Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2144(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0040/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0040/2015

Debates :

PV 25/03/2015 - 18
CRE 25/03/2015 - 18

Balsojumi :

PV 25/03/2015 - 20.9
CRE 25/03/2015 - 20.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0089

Pieņemtie teksti
PDF 432kWORD 145k
Trešdiena, 2015. gada 25. marts - Brisele Galīgā redakcija
Gada pārskats nodokļu jomā
P8_TA(2015)0089A8-0040/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. marta rezolūcija par gada pārskatu nodokļu jomā (2014/2144(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26., 110.–115. un 120. pantu, kā arī 241. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko īsteno ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā (COM(2013)0071),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 3. jūlija nostāju attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2011)0121),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa nostāju attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai par KKUINB(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (COM(2013)0348),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (COM(2013)0814),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (2013/0025(COD)),

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februāra ieteikumus(3) par starptautiskajiem standartiem cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu un ieroču izplatīšanas finansēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz standartizētu PVN deklarāciju groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (COM(2013)0721),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Par PVN nākotni: Ceļā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu, kas piemērota vienotajam tirgum” (COM(2011)0851),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Nodokļu dubultā uzlikšana vienotajā tirgū” (COM(2011)0712),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumu 2012/772/ES par agresīvu nodokļu plānošanu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra Ieteikumu 2012/771/ES par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 19. aprīļa rezolūciju par aicinājumu veikt konkrētus pasākumus, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(6),

–  ņemot vērā R. Murphy 2012. gada 10. februāra ziņojumu „Eiropas nodokļu plaisas mazināšana”,

–  ņemot vērā 2011. gada 8. marta rezolūciju par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās(7),

–  ņemot vērā 2014. gada 23. oktobra atjaunināto ziņojumu par 2012. gada pētījumu „Neiekasētā PVN apmērs un analīze 27 ES dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(8),

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 1. decembra rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem(9) un Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem jautājumu grupas 2014. gada 20. jūnija ziņojumu Padomei,

–  ņemot vērā ESAO ziņojumu „Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (BEPS) (2013), ESAO rīcības plānu saistībā ar BEPS (2013) un ESAO ziņojumu G20 darba grupai par BEPS ietekmi uz valstīm ar zemiem ienākumiem (2014)(10), kā arī 2014. gada 16. septembra sasniedzamajiem rezultātiem saistībā ar septiņām galvenajām darbībām,

–  ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā EESK 2014. gada 15. oktobra atzinumu par paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”(11),

–  ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes, kas notika 2013. gada 15. un 16. februārī Maskavā,

–  ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu un valdību vadītāju sanāksmes, kas notika 2014. gada 15. un 16. novembrī Brisbenā,

–  ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 2014. gada 8. jūlija secinājumus(12),

–  ņemot vērā Komisijas gada izaugsmes pētījumu par 2014. gadu (COM(2013)0800),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija un 19. un 20. decembra, kā arī 2014. gada 20. un 21. marta sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas dokumentus Nr. 43 par finanšu darbību aplikšanu ar nodokļiem(13), Nr. 44(14) un 45(15) par uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu un Nr. 48 par nodokļu reformām ES dalībvalstīs(16),

–  ņemot vērā ECOFIN lēmumu novērst iespēju uzņēmumu grupām izmantot pastāvošās nepilnības nodokļu likumdošanā(17),

–  ņemot vērā ECOFIN lēmumu paplašināt informācija apmaiņu starp nodokļu iestādēm(18),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2014. gada ziņojumu „Nodokļu tendences Eiropas Savienībā”(19),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2014. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumos(20),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Augsta līmeņa ekspertu grupas galīgo ziņojumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā(21),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas apspriedes par nodokļu uzlikšanu: „Stiprinot vienoto tirgu iedzīvotājiem”(22),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2014. gada izaugsmes pētījumā(23),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2014. gada prioritāšu īstenošana(24),

–  ņemot vērā 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam(25),

–  ņemot vērā ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisāra amata kandidāta Pierre Moscovici uzklausīšanu 2014. gada 2. oktobrī,

–  ņemot vērā konkurences komisāres Margrethe Vestager 2014. gada 6. novembra paziņojumu par izmeklēšanu attiecībā uz valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā,

–  ņemot vērā Padomes Itālijas prezidentūras darba programmu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā nodokļu grāmatvedības standartus, proti, 12. IAS,

–  ņemto vērā tā saukto LuxLeaks dokumentu publicēšanu, ko veica Starptautiskais Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs,

–  ņemto vērā vēstuli, ko Vācijas, Francijas un Itālijas finanšu ministri nosūtīja komisāram P. Moscovici, prasot sagatavot tiesību akta projektu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu plānošanu, samazinot nodokļu bāzi un novirzot peļņu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0040/2015),

A.  tā kā atbilstoši aplēsēm saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES katru gadu tiek zaudēts EUR 1 triljons(26); tā kā šis zaudējums būtiski apdraud ES nodokļu sistēmu efektivitāti un objektivitāti, jo tas palielina nodokļu slogu visiem godīgiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

B.  tā kā šāds nodokļu ieņēmumu zaudējums nozīmē mazāk publisko līdzekļu, kas pieejami ieguldījumiem, un tas savukārt nozīmē to, ka laikā, kad Komisijas prioritātes ir darbvietas, izaugsme un ieguldījumi, papildu privātie ieguldījumi var tikt veicināti mazāk;

C.  tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas(27) ir saistīta ar nelikumīgiem pasākumiem, ar kuriem tiek slēpts vai ignorēts pienākums maksāt nodokli; tā kā krāpšana nodokļu jomā(28) ir sava veida apzināta izvairīšanās no nodokļiem, par kuru parasti ir paredzēta arī kriminālatbildība, taču — no otras puses — nodokļu apiešana(29) ir arī legāla, lai arī nepieņemama nodokļu režīma izmantošana nolūkā samazināt nodokļu saistības vai izvairīties tās pildīt, un agresīva nodokļu plānošana(30) ir veids, kā savā labā izmantot nodokļu sistēmas īpatnības vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības;

D.  tā kā ar nesamaksātajiem nodokļiem(31) parasti saprot starpību starp maksājamajiem nodokļiem, kas netiek iekasēti, un reāli iekasētajiem nodokļiem; tā kā nesamaksātos nodokļus rada krāpšanās nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļiem un agresīva nodokļu plānošana;

E.  tā kā subsidiaritāte attiecas uz tiesību aktiem par nodokļu uzlikšanu;

F.  tā kā starptautiskās nodokļu politikas galvenās prioritātes patlaban ir izstrādāt visaptverošu stratēģiju cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un izveidot vispārēju administratīvās sadarbības standartu;

G.  tā kā, ņemot vērā Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publiskotos tā dēvētos LuxLeaks dokumentus, ir jāveic pamatīga un neatkarīga izmeklēšana par dalībvalstu praksi saistībā ar nodokļu nolēmumiem un to atbilstību ES valsts atbalsta kontroles noteikumiem, kā arī par vienotā tirgus principu ievērošanu;

H.  tā kā, lai gan ir vispārzināms, ka līdzsvarota un uz izaugsmi orientēta nodokļu sistēma ir izšķirošs nosacījums ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, tomēr līdz šim nav veikti pietiekami konkrēti pasākumi;

I.  tā kā daudzi uzņēmumi, jo īpaši daudznacionālie, parasti strukturē savu vispārējo nodokļu situāciju tā, lai varētu peļņu pārnest uz jurisdikcijām ar zemākām nodokļu likmēm, vai cenšas nodrošināt preferenciālu režīmu nolūkā samazināt savus nodokļu maksājumus, vai vienojas tieši ar nodokļu iestādēm par preferenciālu režīmu un zemākām nodokļu likmēm ar daudzu dalībvalstu iestāžu un valdību klusējošu piekrišanu;

J.  tā kā Savienības pilsoņi vēlas, lai viņu vadītāji veiktu pasākumus, kas šādu praksi izbeigtu un novērstu tiesiskā regulējuma nepilnības, un tā kā šī un cita veida apšaubāma prakse, piemēram, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana, nākotnē ir jāaizliedz un šādas prakses izmantotāji ir pienācīgi jāsoda;

K.  tā administratīvo slogu samazināšana uzņēmumiem, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, un nodokļu šķēršļu novēršana pārrobežu aktivitātēs var veicināt izaugsmi;

L.  tā kā nodokļu politika, kas veicina iekļautību, pārredzamību un taisnīgumu un sekmē labu pārvaldību, ir efektīvs līdzeklis ilgtspējīgas izaugsmes un sociālā taisnīguma veicināšanai un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai;

M.  tā kā Komisijas REFIT (Normatīvās atbilstības un izpildes) programmas uzdevums ir vienkāršot ES tiesību aktus un samazināt dažādo noteikumu skaitu, tādējādi samazinot arī regulēšanas izmaksas, līdz ar to radot skaidru, vienkāršāku un stabilāku regulējumu MVU; tā kā ir jāveicina arī citās šādas iniciatīvas;

N.  tā kā pastāv vispārēja nepieciešamība vienkāršot nodokļu sistēmas, lai varētu samazināt izmaksas valsts pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā novērst krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai vienkārši kļūdas un no nodokļu dubultas uzlikšanas vai dubultas atbrīvošanas no nodokļiem;

O.  tā kā Eiropas pusgads ir mehānisms ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanai dalībvalstīs,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē nolīgumu par automātisku informācijas apmaiņu un izredzes straujai tā īstenošanai; šajā sakarībā aicina no 2015. gada jūnija ES pilnībā aizliegt bankas noslēpumu;

2.  aicina līdz 2015. gada 30. jūnijam noslēgt nodokļu nolīgumus arī ar trešām valstīm un aicina Komisiju uzsākt sarunas ar citām trešām valstīm, iekļaujot arī, bet ne tikai, Singapūru;

3.  ieviešot jauno vispārējo standartu, pārejas un neatgriezeniskā periodā aicina īstenot pilotprojektus automātiskai nodokļu informācijas apmaiņai ar jaunattīstības valstīm;

4.  uzsver, ka, lai panāktu pārredzamības standartu piemērošanu attiecībā uz trešām valstīm, ir vajadzīga saskaņota rīcība ES līmenī, kā arī saistībā ar Rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut šos standartus turpmākos tirdzniecības nolīgumos;

5.  prasa noteikt vispārēju principu, ka nodokļi jāmaksā tur, kur tiek izmantoti sabiedriskie pakalpojumi; asi nosoda agresīvu nodokļu politiku, kas mudina nodokļu maksātājus novirzīt nodokļu bāzi no valstīm, kur tie izmanto sabiedriskos pakalpojumus vai gūst labumu no darbaspēka, kas tos izmanto;

6.  uzsver to, ka cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm un uzlabotus pamatnosacījumus pareizai iekšējā tirgus darbībai, izmantojot efektīvus tiesību aktus nodokļu politikas jomā, var sekmīgāk īstenot ar kopīgas pieejas palīdzību; uzsver, ka šāda kopīga pieeja būtu jāīsteno globālā, nevis tikai Eiropas līmenī;

7.  vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, ka konkurence nodokļu jomā starp dalībvalstīm ir godīga un pārredzama un tādējādi sekmē izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropas banku nozare spēj saglabāt konkurētspēju pasaules līmenī, lai novērstu nodokļu aizplūšanu no ES;

8.  nosoda slepenos nolīgumus par nodokļu atvieglojumiem, kas noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un starptautiskiem uzņēmumiem nolūkā piesaistīt šos uzņēmumus, tādējādi kaitējot gan citu dalībvalstu nodokļu sistēmām, gan brīvai konkurencei, efektīvai resursu sadalei un iekšējā tirgus darbībai;

9.  uzsver, ka ES ekonomikai ir ļoti vajadzīgi pārrobežu ieguldījumi, jo īpaši privātie ieguldījumi; uzsver, ka ir nepieciešamas uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas nodokļu iniciatīvas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nodokļu sistēmu, kas veicina izaugsmi; uzsver, ka ir vajadzīgi jauni efektīvas un racionālas sadarbības veidi starp publisko un privāto sektoru, tostarp pētniecības un inovācijas, informācijas un sakaru tehnoloģiju, transporta un atjaunojamo energoresursu jomā;

10.  uzsver, ka zems nodokļu līmenis ir būtisks ne tikai ģimeņu un mājsaimniecību sociālajai labklājībai, bet arī konkurētspējai un jaunu darba vietu izveidei; uzsver, ka ir jākontrolē publiskie izdevumi un jānodrošina to efektīva izmantošana, kā arī jāpanāk publisko finanšu stabilitāte;

11.  uzsver MVU kā izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēka nozīmi Eiropā; uzsver, ka tādēļ ES nodokļu politikai vajadzētu būt izstrādātai tā, lai mazinātu šķēršļus MVU, un ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai MVU novērstu nodokļu šķēršļus un administratīvo slogu;

12.  uzsver, ka lielāka nodokļu politikas saskaņošana nodrošinātu to, ka dalībvalstu nodokļu politikas nostādnes atbalsta plašākus ES politikas mērķus, kā tas norādīts gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei paredzētajā stratēģijā „Eiropa 2020”; uzsver, ka efektīva nodokļu iekasēšana nodrošina dalībvalstīm pamatieņēmumus, jo īpaši laikā, kad valsts parāda līmenis ir augsts un nepieciešamība pēc ieguldījumiem Eiropas Savienībā ir milzīga;

13.  iesaka Komisijai, kā arī atsevišķām dalībvalstīm, nosakot vai mainot nodokļu politiku, tostarp Eiropas pusgada ietvaros, iesaistīties nopietnā dialogā ar uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka tiesību akti nodokļu politikas jomā atspoguļo ekonomisko realitāti un veicina labprātīgu nodokļu maksāšanu;

Iekšējā tirgus priekšrocību stiprināšana ar nodokļu politikas palīdzību

14.  aicina Komisiju sagatavot konkrētus priekšlikumus, kā novērst nodokļu šķēršļus, kas fiziskām personām un uzņēmumiem vienotajā tirgū apgrūtina pārrobežu darbības, un turpināt pilnveidot instrumentus, kuri vienkāršo gan ES, gan dalībvalstīs spēkā esošo nodokļu režīmu un noteikumus, kā arī palielina to pārredzamību; uzsver, ka tas samazinātu izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm un palīdzētu novērt nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai vienkārši kļūdas;

15.  norāda, ka ES PVN sistēma nodrošina būtisku daļu no ES dalībvalstu ieņēmumiem — 2009. gadā tas bija 21 %(32); uzsver, ka pašreizējais PVN iekasēšanas modelis nav mainījies kopš tā ieviešanas, radot gan nevajadzīgi augstas atbilstības izmaksas, gan arī daudzus izvairīšanās no nodokļu maksāšanas gadījumus; uzsver, ka, tā kā modelis ir novecojis, tā turpmāka izmantošana rada ievērojamus un nevajadzīgus zaudējumus;

16.  pauž ārkārtīgas bažas par to, ka neatbilstības vai neiekasēšanas dēļ 2012. gadā ieņēmumos tika zaudēti EUR 177 miljardi(33);

17.  atzinīgi vērtē trīspusējo nolīgumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (AMLD) un naudas līdzekļu pārskaitījumu regulu (ToFR); tomēr uzskata, ka turpmāki uzlabojumi ir iespējami, un mudina dalībvalstis izmantot pieejamo elastību, kas jo īpaši ir paredzēta AMLD, attiecībā uz neierobežotu publisku piekļuvi informācijai par uzņēmumu, trestu, fondu un citu juridisku personu faktiskajām īpašumtiesībām;

18.  aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus PVN iztrūkuma novēršanai, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā nesen iesniegtos priekšlikumus, ko Padome jau ir pieņēmusi;

19.  aicina Komisiju kā būtisku elementu digitālā vienotā tirgus izveidē iesniegt priekšlikumu par to, lai ļautu dalībvalstīm piemērot samazinātu PVN likmi grāmatām un, iespējams, arī citiem plašsaziņas līdzekļu produktiem, kas nodrošināti digitālā formātā; norāda, ka pašreizējā situācija, kad samazinātu likmi var piemērot grāmatām tikai tādā gadījumā, ja tās nodrošinātas fiziskā formātā, nav saskaņā ar principu, ka līdzīgām precēm un pakalpojumiem ir jāpiemēro tā pati PVN likme;

20.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu vienkāršot tiesību aktus par PVN deklarēšanas pienākumu, lai samazinātu administratīvo slogu ES uzņēmumiem un veicinātu pārrobežu tirdzniecību;

21.  aicina Komisiju piedāvāt skaidru tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzību starp e-produktiem un to fiziskajām alternatīvām;

22.  pauž nožēlu par to, ka pat piemērojot ciešākas sadarbības procedūru finanšu darījumu nodokļa (FTT) jomā, līdz šim nav izpildījušas savas saistības; atgādina, ka finanšu nozarei būtu jāsniedz pienācīgs ieguldījums publiskajās finansēs, un ņem vērā 2015. gada 27. janvāra 11 dalībvalstu kopīgo paziņojumu un to apņemšanos līdz 2015. gada 31. decembrim ieviest FTT ar plašu piemērošanas jomu un nelielu nodokļa likmi; uzsver, ka jārīkojas ir nekavējoties un ka FTT ir jābūt vērienīgam; aicina arī citas dalībvalstis apsvērt finanšu darījuma nodokļa ieviešanu;

23.  aicina FTT radītos ieņēmumus iekļaut ES budžetā kā daļu no pašu resursiem;

24.  aicina dalībvalstis ātri vienoties par KKUINB, kas sākumā Eiropas uzņēmumiem un kooperatīvu sabiedrībām būtu obligāts, un turpmāk tas attiektos uz visiem, izņemot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumiem, kā tas paredzēts iepriekšminētajā Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa nostājā par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB);

25.  aicina Komisiju rūpīgi izpētīt iespējas ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālo likmi kā līdzekli negodīgas konkurences apkarošanai nodokļu jomā;

26.  norāda, ka atšķirības kaimiņvalstu tiesību aktos nodokļu jomā var izraisīt problēmas pierobežā strādājošiem uzņēmumiem; tāpēc aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt plānoto tiesību aktu ietekmi uz pierobežas reģioniem;

Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm

27.  gaida Komisijas turpmākos pasākumus saistībā ar diviem tās ieteikumiem par „pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās” un „agresīvu nodokļu plānošanu”, kā arī dalībvalstu turpmākos pasākumus saistībā ar atjaunināto Komisijas rīcības plānu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu;

28.  uzsver, ka ESAO Pasaules forumā par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā un citos attiecīgos pasaules forumos ES dalībvalstīm un Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāuzņemas vadošā loma apspriedēs par cīņu pret iespējamo krāpšanu nodokļu jomā vai agresīvu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

29.  aicina Komisiju izstrādāt turpmākas iniciatīvas, kā veicināt labu pārvaldību nodokļu jautājumos trešās valstīs, novērst agresīvu nodokļu plānošanu un nepilnības saistībā ar nodokļu dubulto uzlikšanu; uzsver, ka starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm noslēgtajiem nolīgumiem par nodokļu dubulto uzlikšanu ir jābalstās uz vienotiem standartiem; uzsver, ka nolīgumus par nodokļu dubulto uzlikšanu vispār nedrīkst slēgt ar nodokļu oāzēm vai jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un tādēļ aicina Komisiju ikvienā attiecīgā tiesību akta priekšlikumā iekļaut punktu, kas nodrošina, ka tiesību akta mērķi netiks apieti, izmantojot nodokļu sistēmas;

30.  prasa Komisijai vienreiz gadā iesniegt Padomei un Parlamentam ziņojumu par darbu, kas veikts, un panākumiem, kas gūti, izmantojot platformu labai pārvaldībai nodokļu jautājumos;

31.  atzinīgi vērtē vienošanos par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumiem direktīvās par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem; mudina dalībvalstis nekavējoties īstenot šos noteikumus un iekļaut tos direktīvā par procentu un honorāru maksājumiem;

32.  aicina Komisiju cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas noteikt par galveno prioritāti un 2015. gada pirmajos sešos mēnešos nākt klajā ar efektīviem un plaša mēroga priekšlikumiem par to, kā likvidēt nodokļu oāzes un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

33.  aicina Komisiju šajos priekšlikumos iekļaut apņemšanos un sasniedzamus mērķus, lai nodokļu atšķirības līdz 2020. gadam tiktu samazinātas uz pusi(34), kas varētu tikt iekļauts stratēģijas „Eiropa 2020” uzraudzības procesā;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt starpvaldību nodokļu struktūras izveidi ANO paspārnē ar mērķi nodrošināt, ka jaunattīstības valstis var līdztiesīgi piedalīties pasaules nodokļu politikas veidošanā un reformēšanā;

35.  prasa Komisijai pilnībā sadarboties ar ESAO, G20 un jaunattīstības valstīm, lai risinātu problēmu saistībā ar BEPS, un regulāri ziņot Parlamentam un Padomei par paveikto darbu; atzinīgi vērtē 2015. gadā gaidāmo pārskatīto Komisijas rīcības plānu saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un aicina Komisiju līdz 2015. gada jūnijam iesniegt ES direktīvu par BEPS novēršanu;

36.  uzskata, ka, pamatojoties uz G20 vadītāju solījumiem, Komisijai vajadzētu atjaunināt rīcības plānu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, nodrošinot starptautiskās nodokļu sistēmas taisnīgumu un drošu valsts ieņēmumu bāzi; uzskata, ka programmās „Fiscalis” un „Muita” galvenā uzmanība būtu jāpievērš agresīvas nodokļu plānošanas jautājumam;

37.  atzinīgi vērtē to, ka strauji ir ieviesta pārskatu sniegšana par bankām atsevišķi pa valstīm, kā tas noteikts kapitāla prasību direktīvas ceturtajā grozījumā (CRD4); aicina Komisiju kā nākamo soli ieviest prasību, ka pārskati atsevišķi pa valstīm obligāti jāsniedz pārrobežu uzņēmumiem, izņemot MVU, visās nozarēs un valstīs, kurās tie darbojas, tostarp jurisdikcijās, kas nesadarbojas, un nodokļu oāzēs, nekavējoties pārskatot Grāmatvedības direktīvu, vienlaikus nodrošinot, ka tas nerada pārlieku lielu papildu administratīvo slogu;

38.  aicina steidzami rīkoties un pieņemt saistošus pasākumus, lai vērstos pret kaitīgajiem aspektiem nodokļu atvieglojumos, kas piedāvāti attiecībā uz ienākumiem, ko rada intelektuālais īpašums vai „patentlodziņa” režīms;

39.  pieprasa apmaināmās informācijas sarakstā iekļaut nolēmumus par pārrobežu nodokļiem, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas darbojas ES, pilda savas saistības visās dalībvalstīs un palielina pārredzamību; uzsver, ka informācijas apmaiņa nedrīkst kropļot konkurenci;

40.  uzskata, ka nodokļu nolēmumi var būt nozīmīgs instruments juridiskās noteiktības radīšanai uzņēmumiem; tomēr pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu šādu nolēmumu izmantošanā dalībvalstīs, tādējādi radot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas iespējas un kaitniecisku konkurenci nodokļu jomā;

41.  turklāt uzskata, ka valstu likumdevējiem būtu jāļauj konfidenciāli pārbaudīt pieņemto nodokļu nolēmumu saturu, lai ieviestu attiecīgus valstu tiesību aktus nolūkā novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

42.  atzinīgi vērtē paziņojumu par Komisijas priekšlikumu par obligāto informācijas apmaiņu pārrobežu nodokļu nolēmumu jomā; uzskata, ka priekšlikumā vispirms ir jāiekļauj dalībvalstu pienākums vienai otru informēt par pieņemtajiem nolēmumiem; tāpat uzskata, ka dalībvalstīm jāinformē arī Komisija par šādiem nolēmumiem, to vispārējiem principiem un precīzu to ietekmi uz nodokļa bāzi budžetā, lai Komisija varētu labāk pildīt savu pienākumu aizsargāt godīgu konkurenci vienotajā tirgū;

43.  uzsver, ka juridiskā noteiktība nodokļu maksātājiem, ko nodrošina valsts nodokļu iestāžu un politikas pārstāvju paredzama rīcība, būtu jāsaglabā kā prioritāte; norāda, ka nolēmumi un nodokļu režīmi paši par sevi kaitējumu nerada, bet valsts nodokļu iestādēm būtu skaidri un nepārprotami jānorāda, kuri režīmi ir pieņemami un kuri nav;

44.  asi nosoda dalībvalstis, kas savām nodokļu iestādēm ir ļāvušas vai pat tās mudinājušas pieņemt nodokļu nolēmumus, kuru dēļ nodokļu uzlikšana ir nošķirta no saimnieciskās darbības un ir būtiski samazinājies publisko finanšu apjoms;

45.  aicina Komisiju plašāk izmantot ES valsts atbalsta noteikumus pret agresīvu nodokļu plānošanu; uzskata, ka Komisijai būtu jāizpēta visi nodokļu nolēmumu gadījumi, lai noskaidrotu, vai netiek pārkāpti ES valsts atbalsta noteikumi, sniedzot selektīvas nodokļu priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem;

46.  pauž bažas, ka dažās dalībvalstīs īstenotās valsts reformas ir radījušas darbinieku trūkumu un nepietiekamu resursu piešķiršanu valsts nodokļu administrācijas un nodokļu revīzijas iestādēm; pauž nožēlu, ka bieži vien lielākā uzmanība tiek pievērsta gadījumiem, kad izvairīšanās no nodokļu maksāšanas notiek mazos apmēros, nevis lielo starptautisko uzņēmumu līmenī; aicina dalībvalstis nodrošināt nepieciešamos resursus un uzsver, ka atbilstošāka darbinieku skaita un resursu piešķiršanas dēļ pieaugušās izmaksas ar uzviju kompensēs papildu nodokļu ieņēmumi; norāda, ka elektroniskās pārvaldes pakalpojumi nodokļu jomā var nodrošināt cilvēkresursu un finansiālo resursu efektīvu izmantošanu;

47.  uzsver, ka efektīva, racionāla un likumīga valsts nodokļu politika paredz valsts nodokļu iestāžu pienācīgu darbību (t. i., atbilstošu izpildi); uzsver, ka valsts nodokļu iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju par labāko praksi, lai viena no otras mācītos;

48.  aicina dalībvalstis uzlabot administratīvo sadarbību tiešo, netiešo un akcīzes nodokļu jomā, kā arī savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā; atzīst, cik liela nozīme ir labākās prakses apmaiņai starp dalībvalstīm, un aicina tās pilnībā izmantot programmu „Fiscalis 2014–2020” un „Muita 2014–2020” iespējas;

49.  aicina Komisiju ierosināt un dalībvalstīm vienoties par kopēju ES nostāju attiecībā uz nodokļu oāzēm, plašāku detalizētu kritēriju kopumu to definēšanai un saskaņotiem sodiem jurisdikcijām, kuras nevēlas sadarboties; aicina līdz 2015. gada 30. jūnijam izveidot šādu nodokļu oāžu, un valstu, tostarp ES dalībvalstu, kas kropļo konkurenci ar labvēlīgiem nodokļu nosacījumiem, melno sarakstu;

50.  aicina Komisiju piedāvāt sadarbību un palīdzību trešām jaunattīstības valstīm, kas nav nodokļu oāzes, lai palīdzētu tām efektīvi cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

51.  aicina dalībvalstis nodrošināt savas kompetentās iestādes ar visu nepieciešamo, lai tās veiktu rūpīgu un pamatīgu izmeklēšanu, un ierosināt sankcijas, piemēram, apturēt vai atcelt finanšu institūcijām, grāmatvežiem, juridiskajiem birojiem vai citiem finanšu konsultantiem izsniegtās banku vai konsultatīvās darbības licences, ja tie palīdz izvairīties no nodokļu maksāšanas;

52.  aicina ieviest stingras sankcijas, lai atturētu uzņēmumus no nodokļu standartu pārkāpšanas vai izvairīšanās no tiem, liedzot negodīgiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuri darbojas nodokļu oāzēs vai valstīs, kas ar labvēlīgiem nodokļu nosacījumiem kropļo konkurenci, ES finansējumu un piekļuvi valsts atbalstam vai publiskajam iepirkumam; mudina dalībvalstis atgūt visu veidu valsts atbalstu, kas sniegts uzņēmumiem, ja tie ir iesaistīti ES nodokļu standartu pārkāpšanā;

53.  aicina visas dalībvalstis publicēt savu īpašam nolūkam dibināto sabiedrību un līdzīgu juridisku struktūru ietekmes novērtējumu, kā arī datus, kas norāda uz ieguldījumu plūsmu caur šīm sabiedrībām attiecīgajās valstīs; turklāt aicina dalībvalstis ieviest pietiekami stingras un būtiskas prasības attiecībā uz visām šīm struktūrām, lai nodrošinātu, ka tās nevar tikt ļaunprātīgi izmantotas nodokļu jomā;

54.  aicina Komisiju pilnībā izmantot ES valsts atbalsta noteikumus pret agresīvu nodokļu plānošanu un atzīt, ka šī prakse pēc būtības kropļo konkurenci un mazina Eiropas MVU spēju konkurēt vienlīdzīgos apstākļos;

55.  uzsver, ka dalībvalstīm, kas ir saņēmušas vai vēlas saņemt finansiālu palīdzību, ir pienākums īstenot pasākumus, lai stiprinātu un uzlabotu to spēju iekasēt nodokļus un novērstu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina Komisiju paplašināt šo pienākumu, ietverot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas novēršanai;

56.  aicina dalībvalstis izstrādāt vajadzīgo sistēmu sadarbībai starp nodokļu administrācijas iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kas veicinātu sociālo atbildību un pārredzamību; uzskata, ka šāda sadarbība ar godīgiem nodokļu maksātājiem var sniegt jūtamus rezultātus, jo īpaši jaunu nodokļu krāpšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas metožu atklāšanā;

57.  aicina Komisiju sadarbībā ar ESAO izstrādāt atbilstošus ES standartus vai priekšlikumus, lai risinātu problēmas saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā;

Dzīvotspējīgas nodokļu koordinēšanas veicināšana ilgtermiņa uz izaugsmi orientētai ekonomikas politikai

58.  atgādina Parlamenta aicinājumu(35) stiprināt ekonomikas pārvaldības regulējumu; prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināti izmantot Eiropas pusgadu, ikgadējās valsts stabilitātes un izaugsmes programmās un valsts reformu programmās integrējot ES nesamaksāto nodokļu novēršanas stratēģiju; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis valsts reformu programmās uzskaitīt un aprakstīt visus uzņēmumiem piešķirtos atbrīvojumus no nodokļiem;

59.  mudina Komisiju izstrādāt Eiropas nodokļu maksātāja kodu, nosakot labāko praksi, lai starp nodokļu pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem uzlabotu sadarbību, uzticēšanos un paļāvību, tā nodrošinot lielāku pārredzamību par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem un sekmējot uz pakalpojumiem orientētas pieejas izmantošanu;

60.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieņem un jāīsteno konkrētām valstīm paredzētie ieteikumi, jo īpaši budžeta jomā;

61.  aicina pārskatīt Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaras, lai uzlabotu tās darbības efektivitāti un nodrošinātu vērienīgus rezultātus, piemēram, uzliekot par pienākumu publicēt nodokļu atlaides un subsīdijas uzņēmumiem; turklāt aicina Rīcības kodeksa jautājumu grupu sniegt un nekavējoties publicēt pārskatu par to, kādā ziņā valstis izpilda ieteikumus, ko grupa sniegusi savā sešu mēnešu progresa ziņojumā finanšu ministriem;

62.  uzskata, ka makroekonomisko mērķu kvantitatīvais mērījums ir jāpapildina ar kvalitātes rādītājiem, lai varētu īstenot ilgtermiņa mērķus; aicina Komisiju, izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, padziļināti pētīt starp dalībvalstīs pastāvošās atšķirības un īpašu uzmanību pievērst dalībvalstu salīdzinājumam, lai noteiktu labāko praksi nodokļu jomā;

63.  atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, ka konkrētām valstīm adresētu ieteikumu izstrādei, savlaicīgai sniegšanai un izpildes kontrolei, kā arī demokrātiskās pārbaudes nodrošināšanai Eiropas Parlamentam, ir dots pietiekams laiks un resursi;

64.  pauž nožēlu, ka līdz šim nav gūti ievērojami panākumi nodokļu uzlikšanas un nodokļu reformu jomā, ņemot vērā paktā „Euro plus” noteiktās saistības; aicina Komisiju Eiropas pusgada ciklā pilnībā ietvert pragmatisku nodokļu koordinēšanu, lai pastiprinātu koordinēšanu ekonomikas politikas jomā;

65.  šajā sakarībā mudina dalībvalstis vienkāršot nodokļu sistēmas, modernizēt savas nodokļu administrācijas iestādes un uzlabot nodokļu iekasēšanas rezultātus, cita starpā izveidojot efektīvus ieņēmumu iekasēšanas mehānismus, kas balstās uz modernām tehnoloģijām, un, atbalstot jaunas stratēģijas attiecībā uz labprātīgu nodokļu maksāšanu, riska novērtēšanu un uzraudzību;

66.  aicina dalībvalstis pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz citiem ilgtspējīgu un netiešu nodokļu veidiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka taisnīgas iemaksas budžetā veic visas tautsaimniecības un finanšu nozares, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

67.  mudina dalībvalstis, ieviešot īpašuma nodokļus, apsvērt visus atbilstīgos blakusefektus;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt jaunus un novatoriskus nodokļu veidus, kas veicinātu izaugsmi un nodarbinātību;

69.  vēlreiz uzsver nepieciešamību pamatīgi pārskatīt Eiropas pašu resursu sistēmu; uzskata, ka lielāka pašu resursu apjoma piešķiršana saskaņā ar budžeta neitralitātes principu nodrošinātu lielāku Komisijas efektivitāti un neatkarību un pārredzamāku Eiropas budžetu; tāpēc ar nepacietību gaida Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos darba rezultātus;

o
o   o

70.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0312.
(2) OV C 258 E, 7.9.2013., 134. lpp.
(3) http://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/FATF_Recommendations.pdf
(4) OV L 338, 12.12.2012., 41. lpp.
(5) OV L 338, 12.12.2012., 37. lpp.
(6) OV C 258 E, 7.9.2013., 53. lpp.
(7) OV C 199 E, 7.7.2012., 37. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205.
(9) OV C 2, 6.1.1998., 2. lpp.
(10) http://www.oecd.org/tax/tax-global/part-1-of-report-to-g20-dwg-on-the-impact-of-beps-in-low-income-countries.pdf
(11) OV C 12, 15.1.2015.,105. lpp.
(12) http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%2011644%202014%20INIT
(13). http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_papers/taxation_paper_43.pdf
(14). http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_papers/taxation_paper_44.pdf
(15). http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_papers/taxation_paper_45.pdf
(16). http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_papers/taxation_paper_48.pdf
(17) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/143709.pdf
(18) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/145105.pdf
(19) http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/2-16062014-BP/EN/2-16062014-BP-EN.PDF.
(20) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-623_lv.htm
(21) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-604_lv.htm
(22) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-416_lv.htm
(23) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0129.
(24) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.
(25) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094.
(26) http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_fraud_evasion/a_huge_problem/index_en.htm
(27) http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/com_reports/taxation/com%282012%29351_en.pdf
(28) http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/com_reports/taxation/com%282012%29351_en.pdf
(29) http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_fraud_evasion/missing-part_en.htm
(30) http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/tax_fraud_evasion/c_2012_8806_lv.pdf
(31) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-%2f%2fEP%2f%2fTEXT%2bTA%2bP7-TA-2013-0593%2b0%2bDOC%2bXML%2bV0%2f%2fEN&language=EN
(32) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par PVN nākotni — ceļā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu, kas piemērota vienotajam tirgum (COM(2011)0851).
(33) http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/vat_gap2012.pdf
(34) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. decembra rezolūcija par prasību noteikt izmērojamas un obligātas saistības pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu Eiropas Savienībā (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0593).
(35) Rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ― 2014. gada prioritāšu īstenošana (Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038) un rezolūcija par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205).

Juridisks paziņojums