Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2599(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0240/2015

Debates :

PV 12/03/2015 - 6.1
CRE 12/03/2015 - 6.1

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0071

Pieņemtie teksti
PDF 384kWORD 80k
Ceturtdiena, 2015. gada 12. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Organizācijas "ISIS/Da'esh" nesenie uzbrukumi un cilvēku, it īpaši asīriešu nolaupīšanas gadījumi Tuvajos Austrumos
P8_TA(2015)0071RC-B8-0240/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūcija par organizācijas „ISIS/Da'esh” nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos (2015/2599(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (UDHR) 18. pantu;

–  ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 9. pantu,

–  ņemot vērā 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 18. pantu,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1992. gada ANO Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, Sīriju, Lībiju un Ēģipti, īpaši 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par nesenajiem pret kristiešiem vērstas vardarbības un vajāšanas gadījumiem, jo īpaši Maaloula (Sīrija) un Peshawar (Pakistāna), un mācītāja Saeed Abedini lietu (Irāna)(1), 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu(2) un 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar “Islāma valsti” (IS)(3),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par vardarbību un vajāšanu, kas Tuvajos Austrumos vērsta pret kristiešiem un citām kopienām, īpaši 2015. gada 16 februāra paziņojumu par galvu nociršanu 21 ēģiptiešu izcelsmes koptu kristietim Lībijā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Sīrijai un Irākai, kā arī ISIS/Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementiem,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 25. februāra paziņojumu, kurā tā nosoda to, ka ISIL ir nolaupījusi vairāk nekā 100 asīriešus,

–  ņemot vērā ANO 2014. gada 14. novembra ziņojumu „Baiļu varā — dzīve Sīrijā, kurā valda ISIS”, ko sagatavojusi Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta reliģiskās vai ticības brīvības jautājumos sagatavotos gada pārskatus un starpposma ziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi un tas ir vispārējs pamats attiecībās ar trešām valstīm;

B.  tā kā saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību aktiem un jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu katram cilvēkam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību; tā kā šīs tiesības ietver brīvību mainīt reliģisko piederību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kopā ar citiem un publiski vai privāti paust savu reliģisko piederību vai pārliecību ar lūgšanām, rituālu vai ieražu ievērošanu un mācībām; tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka reliģijas vai pārliecības brīvība paredz visa veida pārliecību, tostarp teistiskas, neteistiskas un ateistiskas pārliecības aizsardzību;

C.  tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt paudusi apņemšanos iestāties par domas brīvību, apziņas brīvību un reliģijas vai pārliecības brīvību un uzsvērusi, ka valstu valdībām ir pienākums garantēt minēto brīvu ievērošanu visā pasaulē;

D.  tā kā ANO un citas starptautiskās organizācijas ir ziņojušas par to, ka ISIS/Da’esh un ar to saistīti grupējumi Sīrijā un Irākā plaši un smagi pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, ka šie pārkāpumi jo īpaši vērsti pret etnisko un reliģisko minoritāšu grupām un cita starpā izpaužas kā mērķtiecīga nogalināšana, piespiešana mainīt ticību, cilvēku nolaupīšana, sieviešu un bērnu pārdošana, bērnu vervēšana pašnāvnieku bumbu sprādzienu rīkošanai, kā arī seksuāla un fiziska vardarbība un spīdzināšana; tā kā ir nopietnas bažas par to cilvēku labklājību, kuri ir iestrēguši ISIS/Da’esh spēku kontrolētajos apgabalos, jo šos apgabalus nesasniedz gandrīz nekāda starptautiskā humānā palīdzība;

E.  tā kā ISIS/Da’esh ir uzsākusi kampaņu, kuras mērķis ir iznīcināt jebkādas reliģisko un ticīgo kopienu pēdas, atļaujot praktizēt vien tādu islāmticību, kas saskan ar šīs organizācijas interpretāciju, un nogalina vai izsūta citu reliģisko uzskatu piekritējus, izposta viņu svētvietas, vēsturiskas vietas un mākslas darbus, tostarp UNESCO par Pasaules kultūras mantojumu atzītu unikālu un neaizstājamu kultūras mantojumu, piekopojot, kā šī organizācija to dēvē, „kultūrtīrīšanu”;

F.  tā kā tās kontrolē esošajos apgabalos ISIS/Da’esh nodara nepieņemamu un neatgriezenisku kaitējumu tūkstošiem gadus senām civilizācijām; tā kā īpaši Irākā un Sīrijā, bet arī citviet Tuvo Austrumu reģionā kristiešu kopienu pastāvēšana ir apdraudēta un, ja šīs kopienas izzudīs, attiecīgo valstu reliģiskais mantojums cietīs ļoti smagus zaudējumus;

G.   tā kā ISIS/Da’esh vēršas pret kristiešiem, jazīdiem, turkmēņiem, šiītiem, šabakiem, sābiešiem, kakaiešiem un sunnītiem, kas nepiekrīt šīs organizācijas islāma interpretācijai, kā arī pret citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un tā kā dažas no šīm kopienām ekstrēmisti vajāja jau krietni pirms ISIS/Da’esh ofensīvas; tā kā dažādi ekstrēmistu un džihādistu grupējumi ir mērķtiecīgi uzbrukuši jo īpaši kristiešiem jau gadiem ilgi, kā rezultātā vairāk nekā 70 % Irākas kristiešu un vairāk nekā 700 000 Sīrijas kristiešu ir bijuši spiesti bēgt no savām valstīm;

H.  tā kā Irākā 250 000 haldiešu/asīriešu/sīriešu veido atsevišķu etniski reliģisku grupu un ir aprēķināts, ka Sīrijā, pirms šajā valstī 2011. gadā sākās pilsoņu karš, dzīvoja ap 40 000 asīriešu;

I.  tā kā ISIS/Da’esh 2015. gada 15. februārī izplatīja videomateriālu, kurā bija redzama galvas nociršana 21 Ēģiptes koptu kristietim Lībijā; tā kā šie koptu viesstrādnieki no nabadzīga Ēģiptes reģiona tika iepriekš nolaupīti Sirtā (Lībija);

J.  tā kā 2015. gada 23. februārī netālu no Tell Tamiras, Hābūras upes dienvidu krastā, ziemeļaustrumu Sīrijā ISIS/Da’esh nolaupīja aptuveni 220 asīriešus; tā kā tās pašas operācijas laikā ekstrēmisti turklāt iznīcināja kristiešu īpašumus un svētnīcas; tā kā IS uzbrukumu laikā gāja boja desmitiem asīriešu; tā kā IS 2015. gada februārī izdeva paziņojumu, tajā pieprasot asīriešu ciematiem Sīrijas Hasakas provincē maksāt džizju (nodokli, kas nemusulmaņiem bija jāmaksā agrākos laikos un ko visā Osmaņu impērijā atcēla 1856. gadā) vai pieņemt islāmu, jo citādi viņiem draud nāve; tā kā galvenie ISIS/Da’esh uzbrukumi kristiešu pilsētām pie Hābūras upes, kur dzīvo asīrieši, kā ziņots, ir notikuši kopš 2015. gada 9. marta;

K.  tā kā ISIS/Da’esh pēc sarunām ar cilšu vadītājiem 2015. gada 1. martā atbrīvoja vairākus desmitus asīriešu, galvenokārt bērnus un vecus cilvēkus, bet lielākā daļa asīriešu joprojām atrodas gūstā un teroristi draud viņus nogalināt, ja koalīcijas valstis turpinās bombardēšanu;

L.  tā kā saskaņā ar ziņojumiem IS ir iznīcinājusi vairāk nekā 100 baznīcu Irākā un vismaz 6 baznīcas Sīrijā, kā arī vairākas šiītu mošejas Irākā, apzināti īstenojot kultūras un reliģiskās tīrīšanas politiku; tā kā IS kaujinieki 2015. gada februārī apzināti publiskoja informāciju par skulptūru un citu vēsturisku priekšmetu iznīcināšanu Mosulas muzejā, kuri bija saglabājušies vēl no senās Asīrijas impērijas un Akadas impērijas laikiem; tā kā IS vēlāk pilnīgi nopostīja seno Asīrijas pilsētu Nimrūdu un pavisam nesen, kā tiek ziņots, iznīcināja UNESCO Pasaules mantojuma objektu Hatrā; tā kā Sīrijas režīms ir atkārtoti apšaudījis ar raķetēm baznīcas opozīcijas apdzīvotajās vietās, piemēram, Homsā 2012. gadā un Idlibā 2013. gadā;

M.  tā kā ISIS/Da’esh turpina vajāt, kropļot un nonāvēt, bieži vien ļoti nežēlīgā un primitīvā veidā, etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvjus, žurnālistus, karagūstekņus, aktīvistus u. c.; tā kā joprojām ik dienu un masveidā tiek pastrādāti kara noziegumi un citi starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi, par kuriem nes atbildību arī citas konfliktā iesaistītās puses, piemēram, Asada režīms;

N.  tā kā ISIS/Da’esh vardarbības pamatā ir salafisms, proti, vahabisma ekstrēma izpausme, interpretējot islāmu,

1.  pauž sašutumu un sarūgtinājumu saistībā ar ISIS/Da’esh ekstrēmistu cietsirdīgo rīcību pret asīriešiem Sīrijā un koptiem Lībijā un izsaka savu stingrāko nosodījumu; pauž solidaritāti ar upuru ģimenēm, asīriešu kristiešu kopienu Sīrijā un koptu kristiešu kopienu Ēģiptē, kā arī ar visām pārējām grupām un atsevišķiem cilvēkiem, kas cietuši no ISIS/Da’esh vardarbības;

2.  stingri nosoda ISIS/Da’esh un brēcošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem līdzinās noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem un kurus var nodēvēt par genocīdu; pauž nopietnas bažas par šīs teroristu grupas mērķtiecīgu vēršanos pret kristiešiem, jazīdiem, turkmēņiem, šiītiem, šabakiem, sābiešiem, kakaiešiem un sunnītiem, kas nepiekrīt viņu islāma interpretācijai, kas ir mēģinājums iznīcināt visas reliģiskās minoritātes kontrolētajā teritorijā; uzsver, ka par minētajiem noziegumiem pienākas sods un ka vainīgajiem ir jāstājas Starptautiskās Krimināltiesas priekšā; šajā sakarā atgādina, ka joprojām nav skaidrības par bīskapu Yohanna Ibrahim un Paul Yazigi nolaupīšanu, ko 2013. gada 22. aprīlī Alepo provincē (Sīrija) pastrādāja bruņoti nemiernieki;

3.  turklāt nosoda arī ISIS/Da’esh mēģinājumus eksportēt savu ekstrēmiski totalitāro ideoloģiju un vardarbību uz citām reģiona valstīm un ārpus tā;

4.  atbalsta starptautiskos centienus savaldīt ISIS/Da’esh, arī starptautiskās koalīcijas militāro rīcību, ko koordinē ASV, un mudina ES dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, atbalstīt minētos centienus, cita starpā izsekojot un bloķējot ISIS slepenos līdzekļus, kas glabājas ārvalstīs;

5.  aicina starptautisko koalīciju pielikt pūles, lai turpmāk nepieļautu minoritāšu pārstāvju nolaupīšanu, atgādinot par simtiem asīriešu kristiešu nolaupīšanu Ziemeļsīrijā; uzsver, ka ir svarīgi nogādāt drošībā haldiešus, asīriešus, sīriešus u. c., kuriem draud briesmas Ninevijas līdzenumā (Irāka), kas ir reģions, kurā jau vēsturiski ir plaši pārstāvētas daudzas etniskās un reliģiskās minoritātes, kas šeit dzīvojušas mierā un saticībā;

6.  mudina ES un tās dalībvalstis ieņemt aktīvu un preventīvu nostāju attiecībā pret ISIS/Da’esh ekspansijas draudiem valstīs un reģionos ārpus Irākas un Sīrijas; šajā saistībā pauž ļoti dziļas bažas par situāciju Lībijā, kas ir jo īpaši satraucoša sakarā ar to, ka atrodas ģeogrāfiskā ziņā tuvu Eiropas Savienībai, kā arī konfliktu reģioniem Āfrikā;

7.  mudina ES un tās dalībvalstis, kā arī visus NATO partnerus, pievērsties jautājumam par atsevišķu valstu neviennozīmīgo lomu konfliktā, jo īpaši, ja tās — aktīvi, vai arī pasīvi — palīdzēja vai joprojām palīdz rasties ISIS/Da’esh un citiem ekstrēmistu grupējumiem; šajā saistībā pauž nopietnas bažas par islāma vahabītu novirziena mācības finansēšanu un izplatīšanu, ko veic Persijas līča valstu publiskas vai privātas struktūras, un aicina šīs valstis pārtraukt šo finansēšanu; turklāt mudina šīs valstis pārtraukt finansēt teroristu organizācijas to teritorijā; aicina Turciju uzņemties pozitīvu lomu cīņā pret ISIS/Da’esh un nekavējoties ļaut kristiešu minoritātēm un citām vajātām tautām, kas bēg no Sīrijas, šķērsot robežu, lai iekļūtu Turcijā un rastu drošību;

8.  mudina uz sadarbību ar jaunizveidotiem reģionāliem un vietējiem spēkiem, piemēram, Kurdu reģionālo valdību Irākā, kurdu grupām citur, piemēram, YPG, kurai bija svarīga loma Kobanes atbrīvošanā, un Sīrijas Militāro padomi, kā arī vietējās pašpārvaldes vienībām reģionā, kuras ir nodemonstrējušas lielāku iestāšanos par cilvēktiesībām un demokrātiju nekā viņu valstu vadītāji; jo īpaši godina kurdu zemessardzes (Peshmerga) drosmi, kas ir tik daudz darījusi, lai aizsargātu apdraudētas minoritātes;

9.  pauž bažas par ziņojumiem, kas saņemti no kristiešu minoritātēm, ka viņiem reģionā nav pieejamas bēgļu nometnes, jo tās viņiem būtu pārāk bīstamas; prasa ES nodrošināt, ka tās attīstības palīdzība ir vērsta uz visām minoritāšu grupām, kas pārvietotas konflikta rezultātā; aicina ES izmantot vietējo un reģionālo baznīcu pieredzi un iedibinātās saiknes, kā arī baznīcu starptautiskās palīdzības organizācijas finanšu un cita veida palīdzības sniegšanai, lai nodrošinātu, ka visas minoritāšu grupas var gūt Eiropas palīdzības sniegto aizsardzību un atbalstu;

10.  uzskata, pa Padomei un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) obligāti jāsāk strādāt ar starptautiskiem un reģionāliem partneriem pie scenārija „pēc ISIS/Da’esh”, ņemot vērā to, ka steidzami nepieciešams kultūru un reliģiju dialogs un izlīgums;

11.  pauž nosodījumu par to, ka Sīrijā un Irākā ISIS/Da’esh iznīcina kultūras objektus un priekšmetus — tas ir uzbrukums visu šo valstu iedzīvotāju un visas cilvēces kultūras mantojumam;

12.  mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar starptautiskajiem un vietējiem partneriem, lai, cik vien iespējams, nosargātu asīriešu un citu kultūras un reliģisko mantojumu teritorijās, ko okupējusi ISIS/Da’esh; arī mudina Padomi rīkoties, lai vērstos pret nelegālu tirdzniecību ar vēsturiskiem objektiem no šīm teritorijām;

13.  atkārtoti apliecina atbalstu tam, ka visām reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, kas dzīvo Irākā un Sīrijā, ir neatņemamas tiesības turpināt cieņpilni, līdztiesīgi un droši dzīvot savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē un brīvi praktizēt savu reliģiju; šajā saistībā mudina visas valstis, kas ir ANO locekles, paust skaidru nostāju pret vardarbību un jo īpaši atbalstīt minoritāšu tiesības; uzskata, ka kristiešu un citu reģiona vietējo iedzīvotāju ciešanu un masveida izceļošanas izbeigšanai ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams šā reģiona politisko un reliģisko līderu paziņojums, kurā atbalstīta viņu turpmāka klātbūtne un viņu kā savu valstu pilsoņu pilnīgas un vienlīdzīgas tiesības;

14.  kā nelikumīgu pilnībā noraida ISIS/Da’esh vadītāju paziņojumu par „kalifāta” izveidi teritorijā, kuru tā pašlaik kontrolē; uzsver, ka „islāma kalifāta” izveide un paplašināšana, kā arī citu ekstrēmistu grupu darbības Tuvajos Austrumos ir tiešs drauds šā reģiona, kā arī Eiropas valstu drošībai;

15.  apstiprina savu apņēmību iestāties par domas, sirdsapziņas un reliģijas vai ticības brīvību kā cilvēka pamattiesībām, ko garantē starptautiskie juridiskie dokumenti, kuriem pievienojušās lielākā daļa valstu visā pasaulē un kas tiek atzīti par tādiem, kas satur universālas vērtības;

16.  atbalsta visas iniciatīvas, tostarp Eiropas Savienībā, kuru mērķis ir veicināt dialogu un savstarpējo cieņu starp kopienām; aicina visas reliģiskās autoritātes veicināt toleranci un uzņemties iniciatīvu, lai nepieļautu naida kurināšanu, vardarbību un ekstrēmistu radikālisma pieaugumu;

17.  mudina ES tālāk izpētīt terorisma apkarošanas politikas iespējas cilvēktiesību ietvaros, līdzās jau esošajām, un turpināt strādāt ar dalībvalstīm pie tā, lai uzlabotu politiku, kas stājas pretī radikalizācijai ES teritorijā, naida runu izplatīšanai un kūdīšanai tiešsaistē uz vardarbību; turklāt mudina dalībvalstis sadarboties ar ANO Drošības padomi un ANO Ģenerālo asambleju, lai apturētu ekstrēmisma un džihādistu ideoloģijas izplatīšanu visā pasaulē;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas Nacionālajai koalīcijai, Irākas valdībai un parlamentam, Kurdistānas reģionālajai valdībai Irākā, Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam, Deputātu padomei Tobrukā, Lībijā, un Lībijas valdībai, Arābu Valstu Līgas valstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0422.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0040.

Juridisks paziņojums