Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2219(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0039/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0039/2015

Debates :

PV 11/03/2015 - 14
CRE 11/03/2015 - 14

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.5
CRE 12/03/2015 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0075

Pieņemtie teksti
PDF 413kWORD 136k
Ceturtdiena, 2015. gada 12. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos gada ziņojums Eiropas Parlamentam
P8_TA(2015)0075A8-0039/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūcija par Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos gada ziņojumu Eiropas Parlamentam (2014/2219(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (12094/14),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. un 36. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (turpmāk — Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces (AP/PV) paziņojumu par politisko atbildību,

–  ņemot vērā AP/PV Federica Mogherini Ārlietu komitejas rīkotajā kandidāta uzklausīšanā, kas notika 2014. gada 6. oktobrī, pausto apņemšanos,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0039/2015),

Saskaroties ar pārmaiņām politiskajā un drošības vidē

1.  norāda uz krasi pasliktinājušos drošības vidi ap ES, jo īpaši tuvākajās kaimiņvalstīs, kas apdraud starptautisko, uz tiesību aktiem balstītu kārtību un Eiropas stabilitāti un drošību tādā mērā, kāds kopš Eiropas integrācijas sākuma nav pieredzēts; norāda uz to, ka turpinās pārmaiņas globālajā politiskajā kārtībā;

2.  pauž bažas par to, ka ES cita starpā iekšējās krīzes dēļ līdz šim nav spējusi pilnībā izmantot savu potenciālu veidot starptautisko politisko un drošības vidi un ka politikas virzienu sliktā koordinācija un saskaņotības trūkums starp ES politikas virzieniem, kā arī finansiālie ierobežojumi vēl vairāk ierobežo Eiropas ietekmi pasaulē un spēju būt reģionālam un globālam drošības nodrošinātājam, kas veicina konfliktu nepieļaušanu un krīžu pārvaldību;

3.  uzskata, ka ES ārpolitikas un drošības politikas galvenās prioritātes ir:

   aizsargāt Eiropas vērtības un intereses un nodrošināt politisku un tiesisku kārtību Eiropā, tādējādi atjaunojot un aizsargājot mieru un stabilitāti,
   uzlabot ES ieguldījumu dalībvalstu teritorijas aizsardzībā un iedzīvotāju drošībā, stiprinot tās spēju aizstāvēt sevi pret draudiem, tostarp terorismu un ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecību;
   atbalstīt drošību, demokratizāciju, tiesiskumu un ekonomisko un sociālo attīstību ES kaimiņvalstīs,
   uzņemties vadošu lomu konfliktu risināšanā, tostarp miera uzturēšanā un miera iedibināšanā KDAP kontekstā;
   kopā ar partneriem stiprināt plurālistisku globālo politisko, ekonomisko un finansiālo kārtību, kas balstītos uz noteikumiem, tostarp tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu, un
   uzlabot ES iekšējās struktūras un darba metodes, lai nostiprinātu tās izturētspēju un ļautu pilnībā izmantot tās kā globālo procesu dalībnieces potenciālu;

ES kā uzticama procesu līdzdalībniece

4.  uzskata, ka vērienīgai un efektīvai ES ārpolitikai ir jābalstās uz kopīgu redzējumu par to, kādas ir svarīgākās Eiropas intereses, vērtības un mērķi ārējās attiecībās, un kopīgu izpratni par to, kādi draudi apdraud ES kā kopumu; atzinīgi vērtē AP/PV apņemšanos, balstoties uz Eiropadomes 2013. gada decembrī piešķirto mandātu, prioritārā kārtā sākt stratēģiski pārdomāt ES ārlietu un drošības politiku un uzskata, ka šajā procesā vajadzētu iesaistīt plašu ieinteresēto pušu loku, tostarp dalībvalstis, Eiropas iestādes un Eiropas sabiedrību; uzstāj, ka šo pārdomu rezultātā vajadzētu tapt jaunai Eiropas drošības stratēģijai, kurā ņemtas vērā nesenās ģeopolitiskās izmaiņas, lai varētu reaģēt uz jaunajiem apdraudējumiem un problēmām;

5.  uzsver, ka, ņemot vērā LES 24. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir saistības, ko tās uzņēmušās, ratificējot Līgumu par Eiropas Savienību, uzticības un savstarpējas solidaritātes garā aktīvi un konsekventi atbalstīt Savienības ārpolitiku un drošības politiku;

6.  uzstāj uz to, ka ES un tās dalībvalstu politiskie, ekonomiskie, finanšu un aizsardzības resursi ir jāstiprina un jāapvieno, lai maksimāli palielinātu ES ietekmi pasaulē, radītu sinerģijas un nodrošinātu mieru un stabilitāti Eiropā un tās kaimiņvalstīs; uzsver, ka ievērojamu izmaksu samazinājumu iespējams panākt, īstenojot labāku dalībvalstu savstarpējo sadarbību to ārpolitikā un drošības politikā;

7.  uzsver, ka ārējā finansiālā palīdzība, ko sniedz ES un tās dalībvalstis, ir jāpārorientē un efektīvāk jāizmanto atbilstīgi kopīgajām stratēģiskajām prioritātēm, par kurām panākta kopīga vienošanās; aicina ES veikt vairāk pasākumu, lai palielinātu ES palīdzības pamanāmību, saskaņotību un efektivitāti; uzskata, ka visiem ES palīdzības veidiem — gan attīstības palīdzībai, gan arī ārkārtas palīdzībai un humānajai palīdzībai — jābūt saskaņotai un konsekventai; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis nodrošināt finansiālās palīdzības efektīvu uzraudzību, lai pārliecinātos, ka tiek sasniegti mērķi; norāda uz Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem, kas iepriekš ir uzrādījuši problēmas; uzsver, ka ir jāpalielina finansiālā palīdzība pilsoniskās sabiedrības un NVO atbalstam uz vietas; prasa ātrākas un mazāk birokrātiskas procedūras projektu apstiprināšanai;

8.  mudina ES iestādes un dalībvalstis pilnībā izmantot Lisabonas līguma nodrošinātos instrumentus, lai virzītos no līdzšinējās pieejas, kas bija galvenokārt reaģēšana, uz proaktīvu, saskaņotu un stratēģisku ES ārlietu un drošības politiku, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un ko īsteno kopīgās Eiropas interesēs;

9.  uzskata, ka Padomei un Komisijai, aktīvi sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir jāpanāk saskaņotība un konsekvence starp:

   ES īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku, tostarp kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) un politikas virzieniem, kas attiecas uz kaimiņattiecībām, tirdzniecību, attīstību, humāno palīdzību, tieslietām un iekšlietām, enerģētiku, vidi, migrāciju u. c.;
   ES un tās dalībvalstu īstenoto politiku;

10.  šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka jaunā Komisija ir sadalīta funkciju kopās, kas dod iespēju AP/PV koordinēt visus attiecīgos Komisijas politikas virzienus, kuriem ir ārēja dimensija; pauž atbalstu AP/PV centieniem pilnībā uzņemties Komisijas priekšsēdētāja vietnieces pienākumus; vienlaikus mudina AP/PV izmantot arī savu Ārlietu padomes priekšsēdētājas lomu, lai ierosinātu Padomē tādas iniciatīvas, kas pavirza kopīgos proaktīvos politikas virzienus tālāk par zemāko kopīgo interešu slieksni, izmantojot visu KĀDP un ES ārpolitikas nodrošināto instrumentu spektru;

11.  atgādina, ka EĀDD iekšējā struktūra ir jāreformē, lai tas varētu palīdzēt AP/PV visās viņas lomās un lai viņa varētu virzīt uz priekšu stratēģisko plānošanu un koordinēt politiskos procesus Padomē un Komisijā; uzstāj, ka ir nepieciešams racionalizēt EĀDD vadības struktūru un paātrināt un optimizēt lēmumu pieņemšanas procesus; atkārtoti aicina ES īpašos pārstāvjus ciešāk integrēt EĀDD, tostarp pārvietojot īpašo pārstāvju budžetu no KĀDP darbības budžeta uz EĀDD budžetu; šajā sakarā aicina veikt šo īpašo pārstāvju funkciju politiskās un izmaksu efektivitātes novērtējumu;

12.  atkārtoti prasa uzlabot sadarbību un koordināciju starp dažāda veida ES līmeņa monitoringu un spēju reaģēt krīzes situācijās; turklāt mudina racionalizēt esošās struktūras, lai mazinātu nevajadzīgu dublēšanos, tostarp apvienojot spējas, kas pārklājas; uzskata, ka monitoringa centriem ir jāsaņem pietiekami resursi un ka darbinieku lingvistiskie profili būtu jāpieskaņo valodām, kurās runā svarīgākajos krīžu reģionos, jo īpaši krievu un arābu valodai; aicina uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp ES līmeņa uzraudzības centriem un dalībvalstu attiecīgajiem dienestiem;

13.  aicina modernizēt ES delegāciju tīklu, tostarp pielāgojot darbinieku skaitu un profesionālo profilu, lai tiktu atspoguļotas ES ārpolitikas 21. gadsimta vajadzības; uzskata, piemēram, ka visās delegācijās, kas atrodas konfliktu zonās, jo īpaši valstīs, kur tiek veikta KDAP misija, vajadzētu iekļaut vienu drošības un aizsardzības ekspertu; prasa AP/PV pastiprināt delegācijas vadītāja vadības pilnvaras, lai tās attiektos uz visiem delegācijas darbiniekiem neatkarīgi no viņu institucionālās izcelsmes, un vienkāršot delegāciju administratīvos budžetus, apvienojot tos vienā finansējuma avotā; prasa precizēt pakļautības secību; pauž nožēlu par to, ka joprojām pilnībā nav izmantotas iespējamās sinerģijas un apjomradīti ietaupījumi, ko dod ciešāka sadarbība starp dalībvalstu vēstniecībām un ES delegācijām; uzstāj, ka visos līmeņos būtu jāievēro pienācīgs līdzsvars starp dalībvalstu norīkotajiem darbiniekiem un ES amatpersonām, kā paredzēts Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmumā, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu, un norāda, ka jo īpaši augstākos amatos, piemēram, delegāciju vadītāju amatos, šis līdzsvars pašlaik netiek uzturēts;

14.  pauž bažas par to, ka ES finanšu noteikumos trūkst elastības, kas bieži noved pie tā, ka kavējas operācijām paredzēto ES līdzekļu izmaksāšana, un kas rada papildu šķēršļus ES iespējām reaģēt uz krīzēm; uzsver nepieciešamību ātrāk izmaksāt finanšu līdzekļus, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc efektīvas kontroles, lai izvairītos no krāpšanas un nelikumīgas piesavināšanās; prasa Komisijai 2015. gadā iesniegt priekšlikumu attiecīgo tiesību aktu reformēšanai, lai cita starpā ļautu paātrināto procedūru, ko pašlaik var piemērot humānajai palīdzībai, attiecināt arī uz krīžu pārvaldību, vienlaikus nodrošinot, ka izdevumi, kas rodas, reaģējot uz krīzes situācijām, ir atbilstīgi ES ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem; pauž nopietnas bažas par maksājumu nepietiekamību diviem būtiskiem ES budžeta avotiem krīzes pārvaldībai un konfliktu novēršanai, proti, KĀDP un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentam; ir pārliecināts, ka, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Eiropas austrumos un dienvidos, ir vajadzīga sinerģija un nepieciešami nevis būtiski izdevumu samazinājumi, bet gan papildu resursi;

15.  norāda, ka ES rīcības redzamība jāpastiprina gan stratēģiskās plānošanas un daudzpusējo forumu līmenī, kā arī darbības līmenī ar KDAP misijām vai citām ārējām misijām;

16.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu ES ir pienākums nodrošināt, ka tās ārējā darbība tiek izstrādāta un īstenota tā, lai stiprinātu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus, un ka par to kopīga atbildība ir ES un dalībvalstīm; aicina AP/PV regulāri ziņot par 21. panta ievērošanu un novērtēt iespējas uzlabot ārpolitikas saskaņotību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka ārpolitikas uzraudzība attiecībā uz 21. panta izpildi ir jāveic saskaņotākā un stingrākā veidā; uzsver, ka partneriem jāpieprasa izpildīt saistības, ko tie uzņēmušies nolīgumos ar ES cilvēktiesību jomā, un uzsver, ka nepieciešamības gadījumā šajos nolīgumos jāiekļauj nosacījuma klauzulas ar prasību ievērot cilvēktiesības;

17.  norāda, ka arvien pieaug pieprasījums pēc starptautiskās palīdzības demokrātijas atbalstam un vēlēšanu novērošanai; atzīst, ka šī ir joma, kurā ES varētu efektīvi rīkoties, atbalstot demokrātiskus procesus; tādēļ aicina nodrošināt konsekventu kontroli attiecībā uz konkrētām valstīm adresētu ieteikumu īstenošanu un prasa sniegt atbalstu politiskajām partijām spēju veidošanai;

18.  uzsver, ka kolektīvajai aizsardzībai, ko savām dalībvalstīm garantē NATO, ir vitāli svarīga nozīme; mudina dalībvalstis steidzami palielināt savas iespējas sniegt ieguldījumu teritoriālajā aizsardzībā, piešķirt šim mērķim vairāk resursu un pienācīgi izmantot resursu apvienošanas un kopējas izmantošanas metodoloģiju, ciešāk sadarbojoties, lai veidotu sinerģijas; uzsver, ka saskaņā ar LES 42. panta 7. punktu visām dalībvalstīm ir jānodrošina vienāds drošības līmenis; uzsver, ka uzticamas ES ārpolitikas pamatā ir jābūt pienācīgai dalībvalstu aizsardzības kapacitātei un efektīvai kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP); uzskata, ka KDAP ir svarīgs Eiropas aizsardzības un drošības komponents un šī politika sniedz ieguldījumu Eiropas aizsardzībā daudzos veidos, tostarp veicinot Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) izveidi, sekmējot sadarbību aizsardzības spēju attīstības jomā un ar civilo misiju un militāro operāciju starpniecību veicot tiešu iesaistīšanos krīzes zonās; tāpēc uzsver, ka KDAP būtu jāpadziļina sadarbībā ar NATO; atkārtoti norāda, ka ES ir NATO partnere un ka šo abu organizāciju stratēģijām jābūt savstarpēji papildinošām; uzsver, cik būtiska loma ir ES un partneru, piemēram, ANO, NATO, Āfrikas Savienības un EDSO, sadarbībai drošības un aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē AP/PV apņemšanos aktīvi iesaistīties aizsardzības jautājumu risināšanā, tostarp vadot Ārlietu padomes sanāksmes, kad tā tiekas aizsardzības ministru konfigurācijā;

19.  atbalsta pašreiz notiekošo EĀDD krīzes vadības struktūru pārskatīšanu; aicina PV/AP padarīt pašreizējās struktūras daudz efektīvākas, lai tās varētu ātrāk un atbilstošāk reaģēt uz jaunām krīzēm, cita starpā samazinot paralēlo struktūru skaitu; aicina PV/AP saglabāt un stiprināt raksturīgo civilo pieeju konfliktu novēršanai un krīžu pārvarēšanai;

20.  uzsver, ka vairāku Lisabonas līguma noteikumu, piemēram, LES 44. panta (ar ko atļauj uzticēt KDAP misiju nelielai dalībvalstu grupai), LES 41. panta (par sākumfondu), LES 46. panta (par pastāvīgu strukturētu sadarbību), LES 42. panta 7. punktā (par savstarpējās palīdzības klauzulu) un, visbeidzot, LESD 222. panta (par solidaritātes klauzulu) noteikumu, potenciāls nav pienācīgi izmantots; aicina AP/PV aktīvi popularizēt šos instrumentus un sekmēt to izmantošanu un mudina dalībvalstis tos izmantot;

21.  atzinīgi vērtē Aizsardzības Eiropadomes sanāksmi 2013. gada decembrī un prasa īstenot tajā pieņemtos lēmumus; ar nepacietību gaida 2015. gada jūnijā paredzētās debates; prasa šajā samitā pieņemt vērienīgus lēmumus, jo īpaši:

   balstoties uz ES stratēģiskās sistēmas pārskatīšanu, uzsākt procesu, kurā stratēģiski tiek pārdomāti mērķi un prioritātes drošības un aizsardzības jomā, nosakot, kādas spējas ir vajadzīgas un kādas ir iespējas padziļināt sadarbību aizsardzības jomā un labāk novērst draudus ES valstīm;
   nostiprināt Eiropas Aizsardzības aģentūru, piešķirot tai nepieciešamos resursus un politisko stimulu, lai tā varētu pilnībā īstenot savu lomu bruņojuma jomas sadarbības koordinēšanā un stimulēšanā;
   pārskatīt Athena finansēšanas mehānismu, lai turpinātu palielināt kopīgo finansējumu KDAP militāro operāciju jomā nolūkā nepieļaut, ka finansiāli apsvērumi varētu apdraudēt ES spēju reaģēt uz krīzēm, un mudināt dalībvalstis steidzami veidot spēkus KDAP operācijām, kā arī panākt taisnīgāku sloga pārdali starp dalībvalstīm;
   nostiprināt Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu, cita starpā koordinējot aizsardzības budžetus, saskaņojot prasības, samazinot neefektivitātes un veidojot sinerģijas;
   risināt pašreizējās problēmas tādās jomās kā militāro operāciju plānošana un veikšana, tostarp izveidojot pastāvīgu militāro operāciju štābu ciešā sadarbībā ar pašreizējo Civilās plānošanas un īstenošanas centru (CPĪC);
   palielināt ES kaujas grupu efektivitāti un izmantojamību, cita starpā ieviešot moduļu pieeju, paplašinot kopīgu finansēšanu ar Athena mehānisma palīdzību un attiecīgos gadījumos izmantojot kaujas grupas turpmākos krīžu pārvarēšanas scenārijos;

22.  uzskata, ka nesenie teroristu uzbrukumi ES dalībvalstīs pierāda, ka kļūst arvien grūtāk nošķirt iekšējo drošību no ārējās, un aicina dalībvalstis un ES iestādes labāk apvienot savus centienus šajās jomās; aicina dalībvalstis uzlabot ar drošību saistīto izlūkdatu apmaiņu, izmantojot pašreizējos koordinēšanas mehānismus Eiropas līmenī; prasa pastiprināt sadarbību terorisma apkarošanas jautājumos ES attiecībās ar valstīm Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, tostarp organizējot mācības un veidojot spējas drošības jomā, kā arī veicot informācijas un paraugprakses apmaiņu; aicina ES un dalībvalstis pielikt visas pūles, lai stiprinātu starptautisko sadarbību nolūkā novērst un apkarot terorismu un uzsver svarīgo lomu, kas šajos centienos jāuzņemas ANO;

23.  prasa izstrādāt nepieciešamos industriālos un tehnoloģiskos resursus, kas vajadzīgi kiberdrošības uzlabošanai, tostarp veicinot kiberdrošības produktu vienotā tirgus veidošanu; uzsver nepieciešamību integrēt kiberaizsardzību ārējās darbībās un KĀDP un prasa ciešāk koordinēt kiberaizsardzību ar NATO, lai atturētu no kibernoziegumiem, efektīvi cīnoties pret uzbrukumiem kibertelpā un novēršot tos; mudina ES dalībvalstis, EĀDD un Komisiju koncentrēties uz to, kā palielināt attiecīgās infrastruktūras izturētspēju; atzinīgi vērtē ES kiberdrošības stratēģiju; uzsver vajadzību ievērojami palielināt dalībvalstu kiberaizsardzības spējas; mudina Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) stiprināt kiberaizsardzības koordinēšanu starp dalībvalstīm un aicina dalībvalstis nodrošināt EAA līdzekļus šī mērķa sasniegšanai; aicina Komisiju panākt Divējāda lietojuma regulas pārskatīšanu, lai novērstu to, ka sistēmas tiek eksportētas tiem, kuri vēlas apdraudēt ES drošību un kritisko infrastruktūru, un nepieļautu masveida novērošanas tehnoloģiju eksportēšanu autoritāriem režīmiem; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp digitālo brīvību aizsardzību un drošību;

24.  prasa pārskatīt un saskaņot ES migrācijas politiku; uzstāj, ka nepieciešams risināt nelegālās migrācijas pamatcēloņus, stiprinot sadarbību ar migrācijas plūsmu tranzītvalstīm un izcelsmes valstīm, izmantojot visus politikas un palīdzības instrumentus, tostarp attīstības un tirdzniecības politiku, humāno palīdzību, konfliktu novēršanu un krīžu pārvaldību, kā arī ir nepieciešams stiprināt likumīgās migrācijas ceļus; atkārtoti aicina palielināt humāno atbalstu valstīm, kas uzņem bēgļus, un pastiprināt reģionālās aizsardzības programmas, kas izcelsmes reģionu tuvumā tiek īstenotas kopā ar UNCHR; uzsver, ka migrācijas pārvaldība ir jāintegrē ES ārējā darbībā un tai jābūt augstai prioritātei ES sadarbībā ar tās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm; uzsver, ka nedrīkst pieļaut cilvēku iešanu bojā pie ES robežām;

25.  norāda, ka enerģija aizvien biežāk tiek izmantota kā ārpolitikas instruments, un atgādina, ka Eiropas integrācijas sākotnējais pamats ir sadarbība enerģijas jomā; uzsver, cik svarīgi ir veidot Eiropas enerģētikas savienību, kam būtu jāpalielina ārpolitikas un enerģētikas politikas saskaņotība un koordinēšana; uzsver, ka energoapgādes drošībai vajadzētu būt daļai no visaptverošas pieejas ES ārējai darbībai, un uzskata, ka enerģētikas politikai ir jābūt saskaņā ar citām Savienības politikas prioritātēm, tostarp drošības, ārlietu, kaimiņattiecību, tirdzniecības un attīstības politiku, kā arī tās politiku cilvēktiesību aizsardzībai; šajā sakarā uzsver vajadzību ievērojami samazināt atkarību no Krievijas un atrast alternatīvus energoavotus; aicina AP/PV un Komisiju veikt uzraudzību un pievērsties tam, kā infrastruktūras kontroli veic struktūras, kas nav ES iestādes, jo īpaši valsts uzņēmumi, dalībvalstu bankas vai neatkarīgi fondi no trešām valstīm, kuri iespiežas ES enerģētikas tirgū vai traucē veikt diversifikāciju, tostarp kodolenerģētikas nozarē; uzsver, ka ārpussavienības enerģētikas uzņēmumiem jāpiemēro konkurences noteikumi, kas ir spēkā ES enerģijas tirgū;

26.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots priekšsēdētāja vietnieka enerģētikas savienības jautājumos amats, un Komisijas paziņojumu par Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību, lai īstenotu īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas uzskaitīti šajā stratēģijā; uzstāj uz nepieciešamību stiprināt saskaņotību starp ES ārpolitiku un citiem politikas virzieniem ar ārējās darbības dimensiju, piemēram, enerģētikas politiku, un sagaida, ka Komisijas jaunā tematisko kopu struktūra sniegs rezultātus šajā jomā; mudina īstenot turpmākus pasākumus, lai panāktu energodrošības mērķu saderību ar citiem ES īstenotajiem mērķiem; aicina AP/PV noteikt stratēģiskās prioritātes ārējai enerģētikas politikai, kas tiktu iekļauti vispārīgajos ārpolitikas mērķos, un sistemātiskāk izmantot ārpolitikas rīkus energodrošības jomā;

27.  uzskata, ka vajadzētu izveidot solidaritātes mehānismu iespējamiem gadījumiem, kad tiek pārtraukta enerģijas piegāde; uzskata, ka būtu jāturpina attīstīt savstarpēji savienota enerģētikas infrastruktūra un ka visas ES teritorijas daļas būtu jāintegrē vienotā ES mēroga energotīklā; uzsver, ka centieni diversificēt ES energoapgādi būtu jāpaātrina, lai stiprinātu ES enerģētisko neatkarību; uzskata, ka atjaunojamo energoresursu attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sniegs būtisku devumu attiecībā uz ES ārējās darbības ticamības panākšanu; atgādina, ka labi funkcionējošs iekšējais energotirgus ir būtisks un ka ES vispārējās interesēs ir nodrošināt starptautisko energotirgu stabilitāti, pārredzamību un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem; aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu visaptverošai stratēģijai, lai nostiprinātu ar enerģiju nesaistītu resursu apgādes drošību;

28.  atzinīgi vērtē AP/PV Federica Mogherini uz sadarbību orientēto attieksmi pret Parlamentu, kuras mērķis ir palielināt viņas darbības pārskatatbildību šīs iestādes priekšā; atgādina nepieciešamību sistemātiski un proaktīvi apspriesties ar Parlamentu, jo īpaši ar tā Ārlietu komiteju, pirms ārpolitikas stratēģiju un KDAP mandātu pieņemšanas; aicina Padomi pabeigt sarunas ar Parlamentu par to, lai aizstātu 2002. gada iestāžu nolīgumu par Eiropas Parlamenta piekļuvi konfidenciālai Padomes informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā; pauž apņēmību pastiprināt sadarbību ar valstu parlamentiem, tostarp, izmantojot starpparlamentāro konferenci KĀDP un KDAP jautājumos, kā arī Eiropas lietu komiteju konferenci (COSAC), lai palielinātu gatavību kontrolēt attiecīgos resursus;

Eiropas politiskās un tiesiskās kārtības saglabāšana un nostiprināšana

29.  uzsver nepieciešamību konsolidēt ES un stiprināt tās integrācijas kapacitāti, kas ir viens no Kopenhāgenas kritērijiem; atkārtoti uzsver paplašināšanās perspektīvu visām kandidātvalstīm un citiem potenciālajiem kandidātiem saskaņā ar 2003. gada Saloniku deklarāciju, pamatojoties uz Kopenhāgenas kritēriju izpildi, un atbalsta paplašināšanās sarunu turpināšanu; šajā sakarā atbalsta Komisijas pieeju, kas paredz agrīnā paplašināšanās procesa posmā veikt ievērojamas reformas tiesiskuma, valsts pārvaldes un ekonomikas pārvaldības jomā; atkārtoti norāda, ka katra valsts ir jāvērtē pēc tās sasniegumiem, un uzskata, ka gadījumos, kad ES atzīst kandidātvalsts panākto atbilstību ES acquis par pietiekamu, pievienošanās sarunas būtu jāuzsāk vai jāturpina, jo ir būtiski uzturēt ES uzticamību kopumā; uzsver, cik svarīgi ir sadarboties ar kandidātvalstīm ārpolitikas jomā, kā arī uzsver to pievienošanās KDĀP nozīmi;

30.  uzskata, ka ir nepieciešama visaptveroša politiskā stratēģija, kuras mērķis ir atjaunot Eiropas politisko un tiesisko kārtību, kas tika izveidota ar 1975. gada Helsinku noslēguma aktu, kurš ir saistošs visām Eiropas valstīm, tostarp Krievijai; uzstāj, ka šai kārtībai ir jābalstās uz cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un pamatbrīvību un valstu suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes respektēšanu un uz konfliktu risināšanu miermīlīgā ceļā; uzskata, ka konstruktīva dialoga uzsākšana ar Krieviju un citām ES kaimiņvalstīm par sadarbību šādas kārtības nostiprināšanā ir svarīgs pamats mieram un stabilitātei Eiropā, ar nosacījumu, ka Krievija ievēro starptautiskās tiesības un izpilda savas saistības attiecībā uz Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tostarp tās spēku izvešanu no Krimas;

31.  uzskata, ka ES attiecībās ar tās austrumu kaimiņiem ir vajadzīga jauna pieeja, kas balstīta uz sasniegumiem, diferenciāciju un principu „vairāk par vairāk”; uzskata, ka atbalsts tām valstīm, kas vēlas tuvināties ES, ir jāpadara par vienu no ES ārpolitikas svarīgākajām prioritātēm un ka nozīmīga atbilde attiecībā uz to, kā ierobežot Krievijas ambīcijas kaimiņvalstīs, ir investēt šo valstu neatkarībā, suverenitātē, ekonomikas attīstībā un turpmākā demokratizācijā; atbalsta Eiropas perspektīvu ES Austrumeiropas kaimiņvalstīm un atgādina, ka saskaņā ar LES 49. pantu tās — tāpat kā jebkura cita Eiropas valsts — var pieteikties kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja tās ievēro Kopenhāgenas kritērijus un demokrātijas, pamatbrīvību, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību principus un nodrošina tiesiskumu;

32.  atzinīgi vērtē to, ka tika parakstīti, ratificēti Eiropas Parlamentā un attiecīgo valstu parlamentos un provizoriski īstenoti asociācijas nolīgumi, tostarp padziļinātie un visaptverošie brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu, kas ir būtisks solis šo valstu ceļā uz konverģenci ar ES; uzskata, ka asociācijas procesu attiecīgajām valstīm vajadzētu izmantot, lai modernizētu demokrātisko pārvaldību, stiprinātu tiesiskumu, reformētu valsts pārvaldi un īstenotu ekonomiskās un strukturālās reformas kā lielu soli virzienā uz šo valstu politisko, ekonomisko, sociālo un vides konverģenci ar ES; mudina vērā ņemami palielināt ES politisko, finansiālo un tehnisko atbalstu šīm reformām; tomēr uzstāj, ka ir jāievēro stingri nosacījumi, jāgarantē pārskatatbildība par izlietotajiem resursiem un jāpanāk ievērojams progress korupcijas mazināšanā; atzinīgi vērtē 2014. gada oktobrī notikušo Ukrainas parlamenta vēlēšanu un 2014. gada decembrī notikušo Moldovas Republikas parlamenta vēlēšanu norisi saskaņā ar starptautiskajiem demokrātijas standartiem;

33.  aicina uz ciešu sadarbību ar tām Eiropas austrumu kaimiņvalstīm, kas vēl nav noslēgušas asociācijas nolīgumus ar ES vai vēlas padziļināt un stiprināt attiecības dažādos satvaros, tostarp veicinot divpusējo sadarbību savstarpējo interešu jomās; tomēr atgādina, ka ES palīdzība var būt efektīva tikai tad, ja ir pienācīga līdzdalība un Eiropas vērtību ievērošana no partnervalstu puses, kurām ir jāievēro savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

34.  mudina Krieviju ievērot savas saistības un juridiskos pienākumus, tostarp tos, kas izriet no ANO hartas, Parīzes hartas, EDSO Helsinku noslēguma akta, Budapeštas memoranda un Krievijas un Ukrainas Sadraudzības, sadarbības un partnerības līguma; asi nosoda to, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, izmantojot tiešu militāru agresiju un hibrīdkaru Ukrainā, kā rezultātā bojā gāja tūkstošiem militārpersonu un civiliedzīvotāju, kā arī nelikumīgo Krimas aneksiju un okupāciju, kā arī līdzīgas darbības attiecībā pret Abhāziju un Dienvidosetiju, kas ir Gruzijas teritorijas; uzsver satraucošo situācijas pasliktināšanos saistībā ar cilvēktiesību, vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu Krimā; mudina Krieviju deeskalēt konfliktu, izvest karaspēka daļas no Ukrainas teritorijas un atjaunot status quo, kāds tas bija pirms aneksijas; atzinīgi vērtē centienus panākt visaptverošu vienošanos Minskā 2015. gada 12. februārī un prasa nekavējoties un pilnībā īstenot šo vienošanos; atzīst par nelikumīgām prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas 2014. gada 2. novembrī notika Doņeckā un Luhanskā;

35.  atbalsta ES pieņemtās sankcijas kā atbildi uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un uzsver, ka šīs sankcijas ir iespējams mainīt un atcelt, ja tiks pildīta Minskas vienošanās, taču tās iespējams arī pastiprināt, ja Krievija arī turpmāk nepildīs savus starptautiskos pienākumus; aicina Komisiju uzraudzīt, lai tās tiktu vienveidīgi piemērotas;

36.  uzsver, ka ES un dalībvalstīm jāapliecina solidaritāte un attiecībās ar Krieviju ir jāpauž vienota nostāja; aicina kandidātvalstis savu ārpolitiku attiecībā uz Krieviju pielāgot ES ārpolitikai; aicina AP/PV prioritārā kārtā izveidot kopīgu ES stratēģiju attiecībā uz Krieviju, kuras mērķis būtu panākt Krievijas apņemšanos attiecībā uz mieru un stabilitāti Eiropā, tostarp attiecībā uz tās kaimiņvalstu suverenitātes un teritoriālās integritātes beznosacījumu ievērošanu; uzskata, ka Krievijas un ES labas attiecības, kas balstītas uz starptautisko tiesību un citu starptautisko saistību ievērošanu, ir abu pušu interesēs, un cer, ka Krievija demonstrēs atvērtību šādām attiecībām, ievērojot starptautiskos tiesību aktus;

37.  uzsver nepieciešamību pēc saskaņotas Eiropas pieejas attiecībā pret dezinformācijas kampaņām un propagandas darbībām, ko Krievija īsteno gan ES iekšienē, gan ārpus tās; mudina EĀDD un Komisiju iesniegt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem, lai neitralizētu Krievijas propagandu; aicina šajā sakarā sadarboties ar NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos;

38.  mudina ES vadību un dalībvalstis garantēt drošību un brīvību kristiešiem un citām reliģisko un etnisko minoritāšu grupām, kuras saskaras ar pieaugošu diskrimināciju un vajāšanu un nonāk krustugunīs; aicina EĀDD un dalībvalstis nodrošināt, ka turpmākie divpusējie nolīgumi ietver efektīvus uzraudzības mehānismus, lai aizsargātu reliģisko minoritāšu cilvēktiesības un efektīvi īstenotu ES vadlīnijas par reliģijas un ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību;

Atbalsts drošībai un stabilizācijai dienvidu kaimiņvalstīs

39.  uzstāj uz nepieciešamību būtiski pārskatīt ES politiku attiecībā uz tās dienvidu kaimiņvalstīm, piešķirot pienācīgus budžeta resursus un izstrādājot un īstenojot visaptverošu stratēģiju, koncentrējot ES instrumentus un resursus tādu funkcionējošu un iekļaujošu valstu veidošanas atbalstam, kuras spēj sniegt drošību saviem iedzīvotājiem, veicināt demokrātiju, pretoties reliģiskam ekstrēmismam, ievērot cilvēktiesības, aizsargāt reliģiskās un etniskās minoritātes un palielināt tiesiskumu, kas ir svarīgs priekšnosacījums investīcijām un ekonomiskajai attīstībai; norāda uz neizmantoto pārrobežu tirdzniecības potenciālu šajā reģionā; uzstāj uz ciešu sadarbību ar attiecīgo valstu iestādēm migrācijas plūsmu pārvaldībā, respektējot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības;

40.  uzsver, ka ES, sniedzot palīdzību un atbalstu, jāpiemēro nosacījumi, kas paredz, ka palīdzības programmas un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai iespējams, tikai nosakot skaidrus nosacījumus augstākajā politiskajā līmenī;

41.  uzstāj, ka ES pārskatītās pieejas attiecībā uz dienvidu kaimiņvalstīm pamatā jābūt diferencēšanai, kā arī principam „vairāk par vairāk”, kas paredz, ka papildu ES atbalsts būtu jāsniedz to partnervalstu valdībām, kuras patiešām ir apņēmušās veikt demokratizāciju un ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības un kurām ir redzams progress šai jomā, kā tas ir Tunisijas, Jordānijas un Marokas gadījumā;

42.  pauž nožēlu par to, ka pēdējā laikā ir pasliktinājušās ES un Turcijas attiecības, un prasa īstenot jaunus centienus spēcīgāku partnerattiecību sekmēšanas nolūkā, lai risinātu kopējās drošības un humanitārās problēmas Vidusjūras reģiona dienvidos; turklāt mudina Turciju strādāt pie reformām, kas pilnībā atbilstu cilvēktiesību standartiem, ietverot preses brīvību, demokrātiju, līdztiesību un tiesiskumu;

43.  mudina ES uzņemties vadošo lomu, lai ciešā sadarbībā ar ASV un iesaistot lielvaras (piemēram, Krieviju un Ķīnu), izveidotu stratēģiju, ar ko tiktu sekmēta reģionālo dalībnieku (tostarp Turcijas, Irākas, Izraēlas, Jordānijas, Ēģiptes, Persijas līča Sadarbības padomes valstu valdību, Irānas, Arābu līgas un kurdu spēku) apvienošanās ar mērķi izbeigt karadarbību, ko vada lielvaras, apturēt finansiālu atbalstu fundamentālistiem un izstrādāt risinājumu miera un stabilitātes panākšanai reģionā, jo īpaši, lai izbeigtu karu Sīrijā un Irākā; uzsver nepieciešamību saglabāt Lībijas teritoriālo integritāti un nacionālo vienotību un aicina AP/PV sniegt stimulu lielākai reģionālo dalībnieku vēlmei iesaistīties samierināšanas un konflikta risināšanas procesā, nodrošinot ciešu koordināciju ar ANO; atzinīgi vērtē pašreizējās E3+3 sarunas ar Irānu un cer, ka to rezultāts būs savstarpēji pieņemama vienošanās, kas nodrošinās, ka Irānas kodolprogrammai būs tikai un vienīgi mierpilni mērķi, un piedāvās ilgtermiņa perspektīvu Irānas pilnīgai reintegrācijai starptautiskajā kopienā; atbalsta visu attiecīgo pušu iesaistīšanu Tuvo Austrumu miera procesā, lai rastu visaptverošu, konstruktīvu un ilgtspējīgu, kā arī abām pusēm dzīvotspējīgu risinājumu Tuvo Austrumu konfliktam; uzsver, ka progresa trūkums virzībā uz sarunu gaitā panākto divu valstu risinājumu, pamatojoties uz 1967. gada robežām, noved vien pie turpmākas vardarbības un asinsizliešanas;

44.  atzinīgi vērtē AP/PV paziņojumu par biroja atvēršanu Erbilā, Irākas Kurdistānā, un mudina AP/PV un EĀDD atvērt šādu biroju pēc iespējas ātrāk; uzsver, ka tas ļautu ES apkopot informāciju, atrodoties uz vietas, uzlabot ES sadarbību ar vietējiem dalībniekiem, labāk novērtēt un koordinēt humanitārās un militārās reakcijas, kā arī uzlabot ES pamanāmību reģionā;

45.  prasa iecelt īpašo padomdevēju, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu Irānā izveidot pastāvīgu ES diplomātisko pārstāvniecību;

46.  uzskata, ka to teroristisko džihādistu grupu noziedzīgās darbības un barbariskā vardarbība, kas iesaistījušās un darbojas tā saucamajā Islāma valstī (IS), ir ļoti liels drauds plašākam Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionam, Eiropai un — potenciāli — mieram un stabilitātei visā pasaulē; atbalsta globālo koalīciju cīņai pret IS un tās centienus apkarot IS ar militāriem līdzekļiem; atzinīgi vērtē ES dalībvalstu ieguldījumu šajā kontekstā un mudina cieši un efektīvi īstenot globālu sadarbību un veidot dialogu, lai panāktu kopīgu draudu novērtējumu; mudina pastiprināt globālo regulatīvo spiedienu uz džihādistiem, lai atņemtu viņiem ienākumus no naftas, un piemērot stingras globālas sankcijas jebkādiem finanšu darījumiem viņu labā; šajā sakarā norāda, ka džihādistu grupējumi saņem finansējumu arī no dažām arābu valstīm un ka ES ir jāprasa šīm valstīm nodrošināt lielāku saskaņotību; norāda, ka steidzami nepieciešams apkarot to, ka džihādistu grupas izmanto internetu vervēšanai un propagandai; uzstāj uz nepieciešamību pastiprināt starptautisko sadarbību, kā arī sadarbību ES iekšienē, lai nepieļautu, ka ekstrēmisti ieceļo Sīrijā un Irākā, lai pievienotos džihādistu cīņām, tostarp ieguldīt nacionālā radikālisma novēršanas un deradikalizācijas programmās dalībvalstīs; aicina dalībvalstis savās iekšzemes krimināltiesību sistēmās paredzēt veidus, kā saukt pie atbildības šos Eiropas kaujiniekus pēc atgriešanās mājās; atgādina par nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības un koordinācijas starp Turciju un ES;

47.  mudina reģiona valstis saglabāt apņēmību cīnīties pret terorismu un atturēties no darbībām, kas var radīt valstu savstarpēju spriedzi, konfliktu un krīzi, kā arī papildu problēmas starptautiskās sabiedrības cīņā pret IS;

48.  nosoda Asada režīma brutālo vardarbību pret Sīrijas iedzīvotājiem un aicina palielināt spiedienu, prasot Sīrijā īstenot patiesu politisku pāreju, tostarp arī palielinot atbalstu mērenajai Sīrijas opozīcijai;

49.  uzsver, ka daudzās jomās Savienības ārpolitikai attiecībā uz dienvidu kaimiņvalstīm ir jāizveido saikne arī ar Āfriku; uzskata, ka Āfrika, jo īpaši Sāhelas un Sahāras reģions, ir stratēģiski apdraudēts, un prasa atbilstošu ES reakciju uz šiem draudiem, tostarp pasākumus tādās jomās kā ekonomiskās attīstība, demokrātija, tiesiskums, izglītība un drošība; norāda, ka pastāvīgi paplašinās Islāma Magribas Al Qaeda (AQIM) teroristu, Al-Mourabitoun, kas radies, sajaucoties Kustībai par vienotību un džihādu Rietumāfrikā (MUJAO) un Mokhtar Belmokhtar Vīru maskās brigādei, un grupējuma Boko Haram kriminālā darbība; uzsver, ka ir jāīsteno Eiropas stratēģijas Sāhelas reģiona drošībai un attīstībai ieteikumi, un aicina Komisiju novērtēt šo stratēģiju;

50.  uzsver Jordānijas un Libānas kā stabilu partneru Tuvajos Austrumos nozīmi; atgādina, ka šīs divas valstis saskaras ar pieaugošām bēgļu plūsmām, kas rada milzīgas sociālekonomiskās problēmas; pauž atzinību par kaimiņvalstu nepārtraukto palīdzību bēgļiem no Irākas un Sīrijas; mudina ES vadītājus ierosināt globālus centienus, tostarp no reģionālo spēku puses, lai ievērojami palielinātu humāno palīdzību civiliedzīvotājiem, kurus skāris konflikts Sīrijā un Irākā un IS vardarbība, īpaši lai sniegtu atbalstu bēgļiem un tiešu finansiālu palīdzību visām reģiona valstīm, kas uzņem bēgļus, nolūkā stiprināt sociālo integrāciju un nepieļaut marginalizāciju;

51.  mudina ES nodrošināt, lai sadarbības gaitā terorisma novēršanas jomā ar trešām valstīm tiktu ievērots tiesiskums un universālās cilvēktiesības;

Uz sadarbību un noteikumiem balstītas globālās kārtības nostiprināšana

52.  uzskata, ka ASV ir nozīmīga ES stratēģiskā partnere, un aicina ciešāk koordinēt ASV un ES ārpolitiku uz līdztiesīgiem pamatiem, atbalstot starptautiskās tiesības un īstenojot vienotu pieeju problēmām ES kaimiņvalstīs un globālā līmenī; uzsver, ka transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai ir stratēģisks raksturs un tai ir potenciāls pavērt iespējas transatlantiskajiem partneriem noteikt globālus standartus darba, veselības, vides un intelektuālā īpašuma jomā un stiprināt globālo pārvaldību; šajā sakarā prasa lielāku atvērtību un pārredzamību sarunās un visos procesa posmos iesaistīt visas ieinteresētās personas; uzskata, ka Latīņamerika ir nozīmīga ES partnere un ka ir jāattīsta dažādi trīspusējās transatlantiskās sadarbības aspekti;

53.  uzsver nepieciešamību iesaistīties stratēģiskā sadarbībā un partnerībā ar dažādām valstīm, nosakot skaidru darbakārtību, un pārskatīt pašreizējās stratēģiskās partnerības, ņemot vērā to politikas ietekmi;

54.  atzinīgi vērtē 2014. gada septembrī Velsā notikušā NATO samita secinājumus un prasa tos īstenot; uzskata, ka būtu jāpastiprina ES un NATO sadarbība un jāveic ciešāka plānošana un koordinācija starp NATO viedo aizsardzību un ES resursu apkopošanu un kopīgu izmantošanu, lai izvairītos no darbību pārsegšanās un lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu ierobežotos pieejamos resursus; atkārtoti norāda, ka ir jāņem vērā to ES dalībvalstu drošības politikas virzieni, kuras nav NATO dalībvalstis;

55.  uzsver, ka sadarbībā ar ASV ES ir jāizveido stratēģija, lai Krievija, Ķīna, Indija un citas lielvaras uzņemtos kopīgu atbildību par mieru un stabilitāti, ievērojot globālo politisko un ekonomisko kārtību; norāda, ka saistībā ar šo stratēģiju ir svarīgi uzlabot attiecības ar nozīmīgākajām Āzijas valstīm, kā arī ar tādām reģionālajām organizācijām kā ASEAN;

56.  aicina AP/PV stiprināt ES ārpolitiku Āzijas, jo īpaši Ķīnas un Indijas, virzienā; mudina AP/PV nodrošināt, lai katru gadu notiktu divpusēji samiti ar Ķīnu un Indiju un lai tie sniegtu reālus rezultātus;

57.  uzsver, ka Āzijas un Klusā okeāna reģiona, jo īpaši Austrumķīnas jūras un Dienvidķīnas jūras teritoriju, mieram un stabilitātei ir būtiska nozīme ES; mudina visas reģiona iesaistītās puses risināt nesaskaņas mierīgā ceļā atbilstīgi starptautiskajām tiesībām un sadarboties citai ar citu dabas un jūras resursu izmantošanā; atbalsta Eiropas politikas virzienu izstrādi un veicināšanu, atbalstot aktīvas konfliktu novēršanas un konfliktu atrisināšanas miermīlīgā ceļā stratēģijas; uzskata, ka ES ir patiesi ieinteresēta Austrumāzijas pastāvīgā izaugsmē un labklājībā; uzsver, ka ir jānostiprina ES iekļaujoša ekonomiskā partnerība ar Āzijas un Klusā okeāna valstīm, lai uzturētu ilgtspējīgu mieru, stabilitāti un labklājību; atzinīgi vērtē cerīgo uzlabojumu Taivānas jūras šauruma valstu savstarpējās attiecībās pēdējo sešu gadu laikā un aicina visas puses īstenot turpmākus pasākumus, lai sekmētu to attīstību mierīgā ceļā;

58.  aicina AP/PV un ES dalībvalstis nodrošināt jaunu un spēcīgu stimulu sarunās apstiprinātajai kodolieroču atbruņošanas un ieroču kontroles politikai; atzinīgi vērtē gaidāmo ANO Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanu, kas būs svarīgs solis ceļā uz starptautisku mieru un drošību, un mudina dalībvalstis ieņemt koordinētu un proaktīvu nostāju šajās sarunās; atzinīgi vērtē to, ka ir stājies spēkā Ieroču tirdzniecības līgums, un aicina to efektīvi un pilnībā īstenot; aicina izveidot ES iestādi ieroču tirdzniecības jautājumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm interpretēt un konsekventi un stingri ievērot noteikumus, ko paredz ES Kopējā nostāja par ieroču eksportu; uzsver, ka ir vajadzīgas labākas ex post pārbaudes attiecībā uz eksportēto ieroču izmantošanu;

59.  apgalvo, ka ES, kas iepriekš veiksmīgi cīnījusies pret nāvessodu konkrētos gadījumos, vajadzētu ieņemt stingrāku nostāju; prasa iestādes un dalībvalstis ievērot un palielināt savas saistības šajā jomā un politisko gribu un uzņemties lielāku atbildību par to, lai beidzot visā pasaulē nāvessods tiktu atcelts;

60.  apstiprina nepieciešamību veikt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) reformu, lai tā labāk atbilstu šodienas situācijai pasaulē; mudina AP/PV noteikt to par prioritāti un uzsākt Eiropas līmeņa debates par ANO DP reformu; šajā sakarā uzsver, ka ES vajadzētu kļūt par pilntiesīgu ANO locekli;

61.  atkārtoti norāda, ka ES jābūt vadošai lomai Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu vispārējas parakstīšanas un ratificēšanas veicināšanā un jāturpina stiprināt un atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu;

62.  atgādina par ES stingro apņemšanos cīnīties pret nesodāmību un veicināt Romas Statūtu, ar ko izveido Starptautisko krimināltiesu (SKT), universālumu; atzinīgi vērtē to, ka Romas statūtus nesen ratificēja Palestīna;

63.  prasa ES līmenī izstrādāt saskaņotu klimata drošības stratēģiju, ar ko novērst klimata pārmaiņu izraisītās stratēģiskās un politiskās sekas un kas ļautu ES reaģēt uz klimata pārmaiņu izraisītu ģeopolitisko nestabilitāti un sagatavoties tai, un īpašu uzmanību pievērst sadarbībai ar jaunattīstības valstīm un tām valstīm, kuras visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas; atzīst, cik nozīmīgs ir drīzumā gaidāmais Parīzes samits par klimata pārmaiņām; aicina EĀDD par diplomātijas prioritāti noteikt mērķus klimata pārmaiņu jomā, lai palielinātu atbalstu spēcīgam un visaptverošam nolīgumam; prasa sākt diskusijas par tālejošu stratēģiju attiecībā uz klimata pārmaiņu izraisītu migrāciju;

64.  aicina ES un dalībvalstis sniegt pozitīvu un koordinētu ieguldījumu izpratnes veicināšanā par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un norāda, ka AP/PV ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu ES vadošo lomu šajās sarunās; uzsver, ka jaunajā programmā būtu jārisina nabadzības strukturālie cēloņi, nevienlīdzība un vardarbība, nostiprinot efektīvas, iekļaujošas un demokrātiskas iestādes, labu pārvaldību un tiesiskumu;

o
o   o

65.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, EDSO pašreizējam priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājam un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam.

Juridisks paziņojums