Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0122/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 11/02/2015 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0032

Pieņemtie teksti
PDF 381kWORD 90k
Trešdiena, 2015. gada 11. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Terorisma apkarošanas pasākumi
P8_TA(2015)0032RC-B8-0122/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūcija par terorisma apkarošanas pasākumiem (2015/2530(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47.–50., 52. un 53. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojumu (COM(2014)0365),

–  ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES (TE-SAT) 2014. gadā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko izraisa terora akti (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februārī Padomē pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi(1),

–  ņemot vērā 2009. gada 24. aprīļa ieteikumu Padomei par profilu veidošanu, jo īpaši pēc etniskās izcelsmes un rases, terorisma apkarošanas, tiesībaizsardzības, imigrācijas, muitas un robežkontroles jomā(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par otro ziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu(3),

–  ņemot vērā Eiropola novērtējumu par organizētās noziedzības draudiem internetā 2014. gadā (iOCTA),

–  ņemot vērā Eiropola vērtējumu par smagu noziegumu un organizētās noziedzības draudiem ES 2013. gadā (SOCTA),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. janvāra plenārsēdes debates par pretterorisma pasākumiem,

–  ņemot vērā neformālo Tieslietu un iekšlietu padomes (TIP) sanāksmi Rīgā 2015. gada 29. un 30. janvārī,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. janvāra neformālās Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes dalībnieku paziņojumu,

–  ņemot vērā TIP 2014. gada 9. oktobra un 2014. gada 5. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā ES pretterorisma koordinatora ziņojumu 2014. gada 24. novembra Eiropadomei (15799/14),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. decembrī publicēto darba programmu 2015. gadam (COM(2014)0910),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. janvāra paziņojumu „Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana” (COM(2013)0941),

–  ņemot vērā ar 29. pantu izveidotās datu aizsardzības darba grupas atzinumu par nepieciešamības un samērīguma jēdzieniem un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē (Atzinums 01/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, Digital Rights Ireland Ltd un Seitlinger un citi, un Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumu par šā sprieduma interpretāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms ir vieni no galvenajiem draudiem mūsu drošībai un brīvībām;

B.  tā kā nesenie traģiskie notikumi Parīzē bija atgādinājums, ka Eiropas Savienība saskaras ar ilgstošiem un mainīgiem terorisma draudiem, kas pēdējā desmitgadē ir būtiski skāruši vairākas dalībvalstis, uzbrukumiem vēršoties ne tikai pret cilvēkiem, bet arī vērtībām un brīvībām, kuras ir Savienības pamatā;

C.  tā kā drošība ir viena no ES Pamattiesību hartā garantētajām tiesību, bet pamattiesības, pilsoniskās brīvības un proporcionalitāte ir būtiski elementi sekmīgai pretterorisma politikai;

D.  tā kā terorisma apkarošanas preventīvajās stratēģijās būtu jāizmanto daudzpusīga pieeja, kuras mērķis ir ne tikai tieši vērsties pret uzbrukumu sagatavošanu ES teritorijā, bet arī integrēt nepieciešamību risināt terorisma pamatcēloņus; tā kā terorisms ir globāls drauds, kas jānovērš vietējā, valstu, Eiropas un pasaules līmenī, lai stiprinātu drošību iedzīvotājiem, aizstāvētu tādas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesības un ievērotu starptautiskās tiesības;

E.  tā kā vairāki nežēlīgi teroristu uzbrukumi Eiropas teritorijā kopš 2001. gada 11. septembra, pēdējais no tiem 2015. gada janvārī, ir būtiski ietekmējuši ES pilsoņu un iedzīvotāju drošības sajūtu; tā kā pēdējo gadu laikā Eiropā ir strauji pasliktinājusies drošības situācija dažādu konfliktu un satricinājumu dēļ ES tuvākajās kaimiņvalstīs, rada bažas jaunu tehnoloģiju strauja attīstība un radikalizācija, kas izraisa vardarbību un terorismu gan ES, gan tās kaimiņvalstīs;

F.  tā kā teroristu propagandas izplatīšanu atvieglo interneta un sociālo mediju izmantošana; tā kā kiberterorisms sniedz iespēju teroristu grupējumiem veidot un uzturēt sakarus, jo nepastāv fiziskās robežas, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc bāzēm vai atbalsta punktiem valstīs;

G.  tā kā ES saskaras ar nopietniem un pieaugošiem terorisma draudiem, ko rada tā saucamie „ ES ārvalstu kaujinieki”, proti, personas, kas no valstīm, kurās tie dzīvo vai kuru valstspiederīgie tie ir, dodas uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu vai plānotu teroraktus, apmācītu teroristus vai izietu apmācību, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem; tā kā aptuveni 3 500 līdz 5 000 ES pilsoņu ir pametuši mājvietu, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā, un tas rada milzīgas drošības problēmas ES iedzīvotājiem,

1.  stingri nosoda nežēlīgos noziegumus Parīzē un atkārtoti pauž visdziļāko līdzjūtību Francijas tautai un cietušo ģimenēm un vienotību globālajā cīņā pret terorismu un uzbrukumiem mūsu demokrātiskajām vērtībām un brīvībām;

2.  stingri un kategoriski nosoda visus teroraktus, terorisma veicināšanu, terorismā iesaistīto personu glorificēšanu un ekstrēmistu vardarbīgo ideoloģiju propagandu neatkarīgi no tā, kur šīs darbības notiek vai tiek propagandētas pasaulē; uzsver, ka bez drošības nav iespējama brīvība un bez brīvības nav iespējama drošība;

3.  ar bažām norāda, ka ES iekšējo drošību un ES iedzīvotāju dzīvību apdraud tādi ES valstspiederīgie, kas arvien lielākā skaitā dodas uz konfliktu zonām, lai pievienotos teroristu organizācijām, bet vēlāk atgriežas ES teritorijā; aicina Komisiju ierosināt skaidru un vienotu definīciju „ES ārvalstu kaujiniekiem”, lai palielinātu juridisko noteiktību;

4.  uzsver, ka ir nepieciešami konkrētāki pasākumi, lai novērstu to, ka ES iedzīvotāji ceļo uz ārzemēm ar mērķi karot teroristisku organizāciju rindās; apstiprina to, ka — lai gan dažos gadījumos var sākt kriminālvajāšanu, tomēr vajadzētu izmantot citus pasākumus, lai novērstu radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, neļautu kaujiniekiem no Eiropas un citām valstīm ceļot uz konfliktu vietām un risinātu problēmu saistībā ar kaujiniekiem, kas atgriežas savā mītnes zemē; aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt paraugpraksi, pamatojoties uz to dalībvalstu pieredzi, kas šajā jomā ir pieņēmušas veiksmīgas stratēģijas, rīcības plānus un programmas;

Terorisma un radikalizācijas, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, pamatcēloņu apkarošana

5.  uzsver, ka draudi, ko rada terorisms kopumā, nosaka nepieciešamību pēc pretterorisma stratēģijas, kuras pamatā ir daudzpusīga pieeja, vēršoties pret visiem tā pamatā esošajiem faktoriem, piemēram, radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, veidojot sociālu kohēziju un iekļaušanu, politisku un reliģisku toleranci, nepieļaujot geto veidošanos, analizējot un dodot pretsparu internetā mēģinājumiem mudināt veikt teroraktus, novēršot aizbraukšanu, lai pievienotos teroristu organizācijām, nepieļaujot un apturot vervēšanu un iesaistīšanos bruņotos konfliktos, apturot finansiālo atbalstu teroristu organizācijām un personām, kas vēlas tām pievienoties, nodrošinot stingru izmeklēšanu, kad tas ir nepieciešams, un nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm visu nepieciešamo tām uzticēto pienākumu veikšanai, pilnībā ievērojot pamattiesības;

6.  aicina dalībvalstis ieguldīt programmās, kas risina radikalizācijas pamatcēloņus, tostarp izglītības programmās, veicinot integrāciju, sociālo iekļaušanu, dialogu, līdzdalību, vienlīdzību, iecietību un sapratni starp dažādām kultūrām un reliģijām, un rehabilitācijas programmās;

7.  ar dziļām bažām norāda uz radikalizāciju cietumos, un mudina dalībvalstis veikt labas prakses pieredzes apmaiņu šajā jautājumā; aicina pievērst īpašu uzmanību cietumiem un aizturēšanas apstākļiem, lai ar mērķtiecīgiem pasākumiem novērstu radikalizāciju šajā vidē; aicina dalībvalstis vairāk darīt, lai uzlabotu ieslodzījuma vietu administratīvās sistēmas, veicinot to aizturēto personu atklāšanu, kuras ir iesaistītas teroraktu sagatavošanā, uzraudzītu un novērstu radikalizācijas procesus un izveidotu īpašas izstāšanās, rehabilitācijas un deradikalizācijas programmas;

8.  uzsver neatliekamo nepieciešamību intensificēt pūliņus, lai novērstu radikalizāciju un atbalstītu deradikalizācijas programmas, valsts un vietējā līmenī pilnvarojot un iesaistot vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, lai apturētu ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanos; aicina Komisiju stiprināt ES Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), kas apvieno visus dalībniekus, kuri iesaistīti radikalizācijas apkarošanas kampaņu izstrādē un deradikalizācijas struktūru izveidē un ārvalstu kaujinieku atgriešanās procesu sagatavošanā, un tieši vērsties pret ekstrēmistu ideoloģijām, piedāvājot pozitīvas alternatīvas;

9.  atbalsta Eiropas stratēģijas pieņemšanu cīņai pret terorisma propagandu, radikāliem tīkliem un tiešsaistes vervēšanu, balstoties uz jau paveikto darbu un jau uzsāktajām iniciatīvām starpvaldību ietvaros un uz brīvprātīgiem pamatiem, lai paplašinātu apmaiņu ar labāko praksi un sekmīgām metodēm šajā jomā;

10.  prasa pieņemt Padomes ieteikumu par valstu stratēģijām radikalizācijas novēršanai, lai risinātu visdažādākos radikalizāciju veicinošos faktorus un sniegtu dalībvalstīm ieteikumus par izstāšanās, rehabilitācijas un deradikalizācijas programmu izveidi;

Tiesībaizsardzības pasākumu īstenošana un pārskatīšana

11.  aicina dalībvalstis optimāli izmantot Eiropas līmenī izveidotās platformas, datubāzes un trauksmes sistēmas, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un iepriekšējas pasažieru informācijas sistēmu (APIS);

12.  uzsver, ka personu brīva pārvietošanās Šengenas zonā ir viena no vissvarīgākajām Eiropas Savienības brīvībām un tādēļ pilnībā izslēdz priekšlikumus apturēt Šengenas sistēmu, un mudina dalībvalstis tā vietā pastiprināt spēkā esošos noteikumus, kas jau paredz iespēju uz laiku ieviest dokumentu pārbaudes, un labāk izmantot SIS II sistēmu; norāda, ka jau tagad ir iespējams veikt to personu pārbaudes izlases veidā, kas šķērso ārējās robežas;

13.  apņemas strādāt, lai ES PDR direktīva tiktu pabeigta līdz gada beigām; tāpēc mudina Komisiju norādīt, kādu ietekmi izraisa ES Tiesas spriedums par Datu saglabāšanas direktīvu(5) un kāda ir iespējamā ietekme uz ES PDR direktīvu; mudina Padomi panākt progresu attiecībā uz Datu aizsardzības paketi, lai trialogi par abiem jautājumiem — ES PDR direktīvu un Datu aizsardzības paketi — varētu notikt paralēli. Mudina Komisiju pieaicināt neatkarīgus ekspertus no tiesībaizsardzības, drošības un izlūkošanas kopienām un 29. panta darba grupas pārstāvjus, lai tie sniegtu viedokli un norādītu principus attiecībā uz PDR nepieciešamību un proporcionalitāti, ņemot vērā drošības vajadzības;

14.  aicina Komisiju nekavējoties un turpmāk regulāri novērtēt pašreizējos instrumentus un veikt attiecīgu nenovērsto trūkumu novērtējumu terorisma apkarošanas jomā, kurā Eiropadome regulāri vērtē apdraudējumu Savienībai, lai tā kopā ar dalībvalstīm varētu efektīvi rīkoties; aicina Komisiju un Padomi atbalstīt atjaunotu terorisma apkarošanas ceļvedi, kas nodrošina iedarbīgu reakciju uz esošajiem draudiem un efektīvu drošību visiem iedzīvotājiem, vienlaikus garantējot tiesības un brīvības, kas ir Eiropas Savienības dibināšanas principi;

15.  uzsver, ka būtiskai cīņas pret terorismu dimensijai ir jābūt politikas darbību noteikšanai upuru un viņu ģimeņu aizsardzībai un atbalstam; tādēļ aicina visas dalībvalstis pareizi īstenot 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

16.  uzskata, ka cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu; aicina Komisiju steidzami novērtēt spēkā esošos ES noteikumus par nelikumīgu šaujamieroču un sprāgstošu ierīču apriti un ieroču kontrabandu, kas saistīta ar organizēto noziedzību;

17.  atzinīgi vērtē gaidāmo atjaunināto tiesisko regulējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu Eiropas līmenī, kas būs izšķirošs solis un kas jāīsteno visos līmeņos, lai nodrošinātu efektivitāti un tādējādi novērstu būtisku finansējuma avotu teroristu organizācijām;

18.  aicina dalībvalstis veidot ciešāku tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, izmantojot tādus jau pieejamus ES instrumentus kā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS), Eiropas apcietināšanas orderis un Eiropas izmeklēšanas rīkojums;

ES iekšējā drošība un ES tiesībaizsardzības aģentūras spējas

19.  aicina visas dalībvalstis novērst par terorismu aizdomās turētu personu pārvietošanos, pastiprinot kontroli uz ārējām robežām, sistemātiskāk un efektīvāk pārbaudot ceļošanas dokumentus, novēršot ieroču nelegālu tirdzniecību, identitātes krāpniecisku izmantošanu un identificējot riska zonas;

20.  ar bažām norāda, ka teroristu organizācijas saziņai, uzbrukumu plānošanai un propagandas materiālu izplatīšanai arvien plašāk izmanto internetu un komunikācijas tehnoloģijas; prasa interneta un sociālo mediju kompānijām sadarboties ar valstu valdībām, tiesībaizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai cīnītos ar šo problēmu, vienlaikus nodrošinot izteiksmes brīvības un privātuma vispārējo principu pastāvīgu ievērošanu; uzsver, ka pasākumiem, kas pretterorisma nolūkos ierobežo datu izmantošanu un izplatīšanu, jābūt patiešām nepieciešamiem un samērīgiem;

21.  atkārtoti norāda, ka jebkuru datu vākšanai un apmaiņai, arī starp ES aģentūrām, piemēram, Eiropolu, jābūt atbilstīgai ES un dalībvalstu tiesībām un tās pamatā jābūt saskanīgai datu aizsardzības sistēmai, kas ietver ES līmeņa juridiski saistošus personas datu aizsardzības standartus;

22.  stingri mudina uz labāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES aģentūrām; turklāt uzsver nepieciešamību uzlabot, intensificēt un paātrināt globālo tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu; aicina uz efektīvāku operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, izmantojot tādus vērtīgus jau esošus instrumentus kā kopīgas izmeklēšanas grupas, teroristu finanšu izsekošanas programmas un pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumi, kā arī ātrāku un efektīvāku attiecīgo datu un informācijas apmaiņu, ievērojot piemērotus datu un privātuma aizsardzības pasākumus;

23.  aicina Komisiju un Padomi veikt vispārēju ES terorisma apkarošanas darbību un ar tām saistīto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši saistībā ar to, kā dalībvalstis tos iekļauj tiesību aktos un īsteno praksē un kādā apjomā dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši ar Eiropolu un Eirojustu, un atbilstīgi novērtēt pastāvošās nepilnības, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru un ieviest šo novērtēšanas procesu kā daļu no Eiropas drošības programmas;

24.  uzsver nepieciešamību Eiropas aģentūrām un valstu tiesībaizsardzības iestādēm likvidēt teroristu organizāciju galvenos ienākumu avotus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, cilvēku tirdzniecību un ieroču nelikumīgu tirdzniecību; šajā sakarā aicina pilnībā īstenot ES tiesību aktus šajā jomā, lai visā ES būtu koordinēta pieeja; norāda, ka dalībvalstis Eiropolam un Eirojustam sniedz tikai 50 % no to rīcībā esošās informācijas par terorismu un organizēto noziedzību;

25.  aicina dalībvalstis labāk izmantot Eiropola unikālās spējas, nodrošinot, ka valstu struktūras sniedz Eiropolam attiecīgo informāciju sistemātiskāk un regulārāk; atbalsta arī Eiropas terorisma apkarošanas platformas izveidi Eiropolā, lai maksimāli palielinātu tā operatīvo, tehnisko un izlūkdatu apmaiņas spējas;

26.  uzsver nepieciešamību, atjauninot Pamatlēmumu 2008/919/TI un izmantojot Eurojustu, palielināt krimināltiesību jomas reaģēšanas efektivitāti un koordināciju, visā ES saskaņoti noteikt kriminālatbildību par ārvalstu kaujinieku veiktajiem noziegumiem, nodrošināt tiesisko regulējumu un atvieglot pārrobežu sadarbību, izvairīties no kriminālvajāšanas nepilnībām un risināt praktiskas un juridiskas problēmas saistībā ar pierādījumu iegūšanu un pieļaujamību terorisma gadījumos;

27.  aicina īstenot stingru ES terorisma apkarošanas politikas un izlūkdienestu darba demokrātisku un tiesisku pārraudzību, veicot pilnu un neatkarīgu demokrātisko kontroli, un uzstāj, lai sadarbība drošības jomā stingri atbilstu starptautiskajām tiesībām;

ES ārējās stratēģijas starptautiskā terorisma apkarošanai pieņemšana

28.  aicina ES aktīvi veicināt globālu partnerību cīņai pret terorismu un cieši sadarboties ar tādiem reģionāliem partneriem kā Āfrikas Savienība, Persijas līča Sadarbības padome, Arābu līga, jo īpaši Sīrijas un Irākas kaimiņvalstis, un valstis, kas stipri cieš no šā konflikta, piemēram, Jordānija, Lībija un Turcija, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un konkrēti tā Terorisma apkarošanas komiteja; aicina šajā sakarā paplašināt attīstības un drošības ekspertu dialogu starp ES un šīm valstīm;

29.  īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējās darbības terorisma apkarošanai vispirms vajadzētu vērst uz terorisma novēršanu, cīņu pret to un vainīgo saukšanu pie atbildības;

30.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pieņemt ES ārējo stratēģiju starptautiskā terorisma apkarošanai, lai novērstu starptautiskā terorisma avotus un pretterorisma jomu integrētu kopējās ārpolitikas un drošības politikā; aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt pretterorisma sadarbības stratēģiju ar trešām valstīm, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti starptautiskie cilvēktiesību standarti;

31.  mudina ES saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu pārstrādāt tās stratēģiju attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un koncentrēties uz atbalstu tām valstīm un dalībniekiem, kuri ir patiesi apņēmušies īstenot kopējas vērtības un reformas;

32.  uzsver, ka ES rīcības plānos un politiskajos dialogos ar tās partnervalstīm ir jāpievēršas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai, tostarp palielinot starptautisko sadarbību, izmantojot jau esošās programmas un spējas un strādājot ar visiem ieinteresētajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valstīs, kuras vēlas apkarot teroristu un radikālu uzskatu propagandu, ko izplata ar interneta un citu komunikācijas līdzekļu palīdzību;

33.  uzsver, ka visaptverošā ES stratēģijā par terorisma apkarošanas pasākumiem pilnībā jāizmanto ārpolitika un attīstības politika, lai novērstu nabadzību, diskrimināciju un atstumtību, apkarotu korupciju un veicinātu labu pārvaldību un novērstu un risinātu konfliktus, jo tas viss veicina noteiktu grupu un sabiedrības slāņu atstumtību un tādējādi padara tos neaizsargātākus pret ekstrēmistu grupu propagandu;

o
o   o

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 168 E, 14.6.2013., 45. lpp.
(2) OV C 184 E, 8.7.2010., 119. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0384.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0102.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

Juridisks paziņojums