoniem kompensē iepriekš minētās sodanaudas par kopējo summu EUR 2433 miljoniem, un tādējādi automātiski par EUR 1 594,5 miljoniem samazinās nepieciešamība pēc papildu NKI iemaksām;

3.  norāda, ka budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektā, tostarp tā grozījumu vēstulē Nr. 1, ir paredzēts kopumā samazināt pieprasījumu pēc papildu pašu resursiem, galvenokārt pateicoties tam, ka budžetā tika iekļautas par novēlotiem maksājumiem piemērotās sodanaudas un procenti, kuru summa ir EUR 2433 miljoni;

4.  norāda, ka budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektā ir ierosināts par EUR 248 460 samazināt gan saistību, gan maksājumu apropriācijas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) sakarā ar kavēšanos jauna EDAU un ESAU vietnieka iecelšanā;

5.  atbalsta kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī, lai apstiprinātu Komisijas sākotnēji ierosināto budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu, kurā grozījumi izdarīti ar tās grozījumu vēstuli Nr. 1 budžeta grozījuma Nr. 4 projektā, iekļaujot saistību apropriācijas no budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta saistībā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un rezervi ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kā arī pārvietojot summu EUR 248 460 apmērā no EDAU budžeta pozīcijā noteiktajām maksājumu apropriācijām uz humānās palīdzības budžeta pozīciju (23 02 01);

6.  atgādina, ka budžeta grozījuma projekta pieņemšana par EUR 2 433 miljoniem samazinās nepieciešamību pēc papildu pašu resursiem Savienības budžetā un ka līdz ar to kopā ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014, Nr. 6/2014 un Nr. 8/2014 projektā paredzētajiem samazinājumiem uz NKI balstītajās dalībvalstu iemaksās Savienības budžetā, pilnībā kompensēs maksājumiem nepieciešamās papildu summas, kas prasītas budžeta grozījumā Nr. 3/2014, saskaņā ar vienošanos 2014. gada 8. decembra kopīgajos secinājumos;

7.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektu;

8.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 3/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.


ES Solidaritātes fonda izmantošana (plūdi Itālijā, zemestrīce Grieķijā, ledus Slovēnijā, ledus un plūdi Horvātijā)
PDF 369kWORD 53k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 11. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (plūdi Itālijā, zemestrīce Grieķijā, sniegs Slovēnijā, sniegs un plūdi Horvātijā) (COM(2014)0565 – C8-0137/2014 – 2014/2072(BUD))
P8_TA(2014)0091A8-0073/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0565 – C8-0137/2014),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu,(1)

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam,(2) un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0073/2014),

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2015/436.)

(1) OV L 311, 14.11.2002, 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projekts — plūdi Itālijā (Sardīnijā) 2013. gadā, zemestrīces Grieķijā, ledus Slovēnijā, ledus un plūdi Horvātijā 2014. gadā
PDF 288kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projektu, III iedaļa — Komisija (16742/2014 – C8-0291/2014 – 2014/2073(BUD))
P8_TA(2014)0092A8-0078/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 8. septembrī (COM(2014)0564),

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī;

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (16742/2014 – C8-0291/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0078/2014),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 46 998 528 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās sakarā ar 2013. gada novembrī Itālijā (Sardīnijā) notikušajiem plūdiem, kā arī 2014. gada janvāra beigās un februāra sākumā notikušo zemestrīci Grieķijā (Kefalonijā), sniega vētru Slovēnijā un to pašu sniega vētru un tās izraisītajiem plūdiem Horvātijā;

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projekts ir paredzēts, lai šo korekciju oficiāli iekļautu 2014. gada budžetā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projektu;

2.  uzsver, ka steidzami jāpiešķir finansiāls atbalsts no ES Solidaritātes fonda minēto dabas katastrofu skartajām valstīm;

3.  uzsver, ka 2014. gadam paredzēto maksājumu apropriāciju trūkums, kas bija galvenais iemesls, kādēļ tika iesniegts budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts līdz ar Komisijas priekšlikumu izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, a priori liedz iespēju nodrošināt līdzekļus budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projektam ar pārdalīšanas palīdzību;

4.  atbalsta kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī nolūkā apstiprināt EUR 47 miljonu lielas papildu saistību apropriācijas 2014. gada budžetā un pārcelt tām atbilstīgās vajadzības pēc maksājumiem uz 2015. gada budžetu;

5.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2014 projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 4/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekts — tradicionālo pašu resursu, PVN iemaksas un NKI iemaksas prognožu pārskatīšana
PDF 363kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu, III iedaļa — Komisija (16743/2014 – C8-0288/2014 – 2014/2162(BUD))
P8_TA(2014)0093A8-0074/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 17. oktobrī (COM(2014)0649),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2014, ko Komisija pieņēma 2014. gada 3. decembrī (COM(2014)0730),

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Eiropas Parlamentam (16743/2014 – C8-0288/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0074/2014),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekts attiecas uz tradicionālo pašu resursu, PVN un NKI iemaksu prognožu pārskatīšanu, budžeta apropriāciju samazinājumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un rezervi ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kā arī budžeta apropriāciju palielinājumu Eiropas Ombudam;

B.  tā kā pēc budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta grozījumu vēstules Nr. 1/2014 pieņemšanas šī budžeta grozījuma projekta vispārējā ietekme uz ieņēmumiem izpaužas kā pašu resursu pieprasījuma samazinājums par kopējo summu EUR 4 095,5 miljoni, tostarp dalībvalstu NKI iemaksu samazinājums EUR 4 515,5 miljonu apmērā, un tradicionālo pašu resursu palielinājums EUR 420 miljonu apmērā;

C.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta mērķis ir šā pielāgojuma oficiāla iekļaušana 2014. finanšu gada budžetā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu, kas grozīts ar grozījuma vēstuli Nr. 1/2014;

2.  ņem vērā, ka budžeta apropriāciju samazinājums saistībā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un rezervi ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem kopā veido samazinājumu EUR 76,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 6,2 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās, kas galvenokārt radies sakarā ar fonda juridiskā pamata vēlīnu pieņemšanu un atjauninātu sarunu statusa novērtējumu saistībā ar iepriekš minētajiem zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem;

3.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par to, lai ietaupījumi EUR 6,2 miljona apmērā 2. punktā minētajās maksājumu apropriācijās tiktu izmantoti, lai palīdzētu līdz gada beigām finansēt iespējamās humānās palīdzības krīzes;

4.  uzsver, ka budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta vispārējā ietekme uz NKI iemaksām izpaužas kā samazinājums EUR 4515,5 miljonu apmērā un palielinājums EUR 420 miljonu apmērā tradicionālo pašu resursu prognozēs;

5.  atbalsta kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī, lai apstiprinātu budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu, kurā grozījumi izdarīti ar grozījumu vēstuli, tostarp izdevumu daļas pārvietojumu veikšanu uz budžeta grozījuma Nr. 3/2014 un Nr. 4/2014 projektiem;

6.  atgādina, ka budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta pieņemšana par EUR 4515,5 miljoniem samazinās nepieciešamību veikt uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu Savienības budžetā un ka līdz ar to kopā ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014, Nr. 4/2014 un Nr. 8/2014 projektā paredzētajiem samazinājumiem uz NKI balstītajās dalībvalstu iemaksās Savienības budžetā pilnībā kompensēs maksājumiem nepieciešamās papildu summas, kas prasītas budžeta grozījumā Nr. 3/2014, saskaņā ar vienošanos 2014. gada 8. decembra kopīgajos secinājumos;

7.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu;

8.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 5/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


ES Solidaritātes fonda izmantošana — plūdi Serbijā, Horvātijā un Bulgārijā
PDF 368kWORD 51k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 11. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (plūdi Serbijā, Horvātijā un Bulgārijā) (COM(2014)0648 – C8-0223/2014 – 2014/2161(BUD))
P8_TA(2014)0094A8-0075/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0648 – C8-0223/2014),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu,(1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam,(2) un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī;

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0075/2014),

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tās pielikumu Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2015/437.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projekts — plūdi Serbijā, Horvātijā un Bulgārijā
PDF 362kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projektu, III iedaļa – Komisija (16744/2014 – C8-0292/2014 – 2014/2163(BUD))
P8_TA(2014)0095A8-0072/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī,(2)

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam,(3)

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 17. oktobrī (COM(2014)0650),

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī;

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam (16744/2014 – C8-0292/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0072/2014),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu EUR 79 726 440 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās sakarā ar plūdiem, kas 2014. gada maijā notika Serbijā un Horvātijā un 2014. gada jūnijā — Bulgārijā;

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projekts ir paredzēts, lai šo budžeta korekciju oficiāli iekļautu 2014. gada budžetā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projektu;

2.  uzsver nepieciešamībusteidzami piešķirt finansiālu atbalstu no ESSF minētās dabas katastrofas skartajām valstīm;

3.  uzsver, ka 2014. gadam paredzēto maksājumu apropriāciju deficīts, kura dēļ tika iesniegts budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts un attiecīgais Komisijas priekšlikums izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, a priori izslēdz iespēju līdzekļus budžeta grozījumam Nr. 7/2014 rast ar pārdalīšanas palīdzību;

4.  atbalsta kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī, lai 2014. gada budžetā apstiprinātu papildu saistību apropriācijas EUR 80 miljonu apmērā un pārceltu tām atbilstīgās nepieciešamās maksājumu apropriācijas uz 2015. gada budžetu;

5.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 7/2014 projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 6/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projekts — 2013. finanšu gada budžeta izpildes pārpalikums
PDF 366kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projektu, III iedaļa — Komisija (16745/2014 – C8-0293/2014 – 2014/2225(BUD))
P8_TA(2014)0096A8-0079/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2013. gada 20. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 15. aprīlī (COM(2014)0234),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 27. novembrī (COM(2014)0722),

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī;

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (16745/2014 – C8-0293/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0079/2014),

A.  tā kā Komisija iesniedza budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projektu (BGP), jo Samierināšanas komiteja nespēja panākt vienošanos par budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projektu, kuram bija tieši tāds pats mērķis un saturs kā budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projektam;

B.  tā kā BGP Nr. 8/2014 mērķis ir 2014. gada budžetā iekļaut 2013. finanšu gada budžeta pārpalikumu EUR 1005 miljonu apmērā;

C.  tā kā šo pārpalikumu galvenokārt veido ieņēmumi, kas par EUR 771 miljonu pārsniedza plānotos, neizlietoti izdevumi EUR 276 miljonu apmērā un negatīva valūtas maiņas bilance EUR 42 miljonu apmērā;

D.  tā kā ieņēmumu apmēra palielināšanos galvenokārt ir radījušas soda naudas un procenti par novēlotajiem maksājumiem (EUR 1331 miljons), turpretim faktiski iekasētie pašu resursi nesasniedza budžetā paredzēto apmēru (– EUR 226 miljoni) un samazinājušies ir arī ieņēmumi no pārpalikumiem, atlikumiem un korekcijām (– EUR 360 miljoni);

E.  tā kā iemesls nepilnīgai apropriāciju izpildei izdevumu daļā 2013. gadā (EUR 107 miljoni) un 2012. gadā (EUR 54 miljoni) nebija mazāka apguves spēja, bet patiesībā visi pieejamie rādītāji liecina, ka 2012. gada un 2013. gada budžetā radās maksājuma apropriāciju nepietiekamība;

F.  tā kā Finanšu regulas 18. pantā noteikts, ka budžeta grozījums ir paredzēts vienīgi provizorisko pārskatu neatbilstībai tāmēm un ka jebkuru šādu pārpalikumu kā budžeta grozījumu iegrāmato Savienības budžetā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto BGP Nr. 8/2014, kas paredzēts tikai tam, lai saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu iegrāmatotu 2013. gada budžeta pārpalikumu EUR 1005 miljonu apmērā, un Padomes nostāju attiecībā uz šo budžeta grozījuma projektu;

2.  atzīmē, ka Komisija iesniedza BGP Nr. 8/2014, jo Samierināšanas komiteja nespēja panākt vienošanos par BGP Nr. 2/2014, kuram bija tieši tāds pats mērķis un saturs un kuru Padome bija apstiprinājusi 2014. gada 17. jūlija lasījumā, bet kuru Parlaments bija grozījis nostājā, kas tika pieņemta 2014. gada 22. oktobrī, lai saglabātu tā politisko un procedurālo saikni ar BGP Nr. 3/2014, Nr. 4/2014, Nr. 5/2014, Nr. 6/2014 un Nr. 7/2014;

3.  norāda, ka Samierināšanas komiteja nespēja panākt vienošanos par BGP Nr. 2/2014 pieņemšanu dēļ atšķirībām Parlamenta un Padomes nostājās attiecībā uz nenomaksāto maksājumu vajadzībām 2014. gadā un BGP Nr. 2–7/2014 kopumu, nevis paša BGP Nr. 2/2014 satura dēļ;

4.  atgādina, ka šā BGP Nr. 8/2014 pieņemšanas gadījumā par EUR 1005 miljoniem tiks samazinātas dalībvalstu uz NKI balstītās iemaksas Savienības budžetā un tādā veidā daļēji tiks kompensēts to ieguldījums BGP Nr. 3/2014, Nr. 5/2014 un Nr. 7/2014 finansēšanā;

5.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 7/2014 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 51, 20.2.2014., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.


Savienības pašu resursi — dalībvalstu iemaksu pielāgošana *
PDF 438kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (COM(2014)0704 – C8-0250/2014 – 2014/0332(NLE))
P8_TA(2014)0097A8-0066/2014

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2014)0704),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0250/2014),

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0066/2014),

A.  tā kā, ņemot vērā dalībvalstu jaunākos saskaņotos statistikas datu labojumus, ir radies iespaids, ka dažas dalībvalstis jau vairākus gadus nav pilnā apmērā maksājušas summas, ko tām pienācās iemaksāt Savienības budžetā, savukārt citas dalībvalstis ir iemaksājušas pārāk daudz; tā kā šīs nobīdes radušās, veicot lielas statistiskas izmaiņas, par kurām dalībvalstis ir paziņojušas;

B.  tā kā, piemērojot patlaban spēkā esošos noteikumus, par kuriem Padomē panākta vienprātīga vienošanās, nepilnīgās iemaksas un pārmaksātās summas būtu nevilcinoties koriģētas;

C.  tā kā parasti pat šajā krīzes un nopietnu fiskālo grūtību laikā visas dalībvalstis iepriekš bija bez būtiskas kavēšanās pilnā apmērā iemaksājušas Savienības budžetā no NKI un PVN aprēķinātās summas;

D.  tā kā dažas dalībvalstis, kas bija baudījušas priekšrocības saistībā ar to, ka to lēstais NKI bija zemāks nekā faktiskais NKI apmērs, ir izrādījušas nevēlēšanos nomaksāt nepieciešamās papildu summas līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam;

E.  tā kā Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par to, kā noregulēt šo situāciju, mainot attiecīgos noteikumus un atļaujot attiecīgās summas nomaksāt vēlāk un pa daļām;

F.  tā kā saistībā ar pašlaik notiekošo tiesību aktu pārskatīšanu septiņas dalībvalstis ir nolēmušas 2014. gada decembra pirmajā darba dienā neierakstīt savas NKI un PVN bilances ES kontā; tā kā Komisija tādēļ pārskatīja budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektā norādītās summas, ņemot vērā summas, kas bija faktiski darītas pieejamas minētajā datumā;

G.  tā kā tas viss notiek uzreiz pēc tam, kad iestādes ir noslēgušas 2011. gadā iesākto likumdošanas procesu, kura gaitā tika pārskatīti pašreizējie tiesību akti par pašu resursiem, un jaunie tiesību akti vēl pat nav stājušies spēkā;

H.  tā kā šis priekšlikums ir daļa no plašākas sarunu procedūras, kurā tiek skatīti 2014. gada budžeta grozījumi un 2015. gada budžets;

I.  tā kā, lai nodrošinātu pārredzamību, ik gadu budžeta procedūras kontekstā ir jāiesniedz Parlamentam ziņojums par PVN un NKI iemaksu bilances korekciju aprēķināšanu un to pamatā esošajiem datiem, atvēlot pienācīgu laiku šā ziņojuma izskatīšanai, un jāpaziņo Parlamentam dalībvalstu lēmums par iemaksu datumiem un summām;

J.  tā kā tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000,

1.  uzsver, ka iesniegtais priekšlikums par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 izriet no vienreizējām minētās regulas piemērošanas sekām atsevišķās dalībvalstīs;

2.  pauž nožēlu par to, ka formulēt nostāju par dalībvalstu iemaksu korekciju atlikšanu Padomei ir bijis svarīgāk nekā formulēt nostāju sarunām par 2014. un 2015. gada budžetu, kura tika pieņemta tikai LESD 314. pantā paredzētā divdesmit vienu dienu ilgā samierināšanas procesa pēdējā dienā, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ Samierināšanas komitejai neizdevās panākt vienošanos;

3.  uzsver, ka tad, kad ir jālemj par termiņiem, kādos dalībvalstīm jāveic iemaksas Savienības budžetā, Padome vienbalsīgi pieprasa elastīgu pieeju un tūlītēju rīcību, savukārt tad, kad ir jānodrošina raita 2014.–2020. gada DFS īstenošana un jo īpaši — savlaicīgi maksājumi Savienības budžeta līdzekļu saņēmējiem, vairāku dalībvalstu delegācijas Padomē nesaskata nepieciešamību pēc elastīgas pieejas un tūlītējas rīcības;

4.  pauž bažas par ierosinājumu dot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību attiecībā uz Savienības budžetā iemaksājamo NKI korekciju rezultātā radušos papildu summu samaksas grafiku; uzsver, ka šādi tiek radīts precedents, kas varētu ietekmēt Komisijas kasi, Savienības budžeta līdzekļu saņēmējiem paredzēto maksājumu veikšanas grafiku un, visbeidzot, Savienības budžeta ticamību;

5.  uzsver, ka iesniegtais priekšlikums padara pašu resursu sistēmu vēl sarežģītāku un tā mērķis ir grozīt tiesību aktus, kas drīzumā ar atpakaļejošu spēku tiks aizstāti ar tiesību aktiem, par kuriem jau ir panākta vienošanās; ņemot vērā šo situāciju, uzsver, ka priekšlikumu sagatavošanā par to, kā novērst pašreizējās sistēmas trūkumus, sevišķi nozīmīga loma ir augsta līmeņa grupai pašu resursu jautājumā;

6.  tomēr atzīst, ka koriģētās PVN un NKI pašu resursu summas 2014. gadā ir ārkārtīgi lielas, un tas dažām dalībvalstīm var radīt lielu finansiālo slogu;

7.  uzsver, ka Komisijas priekšlikums ir daļa no plašākas sarunu procedūras, kurā tiek skatīti 2014. gada budžeta grozījumi un 2015. gada budžets, tādēļ nevēlas šo priekšlikumu noraidīt;

8.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

9.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu;

10.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

11.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. pants ‒ 2. daļa
Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000
10. pants – 7.a punkts – 2. daļa
Dalībvalstis var piemērot šā punkta pirmo daļu tikai tad, ja tās līdz decembra pirmajai darbdienai ir paziņojušas Komisijai savu lēmumu un datumu vai datumus, kuros šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tiks ierakstīta pielāgojumu summa.
Dalībvalstis var piemērot šā punkta pirmo daļu tikai tad, ja tās līdz decembra pirmajai darbdienai ir paziņojušas Komisijai savu lēmumu un datumu vai datumus, kuros šīs regulas 9. panta 1. punktā minētajā kontā tiks ierakstīta pielāgojumu summa. Ikvienu šādu lēmumu Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, norādot attiecīgās dalībvalstis, iemaksu skaitu, katras iemaksas summu un datumus, kuros summas tiks iegrāmatotas kontā.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. pants ‒ 2.a daļa (jauna)
Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000
10. pants – 8. punkts

Panta 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„8. Šā panta 4. līdz 7. punktā minētās darbības ir ieņēmumu grozījumi tajā finanšu gadā, kad tos izdara.”
„8. Šā panta 4. līdz 8. punktā minētās darbības ir ieņēmumu grozījumi tajā finanšu gadā, kad tos izdara. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ieņēmumu grozījumiem, kas izdarīti saskaņā ar šo pantu.

ES Solidaritātes fonda izmantošana — katastrofu skartie reģioni
PDF 367kWORD 53k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 11. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2014)0348 – C8-0021/2014 – 2014/2038(BUD))
P8_TA(2014)0098A8-0077/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0348 – C8-0021/2014),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu,(1)

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam,(2) un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā kopīgos secinājumus, par kuriem Parlaments un Padome vienojās 2014. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0077/2014),

A.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, avansa maksājumiem tiek atvēlēta summa EUR 50 000 000 apmērā, izmantojot Eiropas Savienības vispārējā budžeta apropriācijas,

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2015/422.)

(1) OV L 311, 14.11.2002, 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Elastības instrumenta izmantošana struktūrfondu programmu finansēšanai Kiprā
PDF 370kWORD 57k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu saskaņā ar 12. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2014)0349 – C8-0022/2014 – 2014/2039(BUD))
P8_TA(2014)0099A8-0071/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0349 – C8-0022/2014),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1) (DFS regula), un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 12. punktu,

–  ņemot vērā jauno Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 28. novembrī (COM(2014)0723),

–  ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam (16739/2014 – C8-0287/2014),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembrī pieņemto nostāju attiecībā uz 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(3),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0071/2014),

A.  tā kā, izvērtējot visas iespējas pārdalīt saistību apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā, tiek atzīts par nepieciešamu izmantot elastības instrumentu attiecībā uz saistību apropriācijām;

B.  tā kā Komisija ir ierosinājusi izmantot elastības instrumentu, pārsniedzot DFS noteikto maksimālo apjomu, lai papildinātu finansējumu Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā par EUR 79,8 miljoniem saistību apropriācijās sakarā ar papildu finansējuma piešķiršanu Kiprai no struktūrfondiem par kopējo summu EUR 100 miljonu lielu kopējo summu 2015. gadā,

1.  norāda — kaut arī noteiktā skaitā budžeta pozīciju ir paredzēti nelieli saistību apropriāciju palielinājumi, tomēr, ievērojot 1.b izdevumu apakškategorijai 2015. gadā noteikto maksimālo apjomu, nav iespējams pienācīgi finansēt Savienībai svarīgas un steidzami risināmas politiskās prioritātes;

2.  tādēļ piekrīt elastības instrumenta izmantošanai un izdara grozījumus Komisijas priekšlikumā, lai piešķirtu papildu finansējumu Kipras struktūrfondu programmām 1.b izdevumu apakškategorijā līdz pat EUR 83,26 miljonu apmērā;

3.  atkārtoti norāda, ka DFS regulas 11. pantā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz pierāda, cik būtiski ir Savienības budžetā nodrošināt elastīgumu;

4.  atkārtoti pauž savu jau izsenis pausto nostāju, ka, neskarot iespēju maksājumu apropriācijas caur elastības instrumentu izmantot konkrētām budžeta pozīcijām bez iepriekšējas saistību apropriāciju noteikšanas, maksājumi, kas izriet no iepriekš caur elastības instrumentu uzņemtām saistībām, var tikt iegrāmatoti tikai papildus maksimālajam apjomam;

5.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par elastības instrumenta izmantošanu

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2015/421.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0100.


Jauns Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējais budžets
PDF 561kWORD 285k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz jauno Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (16739/2014 – C8-0287/2014 – 2014/2224(BUD))
P8_TA(2014)0100A8-0067/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par 2015. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija(5),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2015. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2014. gada 24. jūnijā (COM(2014)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 2. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2014. gada 12. septembrī (12608/2014 – C8-0144/2014),

–  ņemot vērā 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā to, ka Samierināšanas komiteja Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 6. punktā minētajā divdesmit vienas dienas termiņā nevienojās par kopīgu dokumentu,

–  ņemot vērā jauno Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kuru saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu Komisija pieņēma 2014. gada 27. novembrī (COM(2014)0723),

–  ņemot vērā 2014. gada 8. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz jauno Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2014. gada 12. decembrī (16739/2014 – C8-0287/2014) un tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0067/2014),

1.   atgādina, ka projekta paketi, kas izklāstīta pielikumā un par kuru pēc grūtām sarunām Parlamenta un Padomes pārstāvji vienojās 2014. gada 8. decembra trialoga sanāksmē, veido trīs komponenti: budžeta grozījumu Nr. 3–8/2014 projekti par kopējo summu EUR 49,8 miljoni saistību apropriācijās un papildus EUR 3 529,6 miljoni jaunu maksājumu apropriāciju, Savienības 2015. gada budžets, kas ir noteikts EUR 145 321,5 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 141 214,0 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās, un seši kopīgie, kā arī trīs vienpusējie paziņojumi;

2.  uzsver – lai gan Komisija 2014. gadā varēs segt visneatliekamākās maksājumu vajadzības, 2014. gada budžetam papildus piešķirtās maksājumu apropriācijas nebūs pietiekamas, lai 2015. gadā novērstu periodiski vērojamo lavīnas efektu, ko rada nesamaksātie rēķini; līdz ar to liek uzsvaru uz kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu, kas pievienots vienošanās paketei par 2014. un 2015. gada budžetu;

3.  tomēr ir pārliecināts, ka nākamajos gados ir jādara vairāk, lai nesamaksāto rēķinu apmēru samazinātu līdz ilgtspējīgam līmenim, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas politikai; šajā sakarībā uzsver visu triju Savienības iestāžu kopīgo apņemšanos izpētīt visus iespējamos veidus, kā samazināt šādu rēķinu apmēru, kā izklāstīts kopīgajā paziņojumā par maksājumu plānu, kas pievienots vienošanās tekstam par šā gada budžetu;

4.  atzinīgi vērtē vispārējā saistību apropriāciju apmēra palielināšanu par EUR 244,2 miljoniem salīdzinājumā ar Padomes 2014. gada 2. septembra sākotnējo nostāju; pauž gandarījumu par to, ka ir pilnībā atjaunotas saistību apropriācijas EUR 521,9 miljonu apmērā, ko Padome bija ierosinājusi samazināt, un ka saistībām ir papildus piešķirti EUR 170,7 miljoni, tostarp visiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kā arī EUR 95 miljoni programmām „Apvārsnis 2020”, COSME, Erasmus un humānajai palīdzībai;

5.  tomēr pauž nožēlu par Padomes kārtējo nevēlēšanos ne tikai nākt klajā ar politiskiem paziņojumiem, bet arī piešķirt pietiekamus budžeta līdzekļus, lai atbalstītu nodarbinātību un izaugsmi, kā arī Savienības starptautiskās saistības, ko apliecina tas, ka tā nepiekrita izmantot visu DFS 1.a un 4. izdevumu kategorijā pieejamo maksimālo apjomu; pauž gandarījumu, ka sarunās panāktie palielinājumi atbilst Parlamenta politiskajām prioritātēm; tomēr šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Padomei šķietami vairs nav nekādu politisko prioritāšu un tā ir ieinteresēta tikai maksimāli lielā horizontālā izdevumu samazināšanā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties papildu piešķirtajiem ieņēmumiem, kas tika konstatēti kopējās lauksaimniecības politikas jomā pēc tam, kad Komisija iesniedza grozījumu vēstuli Nr. 1/2015, ir panākts risinājums EUR 273,6 miljonu apmērā finansēt ārkārtas pasākumus, reaģējot uz Krievijas noteikto pārtikas importa aizliegumu, un ka tas nav darīts, no paša sākuma izmantojot rezervi, kas paredzēta krīzēm lauksaimniecības nozarē;

7.  atzinīgi vērtē to, ka kopējais maksājumu apropriāciju apmērs, par kādu panākta vienošanās attiecībā uz 2015. gadu, ir par 1,6 % lielāks salīdzinājumā ar 2014. gada budžetu un par EUR 1217,1 miljoniem vairāk, nekā Padome ierosināja savā lasījumā; pauž īpašu gandarījumu par to, ka, pateicoties EUR 448,5 miljonu pārvietojumam un papildu piešķirtajiem ieņēmumiem, kas tika konstatēti iepriekš minētajā grozījumu vēstulē, maksājumu līmenis 1.a un 4. izdevumu kategorijā ir lielāks, nekā tika ierosināts sākotnējā 2014. gada 24. jūnija budžeta projektā;

8.  tomēr norāda, ka budžeta sarunas pēdējo gadu gaitā ir kļuvušas grūtākas, īpaši attiecībā uz maksājumiem, galvenokārt Padomes nesamierināmās nostājas dēļ; vēlreiz uzsver – Parlamenta nostāja ir tāda, ka budžeta procedūrā galvenajam mērķim vajadzētu būt vienoties par politiskajām prioritātēm attiecībā uz budžeta saistībām un maksājumi būtu vienkārši jāuzskata par turpmākajiem tehniskajiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai pildītu šīs saistības; atgādina Padomei apropriāciju veidu definīcijas, kas minētas 10. panta 3. punktā Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un tās piemērošanas noteikumos, proti, „[m]aksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu finanšu gadā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības”;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Padome beigās piekrita 2014. gadā izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, lai gan mazākā apmērā, nekā vajadzīgs; turklāt atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada budžetā ir piešķirtas papildu maksājumu apropriācijas vairākās budžeta pozīcijās kopā EUR 4,2 miljardu apmērā, no kuriem EUR 3168,2 miljoni tiks ņemti no neparedzēto izdevumu rezerves 2014. gadam, kā arī to, ka galīgajā kompromisā ir lielā mērā saglabāti budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā ierosinātie maksājumu apropriāciju palielinājumi 1.a un 4. izdevumu kategorijai; norāda, ka palielinājumi galvenokārt skar 1.b izdevumu apakškategoriju, kurā pašlaik gada beigās ir visvairāk nesamaksātu rēķinu; atgādina, ka Parlaments jau 2014. gada budžeta lasījumā paredzēja, ka būs vajadzīgs vairāk maksājumu apropriāciju (Parlamenta pieņemtajā nostājā norādītā summa saskaņā ar galīgo vienošanos tika samazināta par EUR 983 miljoniem); aicina Padomi atturēties no mēģinājumiem katru gadu mākslīgi samazināt Savienības budžetu;

10.  tomēr pauž neapmierinātību, ka Padome iestājās pret to, lai vēl nesegto maksājumu vajadzību segšanai tiktu izmantoti visi ieņēmumi, kas gūti no naudas sodiem; uzskata, ka līdz maksājumu krīzes noregulēšanai visi neparedzētie ieņēmumi būtu pilnībā jāizmanto šīs problēmas risināšanai; atgādina, ka vienošanās par projekta paketi bija iespējama tādēļ, ka tā atbilda Parlamenta prasībai stabilizēt nesegto maksājumu problēmu; tomēr uzsver, ka Savienības maksājumu krīzi patiesi var atrisināt, tikai tad, ja nesamaksāto rēķinu apmērs būs atbilstoši ierobežots;

11.  pauž nožēlu par to, ka lemt par dalībvalstu iemaksu korekciju atlikšanu Padomei ir bijis svarīgāk nekā rast nostāju sarunām par 2014. un 2015. gada budžetu, kura tika pieņemta tikai LESD 314. pantā paredzētā 21 dienu ilgā samierināšanas procesa pēdējā dienā, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ Samierināšanas komitejai neizdevās panākt vienošanos;

12.  atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu Savienības budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem;

13.  piešķir vislielāko politisko nozīmību Parlamenta, Padomes un Komisijas pieņemtajiem kopīgajiem paziņojumiem, īpaši par maksājumu plānu un par īpašo instrumentu izmantošanu; prasa maksājumu plānu pabeigt cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā pirms Komisija pieņem 2016. gada budžeta projektu; vēlreiz uzsver, ka Parlaments apstiprināja DFS, pieņemot, ka visiem īpašajiem instrumentiem vajadzīgās maksājumu apropriācijas ir ierēķinātas papildus maksimālajiem apjomiem un ka jebkāda citāda interpretācija automātiski nozīmētu, ka vienošanās par DFS tiks pārskatīta;

14.  vēlreiz atkārto savu nemainīgo nostāju, ka maksājumus saistībā ar īpašiem instrumentiem vajadzētu pārrēķināt un noteikt papildus DFS maksimālajiem apmēriem, kā tas ir saistību apropriāciju gadījumā; pauž nožēlu, ka atkal nav bijis iespējams šajā jautājumā panākt vienošanos ar Padomi; tomēr uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai cik vien iespējams drīz galīgi vienotos par šo jautājumu;

15.  atkārtoti pauž savu nostāju, ka pašu resursu sistēmas padziļināta reforma ir ārkārtīgi vajadzīga, lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa budžeta sarunās, un tādēļ uzskata, ka augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos darbs Mario Monti vadībā ir ļoti nozīmīgs;

16.  pauž nožēlu par Padomes un Komisijas nevēlēšanos nodrošināt Savienības aģentūrām nepieciešamos resursus, īpaši darbiniekus, lai tās varētu īstenot pilnvaras, ko likumdevējs tām uzticējis, un uzsver, ka pašreizējā vienošanās nenozīmē, ka Parlaments pieņem Komisijas ierosināto pārdales fonda ideju; turklāt pauž lielu nožēlu, ka ir samazināts darbinieku skaits aģentūrās, kuru finansējumu veido maksa par pakalpojumiem, un uzskata to par nepamatotu, ja attiecīgās štata vietas netiek finansētas no Savienības budžeta;

17.  atzinīgi vērtē to, ka ir piešķirts vairāk apropriāciju deviņiem Tiesas tiesnešiem; atkārtoti norāda, ka tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai likumdošanas procedūru pabeigtu līdz 2015. gada 1. oktobrim un tiesnešu skaitu varētu palielināt; tādēļ mudina Padomi nekavējoties panākt vienošanos par jauno tiesnešu štata vietu sadalījumu; prasa, lai Tiesa Padomei un Parlamentam iesniedz laicīgi veiktu un aktualizētu novērtējumu par jauno tiesnešu un viņu darbinieku papildu finanšu vajadzībām; atkārtoti norāda, ka ir apdomīgi jāizvērtē vajadzība pēc papildu darbiniekiem saistībā ar jaunu tiesnešu nomināciju;

18.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas sadarbības nolīguma īstenošanas pirmo posmu; uzskata, ka šis nolīgums ir labs piemērs tam, kā iestādes var rast sinerģijas iespējas, kas palielinās efektivitāti un radīs ietaupījumus; cer, ka nolīguma otrais posms tiks pabeigts līdz 2015. gada jūlijam;

19.  atzinīgi vērtē budžeta ziņā neitrālos Komisijas darbiniekiem delegācijās parastajām administratīvām izmaksām paredzēto apropriāciju pārvietojumus no budžeta III iedaļas (Komisija) uz X iedaļu (EĀDD); atkārtoti norāda, ka šis pārvietojums atbildīs Savienības delegāciju administratīvo izdevumu pārvaldības vienkāršošanas prasībām un tam nevajadzētu radīt nekādu citu ietekmi ne uz Komisijas administratīvajām apropriācijām, ne uz Komisijas darbinieku darba apstākļiem delegācijās; prasa minēto pārvietojumu veikt, īstenojot EĀDD un Komisijas labu sadarbību;

20.  pauž vispārēju nožēlu par Padomes nespēju rast kopēju nostāju, īpaši 21 dienu ilgajā samierināšanas laikposmā un attiecībā uz budžeta grozījumu projektu pieņemšanu, un aicina Padomi un Komisiju 2015. gada sākumā kopīgi vienoties par to, kā uzlabot budžeta procedūru, lai sekmētu Savienības 2016. gada budžeta pieņemšanu, kas ievadītu jaunu strukturālu pieeju Savienības budžetam, lai pēc iespējas izvairītos no nevajadzīgiem un atkārtotiem konfliktiem un veicinātu sarunu partneru izpratni par to, cik lielā mērā Savienības izdevumi palīdz sasniegt kopīgus izaugsmes un nodarbinātības mērķus Savienībā;

21.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz jauno 2015. gada budžeta projektu, to negrozot, kā arī šai rezolūcijai pievienotos kopīgos paziņojumus;

22.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

PROJEKTA PAKETE

2015. gada budžets – kopīgi secinājumi

Šī projekta pakete attiecas uz šādām iedaļām:

1.  2015. gada budžets

2.  2014. gada budžets – budžeta grozījuma Nr. 3/2014 līdz Nr. 8/2014 projekts

3.  Kopīgie paziņojumi

KOPSAVILKUMA PĀRSKATS

A.   2015. gada budžets

Saskaņā ar projekta paketi:

–  kopējais saistību apropriāciju apjoms 2015. gada budžetā ir EUR 145 321,5 miljoni. Kopumā 2015. gadam saglabājas rezerve līdz DFS noteiktajam maksimālajam apjomam EUR 1 760,1 miljonu apmērā saistību apropriācijās;

–  kopējais maksājumu apropriāciju apjoms 2015. gada budžetā ir EUR 141 214,0 miljoni. Tajā ir iekļauta summa EUR 126,7 miljonu apmērā, kas attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu saistībā ar budžeta grozījuma Nr. 5/2014 un Nr. 7/2014 projektu;

–  elastības instruments 2015. gadam tiks izmantots par summu EUR 83,3 miljonu apmērā saistību apropriācijas;

–  2015. gada maksājumu apropriācijas saistībā ar elastības instrumenta izmantošanu papildu palīdzībai Kiprai 2014. un 2015. gadā Komisija ir paredzējusi EUR 11,3 miljonu apmērā.

B.   2014. gada budžets

Saskaņā ar projekta paketi:

–  budžeta grozījuma Nr. 3/2014 līdz Nr. 8/2014 projekti ir pieņemti, kā ierosinājusi Komisija, izņemot 2. iedaļā minētos elementus;

–  tādējādi saistību apropriāciju līmenis 2014. gada budžetā ir palielināts par EUR 49,8 miljoniem saistībā ar ES Solidaritātes fonda izmantošanu (EUR 126,7 miljonu apmērā) attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2014 un Nr. 7/2014 projektu, kas daļēji ir kompensēts ar samazinājumu saistību apropriācijās EUR 76,9 miljonu apmērā budžeta grozījuma Nr. 3/2014, Nr. 4/2014 un Nr. 6/2014 projektā (galvenokārt saistībā ar zivsaimniecību);

–  tādējādi maksājumu apropriāciju līmenis 2014. gada budžetā ir palielināts par EUR 3 529,6 miljoniem;

–  neparedzēto izdevumu rezerve 2014. gadam tiks izmantota par summu EUR 2 818,2 miljoni plus EUR 350 miljoni maksājumu apropriācijās saskaņā ar kopīgo paziņojumu par īpašiem instrumentiem, kā izklāstīts 3.3. iedaļā.

1.   2015. GADA BUDŽETS

1.1.   "Slēgtās" pozīcijas

Ja šajos secinājumos nav norādīts citādi, ir apstiprinātas visas budžeta pozīcijas, kuras Padome vai Eiropas Parlaments nav grozījuši, un tās pozīcijas, par kurām Eiropas Parlaments attiecīgajos lasījumos ir piekritis Padomes ierosinātajiem grozījumiem.

Attiecībā uz citiem budžeta posteņiem Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par secinājumiem, kas iekļauti 1.2.–1.7. iedaļā.

1.2.   Horizontālie jautājumi

a)   Decentralizētās aģentūras

Visām decentralizētām aģentūrām paredzētā ES iemaksa (saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to jaunajā budžeta projektā (BP) ir ierosinājusi Komisija.

Štatu saraksta amata vietu palielinājums un ar tiem saistītās apropriācijas salīdzinājumā ar sākotnējo budžeta projektu:

–  Eiropas Banku iestāde (EBI): +9 amata vietas un + EUR 585 000;

–  Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EIOPA): +3 amata vietas un +EUR 195 000;

–  Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI): +4 amata vietas un +EUR 260 000;

–  Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO): +4 amata vietas un +EUR 260 000; un

–  Eiropas Policijas birojs (Eiropols): +5 amata vietas un samazinājums -EUR 600 000 apmērā;

attiecībā uz FRONTEX – darbības izdevumu palielinājums par EUR 20,0 miljoniem saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās.

b)   Izpildaģentūras

Izpildaģentūrām paredzētā ES iemaksa (saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to jaunajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija.

c)   Izmēģinājuma projekti/sagatavošanas darbības

Ir panākta vienošanās par visaptverošu 59 izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību paketi, kā ierosināts jaunajā budžeta projektā – gan par saistību, gan par maksājumu apropriācijām. Ja uz kādu izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību attiecas jau pieņemts juridiskais pamats, Komisija var ierosināt apropriāciju pārvietojumu uz atbilstošo juridisko pamatu, lai atvieglotu attiecīgās darbības īstenošanu.

Šajā paketē pilnībā ievēroti maksimālie apjomi, kas izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām noteikti Finanšu regulā.

d)   ES delegāciju kopējās administratīvās izmaksas

Ir panākta vienošanās par "ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu" pārvietojumu no budžeta Komisijas iedaļas uz EĀDD iedaļu, kā ierosināts jaunajā budžeta projektā.

1.3.   Finanšu shēmas izdevumi pa kategorijām – saistību apropriācijas

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par "slēgtajām" budžeta pozīcijām, aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, Eiropas Parlaments un Padome vienojās par turpmāk minēto:

a)   1.a izdevumu apakškategorija

Saistību apropriācijas ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi jaunajā budžeta projektā, lai atspoguļotu prioritāti sekmēt uzlabotu finansējuma pieejamību no ES budžeta, jo īpašie mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU):

(tūkstošos euro)

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Saistību apropriāciju palielinājumi

2015. gada BP

Jaunais 2015. gada BP

Starpība

02 02 02

Finansējuma pieejamības uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kapitāla un aizņēmumu veidā

162 791,7

174 791,7

12 000,0

337 534,7342 534,75 000,004 03 02 03

Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība – Finansējuma pieejamības atvieglināšana uzņēmējiem, īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus un sociālajiem uzņēmumiem

24 957,0

26 457,0

1 500,0

Piekļuves uzlabošana riska finansējumam ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā

08 02 02 02

Kopā

18 500,0

Turklāt salīdzinājumā ar jauno BP ir pieņemti šādi saistību apropriāciju palielinājumi:

(tūkstošos euro)

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Jaunais 2015. gada BP

2015. gada budžets

Starpība

02 02 01

Uzņēmējdarbības veicināšana un Savienības uzņēmumu konkurētspējas un piekļuves tirgiem uzlabošana

106 561,8

108 561,8

2 000,0

02 04 03 02

Drošas Eiropas sabiedrības veicināšana

148 235,9

153 235,9

5 000,0

08 02 01 01

Progresīvas pētniecības stiprināšana Eiropas Pētniecības padomē

1 631 723,2

1 650 723,2

19 000,0

08 02 02 01

Vadība nanotehnoloģiju, progresīvu materiālu, lāzertehnoloģijas, biotehnoloģijas un progresīvas ražošanas un apstrādes jomā

498 592,7

503 592,7

5 000,0

08 02 03 05

Resursefektīvas un pret klimata pārmaiņām noturīgas ekonomikas izveide un ilgtspējīga izejvielu piegāde

291 719,4

297 719,4

6 000,0

09 04 02 01

Vadošā loma informācijas un komunikācijas tehnoloģijā (LEIT)

819 154,4

824 154,4

5 000,0

09 04 03 02

Iekļaujošas, novatoriskas un domājošas Eiropas sabiedrības veicināšana

41 725,8

43 725,8

2 000,0

15 02 01 01

Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas izglītības un apmācības nozarē un šīs nozares atbilstības darba tirgum veicināšana

1 336 476,0

1 348 476,0

12 000,0

15 02 01 02

Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas jauniešu vidū un jauniešu dalības Eiropas demokrātiskajā dzīvē sekmēšana

161 745,0

165 245,0

3 500,0

15 02 03

Eiropas dimensijas sportā veidošana

20 439,0

20 939,0

500,0

15 03 01 01

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības – jaunu prasmju un inovācijas veidošana, pilnveidošana un tālāknodošana

734 668,4

737 668,4

3 000,0

Kopā

63 000,0

Tā rezultātā un, ņemot vērā izmēģinājuma projektus, sagatavošanas darbības un "ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu" pārvietošanu uz iedaļu "EĀDD", saistību līmenis ir noteikts EUR 17 551,7 miljonu apmērā, saglabājot rezervi EUR 114,3 miljonu apmērā 1.a. izdevumu apakškategorijas maksimālajās robežās.

b)   1.b izdevumu apakškategorija

Saistību apropriācijas ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi jaunajā BP.

Ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kā arī elastības instrumenta izmantošanu EUR 83,3 miljonu apmērā papildu palīdzībai Kiprai, saistību apropriāciju līmenis tiek noteikts EUR 49 230,3 miljonu apmērā.

c)   2. izdevumu kategorija

Saistību apropriācijas ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi jaunajā BP.

Balstoties uz jaunajiem elementiem, kas parādījušies kopš grozījumu vēstules Nr. 1/2015 iesniegšanas, proti, informācijas par to, kā faktiski ir izlietoti kopš 2014. gada augusta pieņemtie ārkārtas pasākumi, reaģējot uz Krievijas aizliegumu importēt pārtikas produktus, galīgo ELGF pārpalikumu 2014. gadam un 2015. gadā veicamo finanšu korekciju atjaunoto prognozi, iepriekš minētie ārkārtas pasākumi (tostarp tie, kas saistīti ar piena nozari Baltijas valstīs, attiecībā uz kuriem Komisija 2014. gada 26. novembrī pieņēma papildu paketi, kā arī attiecībā uz Somiju, tiklīdz būs izpildīti nosacījumi) var tikt finansēti grozījumu vēstulē Nr. 1/2015 pieprasīto apropriāciju ietvaros, neizmantojot lauksaimniecības krīzēm paredzēto rezervi, pateicoties šiem papildu piešķirtajiem ieņēmumiem.

Tā rezultātā un, ņemot vērā izmēģinājuma projektus, sagatavošanas darbības un "ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu" pārvietošanu uz iedaļu "EĀDD", saistību līmenis ir noteikts EUR 58 808,6 miljonu apmērā, saglabājot rezervi EUR 790,4 miljonu apmērā 2. izdevumu kategorijas maksimālajās robežās.

d)   3. izdevumu kategorija

Saistību apropriācijas ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi jaunajā BP. FRONTEX darbības izdevumu palielinājums ir kompensēts ar attiecīgu samazinājumu budžeta postenī 18 02 01 01 (Atbalsts robežas pārvaldībai un kopējai vīzu politikai, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu).

Tā rezultātā un, ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, saistību līmenis ir noteikts 2 146,7 miljonu apmērā, saglabājot rezervi EUR 99,3 miljonu apmērā 3. izdevumu kategorijas maksimālajās robežās.

e)   4. izdevumu kategorija

Saistību apropriācijas ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi jaunajā BP, jo īpaši attiecībā uz "ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu" pārvietošanu uz budžeta iedaļu "EĀDD".

Turklāt salīdzinājumā ar jauno BP ir pieņemti šādi saistību apropriāciju palielinājumi:

(tūkstošos euro)

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Jaunais 2015. gada BP

2015. gada budžets

Starpība

21 03 01 04

Atbalsts miera procesam un finansiāla palīdzība Palestīnai un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA)

264 500,0

286 500,0

22 000,0

23 02 01

Neatliekamas, efektīvas un vajadzībām pielāgotas humānās un pārtikas palīdzības sniegšana

872 446,0

882 446,0

10 000,0

Kopā

32 000,0

Tomēr nav apstiprināts ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto apropriāciju pārvietojums no 4. pozīcijas uz 5. pozīciju (EĀDD iedaļa), kā ierosināts jaunajā BP. Tādējādi saistību un maksājumu apropriācijas attiecībā uz budžeta pozīciju 19 03 01 07 (Eiropas Savienības īpašie pārstāvji, 4. pozīcija) ir atjaunotas, kā ierosināts sākotnējā BP.

Tā rezultātā un, ņemot vērā izmēģinājuma projektus, sagatavošanas darbības un "ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu" pārvietošanu uz iedaļu "EĀDD", saistību līmenis ir noteikts EUR 8 408,4 miljonu apmērā, saglabājot rezervi EUR 340,6 miljonu apmērā 4. izdevumu kategorijas maksimālajās robežās.

f)   5. izdevumu kategorija

Amata vietu skaits iestāžu štatu sarakstos un saistību apropriācijas ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja jaunajā budžeta projektā (BP), tādējādi iekļaujot:

–  attiecīgos Eiropas Parlamenta un Padomes lasījumus attiecībā uz savām budžeta iedaļām;

–  Eiropas Parlamenta lasījumu attiecībā uz Tiesu;

–  Eiropas Parlamenta lasījumu attiecībā uz Eiropas Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju; un

–  apropriāciju līmenis Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), kādu to Komisija ierosināja sākotnējā budžeta projektā, ir pieaudzis, lai ņemtu vērā budžeta ziņā neitrālo apropriāciju pārvietojumu, kas saistīts ar "ES delegāciju kopējām administratīvajām izmaksām", no Komisijas uz EĀDD budžeta iedaļu. Tomēr ES īpašo pārstāvju pārvietojums no 4. izdevumu kategorijas uz EĀDD iedaļu 5. kategorijā, kā ierosināts jaunajā budžeta projektā, nav pieņemts. Līdz ar to šim mērķim EĀDD budžeta iedaļā nav iekļauta neviena apropriācija.

Kopumā, salīdzinot ar sākotnējo budžeta projektu, šīs izmaiņas noveda pie:

–  neto samazinājuma štatu sarakstā par 35 amata vietām, ko izraisīja samazinājums par 47 amata vietām Eiropas Parlamentam, kuru daļēji kompensēja palielinājums par 12 amata vietām Tiesai;

–  apropriāciju neto samazinājuma par EUR 0,6 miljoniem, ko izraisīja samazinājums par EUR 1,4 miljoniem Eiropas Revīzijas palātai, EUR 1,4 miljoniem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un EUR 0,4 miljoniem Reģionu komitejai, kuru daļēji kompensēja palielinājums par EUR 2,6 miljoniem Tiesai;

–  palielinājuma par EUR 71,5 miljoniem EĀDD, kas atspoguļo budžeta ziņā neitrālo "ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu" pārvietojumu, kurš pilnībā kompensēts Komisijas iedaļas 1.a izdevumu apakškategorijā (EUR 0,6 miljoni), 2. izdevumu kategorijā (EUR 0,1 miljons), 4. izdevumu kategorijā (EUR 45,7 miljoni) un 5. izdevumu kategorijā (EUR 25,2 miljoni). Kopumā šo pārvietojumu rezultātā apropriāciju neto palielinājums 5. izdevumu kategorijā ir EUR 46,3 miljoni.

Turklāt, salīdzinot ar jauno budžeta projektu, ir panākta vienošanās par šādu budžeta ziņā neitrālu amata vietu un saistību apropriāciju pārvietojumu no Padomes uz Atalgojuma un individuālo tiesību biroju (PMO), lai ņemtu vērā Padomes strādājošo un pensionēto darbinieku pensiju tiesību noteikšanas un pārvaldības 2015. gada 1. janvāra pārvietojumu uz PMO, proti, palielinājums par 6 AST 7 amata vietām štatu sarakstos, kā arī palielinājums par EUR 504 000 saistību apropriācijās Komisijas iedaļā (III iedaļa) ir pilnībā kompensēts ar samazinājumu par 6 AST 7 amata vietām štatu sarakstos, kā arī ar samazinājumu par EUR 504 000 saistību apropriācijās Padomes iedaļā (II iedaļa).

Tā rezultātā, ņemot vērā izmēģinājuma projektus, sagatavošanas darbības un ES delegāciju kopējo administratīvo izmaksu pārvietojumu uz EĀDD iedaļu, saistības ir noteiktas EUR 8 660,5 miljonu apmērā, saglabājot rezervi EUR 415,5 miljonu apmērā 5. izdevumu kategorijas maksimālajās robežās.

1.4.   Maksājumu apropriācijas

Kopējais maksājumu apropriāciju apmērs 2015. gada budžetā ir EUR 141 214 040 563.

Tajā ir iekļauta summa EUR 126,7 miljonu apmērā, kas attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu saistībā ar budžeta grozījuma Nr. 5/2014 un Nr. 7/2014 projektu, kā arī summa EUR 440 miljonu apmērā, kas attiecas uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai piešķirto maksājuma apropriāciju pārnešanu no 2014. gada budžeta uz 2015. gada budžetu.

Kopējā maksājumu apropriāciju apmēra sadalījumā 2015. gada budžetā ir ņemti vērā šādi soļi:

a)  maksājumu apropriācijas nediferencētiem izdevumiem, kā izklāstīts iepriekš, jo īpaši 2. un 5. izdevumu kategorijā; un

b)  maksājumu apropriācijas izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību paketei, kā izklāstīts iepriekš, tiek aprēķinātas šādi: maksājumu apropriācijas visiem jaunajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām ir noteiktas 50 % apmērā no atbilstošajām saistību apropriācijām vai Eiropas Parlamenta ierosinātajā apjomā – atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka; esošo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību termiņa pagarināšanas gadījumā maksājumu apropriāciju apjoms tiek noteikts tāds, kā norādīts budžeta projektā, plus 50 % no atbilstošajām jaunajām saistību apropriācijām, vai Parlamenta ierosinātajā apjomā – atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

c)  EUR 123,3 miljonu samazinājums maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar jauno budžeta projektu ir proporcionāli sadalīts pa visām budžeta pozīcijām ar diferencētajām apropriācijām, kuras neietekmē iepriekšminētais b) solis, izņemot šādas budžeta pozīcijas, kurām maksājumu apropriāciju apjoms ir noteikts jaunā budžeta projekta līmenī:

–  izdevumi 1.a apakškategorijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) un 4. kategorijā (Globālā Eiropa);

–  budžeta pozīcijas 04 02 17, 04 02 60, 11 06 12, 13 03 16 un 13 03 60 konverģences mērķim; un

–  starptautiskie partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē;

d)  pamatojoties uz rezultātiem kas iegūti iepriekšminētajā c) solī, ir veikti šādi galīgie pielāgojumi:

–  summa EUR 100 miljonu apmērā ir pieskaitīta budžeta pozīcijai 13 04 02 (Kohēzijas fonda pabeigšana (2007–2013)), ko kompensē:

–  samazinājums par EUR 50 miljoniem budžeta pozīcijā 13 03 18 (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana – Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība); un

–  samazinājums par EUR 50 miljoniem ir sadalīts pa budžeta pozīcijām ar diferencētajām apropriācijām, kuras neietekmē iepriekšminētais b) solis, izdevumiem 1. apakškategorijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) un 4. kategorijā (Globālā Eiropa); izņemot 23 02. budžeta pozīciju (Humānā palīdzība, pārtikas palīdzība un sagatavotība katastrofām), kurai ir saglabāts jaunajā budžeta projektā noteiktais apjoms.

1.5.   Budžeta piezīmes

Attiecībā uz budžeta piezīmēm jaunais budžeta projekts ir apstiprināts, tādējādi iekļaujot Eiropas Parlamenta vai Padomes ieviestos grozījumus, izņemot 04 03 01 03. un 19 03 01 06. budžeta pozīciju, un tas nozīmē, ka ar šiem grozījumiem nevar mainīt vai paplašināt spēkā esošā juridiskā pamata piemērošanas jomu vai skart iestāžu administratīvo neatkarību.

1.6.   Jaunas budžeta pozīcijas

Budžeta nomenklatūra, kas ierosināta Komisijas iesniegtajā jaunajā budžeta projektā, paliks nemainīga.

1.7.   Rezerves

Komisijas iedaļai paredzētajās rezervēs, uz kurām attiecas ierobežojumi, nav iekļauta nekāda summa.

2.   2014. GADA BUDŽETS

a)  Ir apstiprinātas papildu saistību apropriācijas (EUR 126,7 miljoni), ko pieprasīja ES Solidaritātes fonds budžeta grozījuma Nr. 5/2014 un Nr. 7/2014 projektā. Atbilstošās maksājumu apropriācijas ir pārnestas uz 2015. gada budžetu.

b)  budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts ir apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija, piemērojot šādu maksājumu apropriāciju samazinājumu:

–  Lauku attīstība: nav apstiprināti EUR 90 miljoni lauku attīstības 2007.–2013. gada programmu pabeigšanai, ņemot vērā, ka dalībvalstis 2014. gada novembrī iesniedza deklarācijas par maksājumiem, kas ir mazāki nekā tika paredzēts. Turklāt ir panākta vienošanās par EUR 20 miljonu samazinājumu jaunajām programmām;

–  Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva: ir panākta vienošanās par EUR 420 miljonu samazinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tomēr 2015. gada budžetā ir iekļauta summa EUR 440 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, kā izklāstīts 1.4. punktā iepriekš;

–  ir panākta vienošanās par maksājumu apropriāciju papildu samazinājumu par EUR 648,1 miljonu, kas ir sadalīts pa budžeta pozīcijām, kurām paredzēta neparedzēto izdevumu rezerve, vienlaikus atstājot nemainītas summas, kas pieprasītas 13 03 16. (ERAF konverģence), 04 06 01. (Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām) un 21 03 02 01. un 21 03 03 03. (Atbalsts Ukrainai) budžeta pozīcijai.

Maksājumu apropriāciju pārvietojums:

–  ir pieņemts Komisijas ierosinātais pārvietojums "vispārējā pārvietojumā" (DEC 31/2014);

–  ir pieņemts pārvietojums, ko Komisija budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektā ierosināja attiecībā uz Komisijas iedaļu, tomēr maksājumu apropriācijas, kas ir pieejamas pārvietojumam no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) (administratīvā atbalsta izdevumi), un rezerve starptautiskajiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē (kopā EUR 6 150 900) ir pārvietotas uz humāno palīdzību (23 02 01. budžeta pozīcija);

–  ņemot vērā pašreizējo stāvokli, īstenojot budžetu, un perspektīvas gada beigās, ir panākta vienošanās par papildu pārvietojumu EUR 30,4 miljonu apmērā. Tas attiecas uz šādām budžeta pozīcijām:

–  01 03 02. pants (Makrofinansiālā palīdzība): EUR 5 miljoni;

–  04 03 02. pants (Progress): EUR 10,0 miljoni;

–  12 02 01. pants (Iekšējais tirgus): EUR 1,2 miljoni;

–  17 03 51. pants (Sabiedrības veselība): EUR 0,7 miljoni;

–  18 02 01 02. postenis (Noziedzības novēršana un apkarošana): EUR 2,3 miljoni;

–  21 09 51 01. postenis (Attīstības sadarbības instruments (ASI) Āzija): EUR 2,5 miljoni;

–  33 02 02. pants (Diskriminācijas aizlieguma un līdztiesības veicināšana): EUR 2,2 miljoni; un

–  29 02 01. un 29 02 51. pants (Statistika): EUR 6,5 miljoni.

Turpmāk sniegtajā tabulā redzami maksājumu apropriāciju pastiprinājumi un samazinājumi budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā (tostarp pārvietojumi ar "vispārējo pārvietojumu", BGP Nr. 6/2014 un jaunākā informācija par budžeta īstenošanas stāvokli), kā apstiprināts atbilstīgi iepriekš izklāstītajām norādēm:

Budžeta pozīcijas

Nosaukums

BGP Nr. 3/2014

pieņemts

01 03 02

Makrofinansiālā palīdzība

-28 960 000

01 04 51

Programmu izpilde mazo un vidējo uzņēmumu (SMS) jomā (pirms 2014. gada)

12 000 000

02 02 02

Finansējuma pieejamības uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kapitāla un aizņēmumu veidā

4 540 126

02 05 01

Globālās satelītu radionavigācijas infrastruktūru un pakalpojumu ("Galileo") izveide un nodrošināšana līdz 2019. gadam

70 000 000

04 02 64

Jaunatnes nodarbinātības ierosme

-420 000 000

04 03 02 01

PROGRESS – Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu par darba apstākļiem izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas atbalsts

-2 950 000

04 03 02 03

Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība – palielināt piekļuvi finansējumam un finansējuma pieejamību juridiskām un fiziskām personām, īpaši tiem, kuri atrodas vistālāk no darba tirgus un sociālajiem uzņēmumiem

-7 114 776

04 06 01

Sociālās kohēzijas veicināšana un vissmagāko nabadzības izpausmju mazināšana Savienībā

99 000 000

05 02 10 02

Veicināšanas pasākumi – Savienības tiešie maksājumi

-308 029

05 04 60 01

Pasākumi, kas veicina ilgtspējīgu lauku attīstību un teritorijas un vides ziņā līdzsvarotāku, klimatam labvēlīgāku, noturīgāku, konkurētspējīgāku un novatoriskāku Savienības lauksaimniecības nozari

-20 000 000

05 06 01

Starptautiskie nolīgumi par lauksaimniecību

-3 784 411

05 08 77 06

Sagatavošanas darbība – Eiropas lauksaimniecības preču cenu un peļņas sadales uzraudzības mehānisms

-612 329

05 08 77 09

Sagatavošanas darbība – Savienības augu un dzīvnieku ģenētiskie resursi

-600 000

05 08 77 10

Izmēģinājuma projekts – Agropols – Eiropas agrorūpnieciskās pārrobežu sadarbības paraugreģiona izveide

-600 000

05 08 77 11

Izmēģinājuma projekts – Agromežsaimniecība

-350 000

05 09 03 01

Nodrošināt pietiekamu apgādi ar nekaitīgu un augstvērtīgu pārtiku un bioloģiskajiem produktiem

-1 666 954

07 02 77 03

Sagatavošanas darbība – Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums par Eiropas arktisko reģionu attīstību

356 052

08 02 01 01

Progresīvas pētniecības stiprināšana Eiropas Pētniecības padomē

24 970 695

08 02 02 02

Piekļuves uzlabošana riska finansējumam ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā

4 540 126

08 02 51

Iepriekšējās pētniecības pamatprogrammas pabeigšana – Septītā pamatprogramma – EK netiešā darbība (2007–2013)

50 000 000

08 04 01

ITER iekārtu būvniecība, ekspluatācija un izmantošana – ITER Eiropas kopuzņēmums – Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (F4E)

-8 800 000

08 04 51

ITER Eiropas kopuzņēmuma pabeigšana – Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (F4E) (2007–2013)

-71 200 000

09 02 01

Savienības politikas definēšana un īstenošana elektronisko sakaru jomā

-271 200

09 02 05

Pasākumi attiecībā uz digitālo saturu un audiovizuālo un citu plašsaziņas līdzekļu nozarēm

-592 000

09 02 77 03

Izmēģinājuma projekts – Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

-456 508

09 03 03

Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru sadarbspējas, ilgtspējīgas izvēršanas, ekspluatācijas un modernizācijas veicināšana, kā arī Eiropas līmeņa koordinācija

-1 898 831

09 03 51 01

Programmas Safer Internet pabeigšana (2009–2013)

-450 000

09 04 03 02

Iekļaujošas, novatoriskas un domājošas Eiropas sabiedrības veicināšana

2 784 852

09 04 51

Septītās pamatprogrammas (2007–2013) pabeigšana

105 000 000

11 01 04 01

Atbalsta izdevumi jūrlietās un zivsaimniecībā – Neoperatīvā administratīvā un tehniskā palīdzība

-774 900

11 01 06 01

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra – Ieguldījums no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF)

-809 000

11 03 01 (rezerves)

Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

-69 567 000

11 06 12

Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) noslēgšana – Konverģences mērķis (2007–2013)

69 540 126

12 02 01

Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība

-1 170 000

12 02 77 03

Sagatavošanas darbība – Vienotā tirgus forums

-150 000

12 03 51

Iepriekšējo pasākumu pabeigšana finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā

-669 803

13 03 16

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana – Konverģence

2 400 700 000

13 03 18

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana – Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

227 006 319

13 03 19

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana – Eiropas teritoriālā sadarbība

179 334 992

13 03 77 09

Sagatavošanas darbība attiecībā uz Atlantijas forumu par Eiropas Savienības stratēģiju Atlantijas reģionam

-433 000

13 05 63 02

Pārrobežu sadarbība (CBC) – Ieguldījumi no 4. pozīcijas

-12 338 481

14 02 01

Atbalsts muitas savienības darbībai un modernizācijai

7 500 000

14 03 01

Nodokļu sistēmu darbības uzlabošana

2 500 000

15 02 01 01

Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas izglītības un apmācības nozarē un šīs nozares atbilstības darba tirgum veicināšana

138 119 479

15 03 01 01

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības – jaunu prasmju un inovācijas veidošana, pilnveidošana un tālāknodošana

40 861 137

16 03 01 03

Informācijas izplatīšanas tīkli

1 600 000

16 03 01 04

Komisijas pārstāvniecību un partnerību darbību komunikācija

1 000 000

16 03 02 03

Tiešsaistes un rakstiskas informācijas un komunikācijas līdzekļi

2 900 000

17 02 01

Patērētāju interešu aizsardzība un to drošības un informēšanas uzlabošana

-1 449 000

17 03 10

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

-2 000 000

17 03 12 01

Savienības ieguldījums Eiropas Zāļu aģentūrai

-7 602 918

18 02 01 01

Atbalsts robežas pārvaldībai un kopējai vīzu politikai, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu

-7 446 000

18 02 01 02

Pārrobežu organizētās noziedzības novēršana un apkarošana un ar drošību saistīto apdraudējumu un krīžu labāka pārvaldība

-9 236 000

18 03 51

Darbību un programmu pabeigšana atgriešanās, bēgļu un migrācijas plūsmu jomā

19 431 000

19 02 01

Reaģēšana krīzes gadījumā un iespējamas krīzes

50 765 835

19 05 51

Darbību pabeigšana jomā "Attiecības un sadarbība ar industrializētām trešām valstīm" (2007.–2013. gads)

3 600 000

20 02 01

Ārējās tirdzniecības attiecības, tostarp pieeja trešo valstu tirgiem

1 181 809

20 02 03

Tirdzniecības palīdzība – Daudzpusējas iniciatīvas

1 000 000

21 02 07

Pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība

6 000 000

21 02 40

Patēriņa preču nolīgumi

20 000

21 02 51 01

Sadarbība ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā

4 000 000

21 02 51 02

Sadarbība ar Latīņamerikas jaunattīstības valstīm

23 000 000

21 02 51 03

Sadarbība ar Āzijas, tostarp Vidusāzijas un Tuvo Austrumu, jaunattīstības valstīm

44 000 000

21 02 51 05

Attīstības nevalstiskās struktūras

2 000 000

21 02 51 06

Vide un ilgtspējīga dabas resursu, tostarp enerģijas, pārvaldība

2 000 000

21 03 02 01

Austrumu partnerība – cilvēktiesības un mobilitāte

210 000 000

21 03 03 03

Atbalsts citu veidu sadarbībai starp vairākām kaimiņvalstīm

40 000 000

21 03 51

Darbību pabeigšana Eiropas kaimiņattiecību politikas un attiecību ar Krieviju jomā (pirms 2014. gada)

3 000 000

21 04 51

Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta darbības pabeigšana (pirms 2014. gada)

3 000 000

21 05 51

Darbību pabeigšana globālu drošības apdraudējumu jomā (pirms 2014. gada)

2 000 000

21 09 51 01

Āzija

-2 500 000

22 02 51

Iepriekšējās pirmspievienošanās palīdzības pabeigšana (pirms 2014. gada)

45 000 000

23 02 01

Neatliekamas, efektīvas un vajadzībām pielāgotas humānās un pārtikas palīdzības sniegšana

256 150 900

23 03 51

Programmu un darbību pabeigšana civilās aizsardzības jomā Savienībā (pirms 2014. gada)

-500 000

24 01 07

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

-10 000

24 02 01

Krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finansiālās intereses, novēršana un apkarošana

942 750

24 04 01

Atbalsts savstarpējai palīdzībai muitas lietās un tādu drošu elektroniskās saziņas rīku veicināšana, kas nepieciešami, lai dalībvalstis ziņotu par pārkāpumiem

680 612

26 01 09

Publikāciju birojs

-22 000

26 01 23 01

Infrastruktūras un loģistikas birojs Luksemburgā

-13 000

26 02 01

Pakalpojumu, piegādes un darbu publisko līgumu piešķiršanas un izsludināšanas kārtība

-250 000

26 03 01 01

Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi

10 000 000

29 02 01

Nodrošināt kvalitatīvu statistikas informāciju, īstenot jaunas Eiropas statistikas sagatavošanas metodes un pastiprināt partnerību Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros

-11 294 249

29 02 51

Statistikas programmu (līdz 2013. gadam) pabeigšana

-9 872 560

32 02 52

Ekonomikas atveseļošanas atbalstam paredzētu enerģētikas jomas projektu pabeigšana

65 000 000

33 02 01

Tiesību aizsardzības nodrošināšana un iespēju radīšana pilsoņiem

-2 000 000

33 02 02

Diskriminācijas aizlieguma un līdztiesības veicināšana

-5 177 700

34 02 01

Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

6 000 000

34 02 04

Ieguldījums daudzpusējos un starptautiskos nolīgumos klimata jomā

-74 969

34 02 51

Iepriekšējo klimata politikas programmu pabeigšana

2 903 358

XX 01 01 01 01

Darba samaksa un pabalsti

-317 000

SEC 7 - 1 2 0 0

Darba samaksa un pabalsti

-10 992

SEC 9 - 1 1 0 0

Darba samaksa un pabalsti

-5 843

Kopā

3 529 620 715

Rezultātā papildu maksājumu apropriācijas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektam ir EUR 3 529,6 miljoni, no kuriem EUR 2 818,2 miljoni plus EUR 350 miljoni attiecas uz neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu saskaņā ar kopīgo paziņojumu par īpašiem instrumentiem, kā izklāstīts 3.3. iedaļā.

c)  Budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projekts, kas grozīts ar grozījuma vēstuli, ir apstiprināts Komisijas ierosinātajā redakcijā, iekļaujot saistību apropriācijas no budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta saistībā ar administratīvajiem atbalsta izdevumiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un rezervi partnerattiecību nolīgumiem ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē Komisijas iedaļā. Summa EUR 248 460 apmērā no pieejamām maksājumu apropriācijām, kas konstatētas budžeta grozījuma Nr. 4/2014 projektā (Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs) ir pārvietotas uz Humāno palīdzību (budžeta pozīcija 23 02 01). Papildu saistību un maksājumu apropriāciju pieprasījums saistībā ar Eiropas Ombudu (VIII iedaļa) budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektā tiek atsaukts, kā izklāstīts budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekta grozījuma vēstulē.

d)  Budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projekts, kas grozīts ar grozījuma vēstuli, ir apstiprināts Komisijas ierosinātajā redakcijā attiecībā uz pašu resursiem.

e)  Budžeta grozījuma Nr. 8/2014 projekts (=jaunais budžeta grozījuma Nr. 2/2014 projekts) par 2013. gada pārpalikumu ir apstiprināts Komisijas ierosinātajā redakcijā.

3.   PAZIŅOJUMI

3.1.   Kopīgs paziņojums par budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu (pašu resursi) un grozījumu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000

"Eiropas Parlaments un Padome vienojas pieņemt budžeta grozījuma Nr. 6/2014 projektu, kas grozīts ar grozījumu vēstuli 1/2014.

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu grozīt Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu, ar ko Komisija nāca klajā 2014. gada 12. novembrī, Eiropas Parlaments apņemas savlaicīgi sniegt atzinumu par grozīto Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments to pieņem plenārsēdē 2014. gada decembrī un Padome to pieņem kā daļu no kopējās paketes."

3.2.   Kopīgs paziņojums par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu

"2014. gadā ir bijis neparedzēti daudz neveiktu maksājumu struktūrfondiem un kohēzijas fondiem finanšu shēmas sākumā, savukārt vairāku jaunu programmu gadījumā šie maksājumi ir pasteidzināti. Ņemot vērā šo vienreizējo un ārkārtas situāciju, ko nevar ietilpināt maksājumu maksimālajā apjomā 2014. gadam, visas trīs iestādes vienojas, ka neparedzēto izdevumu rezerve 2014. finanšu gadam tiks izmantota galējas nepieciešamības gadījumā.

Iestādes atgādina, ka daudzgadu finanšu shēmas regulas 13. pantā ir noteikts, ka "summas, ko dara pieejamas, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, pilnībā kompensē ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem".

Iestādes vienojas darīt visu iespējamo nolūkā rast piemērotus risinājumus, lai situācija ar neparedzēti daudz neveiktiem maksājumu struktūrfondiem un kohēzijas fondiem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam neturpinātos pēc 2014. gada, tādēļ tiks pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka neparedzēto izdevumu rezervi neizmanto tādu neveiktu saistību segšanai, kuras izriet no programmām struktūrfondiem un kohēzijas fondiem 2015.–2020. finanšu gados."

3.3.   Kopīgs paziņojums par īpašiem instrumentiem

"Iestādes atgādina, ka neparedzēto izdevumu rezerve ir galējas nepieciešamības instruments, un tādēļ tā nebūtu jāizmanto, ja joprojām ir vēl citas finansiālās iespējas. Saistībā ar 2014. gada vispārējo budžetu ir domstarpības par to, vai nepiešķirto līdzekļu rezervē joprojām ir pieejami EUR 350 miljoni maksājumu apropriācijās, kas ietver citus īpašos instrumentus.

Iestādes ir vienisprātis, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos pēc būtības par citu īpašo instrumentu izmantošanu maksājumiem.

Tomēr, tā kā šādu vienošanos nav bijis iespējams panākt sarunās par paketi, kurā ietverti 2014. gada budžeta grozījumu projekti un 2015. gada vispārējais budžets, iestādes, lai nodrošinātu minētās paketes savlaicīgu pieņemšanu, piekrīt tam, ka:

–  EUR 350 miljoni maksājumu apropriācijās tiek pievienoti neparedzēto izdevumu rezervei;

–  jācenšas ātri vienoties par to, vai un cik lielā mērā citus īpašos instrumentus var izmantot, pārsniedzot DFS noteiktos maksājumu maksimālos apjomus, lai noteiktu, vai un cik lielā mērā EUR 350 miljoni būtu jākompensē atbilstīgi rezervēm, kas DFS paredzētas maksājumiem attiecībā uz pašreizējo vai turpmākajiem finanšu gadiem;

–  minētais ir attiecīgi jāpapildina ar vajadzīgajām izmaiņām lēmumā, ar ko neparedzēto izdevumu rezervi izmanto 2014. gada budžetam, vai ar jebkādām citām likumīgi nepieciešamām darbībām, kuras jāveic, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērota DFS regula un jo īpaši tās 13. panta 3. punkts."

3.4.   Komisijas paziņojums par priekšfinansējumu darbības programmām 2014. gadā un par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

"Saistībā ar savlaicīgu un efektīvu DFS (2014–2020) īstenošanu Eiropas Komisija apstiprina priekšfinansējumu – 2014. gadā – darbības programmām, kas ir oficiāli iesniegtas 2014. gadā un atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, kuri izklāstīti attiecīgajos tiesību aktos.

Turklāt Komisija apstiprina, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva joprojām ir viena no svarīgākajām politikas prioritātēm un ka attiecīgo maksājumu apropriāciju pārvietošana no 2014. gada uz 2015. gadu nekavēs iniciatīvas īstenošanu."

3.5.   Kopīgs paziņojums par finansējumu ārkārtas pasākumiem, ar ko reaģē uz Krievijas aizliegumu importēt pārtikas produktus

"Pēc Krievijas aizlieguma importēt pārtikas produktus 2014. gada augustā un septembrī jau pieņēma virkni ārkārtas pasākumu, un 2014. gada 26. novembrī apstiprināja papildu pasākumu paketi, kas paredzēta, lai atbalstītu piena nozari Baltijas valstīs. Tiklīdz būs izpildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ievēro objektīvus kritērijus attiecībā uz tiesībām saņemt atbalstu, Komisija var ierosināt vēl vienu pasākumu paketi, kas paredzēta, lai atbalstītu piena nozari Somijā.

Komisija savā grozījumu vēstulē (GV) 1/2015 paziņoja, kā minētos pasākumus tā plāno vajadzības gadījumā finansēt, izmantojot rezervi krīzes situācijām.

Kopš GV 1/2015 iesniegšanas ir parādījušies trīs jauni elementi, kas ļauj minētos ārkārtas pasākumus finansēt, neizmantojot rezervi krīzes situācijām:

–  saskaņā ar dalībvalstu paziņojumiem par augustā un septembrī pieņemto pasākumu faktisko izmantošanu izmaksas ir samazinājušās no sākotnēji lēstajiem EUR 344 miljoniem uz aptuveni EUR 234 miljoniem;

–  ELGF budžeta izpildes galīgais pārpalikums 2014. gadā ir aptuveni par EUR 230 miljoniem vairāk, nekā tika pieņemts GV 1/2015, kuras pamatā tomēr bija aplēses;

–  ir gaidāms, ka finanšu korekcijas, ko paredzēts apkopot 2015. gadā, būs lielākas, nekā sākotnēji cerēts 2014. gada oktobrī.

Pamatojoties uz šiem trim jaunajiem elementiem, minētos ārkārtas pasākumus (tostarp tos, kas saistīti ar piena nozari Baltijas valstīs un kas paredzēti Somijai, tiklīdz būs izpildīti nosacījumi) var finansēt GV 1/2015 pieprasīto apropriāciju ietvaros un, pateicoties šiem papildu piešķirtajiem ieņēmumiem, bez krīzēm paredzētās rezerves izmantošanas."

3.6.   Kopīgs paziņojums par maksājumu apropriācijām

"Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina par savu dalīto atbildību, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 323. pantā, proti, ka "Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām".

Eiropas Parlaments un Padome atgādina – saistībā ar īstenošanu ir jānodrošina, ka maksājumu izpilde proporcionāli palielinās attiecībā pret apropriācijām saistībām, lai nepieļautu, ka gada beigās ir ārkārtīgi liels nenomaksātu rēķinu apjoms.

Eiropas Parlaments un Padome piekrīt, ka maksājumu apropriācijas 2015. gadam jānosaka EUR 141 214 040 563 apmērā. Abas iestādes lūdz Komisiju, pamatojoties uz DFS regulas un Finanšu regulas noteikumiem, sākt visas nepieciešamās darbības, lai uzņemtos Līgumā noteikto atbildību un jo īpaši lai pēc tam, kad tā ir izskatījusi attiecīgo apropriāciju pārdales iespējas, īpašu uzmanību pievēršot jebkādai paredzamai nepilnīgai apropriāciju izlietošanai (Finanšu regulas 41. panta 2. punkts), ar budžeta grozījumiem pieprasītu papildu maksājumu apropriācijas, tiklīdz šķiet, ka 2015. gada budžetā paredzēto apropriāciju apmērs nav pietiekams izdevumu segšanai.

Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ātrāk pieņems nostāju par jebkādu budžeta grozījuma projektu, lai nepieļautu nekādus iztrūkumus maksājumu apropriācijās. Eiropas Parlaments un Padome apņemas ātri izskatīt jebkādus iespējamos maksājumu apropriāciju pārvietojumus, tostarp finanšu shēmas izdevumu kategorijās, lai budžetā iekļautās maksājumu apropriācijas izmantotu pēc iespējas labāk un lai tās saskaņotu ar faktisko izpildi un vajadzībām.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija visu gadu aktīvi uzraudzīs 2015. gada budžeta izpildi, īpašu uzmanību pievēršot 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b izdevumu apakškategorijai (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) un lauku attīstībai 2. izdevumu kategorijā (Ilgtspējīga izaugsme – dabas resursi). Šī uzraudzība izpaudīsies kā saskaņā ar Iestāžu nolīguma pielikuma 36. punktu organizētas un konkrētajiem jautājumiem veltītas iestāžu sanāksmes, kurās tiks izvērtēta maksājumu izpilde un pārskatītās prognozes.

Minētajām sanāksmēm 2015. gadā būtu jānotiek vismaz trīs reizes (pavasarī, kad iesniedz budžeta projektu, jūlijā, pirms Padome izskata 2016. gada budžeta projektu, un oktobrī, pirms sākas samierināšana), un tām vajadzētu būt politiska līmeņa sanāksmēm, kurās piedalās Eiropas Parlamenta deputāti, Padomes locekļi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem. Sanāksmes būtu jārīko ar mērķi kopīgi izvērtēt nepieciešamo maksājumu vajadzību apjomu, pamatojoties uz rūpīgu analīzi par esošajiem rēķiniem, kuri saskaņā ar likumu ir jāapmaksā, un aplēsēm attiecībā uz atlikušo laiku N un N+1 gadā."

3.7.   Kopīgs paziņojums par maksājumu plānu

"Iestādes piekrīt, ka mērķis ir samazināt nenomaksātu rēķinu apjomu gada beigās, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas politikai, līdz tā strukturālajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā.

Lai šo mērķi sasniegtu,

–  Komisija piekrīt līdztekus kopīgajiem secinājumiem par 2015. gada budžetu iesniegt, cik vien iespējams, atjauninātu prognozi par nesamaksātu rēķinu apjomu 2014. gada beigās; Komisija šos rādītājus atjauninās un nāks klajā ar alternatīviem scenārijiem 2015. gada martā, kad būs gūts vispārējs priekšstats par nesamaksātu rēķinu apjomu 2014. gada beigās galvenajās politikas jomās.

–  uz šāda pamata minētās trīs iestādes centīsies vienoties par līdz gada beigām nesamaksātu rēķinu maksimālo mērķapjomu, ko var uzskatīt par ilgtspējīgu;

–  pamatojoties uz to un ievērojot DFS regulu, programmām apstiprināto finansējumu, kā arī visas pārējās saistošās vienošanās, minētās trīs iestādes rīkosies, lai, sākot ar 2015. gadu, īstenotu plānu līdz kopīgi apstiprinātajam līmenim samazināt to nesamaksāto rēķinu apjomu, kuri attiecas uz 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, – līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanai. Par šādu plānu minētās trīs iestādes vienosies savlaicīgi pirms 2016. gada budžeta projekta iesniegšanas. Ņemot vērā to, ka nesamaksātu rēķinu apjoms ir ārkārtīgi liels, minētās trīs iestādes piekrīt apsvērt jebkādus iespējamus līdzekļus, ar ko samazina šo rēķinu apjomu.

Komisija piekrīt ik gadus budžeta projektam pievienot dokumentu, kurā izvērtē nesamaksātu rēķinu apjomu un paskaidro, kā ar attiecīgo budžeta projektu varēs to samazināt un par cik. Šajā ikgadējā dokumentā izvērtēs līdz šim panākto un atbilstīgi atjauninātiem rādītājiem ierosinās korekcijas plānā."

3.8.   Eiropas Parlamenta paziņojums par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu galējas nepieciešamības gadījumā

"Eiropas Parlaments pauž nožēlu, ka Padome nepiekrīt tā viedoklim, ka EUR 350 miljoni maksājumu apropriācijās, kas 2014. gadā izmantotas saistībā ar DFS regulā paredzētajiem īpašajiem instrumentiem, būtu jāskaita ārpus maksājumu maksimālā apjoma, tādējādi atstājot rezervi EUR 711 miljonu apmērā, kura jāizlieto, pirms ķeras pie neparedzēto izdevumu rezerves.

Eiropas Parlaments atgādina, ka saskaņā ar DFS 13. panta 1. punktu neparedzēto izdevumu rezerve ir galējas nepieciešamības instruments. Tādēļ pirms ķeršanās pie neparedzēto izdevumu rezerves ir pilnībā jāizmanto visas citas finansiālās iespējas. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes domstarpības par pieejamās rezerves aprēķināšanu mazāk par maksājumu maksimālo apjomu 2014. gadā, nevarēja panākt politisku vienošanos par to, ka pirms ķeršanās pie neparedzēto izdevumu rezerves izlieto pieejamo rezervi – EUR 350 miljonus.

Atgādinot, ka DFS regulas pamatā ir "īpašas un maksimālās iespējamās elastības" princips, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 323. pantam (DFS regulas 4. apsvērums), Parlaments uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai būtu pieejamas papildu apropriācijas neizpildīto juridisko saistību apmaksai, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi. Tādēļ Parlaments akceptē neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu – neatkarīgi no viedokļa, ka, ievērojot maksājumu maksimālo apjomu, joprojām ir pieejami EUR 350 miljoni.

Eiropas Parlaments aicina Komisiju saskaņā ar DFS regulas 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu neizlietoto rezervi – EUR 350 miljonus – pārnest savās 2015. gada tehniskajās korekcijās attiecībā uz maksājumu vispārējo rezervi."

3.9.   Padomes paziņojums par īpašo instrumentu izmantošanu

"Padome atgādina, ka īpašos instrumentus var izmantot tikai patiesi neparedzētu apstākļu gadījumos.

Tā atgādina, ka, izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem, nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu.

Attiecībā uz citiem īpašajiem instrumentiem Padome atgādina, ka DFS regulas 3. panta 2. punktā ir norādīts – saistību apropriācijas var iekļaut budžetā, pārsniedzot DFS noteikto attiecīgo izdevumu kategoriju maksimālo apjomu.

Padome aicina Komisiju, kad tā aprēķina vispārējo rezervi, rīkoties saskaņā ar DFS regulu un neapdraudēt visu triju iestāžu panākto vienošanos par kopīgu paziņojumu attiecībā uz īpašiem instrumentiem (3.3.)."

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0247.
(6) Šajā dienā pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0450.
(7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036.


Nopietnu pārkāpumu klasifikācija
PDF 291kWORD 60k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu (D034120/02 – 2014/2859(RPS))
P8_TA(2014)0101B8-0325/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas regulas projektu (D034120/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK(1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu Nr. 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu(2), un jo īpaši tās 9. panta 3 apakšpunktu,

–  ņemot vērā Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktā minētās komitejas 2014. gada 30. jūnijā sniegto atzinumu(3),

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

A.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1071/2009 mērķis ir pabeigt autopārvadājumu iekšējā tirgus izveidi, nodrošinot tajā godīgu konkurenci, un tāpēc būtu vienveidīgi jāpiemēro kopīgi noteikumi attiecībā uz atļauju veikt kravu vai pasažieru autopārvadātāja profesionālo darbību;

B.  tā kā ar šādiem kopīgiem noteikumiem tiktu sekmēta autopārvadātāju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana, tirgus racionalizācija un sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana autopārvadātāju, klientu un tautsaimniecības vispārīgās interesēs, kā arī ceļu satiksmes drošības uzlabošana;

C.  tā kā 6. pantā ir sniegts neizsmeļošs saraksts ar ES noteikumiem attiecībā uz labu reputāciju, kurā iekļauti: noteikumi par transportlīdzekļa vadīšanas laiku un transportlīdzekļa vadītāja darba laiku; tahogrāfu izmantošanu; starptautiskajā satiksmē izmantojamo komerciālo transportlīdzekļu maksimālajām masas un gabarītu normām; transportlīdzekļa vadītāju kvalifikāciju un turpmāko apmācību; komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm; piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum vai arī, atkarībā no gadījuma, piekļuvi pasažieru autopārvadājumu tirgum; bīstamu kravu autopārvadājumu drošību; ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu transportlīdzekļos; transportlīdzekļa vadītāja apliecību; profesionālās darbības atļaušanu un dzīvnieku pārvadāšanu;

D.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. panta 2. punktu Komisijai ir pienākums sagatavot sarakstu ar to Kopienas noteikumu visbiežāk sastopamo nopietnu pārkāpumu kategorijām un veidiem, kuri papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu, kā arī definēt šādu pārkāpumu smaguma pakāpi;

E.  tā kā dalībvalstīm, nosakot prioritātes pārbaudēm saskaņā ar 12. panta 1. punktu, tiek prasīts ņemt vērā informāciju par šiem pārkāpumiem, tostarp no citām dalībvalstīm saņemto informāciju;

F.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pantu Komisijai, sagatavojot šos pasākumus, ir jānosaka visbiežāk sastopamo pārkāpumu kategorijas un veidi;

G.  tā kā tiesību pamatakts nosaka, ka pasākumos, kas bija jāpieņem Komisijai, vajadzēja iekļaut pilnīgu saskaņotu pārkāpumu sarakstu un saskaņotu pārkāpuma smaguma pakāpju sarakstu, kuru dēļ autopārvadātājs var zaudēt labu reputāciju;

H.  tā kā Komisijai, sagatavojot šos pasākumus, jādefinē pārkāpumu smaguma pakāpe atbilstoši to potenciālam apdraudēt dzīvību vai nodarīt smagus miesas bojājumus;

I.  tā kā sarakstā, kas Komisijai bija jāsagatavo, būtu jāiekļauj tikai tie pārkāpumi, kas varētu apdraudēt dzīvību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, un tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (5) nopietniem pārkāpumiem ir būtiska ietekme uz darba un dzīves apstākļiem un tiem noteikti var būt liels potenciāls apdraudēt dzīvību vai nodarīt smagus miesas bojājumus;

J.  tā kā sarakstā nav iekļauts pilnīgs saraksts ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 nopietniem pārkāpumiem, jo Komisijas ierosinātās regulas projekta 1. pielikuma 10. punktā nav iekļautas nelikumīgas kabotāžas darbības, kuras nepārprotami būtu jāuzskata par nopietnu pārkāpumu, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz transportlīdzekļu vadītājiem;

K.  tā kā nopietnu pārkāpumu sarakstā būtu jāiekļauj arī citi noteikumi par nelegālām kabotāžas darbībām, piemēram, attiecībā uz kabotāžas veikšanu veidā, kas neatbilst valstu prasībām saistībā ar līgumam piemērojamiem sociālās jomas tiesību aktiem, tādējādi ņemot vērā to potenciālu apdraudēt dzīvību vai nodarīt smagus miesas bojājumus;

L.  tā kā pievienotajā nopietnu pārkāpumu kategoriju un veidu un to smaguma pakāpju sarakstā izmantoti tādi izplatīti vārdi kā „saskaņā ar” vai „derīgs”, un tas vēl vairāk sarežģī kompetento iestāžu iespējas interpretēt nopietnu pārkāpumu veidus un to smaguma pakāpes;

M.  tā kā spēkā esošajos tiesību aktos jau ir iekļauti skaidri noteikumi par pārvadātāju, transportlīdzekļu vadītāju un atbildīgā uzņēmuma atbildību attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu;

N.  tā kā dažādo iesaistīto personu atbildība un pienākumi attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu var tikt apdraudēta, ja tiek ņemtas vērā tādas Direktīvas 2008/68/EK pārkāpumu grupas, kādas paredzētas ierosinātā pasākuma 1. pielikuma 9. punktā;

O.  tā kā Komisijas iesniegtais pasākuma projekts tāpēc būtu uzskatāms par nesaderīgu ar tiesību pamatakta mērķi vai saturu,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009;

3.  aicina Komisiju atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu sarakstu par tādiem Savienības noteikumu nopietniem pārkāpumiem, kuru rezultātā autopārvadātājs zaudē labu reputāciju;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.
(2) OV L 102, 15.3.2006., 35. lpp.
(3) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(5) OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.


ES iekšējās drošības stratēģijas atjaunošana
PDF 321kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par ES iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu (2014/2918(RSP))
P8_TA(2014)0102B8-0350/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8., 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47. – 50., 52. un 53. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojumu (COM(2014)0365),

–  ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES (TE-SAT ) 2014. gadā,

–  ņemot vērā Eiropola novērtējumu par organizētās noziedzības draudiem internetā 2014. gadā (iOCTA),

–  ņemot vērā Eiropola novērtējumu par smagu noziegumu un organizētās noziedzības draudiem ES (SOCTA) 2013. gadā,

–  ņemot vērā ar 29. pantu izveidotās datu aizsardzības darba grupas Atzinumu Nr. 01/2014 par nepieciešamības un samērīguma jēdzienu un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko izraisa terora akti (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–  ņemot vērā 2014. gada 2. aprīļa rezolūciju par Stokholmas programmas termiņa vidusposma pārskatīšanu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2012. gadā(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par otro ziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februārī Padomē pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par ES iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu (O-000089/2014 – B8‑0044/2014 un O‑000090/2014 – B8‑0045/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Lisabonas līgums rada pamatu ES drošības politikas izveidei un tā kā šis uzdevums uz tiesiskuma, pamattiesību ievērošanas un solidaritātes pamatiem ciešā sadarbībā jāveic ES un tās dalībvalstīm, turklāt pakļaujot to demokrātiskai pārraudzībai gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlaments ir kļuvis par pilntiesīgu drošības politikas veidošanas dalībnieku, lai šajā jomā nodrošinātu demokrātisku kontroli, un tādējādi Parlamentam tagad ir iespēja aktīvi piedalīties šīs jomas prioritāšu noteikšanā un iesaistīties kopā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem ES un valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka tiek īstenota visaptveroša, mērķtiecīga un efektīva ES drošības politika;

B.  tā kā drošības situācija Eiropā pēdējo gadu laikā ir dramatiski mainījusies jaunu konfliktu un satricinājumu dēļ ES tuvākajās kaimiņvalstīs, kā arī strauji attīstoties jaunām tehnoloģijām un pieaugot radikālismam, kas noved pie vardarbības un terorisma; tā kā daudziem no aktuālajiem uzdevumiem drošības jomā ir pārrobežu un starpnozaru raksturs, un līdz ar to atsevišķas dalībvalstis nespēj efektīvi reaģēt uz tiem, un tā kā ir nepieciešama vienota Eiropas pieeja to risināšanā;

C.  tā kā ES un tās dalībvalstīm ir kopēja atbildība garantēt Eiropas iedzīvotājiem drošību un brīvību; tā kā brīvības, drošības un tiesiskuma mērķus jācenšas sasniegt paralēli, un tā kā brīvības un taisnīguma sasniegšanai nepieciešams, lai drošības pasākumi vienmēr būtu balstīti uz pierādījumiem, turklāt ievērojot nepieciešamības, proporcionalitātes un pamattiesību ievērošanas principus, kā arī pamatojoties uz pienācīgu demokrātisko pārraudzību un atbildību;

D.  tā kā būtu jāpievērš īpaša uzmanība visu noziegumos cietušo atbalstīšanai un aizsardzībai visā ES;

E.  tā kā iekšējās drošības stratēģijas (IDS) laikposmam no 2010. līdz 2014. gadam darbība tuvojas beigām un tiek gatavota jauna IDS laikposmam no 2015. līdz 2019. gadam,

1.  atzinīgi vērtē to, ka tiek gatavota jauna IDS nākamajiem četriem gadiem; norāda, ka kopš pašreizējās IDS pieņemšanas ir radušies jauni draudi drošībai, savukārt attiecībā uz citiem ir nepieciešami jauni politikas pasākumi; turklāt atkārtoti atgādina, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir integrēta ES tiesībās; tādēļ uzskata, ka pašreizējā IDS būtu rūpīgi jāizvērtē, jāatjaunina un jāuzlabo;

2.  uzskata, ka viens no īpaši būtiskiem efektīvas IDS priekšnoteikumiem ir padziļināta novēršamo drošības apdraudējumu analīze, kas būtu jāveic Eiropolam ciešā sadarbībā ar citām attiecīgām ES struktūrām un dalībvalstīm;

3.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā nav iekļauts pašreizējo instrumentu novērtējums, kā arī atbilstošs atlikušo nepilnību novērtējums; aicina Komisiju nekavējoties veikt šādu vispārēju novērtējumu un koncentrēt pūliņus, lai pienācīgi īstenotu un labāk izmantotu pašreizējos tiesību aktus un instrumentus, pirms tiek izveidoti jauni; jo īpaši aicina Padomi sadarbībā ar Komisiju visaptveroši izvērtēt pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā iekšējās drošības jomā īstenotos pasākumus, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru;

4.  aicina jauno IDS veidot tā, lai tā būtu stratēģiska, vērsta uz nākotnes uzdevumiem un viegli pielāgojama situāciju attīstībai, pievēršot uzmanību ne tikai esošajiem, bet arī jauniem draudiem drošībai, un lai tā tiktu izstrādāta, izmantojot integrētu, visaptverošu un holistisku pieeju gan tādās prioritārās jomās kā kiberdrošība, cilvēku kontrabanda un pretterorisma pasākumi, gan arī savstarpēji saistītajās organizētās noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas jomās;

5.  ar bažām norāda, ka strauji pieaug to ES valstspiederīgo skaits, kuri dodas uz konfliktu skartām teritorijām, lai pievienotos teroristiskām organizācijām un pēc tam atgrieztos ES teritorijā, radot jaunu veidu draudus ES iekšējai drošībai; pauž ieceri novērst šo satraucošo tendenci ar daudzdimensionālu pieeju, tostarp i) visaptveroši novēršot šīs tendences pamatā esošos faktorus, piemēram, radikalizāciju, neiecietību un diskrimināciju, veicinot politisko un reliģisko iecietību, attīstot sociālo kohēziju un integrāciju un atvieglojot reintegrāciju, ii) analizējot musināšanu uz terorisma aktiem, kuru pamatā ir ekstrēmisms un tendences iesaistīties teroristu organizācijās, kā arī veicot pretpasākumus šādai musināšanai, iii) saskaņā ar atbilstīgiem tiesiskajiem regulējumiem nepieļaujot un apturot rekrutēšanu un iesaistīšanos konfliktā, tostarp pašlaik notiekošo ārvalstu kaujinieku došanos uz konfliktu skartajām teritorijām, iv) apturot finansiālo atbalstu teroristu organizācijām un personām, kas vēlas tām pievienoties un v) vajadzības gadījumā īstenojot kriminālvajāšanu;

6.  norāda, ka draudi drošībai kļuvuši dažādāki, starptautiskāki, daudzveidīgāki, un asimetriskāki, un tādēļ nepieciešama ciešāka pārrobežu un struktūru savstarpējā sadarbība; aicina īstenot efektīvāku operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm, plašāk izmantojot jau esošos lietderīgos instrumentus, piemēram, kopējas izmeklēšanas grupas, un nodrošināt ātrāku un efektīvāku apmaiņu ar attiecīgajiem datiem un informāciju, ievērojot atbilstošos datu aizsardzības un privātuma aizsardzības pasākumus; šajā sakarībā uzsver, ka ir īpaši būtiski drīz pieņemt ierosināto datu aizsardzības direktīvu, lai nodrošinātu visaptverošu tiesisko regulējumu datu apmaiņai tiesībaizsardzības jomā; norāda, ka ir nepieciešami papildu uzticības veidošanas pasākumi, lai turpinātu veicināt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm; tādēļ atbalsta praktiskajā darbā iesaistītajiem valstu speciālistiem paredzēto Eiropas izglītības un apmaiņas programmu nostiprināšanu, lai vēl vairāk veicinātu Eiropas tiesībaizsardzības kultūru;

7.  atgādina Eiropadomei, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu tai ir pienākums regulāri veikt draudu novērtējumu Eiropas Savienībā, un aicina Komisiju ierosināt konkrētus priekšlikumus par to, kā labāk izpildīt šo pienākumu, apkopojot pašlaik sadrumstalotos un nepietiekami vispusīgos ES un dalībvalstu apdraudējuma un riska novērtējumus;

8.  prasa nodrošināt pareizu līdzsvaru starp preventīvu politiku un represīviem pasākumiem, lai aizsargātu brīvību, drošību un tiesiskumu; uzsver, ka drošības pasākumi vienmēr būtu jāīsteno saskaņā ar tiesiskuma un visu pamattiesību aizsardzības principiem ; tādēļ aicina Komisiju jaunās IDS izstrādē un īstenošanā pienācīgi ņemt vērā Eiropas Savienības Tiesas neseno spriedumu par Datu saglabāšanas direktīvu, kurā pieprasīts, lai visi instrumenti atbilstu proporcionalitātes, nepieciešamības un likumības principiem, un tādēļ jaunajā instrumentā paredzēt atbilstošas garantijas par atbildību un tiesisko aizsardzību;

9.  pauž nožēlu par to, ka IDS joprojām trūkst pienācīga tiesiskuma aspekta; atgādina, ka saskaņā ar Stokholmas programmu ir jāpastiprina savstarpēja uzticēšanās, pakāpeniski izveidojot Eiropas tiesu kultūru, kas balstītos uz juridisko sistēmu un tradīciju daudzveidību, ar ES līmeņa sadarbību un tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši attīstot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

10.  norāda, ka jaunās IDS pienācīga īstenošana ir ļoti svarīga, ka ir nepieciešams skaidrs uzdevumu sadalījums ES un valstu līmenī un ka gan Eiropas Parlaments, gan dalībvalstu parlamenti ir jāiesaista šajā uzraudzības procesā; tādēļ ciešā sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem plāno veikt regulārus pasākumus, lai uzraudzītu IDS pienācīgu īstenošanu;

11.  uzsver, ka liela nozīme ir drošības iekšējo un ārējo aspektu saskaņotībai; uzskata, ka, pilnībā ievērojot LES 2., 3., 6. un 21. pantā noteiktos principus, būtu maksimāli jāpalielina sinerģija starp kopējās ārpolitikas un drošības politikas un tieslietu un iekšlietu (TI) līdzekļiem, tostarp informācijas apmaiņa un policijas un tiesu iestāžu sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši izmantojot nolīgumu par savstarpēju juridisko palīdzību; šajā sakarībā uzsver, ka visiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp ES terorisma apkarošanas koordinatoram un ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoram būtu jāsadarbojas ciešāk, iekļaujot iekšējos un ārējos aspektus;

12.  uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus finanšu resursus nolūkā pienācīgi īstenot IDS noteiktos pasākumus un jo īpaši nodrošināt, ka tādas ES aģentūras kā Eiropols un Eurojust ir pienācīgi aprīkotas, lai varētu veikt tām uzticētos uzdevumus; šajā sakarībā atzīst pētniecības un inovāciju iespējamo būtisko lomu terorisma un nopietnas un organizētās noziedzības apkarošanas līdzekļu izveidē;

13.  norāda, ka praksē IDS ietekmē arī prioritātes saistībā ar Eiropas aģentūru darbību un Eiropas tieslietu un iekšlietu jomas finansējumu, attiecībā uz kuriem Parlaments ir viens no likumdevējiem; tādēļ pirms jaunās stratēģijas pieņemšanas prasa Padomei pienācīgi ņemt vērā Parlamenta ieguldījumu jaunajā IDS;

14.  paredz izstrādāt turpmāku nostāju par prioritātēm un darbībām iekšējās drošības jomā, tostarp par pamatu ņemot gaidāmo Komisijas paziņojumu par jauno IDS, un uzsākt auglīgu dialogu ar Padomi un Komisiju par šo jautājumu Lisabonas līguma garā;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0276.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0173.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0384.


Palestīnas valsts statusa atzīšana
PDF 286kWORD 60k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par Palestīnas valsts statusa atzīšanu (2014/2964(RSP))
P8_TA(2014)0103RC-B8-0277/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par miera procesu Tuvajos Austrumos,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. novembrī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–  ņemot vērā augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces paziņojumus par uzbrukumu Har Nof sinagogā 2014. gada 18. novembrī un par teroristu uzbrukumu Jeruzalemē 2014. gada 5. novembrī, kā arī augstās pārstāves preses sekretāra paziņojumu 2014. gada 10. novembrī par jaunākajiem notikumiem Tuvajos Austrumos,

–  ņemot vērā Zviedrijas valdības 2014. gada 30. oktobra paziņojumu par Palestīnas valsts atzīšanu, kā arī to, ka citas dalībvalstis to jau agrāk atzinušas vēl pirms pievienošanās Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā priekšlikumu, kuru 2014. gada 13. oktobrī apstiprinājusi Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta, priekšlikumu, kuru 2014. gada 22. oktobrī apstiprinājis Īrijas Senāts, priekšlikumu, kuru 2014. gada 18. novembrī apstiprinājis Spānijas parlaments, priekšlikumu, kuru 2014. gada 2. decembrī apstiprinājusi Francijas Nacionālā asambleja, un priekšlikumu, kuru 2014. gada 12. decembrī apstiprinājusi Portugāles Asambleja, par Palestīnas valsts atzīšanu,

–  ņemot vērā starptautiskās tiesības,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ES vairākkārt ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam uz 1967. gada robežu pamata un ar Jeruzalemi kā abu šo valstu galvaspilsētu, kur mierā un drošībā līdzās pastāv droša Izraēlas Valsts un neatkarīga, demokrātiska, nedalīta un dzīvotspējīga Palestīnas valsts, un ir aicinājusi atjaunot tiešas miera sarunas starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi,

B.  tā kā taisnīga un ilgstoša miera panākšana starp izraēliešiem un palestīniešiem ir bijis starptautiskās sabiedrības, tostarp arī Eiropas Savienības, bažu būtisks iemesls gandrīz pusi gadsimta;

C.  tā kā tiešas miera sarunas starp pusēm ir apstājušās; tā kā ES ir aicinājusi puses rīkoties tā, lai radītu savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kāda nepieciešama jēgpilnu sarunu nodrošināšanai, un atturēties no rīcības, kas varētu apdraudēt procesa uzticamību, kā arī nepieļaut provokācijas;

D.  tā kā 2012. gada 22. novembra rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsvēra, ka miermīlīgi un nevardarbīgi līdzekļi ir vienīgais veids, kā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem, aicināja radīt nosacījumus tiešu abu pušu miera sarunu atjaunošanai, šajā sakarībā atbalstīja Palestīnas lūgumu kļūt par novērotājvalsti, kas nav ANO dalībvalsts, uzskatīja, ka tas ievērojami palīdzētu padarīt skaidrākas, pārliecinošākas un efektīvākas Palestīnas prasības un šajā sakarībā aicināja ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību panākt vienošanos šajā jautājumā;

E.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2012. gada 29. novembrī nolēma piešķirt Palestīnai tādas novērotājvalsts statusu, kura nav ANO dalībvalsts,

F.  tā kā Palestīnas valsts atzīšana ir dalībvalstu kompetencē;

G.  atgādinot par Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas apņemšanos kopš 1993. gada atzīt Izraēlu,

1.  principā atbalsta Palestīnas valsts statusa atzīšanu un divu valstu risinājumu, un uzskata, ka šāds risinājums jāpanāk, konsekventi attīstot miera sarunas, kuras būtu jāvirza uz priekšu;

2.  atbalsta prezidenta M. Abbas un Palestīniešu nacionālās vienprātības valdības centienus; vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir nekavējoties konsolidēt Palestīniešu vienprātības valdības iestādi un tās administrāciju Gazas joslā; mudina visus palestīniešu grupējumus, tostarp Hamas, akceptēt Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas apņemšanos un izbeigt iekšējo šķelšanos; aicina sniegt nepārtrauktu ES atbalstu un palīdzību palestīniešu iestāžu veiktspējas veidošanā;

3.  pauž dziļas bažas par reģionā pieaugošo spriedzi un vardarbību; kategoriski nosoda visus terora vai vardarbības aktus un izsaka līdzjūtību tajos bojāgājušo ģimenēm; brīdina par turpmākas vardarbības eskalācijas risku, kas aptver svētvietas un var Izraēlas un Palestīnas konfliktu pārveidot par reliģisku konfliktu; aicina visu iesaistīto pušu politiskos līderus sadarboties, veicot pamanāmus pasākumus, lai normalizētu situāciju, un uzsver, ka nevardarbīgi līdzekļi un cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošana ir vienīgais veids, kā panākt konflikta ilgstspējīgu noregulējumu un taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; uzsver, ka jebkāda vardarbīga rīcība var tikai veicināt ekstrēmismu abās pusēs; mudina visas puses atturēties no jebkādas rīcības, kas pasliktinātu situāciju, piemēram, kūdīšanas, provokācijām, pārmērīga spēka lietošanas un atriebības;

4.  uzsver, ka jāatturas no rīcības, kas liktu šaubīties par pasludināto apņēmību panākt risinājumu sarunu ceļā; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām apmetnes ir nelikumīgas; aicina abas puses atturēties no jebkādas rīcības, kas var vājināt divu valstu risinājuma dzīvotspēju un izredzes;

5.  vēlreiz pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kura pamatā būtu 1967. gada robežas un saskaņā ar kuru Jeruzaleme būtu abu valstu galvaspilsēta un droša Izraēlas Valsts mierā un drošībā pastāvētu līdzās neatkarīgai, demokrātiskai, nedalītai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij, ievērojot tiesības uz pašnoteikšanos un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības;

6.  atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces neseno Izraēlas un Palestīnas apmeklējumu un viņas apņemšanos aktīvi iesaistīties pozitīvā procesā, kura mērķis ir pārtraukt apburto loku konfliktā un radīt apstākļus patiesam progresam miera procesā; uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties pienākumu patiesi līdzdarboties Tuvo Austrumu miera procesā un sekmēt to, ņemot vērā arī nepieciešamību atsākt miera sarunas, tostarp izveidojot kopēju pieeju un visaptverošu stratēģiju Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanai; atgādina, ka ir vajadzīga diplomātiska pieeja Tuvo Austrumu Kvarteta paspārnē un atgādina par Arābu valstu miera iniciatīvas nozīmīgumu;

7.  aicina AP/PV sekmēt kopēju ES nostāju šajā jautājumā;

8.  uzsver vajadzību pēc visaptveroša miera, kura rezultātā tiktu izbeigtas visas pretenzijas un īstenoti abu pušu leģitīmie centieni, tostarp Izraēlas centieni panākt drošību un palestīniešu — iegūt valsts statusu; uzsver, ka vienīgais iespējamais konflikta risinājums ir divu valstu — Izraēlas un Palestīnas — līdzāspastāvēšana;

9.  nolemj uzsākt iniciatīvu „Parlamentārieši par mieru”, kuras mērķis būtu apvienot Eiropas, Izraēlas un palestīniešu deputātus, lai palīdzētu virzīt programmu mieram un papildinātu ES diplomātiskos centienus;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.


ES tērauda rūpniecības stāvoklis — darba ņēmēju un nozaru aizsardzība
PDF 392kWORD 98k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību (2014/2976(RSP))
P8_TA(2014)0104RC-B8-0352/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, kas ir Līguma par Eiropas Savienību pirmsākums,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai(1),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem aspektiem(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(3),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par tērauda rūpnīcu Acciai Speciali Terni (AST) Itālijā (O-000087/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

Vispārējās problēmas

A.  tā kā Eiropas tērauda rūpniecības nozarei ir bijusi vēsturiski nozīmīga loma Eiropas integrācijas procesā un tā ir Eiropas rūpnieciskās pievienotās vērtības radīšanas pamats;

B.  tā kā tērauda nozare ir būtiski svarīga Eiropas ekonomikai un rūpniecībai, un šī nozare cieš no pieprasījuma būtiskas samazināšanās, kā rezultātā tajā pastāvīgi tiek zaudētas darbvietas un konkurētspēja, kas attiecībā uz Eiropas ekonomikai nepieciešamo atveseļošanos nesola neko labu;

C.  tā kā Eiropas Savienībai būtu jāveicina tāda politika, kas attīstītu rūpniecisko ražošanu visās dalībvalstīs, lai pasargātu darbvietas Eiropas Savienībā, un būtu jācenšas sasniegt ES orientējošo mērķi līdz 2020. gadam palielināt rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20 %;

D.  tā kā viens no ES mērķiem ir atbalstīt tērauda rūpniecību, likvidēt šķēršļus un draudus tās konkurētspējai un padarīt to piemēroties spējīgu mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus apstākļiem;

E.  tā kā pēdējos gados tērauda rūpniecība ir saskārusies ar lielām problēmām, tādām kā restrukturizācija un ražošanas uzņēmumu apvienošanās, kam ir bijušas atbilstošas sociālās sekas, un jaunām prasībām, kuru mērķis ir sasniegt ES klimata politikas mērķus;

F.  tā kā jo īpaši daži lielie tērauda ražotāji īsteno stratēģijas, kas vērstas uz īstermiņa finanšu peļņu, kaitējot inovācijām, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī nodarbinātībai un prasmju atjaunošanai;

G.  tā kā Eiropas tērauda rūpniecībā ir iestājusies ieguldījumu krīze, kas apdraud šīs nozares nākotni, bet vienlaikus tiek sagaidīts, ka tērauda materiāliem būs būtiska loma ar urbanizāciju, mobilitāti un demogrāfiskām izmaiņām saistīto problēmu ilgtspējīgu rūpniecisku risinājumu nodrošināšanā;

H.  tā kā, ja pieprasījuma pieaugums būs neliels, Eiropa, jo īpaši plakano velmējumu un ražojumu ar augstu pievienotu vērtību tirdzniecībā, vairs nebūs tērauda neto eksportētāja, bet kļūs par neto importētāju;

I.  tā kā saskaņā ar Komisijas rīcībā esošajiem datiem ražotņu slēgšanas dēļ kopš 2007. gada ir zaudēti 60 000 darbvietu, bet ražošanas apjoms no 210 miljoniem tonnu 2007. gadā ir samazinājies līdz 166 miljoniem tonnu 2013. gadā(4);

Konkurētspēja un tirdzniecība

J.  tā kā viena no joprojām būtiskām tērauda rūpniecības problēmām ir saskaņošana starp vajadzību sasniegt augstus vides rādītājus un lielāku globālo konkurētspēju, nepieciešamību samazināt bažas par CO2 emisiju pārvirzi un uzlabot piekļuvi izejvielām, ņemot vērā to, ka dažādiem konkurentiem ir saistoši dažādi standarti;

K.  tā kā, globāli pieejot tērauda rūpniecībai, ir jāņem vērā enerģijas izmaksas, un tā kā elektroenerģijas cenas rūpnieciskajiem patērētājiem Eiropas Savienībā varētu tieši ietekmēt konkurētspēju;

L.  tā kā turpmāki energoefektivitātes un resursefektivitātes uzlabojumi varētu palīdzēt nozarei panākt papildu izmaksu ietaupījumus un emisiju samazinājumus;

M.  tā kā automašīnu ražošanas nozarē pieprasījums ir ierobežots strukturālās jaudas pārpalikuma dēļ, savukārt citās nozarēs, tādās kā atjaunojamā enerģija un enerģētikas infrastruktūra, nozarei paveras īstenas iespējas (piemēram, viens 3mW vēja ģenerators atbilst 500 automašīnām);

Sociālie aspekti

N.  tā kā augstais bezdarba līmenis ES ir savstarpēji saistīts ar Savienības rūpniecības un pārējās ražošanas bāzes sarukšanu, un tā kā pašreizējā krīze ir radījusi milzīgu sociālo spriedzi darba ņēmējiem un krīzes skartajiem reģioniem;

O.  tā kā ES tērauda rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs, nodrošinot vairāk nekā 350 000 tiešo darbvietu un vairākus miljonus darbvietu saistītajās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē;

P.  tā kā dažu Eiropas tērauda ražotņu stāvoklis rada nopietnas bažas darba ņēmējiem un valsts un vietējām iestādēm;

Q.  tā kā restrukturizācijā iesaistītajiem uzņēmumiem būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze ir apliecinājusi, ka, lai īstenotu sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu restrukturizāciju, ir vajadzīgs pietiekams sociālais dialogs, kurā īpaša uzmanība pievērsta darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai, kā norādīts iepriekš minētajā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā;

R.  tā kā sociālo partneru visaptveroša iesaistīšanās visos līmeņos un sociālā dialoga stiprināšanai ES līmenī ir izšķirīga nozīme gan tērauda rūpniecības uzņēmumu, gan to darbinieku interešu aizsardzībā;

S.  tā kā daudzas ražotnes, kuru kopīgā jauda ir 20 miljoni tonnu, vairāk nekā trīs gadus ir pagaidu dīkstāvē; tā kā daudzu Eiropas ražotņu darbaspēks ir pieredzējuši un kvalificēti darbinieki, kas gandrīz sasnieguši pensionēšanās vecumu;

Pētniecība un izstrāde/ tehnoloģijas

T.  tā kā augsto tehnoloģiju nozares ir paraugs tehnoloģiskajai zinātībai, kā tas jau ir apliecināts tērauda nozarē, un tāpēc tās ir jāaizsargā, un tā kā nekavējoties ir jārīkojas, lai novērstu šo nozaru pārvietošanu uz valstīm ārpus ES teritorijas;

U.  tā kā pētniecība un izstrāde ir stratēģiski svarīga nozarei, kurai jāatrod veids, kā samazināt emisijas, jo īpaši CO2 emisijas, bet ne tikai tās,

Uzdevumi

1.  uzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik spēcīga būs rūpniecības nozare, kurā būtiska nozīme ir tērauda rūpniecībai, un ka rūpniecība ir atkarīga no iekšzemes pieprasījuma un izaugsmes;

2.  vēlreiz norāda uz vajadzību saglabāt zinātību un speciālās zināšanas, kas uzkrātas nozīmīgos rūpnieciskos apgabalos, kas nodrošinās saimnieciskās darbības dažādošanu, vides saglabāšanu, inovatīvus produktus un tagadējās ražošanas jaudas uzturēšanu;

3.  mudina Komisiju paātrināt rūpniecības politikas ceļveža, ko plānots pieņemt 2015. gada pirmajā pusē, sagatavošanu, lai atdzīvinātu Eiropas tērauda rūpniecību globālajā tirgū ar mērķi nodrošināt reālus līdzvērtīgas konkurences apstākļus, vienlaikus garantējot augstu sociālo un vides standartu ievērošanu ES, kā arī strādājot pie tā, lai panāktu savstarpīgumu trešās valstīs;

4.  uzskata, ka vērienīga pieeja reindustrializācijai stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatā ir ārkārtīgi svarīga, lai izstrādātu reālu ES rūpniecības politiku un atjaunotu ES rūpniecības nozares konkurētspēju pasaulē;

5.  aicina Komisiju apzināt Eiropas tērauda rūpniecības stratēģisko vietu pasaulē, jo tērauda rūpniecība daudzās valstīs tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu nozari, un konkrēti izstrādāt ceļvedi vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām, ko tā plāno ierosināt, lai atbalstītu tērauda rūpniecību Eiropā; uzsver, ka šāda ceļveža izstrādē ir jāietver sociālo partneru visaptveroša un agrīna iesaistīšanās visos līmeņos; uzskata, ka, ņemot vērā krīzes turpināšanos, katru gadu ir jāiesniedz arī pārskats par rīcības plāna tērauda rūpniecībai īstenošanu, lai, pamatojoties uz pagājušā gada sasniegumiem, varētu izvērst turpmāko darbību un nepalēnināt īstenošanas norisi;

6.  lūdz Komisijai izveidot sīkas tērauda tirgus analīzes instrumentu, kas varētu sniegt precīzu informāciju par Eiropas un tērauda piegādes un pieprasījuma līdzsvaru pasaulē, nodalot šā tirgus attīstības strukturālos un cikliskos komponentus; uzskata, ka tērauda tirgus uzraudzība ievērojami palielinātu tērauda un metāllūžņu tirgu pārredzamību un sniegtu vērtīgu ieguldījumu korektīviem un aktīviem pasākumiem, kuri noteikti būs jāveic tērauda rūpniecības cikliskuma dēļ; aicina Komisiju izmantot šo tirgus analīzes instrumentu, lai prognozētu riskus, un izpētīt, kā ražotņu slēgšana ietekmē nozares atveseļošanos;

7.  pieprasa Komisijai tuvākajā laikā izstrādāt ziņojumu par Eiropas tērauda rūpniecības galvenajām problēmām, tostarp to sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aspektiem; šajā sakarībā atgādina, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēkā esības beigām Komisija ir pilnvarota risināt ekonomiskos un sociālos uzdevumus, ko rada tendences Eiropas tērauda rūpniecībā; aicina Komisiju ņemt vērā pozitīvo pieredzi, jo īpaši attiecībā uz trīspusējiem stratēģiskajiem apsvērumiem un pētījumiem;

8.  aicina jaunievēlētajā komisāru kolēģijā steidzami atjaunot tērauda nozares augsta līmeņa grupu, šajā procesā pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu, un minētajā struktūrā paredzēt sanāksmi, kura informētu attiecīgās ieinteresētās personas par to, kā tiek īstenotas Komisijas rīcības plānā tērauda rūpniecībai paredzētās 40 darbības; aicina Komisiju pēc vajadzības un iespējām piemērotos laikos sasaukt augsta līmeņa grupu tērauda rūpniecības jautājumos, lai tās darbu varētu izmanot Konkurētspējas padomes apspriedēs; aicina Komisiju reizi gadā organizēt tematisku sanāksmi ar citu energoietilpīgu nozaru pārstāvjiem, kas būtu veltīta konkurencei, tirdzniecībai, enerģētikas vai klimata politikai, ņemot vērā, ka atsevišķas tērauda rūpniecības problēmas attiecas arī uz citām energoietilpīgām nozarēm;

9.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi cieši iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes un arodbiedrības, kas pārstāv teritorijas, kurās atrodas tērauda ražotnes, lai sekmētu sadarbību un apmaiņu ar informāciju un labāko praksi starp nozīmīgākajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs;

10.  uzsver vajadzību noskaidrot, kā atrisināt ieguldījumu krīzi, lai Eiropas rūpniecības nozari pārveidotu par ilgtspējīgu un ienesīgu nozari, ņemot vērā, ka ieguldījumiem tērauda nozarē ir raksturīga ilgtermiņa atdeve; tādēļ mudina Komisiju apsvērt iespēju daļu no tās ieguldījumu plāna veltīt dzīvotspējīgiem ilgtermiņa infrastruktūras projektiem un inovācijai attiecībā uz lieliem rūpnieciskiem projektiem, tostarp energoefektivitātes un mazoglekļa projektiem, kas varētu dot arī nozīmīgu impulsu tērauda pieprasījumam Eiropas Savienībā;

11.  papildus mudina izmantot citus inovatīvus finanšu instrumentus, tādus kā riska dalīšanas finanšu mehānismi, kuros prioritāte krīzes apstākļos ir dota tērauda nozarēm; aicina Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku izstrādāt ilgtermiņa finansēšanas sistēmu tērauda rūpniecības projektiem;

12.  uzsver, ka tērauda rūpniecībai ārkārtīgi ir vajadzīgs atbalsts, tostarp stratēģiski jāattīsta jaunās pamatnozares, kurās izmanto tēraudu, piemēram, enerģētikas nozarē (atjaunojamās enerģijas ražošanai un pārvadei), transporta nozarē un resursefektīvos celtniecības projektos, tādējādi stimulējot efektīvus ražošanas procesus, nostiprinot iekšējo tirgu un veicinot prasmju attīstīšanu;

13.  aicina piemērot aprites cikla novērtējuma pieeju nolūkā izvērtēt ietekmi uz vidi un samazināt resursu izmantojumu visos aprites cikla posmos no izejvielu ieguves un pārveidošanas, tad ražošanas un izplatīšanas, līdz izmantošanai un/vai patēriņam, lai sekmētu atkārtotu izmantošanu, materiālu otrreizēju pārstrādi un enerģijas reģenerāciju un lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu;

14.  aicina Komisiju pārbaudīt, vai konkurences noteikumu piemērošanas rezultātā Eiropas tērauda tirgū nav pieņemti netaisnīgi risinājumi, kas, iespējams, var nelabvēlīgi ietekmēt tirgus darbības efektivitāti, un, ja atbilde ir apstiprinoša, mudina Komisiju ierosināt korektīvus pasākumus un novērst šādu situāciju rašanos nākotnē; uzsver, ka Komisijas lēmumiem vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem konkurences tiesību jomā nevajadzētu apdraudēt atsevišķu tērauda ražotņu ekonomisko dzīvotspēju, jo īpaši situācijā, kad konkurence pasaulē palielinās; piebilst, ka Komisijai būtu jārīkojas arī, lai aizsargātu galvenos rūpniecības infrastruktūras elementus un ražošanas jaudu no aktīvu izpārdošanas pa daļām;

15.  mudina Komisiju nodrošināt, lai pašreizējā valsts atbalsta sistēma energoietilpīgajām nozarēm neradītu iekšējā tirgus izkropļojumus, un tādējādi garantēt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka energoietilpīgās nozarēs veiktiem ieguldījumiem ir vajadzīga stabila vide, lai garantētu augstu nodarbinātības līmeni;

Tirdzniecība un konkurētspēja

16.  mudina Komisiju piešķirt lielāku nozīmi rūpniecības politikai, pieņemot pasākumus, kas nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspējas atjaunošanu globālajā tirgū, un garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ekonomikas dalībniekiem;

17.  aicina Komisiju laikus un efektīvi risināt problēmas saistībā ar tāda tērauda importu ES tirgū, kas ir nelikumīgi subsidēts un par dempinga cenām, un vajadzības gadījumā izmantot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem;

18.  lūdz Komisiju pārbaudīt, cik realizējami ir kompensējoši pārrobežu norēķini ar oglekļa dioksīda emisiju kvotām (norēķināšanās importēto tēraudu no trešām valstīm ar ETS kvotām), lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz CO2 emisijām, tādējādi likvidējot oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi;

19.  aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai turpmākajos tirdzniecības nolīgumos būtu noteikumi, kas krietni uzlabo Eiropas tērauda un tērauda izstrādājumu eksporta iespējas, kā arī to piekļuvi tirgum; uzsver, ka tērauda izstrādājumu taisnīgu tirdzniecību iespējams īstenot vienīgi tad, ja tiek ievērotas darba ņēmēju pamattiesības un vides standarti, un norāda, ka imports par dempinga cenām rada negodīgas konkurences apstākļus, jo īpaši Eiropas nerūsējošā tērauda ražotājiem; uzsver steidzamo vajadzību modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai ātrāk sāktu šo modernizācijas procesu, tādējādi garantējot godīgu konkurenci un ļaujot ES ātri un samērīgi cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi;

20.  uzskata, ka šajā rezolūcijā ierosinātie konstruktīvie pasākumi, parādot, ka ES ražotie tērauda produkti atbilst augstākiem sociāliem, vides un ekonomiskiem standartiem, nekā citviet ražotie produkti, un uzsverot ES tērauda ražošanas uzņēmumu kvalitāti, kas uzlabotu to reputāciju patērētāju acīs, ļautu tērauda rūpniecībai kļūt konkurētspējīgākai pasaulē;

21.  uzsver, ka Eiropas standarti klimata un vides aizsardzības jomā varētu kļūt par pasaules standartiem, tādējādi nodrošinot taisnīgus konkurences apstākļus;

22.  norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras tērauda rūpniecība daudzās dalībvalstīs un kuras daļēji radījis būtisks globālā pieprasījuma kritums, enerģijas izmaksu pieaugums un Eiropas ražošanas uzņēmumu pārvietošana uz ārvalstīm, kas notiek aizvien biežāk; tāpēc aicina Komisiju pilnībā īstenot Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu (COM(2011)0571) un Eiropas resursefektivitātes platformā izklāstītos politikas ieteikumus;

23.  uzskata, ka ir jāuzlabo tiesību akti par atkritumiem, lai saglabātu ES tērauda lūžņu tirgus darbību, piemēram, pārskatot Nolietotu transportlīdzekļu direktīvu; atgādina, cik svarīga ir lūžņu tirgus laba darbība, un to ir jāturpina uzlabot un stimulēt, ņemot vērā stratēģiju par ES aprites ekonomiku, lai novērstu pārāk lielu cenu pieaugumu, kas rodas dēļ ārpussavienības uzņēmumu klātbūtnes ES tirgū; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt eksporta nodevu piemērošanu ES lūžņu tirgū, lai novērstu parasti sastopamo vides dempingu;

Sociālie aspekti

24.  atgādina, ka ir jāiegulda darba ņēmēju izglītībā un apmācībā, un uzsver, cik būtiski ir tas, lai Komisija rūpīgi uzraudzītu notikumu gaitu ar mērķi pasargāt rūpniecisko mantojumu un attiecīgos darba ņēmējus;

25.  prasa Komisijai veikt pasākumus, ar kuriem nodrošinātu, ka dalībvalstis nenostājas cita pret citu brīdī, kad par restrukturizāciju paziņo liels tērauda ražošanas uzņēmums, kam rūpnīcas darbojas vairākās valstīs; turklāt, ņemot vērā, cik svarīgi ir saskaņot politikas nostādnes, lai tērauda rūpniecība būtu ilgtspējīga, resursefektīva un konkurētspējīga un spētu pielāgoties mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus nosacījumiem, prasa panākt Eiropas mēroga risinājumu, ar ko Eiropas reģionos saglabātu un radītu kvalitatīvas darbvietas un rūpniecisko aktivitāti;

26.  uzsver, ka nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un vietējām iestādēm ir jābūt gataviem apmierināt apmācības prasības, kas izrietētu no iespējamās darba atsākšanas uz laiku slēgtajās rūpnīcās;

27.  uzskata, ka būtu jāatbalsta zinātības nodošanas programma, kas ļautu kvalificētiem gados vecākiem Eiropas tērauda rūpnīcu darbiniekiem nodot savas zināšanas un prasmes šo rūpnīcu jaunajiem darbiniekiem;

28.  uzsver, ka ES standarti uzņēmumu sociālās atbildības un darbinieku līdzdalības jomā būtu jāīsteno arī Eiropas uzņēmumiem trešās valstīs;

29.  uzsver, ka darbinieku iesaistīšana inovācijas un restrukturizācijas pasākumos ir būtiska, lai gūtu ekonomiskus panākumus, un tāpēc aicina Komisiju izveidot platformu, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un kuras nolūks būtu sniegt padomus par rīcības plānu Eiropas tērauda rūpniecībai, īstenot šo plānu un uzraudzīt tā īstenošanu;

30.  prasa kritiskā ekonomiskā situācijā nonākušu tērauda rūpnīcu sociālajiem partneriem apsvērt iespējas kolektīvi samazināt darba laiku, lai reaģētu uz krīzes situācijām un nepieļautu darbinieku atlaišanu un darbvietu likvidēšanu;

31.  aicina Komisiju saskaņoti koordinēt attiecīgos ES fondus, tādus kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā arī politikas instrumentus, ar kuriem atvieglināt pielāgošanās sociālās izmaksas un nodrošināt, ka tiek saglabātas un attīstītas attiecīgās prasmes, kas nozarei vajadzīgas turpmākai konkurētspējas saglabāšanai;

32.  ierosina ieņēmumus no uzņēmumu bezmaksas emisiju kvotu pārdošanas pilnībā novirzīt ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni veidošanai (iekārtām, tehnoloģijām, pētniecībai un izstrādei, darbaspēka komplektēšanai);

33.  uzskata, ka nākotnē varētu notikt nepatīkamas izmaiņas tērauda rūpniecības un citās rūpniecības nozarēs; šajā sakarībā uzskata, ka dalībvalstīm ciešāk ir jāsaskaņo izglītības un apmācības politika ar darba tirgus vajadzībām, lai varētu tikt galā līdzīgās situācijās, un ir jāpopularizē tehniskā un zinātniskā darba jomas, lai tērauda rūpniecībā būtu kvalificēti speciālisti, kas veicinātu inovāciju;

34.  uzsver, ka ir vajadzīgi kvalificēti un apmācīti darbinieki, lai realizētu pāreju uz ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem un produktiem, un prasa izstrādāt Eiropas apmācības un izglītības stratēģiju; atzinīgi vērtē tērauda rūpniecībai izstrādāto tehniskās arodizglītības un apmācības zaļināšanas projektu, kurā tērauda ražošanas uzņēmumi, pētniecības institūti un sociālie partneri kopīgi noteikuši prasmes, kādas vajadzīgas vides ilgtspējības panākšanai; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt šā projekta konstatējumu īstenošanu;

Pētniecība un izstrāde/ tehnoloģijas

35.  atzīst, ka ir jāattīsta un jāizplata visā ES labākās pieejamās tehnoloģijas, pēc iespējas atbalstot minerālu aizstāšanu ar metāllūžņiem, kā arī palielinot elektrisko loka krāšņu (EAF) izmantošanu un koksu aizstājot ar gāzi;

36.  prasa ieguldījumus novirzīt uz tehnoloģijām, kas maksimāli izmanto pievadīto enerģiju, piemēram, optimizējot rūpniecisko gāzu un atkritumsiltuma izmantošanu tvaika un elektroenerģijas ražošanā;

37.  mudina dalībvalstis, piemērojot vai nu tiesību aktus, vai darba koplīgumus, nodrošināt atbilstīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgas algas, kā arī efektīvu aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu no darba;

38.  uzsver, ka ir jāveic ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, jo tie ir būtiski aspekti, kas palīdzēs atveseļot un atjaunot Eiropas ekonomiku kopumā un jo īpaši Eiropas tērauda rūpniecību, kurai ir raksturīgs ilgs ražojumu aprites cikls un lielas atkārtotas izmantošanas iespējas; šajā sakarībā norāda uz pašreizējām un jaunajām dzelzsrūdas redukcijas tehnoloģijām uz ūdeņraža bāzes, ar kurām var samazināt vai absorbēt ievērojamu oglekļa dioksīda emisiju daudzumu; aicina izveidot un popularizēt taisnīgi saražotu tērauda izstrādājumu preču zīmi „ražots Eiropā”;

39.  uzskata, ka kopīgi pētniecības un izstrādes centieni sekmēs tādu tērauda ražošanu, kas rada niecīgas oglekļa emisijas un nelielu vides ietekmējumu, tādējādi uzlabojot rūpniecības ilgtspējību un konkurētspēju;

40.  šajā sakarībā uzsver programmu „Apvārsnis 2020” un „Efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte pārstrādes nozarē” (SPIRE) izšķirīgo nozīmi, kā arī to, ka Eiropas Investīciju bankai un turpmākajai NER400 programmai būtu jāfinansē visriskantākās inovāciju un pētniecības programmas;

41.  aicina Komisiju īstenot tālejošu inovācijas politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvi augstvērtīgus, energoefektīvus un inovatīvus izstrādājumus un procesus, kā arī nostiprinātu ES konkurētspēju aizvien lielākas globālās konkurences apstākļos; uzsver, ka inovācijas jaunu ražojumu izstrādē, piemēram, plaša patēriņa tērauda ražojumi, tostarp augstas stiprības un augstas izturības tērauda loksnes automašīnu ražošanai, kā arī augsti leģēti tērauda izstrādājumi ar dažādām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, un jauni ražošanas procesi, jo īpaši ūdeņraža izmantošana metalurģijā un pārkausēšanas metalurģija, ir izšķirīgi faktori, kas palīdzēs atjaunot Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju salīdzinājumā ar trešo valstu piegādātājiem, un ka šī joma ir īpaši jāatbalsta;

42.  atgādina, ka inovācija ir jāveicina, atbalstot ne tikai pētniecību un izstrādi, kā arī zināšanu nodošanu, bet arī veidojot jaunus tirgus un inovācijas kopas, kas jāpanāk, popularizējot publiskā un privātā sektora partnerības stratēģiskajos sektoros, tādos kā tērauda rūpniecība, lai vairāk piesaistītu privāto kapitālu;

43.  atbalsta tādu rūpniecības izmēģinājuma projektu finansēšanu, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas un izpildīt steidzamo uzdevumu, proti, pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku, kura brīva no oglekļa dioksīda emisijām un kuras pamatus veido energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un viedā infrastruktūra, un pārveidot tērauda ražošanas ar ārkārtīgi zemām CO2 emisijām tehnoloģiju (ULCOS) par energoefektīvas un ekoefektīvas rūpniecības politikas veidošanas instrumentu;

44.  uzskata, ka emisiju samazināšanas pasākumi, jo īpaši tērauda rūpniecības nozarēs, lielā mērā būs atkarīgi no jaunajām tehnoloģijām, un līdz ar to uzsver nozīmi, kāda ES finansētām pētniecības un inovācijas programmām var būt Eiropas ekonomikas attīstīšanā, izmantojot programmu „Apvārsnis 2020”, kā arī Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspējas un tās produkcijas augstās kvalitātes nodrošināšanā; atgādina, ka pētniecība un inovācija ir būtiski ekonomikas izaugsmes un konkurētspējīgas rūpniecības veicinātāji;

45.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz īstenot Rīcības plānā tērauda rūpniecībai ierosināto SustSteel iniciatīvu, ko pilnībā atbalsta Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0069.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0060.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0005.
(4) Komisijas dienestu darba dokuments „Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojuma par rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā (COM(2013)0407) īstenošanas gaita” (SWD(2014)0215),


Stāvoklis Vidusjūrā un nepieciešamība pēc vispārējas ES pieejas migrācijai
PDF 300kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūcija par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai (2014/2907(RSP))
P8_TA(2014)0105B8-0362/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1951. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un dalībvalstu pasākumiem Sīrijas konflikta radīto bēgļu plūsmu pārvaldīšanā(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem(2),

–  ņemot vērā runu, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs teica savas vizītes laikā, apmeklējot Lampedūzu 2014. gada 2. un 3. oktobrī, lai atzīmētu 2013. gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas gadadienu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus par tās delegācijas vizīti Lampedūzā 2011. gada novembrī, Jordānijā 2013. gada februārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz bēgļiem no Sīrijas, un Bulgārijā 2014. gada janvārī, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem, jo īpaši — no Sīrijas,

–  ņemot vērā debates, kas risinājās Parlamenta 2013. gada 9. oktobra plenārsēdēs par ES migrācijas politiku Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem,

–  ņemot vērā debates, kas rīkotas kopš šā sasaukuma sākuma: Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā 2014. gada 22. jūlijā par paziņojuma par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu; 2014. gada 4. septembrī par Frontex darbībām Vidusjūras reģionā un par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupu; 2014. gada 24. septembrī par Komisijas Piekto gada pārskatu par imigrāciju un patvērumu (2013. gads)(3) un par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā (2013. gads),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. decembra paziņojumu par Vidusjūras reģiona darba grupas darbu(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 22. maija darba dokumentu par paziņojuma par Vidusjūras reģiona jautājumu darba grupas darbu īstenošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros tā noteica likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes turpmākajiem gadiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā(6),

–  ņemot vērā nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes, ar kurām priekšsēdētājs J.-C. Juncker iepazīstināja Parlamenta plenārsēdē 2014. gada 15. jūlijā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Eiropas imigrācijas politiku(7),

–  ņemot vērā apņemšanās, ko pauda migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs D. Avramopoulos Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2014. gada 30. septembrī rīkotajā viņa uzklausīšanā,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. oktobrī pieņemtos secinājumus „Rīcība migrācijas plūsmas labākai pārvaldībai”,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada aprīļa ziņojumu „Vidusjūrā zaudētās dzīvības”,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos gada ziņojumus, jo īpaši 2013. gada aprīlī publicēto ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām, kā arī 2014. gada aprīlī publicēto ziņojumu par migrantu darbaspēka ekspluatāciju,

–  ņemot vērā Viņa Svētības pāvesta Franciska uzrunu, kuru viņš teica Parlamentā savas vizītes laikā 2014. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai (O-000078/2014 – B8‑0037/2014 un O-000079/2014 – B8‑0038/2014),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembrī Parlamentā notikušās debates par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai,

–  ņemot vēra Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem 2014. gada pirmo deviņu mēnešu laikā Vidusjūrā dzīvību zaudējuši ne mazāk kā 3072 cilvēki(8), vēlreiz norādot uz nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai glābtu briesmās nonākušo cilvēku dzīvības, un uz nepieciešamību dalībvalstīm ievērot savas starptautiskās saistības attiecībā uz glābšanu jūrā;

B.  tā kā pastāv ziņas, ka aptuveni 500 migranti tika nogalināti, pēc tam kad laivu, kurā viņi devās no Ēģiptes uz ES, taranēja un tīšām nogremdēja cilvēku kontrabandisti; tā kā kontrabandisti un cilvēku tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki izmanto nelegālo migrāciju un tā kā šie tīkli rada nopietnus draudus migrantu dzīvībām un sagādā problēmas Eiropas Savienībai;

C.  tā kā Itālijas sāktās Mare Nostrum patrulēšanas, glābšanas un uzraudzības operācijas, lai pastiprinātu cilvēku glābšanas darbības Vidusjūrā, 364 dienu laikposmā ir izglābusi 150 810 migrantus(9); tā kā Itālijas valdība ir paziņojusi savu nodomu neturpināt Mare Nostrum operācijas;

D.  tā kā 2014. gada 1. novembrī pilnībā sāka darboties kopīgā operācija „Triton”, kuru koordinē Frontex, un nav skaidrs, kāds turpmāk būs ieguldījums, ko dos dalībvalstis,

1.  atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt holistisku pieeju migrācijai;

2.  atgādina, ka ir nepieciešams, lai ES taisnīgi uzņemtos daļu atbildības un solidaritāti attiecībā pret dalībvalstīm, kuras uzņem vislielāko skaitu bēgļu un patvēruma meklētāju absolūtā izteiksmē vai proporcionālā ziņā (atbilstoši LESD 80. panta noteikumiem); atgādina par pienākumiem, kas izriet no LESD 78. un 79. panta;

3.  pauž nožēlu par traģisko dzīvību zaudēšanu Vidusjūrā; mudina ES un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai turpmāk novērstu dzīvību zaudēšanu jūrā; apzinās, ka ir nepieciešams nodrošināt meklēšanas un glābšanas pienākuma efektīvu izpildi un lai tāpēc tās tiktu pienācīgi finansētas vidējā termiņā un ilgtermiņā;

4.  uzskata, ka ir nepieciešamas pārdomas par to, kā nostiprināt robežu politiku un drošību, un to, kā uzlabot turpmāko Frontex un EASO lomu; aicina dalībvalstis arī turpmāk izrādīt solidaritāti un apņemšanos, dodot pietiekamu ieguldījumu šo aģentūru budžetā un operācijās;

5.  atgādina, ka dalībvalstīm vajadzētu noteikt stingrus kriminālsodus par cilvēku tirdzniecību, gan ievedot migrantus ES, gan viņus pārvadājot tās robežās, un arī personām vai grupām, kas Eiropas Savienībā ekspluatē neaizsargātos migrantus, kā arī organizēt plašas informācijas kampaņas, lai palielinātu izpratni par riskiem, ar kuriem saskaras tie, kas savu dzīvību uztic kontrabandistiem, un tie, kas kļūst par cilvēku tirdzniecības upuri;

6.  uzskata, ka ir jāizpēta tālākas iespējas legālai migrācijai;

7.  uzskata, ka ir jāizpēta turpmāku iniciatīvu iespējas, kas sekotu labiem pārcelšanās piemēriem, tostarp brīvprātīgas pārvietošanas programmai, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, 17. pantā; atgādina, ka finansējums no ES līdzekļiem piedāvā atbalstu tām dalībvalstīm, kuras vēlas īstenot pārvietošanas programmas;

8.  uzsver nepieciešamību izskatīt vispārējas stratēģijas iespēju sadarbībai ar trešām valstīm, ieskaitot Subsahāras Āfrikas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstis, attiecībā uz humāno, finanšu un politisko palīdzību, tostarp vajadzības gadījumā tiesībaizsardzības jomā; turklāt aicina panākt skaidrību attiecībā uz reģionālās aizsardzības, pārvietošanas un atgriešanas politikas lomu, ieskaitot izcelsmes valstu un tranzītvalstu migrācijas pārvaldības nolīgumus, lai pievērstos cēloņiem, kas izraisa migrāciju; uzsver nepieciešamību trešām valstīm ievērot starptautiskās tiesības attiecībā uz dzīvības glābšanu jūrā un nodrošināt bēgļu aizsardzību un pamattiesību ievērošanu;

9.  būtu jāapsver iespēja veikt tādu personu, kuras nekvalificējas patvēruma saņemšanai un aizsardzībai ES, ātru lietas apstrādi, sadarbībā ar trešām valstīm, kuras ir tranzītvalstis un izcelsmes valstis, un atpakaļnosūtīšanu, nodrošinot līdzekļu labāku izlietošanu tām personām, kam nepieciešama aizsardzība; uzsver nepieciešamību veicināt brīvprātīgas atgriešanās politiku, vienlaikus garantējot tiesību aizsardzību visiem migrantiem un nodrošinot drošu un legālu piekļuvi ES patvēruma sistēmai;

10.  uzskata, ka vajadzētu veikt analīzi par to, kā šajā saistībā tiek tērēti iekšlietām paredzētie līdzekļi, tostarp ārkārtas gadījumiem paredzētie līdzekļi, īpaši pasākumiem migrācijas un patvēruma, robežkontroles, kontrabandas un nelegālās pārvadāšanas apkarošanas un atpakaļnosūtīšanas jomā, kā arī analīzi par līdzekļiem, kas saistīti ar ES ārlietu un attīstības politiku;

11.  pauž bažas par to, kā nodrošināt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektīvu īstenošanu — tostarp vajadzības gadījumā un ja nepieciešamas, uzsākot agrīnās brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānismu (Regulas (ES) Nr. 604/2013 33. pants) vai izmantojot pārkāpumu procedūras, ja nav pienācīgi īstenoti ES tiesību akti, — un kā garantēt efektīvus kopējos uzņemšanas, procedūru un kvalifikācijas standartus visā ES, pasargājot visneaizsargātākos cilvēkus un veicinot bēgļu sociālo iekļaušanu;

12.  uzdod Parlamenta kompetentajai komitejai izvērtēt dažādās iesaistītās politikas, ar papildu līdzekļiem, ar kuriem, piemēram, veikt uzklausīšanas un veidot ad hoc delegācijas, izstrādāt ieteikumu kopumu un ziņot plenārsēdē stratēģiskās iniciatīvas ziņojuma veidā līdz 2015. gada beigām;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0414.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0448.
(3) COM(2014)0288.
(4) COM(2013)0869.
(5) SWD(2014)0173, 1. un 2. daļa.
(6) EUCO 79/14.
(7) REX/414.
(8) Fatal Journeys: Tracking Lives Lost during Migration, IOM, 2014.
(9) http://www.marina.difesa.it/EN/operations/Pagine/MareNostrum.aspx

Juridisks paziņojums