Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/3017(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0012/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2015 - 11.7
CRE 15/01/2015 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0012

Pieņemtie teksti
PDF 326kWORD 104k
Ceturtdiena, 2015. gada 15. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Stāvoklis Ēģiptē
P8_TA(2015)0012RC-B8-0012/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. janvāra rezolūcija par stāvokli Ēģiptē (2014/3017(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2014. gada 6. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1) un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par vārda un pulcēšanās brīvību Ēģiptē(2),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada augusta un 2014. gada februāra secinājumus par Ēģipti,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta paziņojumus par Ēģipti, tostarp 2014. gada 21. septembra paziņojumu par sprādzieniem pie Ēģiptes Ārlietu ministrijas un 2014. gada 3. decembra paziņojumu par tiesu nolēmumiem Ēģiptē,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-moon un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2014. gada 23. jūnija paziņojumus par cietumsodiem, kas piespriesti vairākiem žurnālistiem, un apstiprinājumu tam, ka vairākiem Musulmaņu brālības dalībniekiem un atbalstītājiem ir piespriests nāvessods, ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban-Ki-moon 2014. gada 25.oktobra paziņojumu par teroristu uzbrukumiem Sīnājā,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu, ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politiku un visaktuālāko 2014. gada martā publicēto progresa ziņojumu par stāvokli Ēģiptē,

–  ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, ko pieņēma referendumā 2014. gada 14. un 15. janvārī, un jo īpaši tās 65., 70., 73., 75. un 155. pantu,

–  ņemot vērā Ēģiptes 2013. gada 24. novembra likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgiem protestiem,

–  ņemot vērā 2014. gadā likumu Nr. 136, kas pieņemts kā prezidenta dekrēts un ar kuru visi publiskie un īpaši svarīgie objekti turpmākos divus gadus būs militārās tiesas jurisdikcijā,

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(4),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2013. gada īpašo ziņojumu „ES sadarbība ar Ēģipti pārvaldības jomā”,

–  ņemot vērā ES nosūtīto prezidenta velēšanu novērošanas misijas Ēģiptē 2014. gada 22. jūlija galīgo paziņojumu;

–  ņemot vērā Ēģiptes prezidenta Abdel Fattah al-Sisi 2015. gada 1.janvāra runu par islāmistu ekstrēmismu un 2015. gada 6. janvāra runu par nepieciešamību uzturēt miermīlīgas un konstruktīvas attiecības Ēģiptes musulmaņu un kristiešu starpā,

–  ņemot vērā ES Pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī ES Pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību baudīšanas aizsardzību, kā arī ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir neatņemami demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības balsti; tā kā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ļoti svarīgs demokrātijas un atvērtas sabiedrības elements; tā kā pamatbrīvības, tostarp vārda brīvība un pulcēšanās brīvība, ir nostiprinātas Ēģiptes konstitūcijā, kas pieņemta 2014. gadā;

B.  tā kā Ēģipte jau ilgstoši ir Eiropas Savienības stratēģiskā partnere ar tādiem kopīgiem mērķiem kā stabilitātes, miera un labklājības nodrošināšana Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionos; tā kā Ēģipte kopš 2011. gada revolūcijas ir piedzīvojusi vairākas sarežģītas politiskās problēmas un tās tautai ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts un palīdzība ekonomikas, politikas un drošības problēmu risināšanai valstī;

C.  tā kā kopš militārā apvērsuma 2013. gada jūnijā Ēģiptes valdība ir izvērsusi plašu, veicot patvaļīgus arestus, vajāšanu, iebiedēšanu un ieviešot cenzūru pret valdības kritizētājiem, tostarp žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī politiskajiem oponentiem, arī pret Musulmaņu brālības dalībniekiem, tikai par to, ka viņi īsteno savas tiesības brīvi pulcēties un biedroties, kā arī tiesības uz vārda brīvību; tā kā ziņojumi liecina, ka kopš 2013. gada jūlijā pēc nepieredzēti plašiem masveida arestiem ir apcietināti vairāk nekā 40 000 cilvēku un ap 1400 protestētāju ir gājuši bojā, drošības spēkiem pārmērīgi un patvaļīgi lietojot spēku; tā kā kopš 2013. gada jūlija joprojām īpašas bažas raisa biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvības apdraudējums; tā kā organizācijas Freedom House 2014. gada ziņojumā par brīvību pasaulē Ēģipte ir raksturota kā nebrīva valsts;

D.  tā kā, kopš Ēģiptes armija 2013. gadā sagrāba varu, Ēģiptē ir aizturēti tūkstošiem iedzīvotāju, kas piedalījušies protestos vai pauduši savu pārliecību; tā kā pēc prezidenta al-Sisi ievēlēšanas 2014. gada maijā cilvēku apcietināšana un patvaļīga aizturēšana nav mitējusies; tā kā 2014. gada 11. jūnijā tiesa ievērojamam aktīvistam Alaa Abdul Fattah, kam bija izšķiroša nozīme 2011. gada revolūcijā, un citām personām piesprieda 15 gadu cietumsodu, uzrādot apsūdzību saistībā ar 2013. gada likuma Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām (Protestu likuma) pārkāpumiem; tā kā arī citi prominenti aktīvisti, piemēram, Mohamed Adel, Ahmed Douma un Ahmed Maher, kā arī tādas vadošās sieviešu tiesību aizstāves kā Yara Sallam un Sana Seif vēl joprojām atrodas ieslodzījumā; tā kā 2014. gada 28. aprīlī Kairas tiesa, kas izskata steidzamas lietas, nolēma aizliegt jaunatnes organizāciju „Sestā aprīļa kustība”;

E.  tā kā Ēģiptes Baheira provinces tiesa Nīlas deltā 2015. gada 10. janvārī piesprieda 21 gadu vecam studentam Karim al-Banna triju gadu cietumsodu par paziņojumu Facebook kontā, ka viņš ir ateists, un par islāma zaimošanu;

F.  tā kā Ēģiptes iestādes ar pieņemtajiem represīvajiem tiesību aktiem ir savilkušas cilpu ap vārda un pulcēšanās brīvību, tādējādi ļaujot valdībai vieglāk apklusināt kritiķus un apspiest protestus;

G.   tā kā parlamenta darbība ir pārtraukta un prezidenta al-Sisi valdība ir izdevusi vairākus represīvus tiesību aktus, piemēram, ar 2014. gada prezidenta dekrētu apstiprināto likumu Nr. 136, kurā noteikts, ka viss sabiedriskais īpašums ir uzskatāms par militāriem objektiem, un kura vistiešākās sekas izpaužas tā, ka par jebkādu noziedzīgu darbību, kas vērsta pret publisko īpašumu, lietu var nodot izskatīšanai militārajās tiesās, turklāt ar atpakaļejošu spēku; tā kā, interpretējot Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, kurai Ēģipte ir pievienojusies, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija ir paudusi viedokli, ka pret civiliedzīvotājiem ierosinātās lietas nekādā gadījumā nebūtu jāizskata militārajās tiesās;

H.  tā kā ANO Vispārējā periodiskajā pārskatā ir formulēti 300 ieteikumi, tostarp ieteikums atbrīvot ikvienu cilvēku, kas apcietināts par vārda brīvības izmantošanu;tā kā septiņas Ēģiptes cilvēktiesību grupas, baidoties no vajāšanas, atteicās piedalīties ANO pārskata sagatavošanā par šīs valsts paveikto;

I.  tā kā preses brīvība Ēģiptē joprojām ir pakļauta lielam spiedienam un turpinās žurnālistu aresti, izmantojot nepamatotas apsūdzības; tā kā 2014. gadā apsūdzībās par nacionālās vienotības un sabiedriskā miera apdraudēšanu, nepareizu ziņu izplatīšanu un sadarbību ar Musulmaņu brālību tika notiesāti vairāki žurnālisti; tā kā Kasācijas tiesa, kas ir Ēģiptes augstākā tiesu instance, savā spriedumā norādīja, ka Al-Jazeera žurnālistu Mohammed Fahmy, Pētera Grestes un Baher Mohamed tiesas prāvā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi; tā kā minēto triju žurnālistu lieta tomēr tiks skatīta atkārtoti un viņiem izvirzītās apsūdzības par "ziņu falsifikāciju un līdzdalību Musulmaņu brālībā" nav atceltas; tā kā trīs citi žurnālisti Sue Turton, Dominic Kane un Rena Netjes aizmuguriski ir sodīti ar cietumsodu uz 10 gadiem; tā kā Ēģiptes žurnālisti Mahmoud Abdel Nabi, Mahmoud Abu Zeid, Samhi Mustafa, Ahmed Gamal, Ahmed Fouad un Abdel Rahman Shaheen tika notiesāti vienkārši tikai par leģitīmu darbību īstenošanu; tā kā ir vērojama ārkārtīga Ēģiptes plašsaziņas līdzekļu polarizācija M. Mursi atbalstītājos un oponentos un tā pastiprina Ēģiptes sabiedrības šķelšanos;

J.  tā kā 2014. gada 2. decembrī Ēģiptes krimināltiesa piesprieda provizoriskus nāvessodus 188 apsūdzētām personām un 2014. gadā šī ir jau trešā šāda veida masu notiesāšana; tā kā šādas masu notiesāšanas ir vērstas galvenokārt pret Ēģiptē lielākās opozīcijas kustības — Musulmaņu brālības — dalībniekiem, un iestādes šo kustību 2013. gadā pasludināja par teroristu grupējumu; tā kā šādi sodi ir piespriesti pavisam nesen no virknes sodu un tiesas prāvu, kurās konstatēts daudz procesuālu pārkāpumu un kas ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem; tā kā vēl neviens nav saukts pie atbildības par pārmērīgo vardarbības pielietošanu 2013. gada augustā, kad drošības spēki ieņēma apmetnes Rabaa al-Adawiya laukumā un, kā to norāda neatkarīgā Ēģiptes izmeklēšanas komisija, nogalināja 607 demonstrantus, kas pauda atbalstu Mursi;

K.  tā kā lielākā daļa, bet ne visi 2014. gada martā un aprīlī masveida tiesas procesos pret Musulmaņu brālības dalībniekiem un iespējamiem gāztā prezidenta M. Mursi atbalstītājiem piespriestie nāvessodi ir aizstāti ar mūža ieslodzījumu;

L.  tā kā pašreiz apcietinājumā atrodas 167 parlamenta augšpalātas un apakšpalātas locekļi, kas tika ievēlēti 2011. gadā;

M.  tā kā 2014. gada 29. novembrī atbrīvoja bijušo prezidentu Hosnī Mubaraku, viņa bijušo iekšlietu ministru Habib al-Adly un sešus citus palīgus, uzskatot, ka apsūdzības slepkavībā un korupcijā ir bijusi tehniska kļūda; tā kā 2015. gada 13. janvārī Ēģiptes Kasācijas tiesa atcēla apsūdzības par līdzekļu piesavināšanos bijušajam prezidentam Hosnī Mubarakam un diviem viņa dēliem un izdeva rīkojumu atkārtoti izskatīt lietu, pamatojoties uz to, ka nav pareizi ievērotas juridiskās procedūras;

N.  tā kā šie nesenie tiesu prakses piemēri rada nopietnas šaubas par tiesu sistēmas neatkarību un tās spēju nodrošināt atbilstošu saukšanu pie atbildības; tā kā jo īpaši šie spriedumi, ar kuriem piespriež nāvessodus, apdraud Ēģiptes izredzes uz ilgtermiņa stabilitāti;

O.  tā kā Ēģiptē pastāv nopietnas problēmas ekonomikā, kas ietver ārvalstu kapitāla izvešanu, pieaugošo inflāciju, bezdarbu un valsts parādu straujo pieaugumu, kā arī drošības problēmas, ņemot vērā vispārējos terorisma draudus; tā kā drošības apstākļi Sīnājā ir kritiskā stāvoklī, jo džihādistu grupējumi, kas darbojas šajā teritorijā, nogalina simtiem karavīru; tā kā 2014. gada 24. oktobrī teroristu uzbrukumā gāja bojā vismaz 33 karavīri; tā kā terora akti šajā reģionā notiek gandrīz ik dienu; tā kā valsts ir devusi rīkojumu padzīt no mājām tūkstošiem Rafas iedzīvotāju un izveidojusi 500 metru garu buferzonu līdzās Gazas robežai, un tā kā kopš 2014. gada 24. oktobra ir noteikts ārkārtas stāvoklis; tā kā turpina darboties noziedznieku tīkli cilvēku tirdzniecības un kontrabandas maršrutos Sīnāja pussalā un ap to;

P.  tā kā Ēģiptes konstitūcijas 75. pantā noteikts, ka visiem pilsoņiem ir tiesības uz demokrātiskiem pamatiem veidot nevalstiskas apvienības un fondus; tā kā ierosināti jauni tiesību akti vēl vairāk ierobežotu darbu, ko veic vietējās un ārzemju NVO, kuras pauž īpašas bažas par jaunu likumprojektu, kura mērķis ir apturēt naudas un materiālu nokļūšanu teroristu un citu bruņoto grupējumu rīcībā, bet kurš liegtu NVO saņemt ārzemju finansējumu, bez kā daudzas no tām savu darbību nevarētu turpināt; tā kā ar prezidenta 2014. gada 21. septembra dekrētu, ar ko groza kriminālkodeksu, to nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuras saņem ārvalstu finansējumu, paredzēti bargi sodi, tostarp arī mūža ieslodzījums, apsūdzot viņus par ļoti neskaidri formulētiem pārkāpumiem, kas "kaitē valsts interesēm";

Q.  ņemot vērā prezidenta al-Sisi runu Kairas Universitātē par nepieciešamību modernizēt un reformēt islāma ideju;

R.  tā kā saskaņā ar Ēģiptes sieviešu tiesību NVO sniegto informāciju vardarbība pret sievietēm kļūst arvien ļaunāka par spīti tam, ka pieņemts jauns likums par seksuālo uzmākšanos, kura piemērošana vēl jānovērtē; tā kā aktīvistes Ēģiptē ir īpaši neaizsargātā stāvoklī un savu miermīlīgo darbību dēļ bieži tiek pakļautas vardarbībai, seksuāliem uzbrukumiem un sastopas ar cita veida pazemojošu izturēšanos; tā kā, neraugoties uz to, ka 2008. gadā ir pieņemts likums, kas paredz kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, šī parādība joprojām ir ļoti izplatīta un nav izdevies sekmīgi saukt pie atbildības tos, kas ir vainīgi meiteņu kropļošanā;

S.  tā kā iepriekšējos mēnešos ir pieaudzis apcietināto homoseksuālo vīriešu skaits; tā kā policija visā Ēģiptē sistemātiski rīko reidus iespējamās homoseksuāļu tikšanās vietās; tā kā tiek vajāti un publiski kaunināti LGTB kopienas pārstāvji; tā kā Ēģiptes iniciatīva par personas tiesībām lēš, ka iepriekšējo 18 mēnešu laikā vismaz 150 cilvēki ir apcietināti, apsūdzot viņus par izvirtību; tā kā 2015. gada 12. janvārī Ēģiptes tiesa attaisnoja 26 vīriešus, kuri pirms mēneša tika arestēti reida laikā kādā pirtī Kairā un apsūdzēti par izvirtības piekopšanu;

T.  tā kā 2014. gada prezidenta vēlēšanas Ēģiptē notika apstākļos, kad tika stingri ierobežota vārda brīvība un apspiesti jebkādi, tostarp cilvēktiesību organizāciju, iebildumi un kritika; tā kā ir oficiāli izsludinātas parlamenta vēlēšanas, kas notiks 2015. gada 21. martā un 25. aprīlī;

U.  tā kā Ēģiptes naftas nozare vēsturiski piesaista vislielāko interesi ārvalstu investoru vidū un ieņem pirmo vietu Ēģiptes eksportpreču klāstā; tā kā Persijas līča valstis piešķīra Ēģiptei bezmaksas naftas sūtījumus, atbalstot jauno valdību; tā kā valdība grasās pieņemt jau izziņotu plānu, lai piecu gadu laikā no 2014. gada jūlija atteiktos no subsīdijām enerģētikas jomā, un tās mērķis ir īstenot degvielas apgādes plānu 2015. gada aprīlī, izmantojot viedkartes, lai apzinātu uz kaimiņvalstīm kontrabandas veidā izvestās naftas apmērus un precīzi noteiktu vajadzīgos degvielas daudzumus;

V.  tā kā Ēģipte pēc 2011. gada janvāra revolūcijas ne vienu reizi vien rīkoja sarunas ar SVF un vēlējās saņemt USD 4,8 miljardu aizdevumu, bet sarunas tika pārtrauktas pēc 2013. gada 30. jūnija; tā kā kontakti ir atjaunoti un SVF eksperti 2014. gada novembrī apmeklēja Ēģipti, lai apspriestos par IV pantu — SVF ekspertu novērtējumu par stāvokli valsts finanšu un ekonomikas jomā;

W.  tā kā ES iesaistes līmenim attiecībā uz Ēģipti vajadzētu būt balstītam uz stimuliem atbilstoši Eiropas kaimiņattiecību politikas principam „vairāk par vairāk” un atkarīgam no demokrātisko institūciju, tiesiskuma un cilvēktiesību reformu progresa;

X.  tā kā ES tradicionāli ir Ēģiptes galvenais tirdzniecības partneris, tās īpatsvars veido 22,9 % no Ēģiptes kopējā tirdzniecības apjoma un ES ir lielākais Ēģiptes partneris gan importa, gan eksporta jomā; tā kā pēc ES un Ēģiptes darba grupas izveides Komisija ir apņēmusies sniegt Ēģiptei papildu finansiālu atbalstu par kopējo summu, kas sasniedz gandrīz EUR 800 miljonus; tā kā minēto summu veido dotācijas EUR 303 miljonu apmērā (EUR 90 miljoni no SPRING fondiem, 50 miljoni — mikrofinansiālās palīdzības neatmaksājamais piešķīrums, bet pārējos līdzekļus nodrošina kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms) un aizdevumi 450 miljonu apmērā (makrofinansiālā palīdzība); tā kā ES tomēr sniegs savu finansiālo atbalstu tikai tad, ja tiks izpildīti vajadzīgie politiskie un demokrātiskie nosacījumi un tiks pastiprināti īstenota pāreja uz demokrātiju, pilnībā nodrošinot cilvēktiesību un sieviešu tiesību ievērošanu;

Y.  tā kā 2014. gada 16. jūnijā ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos S. Lambrinidis apmeklēja Kairu un tikās ar prezidenta dienestu, Konsultatīvās padomes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; tā kā apspriedes galvenokārt bija veltītas jaunajam NVO likumam un tika uzsvērts, cik lielu nozīmi ES piešķir pilsoniskās sabiedrības izšķirošajai lomai Ēģiptē,

1.  uzsver nozīmi, ko ES piešķir sadarbībai ar Ēģipti kā svarīgu kaimiņvalsti un partneri; uzsver Ēģiptes būtisko lomu reģiona stabilitātē; uzsver savu solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un apņēmību turpināt sniegt atbalstu Ēģiptei tās demokrātisko institūciju veidošanas, cilvēktiesību ievērošanas un aizsardzības un sociālā taisnīguma un drošības sekmēšanas procesā; mudina Ēģiptes valdību pildīt savas starptautiskās saistības, kuras tā uzņēmusies kā nozīmīgs Vidusjūras dienvidu reģiona spēks;

2.  atgādina Ēģiptes valdībai, ka Ēģiptes un tās sabiedrības ilgtermiņa uzplaukums ir atkarīgs no universālo cilvēktiesību aizsardzības un no tādu demokrātisku un pārredzamu iestāžu izveides un nostiprināšanas, kuras nodarbojas ar iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību; tāpēc aicina Ēģiptes iestādes pilnībā īstenot starptautisko konvenciju principus;

3.  pauž nopietnas bažas par to, ka Ēģiptē joprojām tiek ierobežotas pamattiesības, proti, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, politiskais plurālisms un tiesiskums; prasa izbeigt jebkādu vardarbību, kūdīšanu, naida kurināšanu, vajāšanu, iebiedēšanu un cenzūru, ko pret politiskajiem oponentiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogu autoriem, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un minoritātēm vērš Ēģiptes valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; nosoda pārmērīgo spēka lietošanu pret protestētājiem;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Yasser Ali, bijušais gāztā prezidenta M. Mursi pārstāvis un prominenta persona Musulmaņu brālībā, ir ticis atbrīvots un attaisnots; aicina uzreiz atbrīvot visus politiskos ieslodzītos;

5.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēkus, kuri miermīlīgi izmantojuši savas tiesības uz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī tos, kuri apcietināti saistībā ar iespējamo piederību Musulmaņu brālībai; aicina Ēģiptes iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar starptautiskajām normām; mudina Ēģiptes iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenoti jaunās konstitūcijas noteikumi par pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda un pulcēšanās brīvību;

6.  uzsver, ka preses, informācijas un viedokļu brīvība (tiešsaistē un bezsaistē) un politiskais plurālisms ir demokrātijas pamatelementi; aicina Ēģiptes iestādes garantēt, ka minētās brīvības valstī var īstenot bez patvaļīgi noteiktiem ierobežojumiem vai cenzūras, un aicina iestādes nodrošināt vārda brīvību; uzskata, ka visiem žurnālistiem ir atļauts ziņot par situāciju Ēģiptē, nebaidoties no kriminālvajāšanas, ieslodzījuma, iebiedēšanas vai viņu vārda vai izteiksmes brīvības ierobežojumiem;

7.  mudina Ēģiptes iestādes veikt ātru, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar sūdzībām par pārmērīgu spēka lietošanu, nežēlīgu izturēšanos un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tiesībaizsardzības spēku pārstāvju pieļauto seksuālo vardarbību protestu laikā, sodīt par šīm darbībām atbildīgos, nodrošināt cietušajiem kompensāciju un izveidot neatkarīgu mehānismu drošības spēku uzvedības uzraudzīšanai un izmeklēšanai; aicina Ēģipti ratificēt Romas statūtus un kļūt par Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsti;

8.  aicina Ēģiptes iestādes atcelt nāvessodus, kas piespriesti, neņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīga tiesas procesa, kurā tiek ievērotas apsūdzēto personu tiesības, kā arī aicina atcelt represīvos un nekonstitucionālos likumus, kuri ārkārtīgi ierobežo cilvēku pamattiesības un brīvības, jo īpaši ar prezidenta dekrētu apstiprināto 2014. gada likumu Nr. 136; aicina minētās iestādes anulēt visus kopš 2013. gada jūlija taisītos militāro tiesu spriedumus pret civiliedzīvotājiem; prasa atbrīvot 167 parlamenta deputātus, kuri tika ievēlēti 2011. gadā un pašlaik atrodas apcietinājumā; aicina varasiestādes nekavējoties noteikt nāvessodu izpildes moratoriju, kas būtu pirmais solis virzībā uz nāvessoda atcelšanu;

9.  aicina Ēģiptes iestādes atcelt 2013. gada novembrī pieņemto Protestu likumu un iesaistīties patiesā dialogā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tieslietu ekspertiem, lai pieņemtu tiesību aktus par apvienībām un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām normām, kā arī nodrošināt tiesības veidot apvienības, kā tas paredzēts Ēģiptes konstitūcijas 75. pantā, tostarp tiesības saņemt un piešķirt finansējumu; aicina atbildīgās iestādes pārskatīt jauno likumprojektu par nevalstiskajām organizācijām, ko iesniegusi Sociālās solidaritātes ministrija; mudina saskaņot jauno likumprojektu ar Ēģiptes konstitūciju un visiem Ēģiptes parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem;

10.  atgādina Ēģiptes valdībai par tās pienākumu garantēt drošību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piederības un konfesijas; uzskata, ka tikai patiesi plurālistiskas sabiedrības izveide un atšķirīgu viedokļu un dzīvesveidu respektēšana var nodrošināt Ēģiptē ilgtermiņa stabilitāti un drošību, un aicina Ēģiptes iestādes iesaistīties dialogā un pārtraukt vardarbību, kā arī izveidot iekļaujošu pārvaldību;

11.  atzinīgi vērtē un mudina turpināt Ēģiptes valdības pasākumus, kas atbalsta reliģisko kopienu tiesību un brīvību ievērošanu; atgādina par Ēģiptes konstitūcijas 235. panta noteikumu, kas paredz, ka jaunievēlētajam parlamentam pirmā likumdošanas termiņa laikā ir jāpieņem likums, kas regulētu baznīcu būvniecību un atjaunošanu tā, ka tiktu garantētas kristiešu reliģijas praktizēšanas tiesības; atzinīgi vērtē to, ka prezidents al-Sisi kļuva par pirmo prezidentu, kas Kairā apmeklēja koptu Ziemassvētku dievkalpojumu, un uzskata, ka tas ir svarīgs, simbolisks apliecinājums, cenšoties panākt vienotību Ēģiptes sabiedrībā;

12.  uzsver, cik svarīga Ēģipte ir uz starptautiskās skatuves, un cer, ka tā turpinās aktīvi darboties tādu patiesu miera sarunu sākšanā, kas pieliks punktu arābu un Izraēlas konfliktam un dot konstruktīvu ieguldījumu centienos panākt stabilitāti Vidusjūras reģionā, jo īpaši pašlaik Lībijā un Tuvajos Austrumos; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus nolaupītos Ēģiptes pilsoņus, kuri pašlaik atrodas Lībijā, tostarp 2015. gada 3. janvārī nolaupītos 20 Ēģiptes koptus; vēlreiz pauž ES gatavību šā nopietnā apdraudējuma novēršanas nolūkā sadarboties ar Ēģipti kā ar reģionālo partneri;

13.  asi nosoda nesenos teroristu uzbrukumus Sīnāja pussalā un pārējos pret Ēģipti vērstos terora aktus; izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm; uzsver to, ka ES un starptautiskajai sabiedrībai ir jāieņem stingra nostāja un jāsadarbojas ar Ēģipti tās cīņā pret terorismu; aicina Ēģiptes iestādes pielikt visas pūles, lai likvidētu noziedznieku tīklus, kas joprojām darbojas cilvēku tirdzniecības un kontrabandas maršrutos Sīnāja pussalā un ap to;

14.  atgādina Ēģiptes iestādēm par to nacionālajām un starptautiskajām juridiskajām saistībām un aicina prioritāti piešķirt cilvēktiesību aizsardzībai un nostiprināšanai un nodrošināt, ka par cilvēktiesību pārkāpumiem sauc pie atbildības, tostarp izmantojot neatkarīgu un neitrālu tiesas spriešanu;

15.  norāda, ka naftas cenu kritums tieši ietekmēs subsīdiju piešķiršanu enerģētikas jomā, tām kļūstot mazākām, kas ir vislielākais izaicinājums pēcrevolūcijas režīmam kopš 25. janvāra revolūcijas; pauž bažas, ka minētajam kritumam var būt milzīga ietekme uz valdības plāniem, no kuriem vissvarīgākais mērķis ir censties saglabāt drošu svārstības rezervi attiecībā pret ārvalstu valūtām;

16.  mudina Ēģiptes valdību pilnībā īstenot valsts stratēģiskās nostādnes par vardarbības pret sievietēm un jebkādas diskriminācijas novēršanu, nodrošinot efektīvu apspriešanos ar sieviešu un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to iesaistīšanos visā procesā;

17.  pauž sašutumu par pasākumu pastiprināšanos pret LGTB kopienu Ēģiptē, mudina Ēģiptes iestādes pārtraukt krimināli sodīt LGBT, pamatojoties uz tā dēvēto "izvirtības likumu", par to, ka viņi pauž savu seksuālo orientāciju un izmanto tiesības uz pulcēšanos, un atbrīvot visus LGBT, kuri saskaņā ar minēto likumu ir arestēti un ieslodzīti;

18.  aicina Ēģiptes iestādes pilnībā sadarboties ANO cilvēktiesību mehānismu ietvaros, tostarp, apstiprinot vairāku ANO īpašo referentu lūgumus par apmeklējumiem, un īstenot savu apņemšanos atvērt reģionālo ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroju;

19.  atbilstoši secinājumiem, ko ES vēlēšanu novērošanas misija guva 2014. gada prezidenta vēlēšanās, atkārto, ka vēlēšanas neatbilda piemērojamiem starptautiskajiem standartiem un tajās netika pilnībā ievērotas jaunajā konstitūcijā noteiktās pamattiesības, jo bija ierobežota vārda un pulcēšanās brīvība, bet kampaņu finansēšana, tiesības kandidēt un balsot nebija pietiekami reglamentētas; aicina Ēģiptes valdību novērst prezidenta vēlēšanās konstatētos trūkumus, gatavojoties 2015. gada 21. martā un 25. aprīlī paredzētajām parlamenta vēlēšanām;

20.  aicina izstrādāt dalībvalstu kopīgu stratēģiju attiecībā uz Ēģipti; vēlreiz mudina Padomi, PV/AP un Komisiju strādāt kopā saskaņā ar nosacītības principu ("vairāk par vairāk") un ņemt vērā nopietnās ekonomiskās problēmas, ar kurām Ēģipte saskaras, savās divpusējās attiecībās ar šo valsti, kā arī sniedzot tai finansiālu atbalstu; atkārto prasību noteikt skaidrus un kopīgi pieņemtus kritērijus šajā jomā; atkārtoti apstiprina apņemšanos palīdzēt Ēģiptes iedzīvotājiem virzībā uz demokrātijas un ekonomikas reformu;

21.  mudina Kairā esošo ES delegāciju un ES dalībvalstu vēstniecību pārstāvjus piedalīties politiski sensitīvās tiesas prāvās pret Ēģiptes un ārvalstu žurnālistiem, blogu autoriem, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem;

22.  atkārto savu aicinājumu PV/AP precizēt īpašos pasākumus, kas veikti, reaģējot uz Ārlietu padomes lēmumu pārskatīt ES atbalstu Ēģiptei, atsaucoties arī uz Revīzijas palātas 2013. gada ziņojumu; pieprasa konkrētāk precizēt, kas notiek ar: i) plānoto tieslietu sistēmas reformu programmu, ii) ES budžeta atbalsta programmām, iii) tirdzniecības un iekšējā tirgus nostiprināšanas programmu un iv) Ēģiptes piedalīšanos ES reģionālās programmās, piemēram, programmās „Euromed Police” un „Euromed Justice” ; aicina Komisiju precizēt, kādi aizsardzības pasākumi ir paredzēti saskaņā ar programmām, kuras finansē no Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma, saistībā ar korupcijas risku, kā arī ekonomiskajām un finanšu struktūrām, kuras kontrolē armija;

23.  aicina visā ES noteikt aizliegumu eksportēt uz Ēģipti iejaukšanās un novērošanas tehnoloģijas, kuras varētu izmantot, lai izspiegotu pilsoņus un vērstos pret viņiem ar represijām, aicina saskaņā ar Vasenāras vienošanos noteikt aizliegumu eksportēt arī drošības aprīkojumu vai militāro atbalstu, ko varētu izmantot, lai apspiestu miermīlīgus protestus vai pret ES stratēģiskajām un drošības interesēm;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam un viņa pagaidu valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0100.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0007.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.

Juridisks paziņojums