Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2156(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0057/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0057/2015

Debates :

PV 30/04/2015 - 3
CRE 30/04/2015 - 3

Balsojumi :

PV 30/04/2015 - 10.7
CRE 30/04/2015 - 10.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0183

Pieņemtie teksti
PDF 557kWORD 144k
Ceturtdiena, 2015. gada 30. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Investīciju bankas 2013. gada pārskats
P8_TA(2015)0183A8-0057/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par Eiropas Investīciju banku — 2013. gada pārskats (2014/2156(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2013. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju grupas 2013. gada finanšu pārskatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15., 126., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2011. gada pārskatu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par Eiropas pievilcību investīcijām(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 27. marta paziņojumu par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu (COM(2014)0168),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija secinājumus, kuros jo īpaši ierosināts palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumus, kuros prasīts izstrādāt jaunu ieguldījumu plānu, ar ko atbalstītu MVU un veicinātu ekonomikas finansēšanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, kuros noteikts mērķis mobilizēt visus ES politikas virzienus konkurētspējas, darbvietu un izaugsmes atbalstam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem — „Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662) un „Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms” (COM(2011)0660),

–  ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitāla pieaugumu, jo īpaši saistībā ar jautājumu par attiecībām starp EIB un ERAB,

–  ņemot vērā lēmumu, ar ko paplašina ERAB darbības apgabalu, aptverot Vidusjūras reģionu(6),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. novembrī parakstīto saprašanās memorandu starp EIB un ERAB,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES(7) par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0057/2015),

A.  tā kā nekavējoties ir efektīvi jāmobilizē visi iespējamie dalībvalstu un ES resursi, tostarp EIB resursi, lai veicinātu un palielinātu publiskās un privātās investīcijas, paaugstinātu konkurenci, atjaunotu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un veicinātu kvalitatīvu darbvietu un infrastruktūras izveidi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un ņemot vērā to, ka EIB ir instruments, kas paredzēts sociālās kohēzijas atbalstīšanai, un var sniegt vērtīgu atbalstu dalībvalstīm, kas saskaras ar grūtībām pašreizējā kritiskajā sociālajā un ekonomiskajā situācijā;

B.  tā kā ekonomikas un finanšu krīze apvienojumā ar stingru budžeta politiku rada nopietnus draudus ekonomikas izaugsmei daudzās dalībvalstīs, izraisot sociālo apstākļu strauju pasliktināšanos, nevienlīdzības un nelīdzsvarotības pastāvīgu palielināšanos starp Eiropas reģioniem, neļaujot sasniegt sociālās kohēzijas un patiesas konverģences mērķi un līdz ar to destabilizējot Eiropas integrāciju un demokrātiju;

C.  tā kā EIB nav komercbanka un tai arī turpmāk būtu jāpilda noturīgu publisko un privāto ilgtermiņa investīciju finansēšanas veicinātāja svarīgā loma, vienlaikus turpinot īstenot piesardzīgas banku darbības paraugpraksi, lai saglabātu ļoti stipro kapitāla pozīciju, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmē aizdevumu piešķiršanas nosacījumus;

D.  tā kā īpašas pūles būtu jāpieliek, lai paplašinātu kopīgo intervenci (apvienojot EIF vai citus garantijas instrumentus) MVU finansēšanai vai ilgtspējīgas materiālās un nemateriālās infrastruktūras finansēšanai, atzīstot, ka viens no investīciju un kredīta samazināšanās iemesliem ir dalībvalstu ekonomikas konkurētspējas zudums;

E.  tā kā EIB būtu jāturpina īstenot savu pilnvarojumu attiecībā uz to projektu finansēšanu, kuri ir ES ārējās darbības daļa, vienlaikus ievērojot augstus sociālos un vides standartus;

F.  tā kā EIB investīciju projekti būtu jāatlasa neatkarīgi un pamatojoties uz to dzīvotspēju, pievienoto vērtību un ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos;

G.  tā kā EIB būtu jākļūst par attīstību veicinošas bankas paraugu saistībā ar uzlabotu makroekonomikas koordināciju ar dalībvalstīm;

H.  tā kā EIB nevajadzētu būt tikai finanšu institūcijai, bet arī zināšanu un paraugprakses bankai;

I.  tā kā salīdzinoši mazais un ļoti koncentrētais Eiropas Savienības vērtspapīrošanas tirgus, kas nodrošina MVU aizņēmumu ierobežotu vērtspapīrošanu, krīzes dēļ ir samazinājies vēl vairāk,

Investīcijas

1.  pieņem zināšanai EIB 2013. gada pārskatu, Eiropas Investīciju grupas finansēšanas operāciju palielināšanos par 37 % (sasniedzot EUR 75,1 miljardu) un EIB kapitāla palielināšanu 2013. gadā; pauž bažas par pašreizējo ekonomisko stagnāciju Eiropas Savienībā un it īpaši par publisko un privāto investīciju būtisko samazināšanos — aptuveni par 18 % salīdzinājumā ar 2007. gada apmēru —, kā arī par MVU izsniegto aizdevumu straujo krišanos — par 35 % laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam; uzsver, ka šāda samazināšanās būtiski kavē ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, kā arī patiesu virzību uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

2.  ņemot vērā iepriekš minēto, norāda — no dalībvalstu plāniem izriet, ka gandrīz puse no visām dalībvalstīm līdz 2020. gadam nesasniegs savus mērķus izglītības sistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā un ka nodarbinātības, kā arī nabadzības mazināšanas tendences pat pasliktinās;

3.  secina, ka ar EIB finansēšanas instrumentu pastiprināšanu nevar aizstāt dalībvalstu ekonomikas politiku un strukturālās reformas, kas orientētas uz ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

4.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par Investīciju plānu Eiropai (COM(2014)0903), kas paredz jau pieejamo līdzekļu izmantošanu un privātā kapitāla piesaistīšanu ar attiecību 1:15; atzīmē mērķi atdzīvināt ES ekonomiku, ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda palīdzību nākamajos trijos gados mobilizējot EUR 315 miljardus; vērš uzmanību — lai EIB varētu īstenot savu pilnvarojumu, Investīciju plāna īstenošanai tai būs jāpieņem darbā papildu cilvēkresursi;

5.  šajā sakarībā pieņem zināšanai to, ka ir izveidota darba grupa, kuru vada Komisija un EIB, kā arī pieņem zināšanai likumdošanas priekšlikumus, kas jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai izveidotu Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver, ka šajos likumdošanas priekšlikumos ir jāparedz augstas kvalitātes pārvaldība un atlases process, kā arī demokrātiski pārskatabildīgas uzraudzības un novērtēšanas satvars, kas būs minētā fonda pamatā, kuram jābūt pēc iespējas pārredzamākam to kritēriju noteikšanā, kurus tas izmantos, lai atlasītu projektus, kas tiks uzskatīti par piemērotiem iekļaušanai projektu krājumā;

6.  sagaida, ka, īstenojot Komisijas investīciju plānu, tiks atbalstīta un atvieglota finansējuma pieejamība dalībvalstīs un reģionos; atgādina — lai varētu veikt produktīvas publiskās investīcijas un īstenot svarīgus infrastruktūras projektus, ir ļoti svarīgi, lai EIB sadarbotos ar Eiropas fondiem it īpaši šajās dalībvalstīs un reģionos;

7.  uzskata, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību un pozitīvu izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka ir svarīgi īstenot projektus, kuriem var būt maksimāla ietekme darbvietu radīšanas ziņā; uzsver, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš augstāka riska projektiem, kas netiek viegli apstiprināti banku finansējuma saņemšanai; brīdina, ka uz darba grupu var tikt izdarīts politiskais spiediens, lai atbalstītu projektus, pret kuriem ir labvēlīgi noskaņotas konkrētas interešu grupas, kā rezultātā līdzekļi tiek nepareizi piešķirti nerentablām investīcijām, kas nav sabiedrības interesēs;

8.  uzsver, ka garantijas, ko Komisija paredzējusi ESIF, neatbilst jauniem finanšu līdzekļiem, bet gan pārdalītiem līdzekļiem; uzsver, ka ir ļoti svarīgi noteikt šādas līdzekļu pārdalīšanas alternatīvās izmaksas un tādēļ skaidri noteikt aplēsi, cik lielā mērā kopējā peļņa no paredzētajām papildu investīcijām, ko līdzfinansēs no ESIF, pārsniegs peļņu, kuru gūtu tad, ja pārdalītie līdzekļi tiktu piešķirti saskaņā ar sākotnējo plānu;

9.  norāda, ka projektu atlases procesā būtu jāizvairās no izstumšanas un pārgrupēšanas un tādēļ galvenā uzmanība būtu jāpievērš projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību un lielu novatorisko potenciālu, kuri atbilst papildināmības kritērijam; uzsver, ka ir jāņem vērā atlasīto projektu potenciāls nodarbinātības jomā tajās ES valstīs, kurās ir ļoti augsts bezdarba līmenis;

10.  šajā sakarībā prasa Komisijai nākamajā likumdošanas priekšlikumā rūpīgi izvērtēt tās ES budžeta shēmas daļas, kas paredzētas, lai sniegtu garantijas ESIF ar mērķi mazināt ar šādu līdzekļu pārdali saistītās alternatīvās izmaksas; aicina arī Padomi, Komisiju un EIB valdi pienācīgi novērtēt ar investīciju plānu saistītās pārdales ietekmi, proti, investoru peļņas iespējamo palielināšanos uz patērētāju rēķina, kuriem jāmaksā par jaunās infrastruktūras izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstošus ienākumus no investīcijām; aicina EIB un Komisiju turpināt novērtēt ieguldījumu trūkumu ES to struktūras ziņā, proti, to, vai trūkst privāto vai publisko investīciju, un precizēt, kāda veida investīcijas — privātās vai publiskās — paredzēts atbalstīt, kā arī attiecīgo investīciju sagaidāmo produktivitātes pakāpi;

11.  atzīmē, ka Eiropas Centrālā banka ir paudusi gatavību sekundārajā tirgū iegādāties ESIF emitētās obligācijas, ja ESIF šādas obligācijas emitētu pats vai ja ESIF vārdā to darītu EIB;

12.  norāda, ka ir jāpanāk jauns līdzsvars starp labāku novērtēšanu un pēc iespējas labāku investēšanu un ekonomika jāvirza uz tādu atveseļošanos, kas nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

13.  atgādina ES stratēģijas „Eiropa 2020” nozīmi; uzsver, ka turpmākajā investīciju paketē būtu vairāk jāņem vērā kohēzijas politikas vispārējie mērķi, ilgtspēja un energoefektivitāte; ņemot vērā iepriekš minēto, aicina Komisiju un EIB padomi uzlabot darbības rādītājus investīciju kvalitātes jomā;

14.  uzsver, ka EIB tiek aicināta uzņemties būtisku lomu Investīciju plāna Eiropai finansēšanā, apņemoties nodrošināt finansējumu EUR 5 miljardu apmērā jaunā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidei; tādēļ aicina Padomi, Komisiju un EIB valdi pienācīgi izvērtēt atbilstību starp šāda plāna ietvaros EIB uzticētajiem jaunajiem uzdevumiem un tās resursiem;

15.  uzskata — lai šajā sakarībā nodrošinātu EIB pienācīgu iesaistīšanos minētā investīciju plāna īstenošanā, tai nākamajos piecos gados būs ievērojami jāpaaugstina savi aizdošanas un aizņemšanās griesti nolūkā būtiski palielināt savu bilanci; uzskata, ka pārmērīgi liels aizņemto līdzekļu īpatsvars apdraudēs investīciju plāna mērķus;

16.  uzskata, ka institucionālā satvara veicināšana vienotā kapitāla tirgus darbības nodrošināšanai labvēlīgi ietekmēs investīciju plāna ātrāku īstenošanu;

17.  tomēr norāda, ka pašreizējais EIB korporatīvais darbības plāns paredz aizdevumu plūsmas 2014. un 2015. gadā samazināt līdz EUR 67 miljardiem, savukārt intervāla vidējā vērtība 2016. gadā ir paredzēta EUR 58,5 miljardu apmērā;

18.  uzsver, ka pilnībā nav izmantota EIB papildu aizdošanas spēja, ko nodrošināja nesenā EIB kapitāla palielināšana par EUR 10 miljardiem; mudina iesaistītās personas, cik vien iespējams, veicināt darbības, lai paplašinātu EIB aizdošanu;

19.  aicina Komisiju veicināt daudzpusēju sadarbību starp EIB un valsts attīstību veicinošajām bankām, lai sekmētu sinerģiju, kopīgi uzņemtos risku un izmaksas un nodrošinātu pienācīgu aizdošanu ES projektiem, kuri labvēlīgi ietekmē produktivitāti, darbvietu radīšanu, vides aizsardzību un dzīves kvalitāti;

20.  aicina Komisiju un EIB atbalstīt tādu investīciju iekļaušanu savā darbības jomā, kuras sniedz nepārprotamu sociālo labumu, tostarp palielina nodarbinātības līmeni, ar aizdošanas palīdzību veicināt darbības, kas paredzētas bezdarba mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu nodarbinātības iespēju radīšanai, un atbalstīt publiskās un produktīvās investīcijas un nepieciešamos infrastruktūras projektus, it īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis un IKP ir zemāks par ES vidējo rādītāju;

21.  atkārtoti pauž piesardzīgu atbalstu publisko un privāto partnerību (PPP) izveidei, kurām, ja tās ir pienācīgi izstrādātas, var būt nozīmīga loma ilgtermiņa investēšanā, digitālajā ekonomikā, pētniecībā un inovācijās, cilvēkkapitāla jomā, kā arī Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklos; pauž nožēlu, ka defektīvās PPP ir kļuvušas par dārgu privātā sektora publiskās finansēšanas sistēmu, radot valsts parādu; turklāt norāda, ka šādu darbību veikšanā bieži vien nākas saskarties ar nepārredzamības un asimetriskas informēšanas problēmām izpildes klauzulās starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, parasti par labu privātajam sektoram;

22.  ierosina EIB uzlabot spēju veikt nozaru analīzi un analītisko darbu makroekonomikas jomā;

Riska dalīšanas instrumenti un projektu obligācijas

23.  norāda, ka riska dalīšanas instrumenti, kas galu galā paredz publisko subsīdiju piešķiršanu, būtu jāizmanto tikai tad, ja tirgus darbībā pastāv tādi traucējumi, kas rada ārējas izmaksas, vai arī tādi vispārējas nozīmes uzdevumu izpildei kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sabiedrisko preču un pakalpojumu nodrošināšana, paturot prātā, ka tas vienmēr būs saistīts ar zaudējumu sabiedriskošanas un peļņas privatizēšanas risku; atzīmē, ka neveiksmīgas instrumenta izmantošanas gadījumā zaudējumi būs jāsedz publiskajam sektoram;

24.  norāda, ka jebkādai publisko līdzekļu izmantošanai riska dalīšanas instrumentos un konkrētāk investīciju instrumentu zaudējumu pirmajos posmos vajadzētu būt vai nu skaidri saistītai ar izmērāmu ārējo negatīvo izmaksu samazināšanu, izmērāmu ārējo pozitīvo izmaksu rašanos vai ar valsts dienestu pienākumu veikšanu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanu; atzīmē, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. pantā ir noteikts juridiskais pamats šādas saiknes izveidei, izmantojot parastu likumdošanas priekšlikumu;

MVU

25.  uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un kā tādiem tiem vajadzētu būt galvenajam investēšanas objektam; pauž bažas, ka finansējuma pieejamība joprojām ir viena no steidzami risināmajām problēmām, ar kurām saskaras MVU Eiropā; uzsver, ka ir efektīvāk jāpiešķir MVU paredzētais finansējums, šāda finansējuma nodrošināšanai piesaistot plašu privāto investoru loku;

26.  mudina EIB veikt pilnīgu MVU piešķirtā finansējuma samazināšanās analīzi un nākt klajā ar visaptverošu plānu, lai mudinātu MVU visā Eiropā, kur vien iespējams, pieteikties finansējumam, kas pieejams ar EIB atbalstu; aicina Komisiju un EIB izvērtēt ekonomikas krīzes ietekmi uz banku sistēmu un uz EIB finansējuma galasaņēmējiem, it īpaši MVU, sociālās ekonomikas nozari un publiskajiem uzņēmumiem; prasa EIB izvērtēt atbalsta, ko tā piešķīrusi MVU Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam, ietekmi uz reālo ekonomiku un rezultātiem, kā arī sagatavot par to sīki izstrādātu ziņojumu;

27.  vērš uzmanību uz mikrouzņēmumu lielo īpatsvaru Eiropas ekonomikā un atzinīgi vērtē EIB veiktos pasākumus virzībā uz aizdošanu mikrofinansējuma veidā Eiropā; prasa turpināt investēt šajā jomā, ņemot vērā mikrouzņēmumu nozīmi darbvietu radīšanā;

28.  it īpaši uzsver riska dalīšanas mehānisma izmantošanas sniegto reālo labumu MVU un inovācijas finansēšanas veicināšanā Eiropā;

29.  pieņem zināšanai MVU paredzētā atbalsta palielināšanos Eiropas Savienībā līdz EUR 21,9 miljardiem, tādējādi nodrošinot finansējuma pieejamību vairāk nekā 230 000 MVU;

30.  aicina EIB vēl vairāk palielināt savu aizdošanas spēju attiecībā uz MVU un novatoriskiem jaunizveidotiem uzņēmumiem; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt citus EIB instrumentus, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu;

31.  atzinīgi vērtē jaunu darbību īstenošanu un attīstību tirdzniecības finansēšanas jomā ekonomikas krīzes skartajās valstīs, it īpaši izmantojot MVU tirdzniecības finansēšanas instrumentu un katram atsevišķam gadījumam īpaši piemeklētus finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas paredzēts finanšu integrācijai; mudina EIB paplašināt šo jauno instrumentu sniegto labumu, lai to varētu gūt jauni saņēmēji Eiropas līmenī;

32.  uzstāj uz to, lai Komisijas 2014. gada decembrī veiktajā novērtējumā tiktu ņemta vērā gan projektu nelabvēlīgā, gan labvēlīgā ietekme projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmā; pauž nožēlu, ka EIB ir atbalstījusi dažus infrastruktūras projektus, kas nebija dzīvotspējīgi un ilgtspējīgi; uzskata, ka EIB būtu jāinvestē projektos, kas sniedz materiālu ekonomisko labumu, nekaitē klimatam un apmierina tās iedzīvotāju vajadzības un intereses, kurām tie ir paredzēti;

33.  pauž nožēlu par EIB un Komisijas lomu Castor projektā, kuru finansē projektu obligāciju iniciatīvas ietvaros, kas paredzēja riska novērtēšanu, kurā, neraugoties uz to, ka ir pētījumi, kuros nepārprotami brīdināts par iespējamo apdraudējumu(8), netika ņemts vērā ar gāzes iesūknēšanu saistītais paaugstinātas seismiskās aktivitātes risks; mudina Komisiju un EIB rīkoties, lai Spānijas iedzīvotājiem nebūtu jāsedz ar nepareizi novērtēto projektu saistītie izdevumi EUR 1300 miljonu apmērā, palielinoties valsts parādam vai enerģijas izmaksām; prasa Komisiju ņemt vērā Eiropas Ombuda ieteikumus un izpētīt, vai Spānijas valdības lēmumus attiecībā uz Castor var uzskatīt par aizliegtu valsts atbalstu;

34.  pauž nožēlu, ka EIB finansēja apvedceļa “Passante di Mestre” projektu pēc tam, kad Itālijas varas iestādes bija publiski paziņojušas par galvenā līgumslēdzēja uzņēmuma izpilddirektora arestēšanu par krāpšanu nodokļu jomā; ņemot vērā joprojām notiekošo Itālijas iestāžu veikto izmeklēšanu attiecībā uz korupcijas skandālu, kas saistīts ar apvedceļa “Passante di Mestre” būvniecību un pārvaldību, aicina EIB nefinansēt šo projektu, izmantojot projektu obligāciju iniciatīvu vai citus finanšu instrumentus, un nodrošināt, ka, apsverot iespēju izmantot projektu obligācijas, tā piemēro nulles toleranci pret krāpšanu politiku;

35.  aicina EIB palielināt savu riska uzņemšanās spēju, veicinot aizdevumu piešķiršanu attiecībā uz tām ekonomikas nozarēm, kurās ir izaugsmes veicināšanas un darbvietu radīšanas potenciāls, bet kurās ir grūti iegūt finansējumu bez pienācīgām garantijām;

36.  tādēļ prasa veikt izmēģinājuma projektu visaptverošu novērtēšanu, pamatojoties uz iekļaujošu un atklātu apspriešanās procesu, kurā tiktu iesaistītas publiskas, valsts un pašvaldības institūcijas; uzsver arī to, ka finansējamie projekti ir jānovērtē no pievienotās vērtības, ietekmes uz vidi, produktivitātes un darbvietu radīšanas viedokļa; norāda, ka projektu obligāciju iniciatīva joprojām ir tikai izmēģinājuma stadijā; aicina Komisiju arī, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kurā būtu labāk formulēta gaidāmā projektu obligāciju stratēģija, tostarp uzlabot EIB darbības pamatrādītājus investīciju kvalitātes novērtēšanai, lai varētu pēc iespējas plašāk noteikt un izmērīt gan finansēto projektu ietekmi ārējo izmaksu ziņā, gan to sniegto labumu sociālajā un vides jomā;

37.  pauž bažas par projektu obligāciju iniciatīvas iespējamo vispārināšanu, padarot to par līdzekli privāto investīciju izmaksu samazināšanai, vai nu izmantojot zemākas procentu likmes, vai zaudējumu sabiedriskošanu, nevis atbalstot sabiedriskas nozīmes investīcijas gadījumos, kad tiek demonstrēts, ka privātās investīcijas var nodrošināt nepieciešamās speciālās zināšanas vai zinātību, kas publiskajam sektoram nav pieejama;

Enerģētika un klimats

38.  aicina EIB nodrošināt savu aizdevumu piešķiršanai piemērojamo enerģētikas kritēriju pienācīgu īstenošanu, kā arī periodiski un publiski par to ziņot;

39.  aicina EIB palielināt centienus investīciju jomā, lai būtiski samazinātu savu oglekļa dioksīda pēdu, un izstrādāt politiku, kas Savienībai palīdzētu sasniegt klimata jomā izvirzītos mērķus; atzinīgi vērtē to, ka EIB 2015. gadā veiks visu savu darbību ietekmes uz klimatu novērtēšanu un pārskatīšanu, kā arī pieprasīs attiecīgo rezultātu publicēšanu, kā rezultātā var tikt izstrādāta atjaunināta klimata aizsardzības politika; pauž cerību, ka EIB enerģētikas politika tiks konkrēti atbalstīta, izmantojot tās izpildes rādītāju standartu emisiju jomā, kurš ir jāpiemēro visiem fosilā kurināmā ražošanas projektiem, lai noraidītu investīciju projektus, kuros plānotās oglekļa dioksīda emisijas pārsniedz pieļaujamo robežlīmeni; aicina EIB pastāvīgi pārskatīt minēto standartu un piemērot stingrākas saistības;

40.  atzinīgi vērtē visus pasākumus, ko EIB veikusi, lai pārietu uz atjaunojamo enerģiju; prasa novērst reģionālo nelīdzsvarotību aizdevumu izsniegšanā atjaunojamās enerģijas projektiem, it īpaši, lai atbalstītu projektus dalībvalstīs, kuras ir atkarīgas no neatjaunojamiem enerģijas avotiem, un ņemot vērā dalībvalstu ekonomikas atšķirības, un turpmāk lielāku uzmanību pievērst mazāka mēroga decentralizētiem ārpustīkla atjaunojamās enerģijas projektiem, iesaistot iedzīvotājus un vietējās kopienas; uzskata, ka šie enerģijas avoti mazinātu Eiropas lielo atkarību no ārējiem energoresursiem, uzlabotu piegādes drošību un veicinātu videi nekaitīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu energoefektivitātes, energotīklu un attiecīgas pētniecības un izstrādes jomā;

41.  aicina EIB palielināt energoefektivitātes projektiem piešķirto aizdevumu apmēru visās nozarēs, it īpaši gadījumos, kad šie projekti ir saistīti ar procesa optimizāciju, MVU, ēkām un pilsētvidi; aicina EIB saskaņā ar kohēzijas politiku piešķirt lielāku prioritāti ļoti trūcīgiem apgabaliem;

42.  mudina EIB iesniegt novērtējumu attiecībā uz iespēju pakāpeniski pārtraukt aizdevumu piešķiršanu neatjaunojamās enerģijas projektiem;

Infrastruktūra

43.  uzsver — lai uzlabotu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi un darbvietas Eiropā, ir svarīgi investēt ilgtspējīgos infrastruktūras projektos; tādēļ aicina EIB finansējumu novirzīt jomām, kuras visvairāk skar augsts bezdarba līmenis; norāda, ka EIB, piešķirot finansējumu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš valstīm, kuras atpaliek no citām valstīm infrastruktūras kvalitātes un attīstības ziņā;

44.  mudina EIB, investējot pilsētvides attīstības projektos, pastiprinātu uzmanību veltīt sociālajai ilgtspējai; atzīst uzlabojumus EIB īstenotajā sociālo mājokļu finansēšanā, taču uzsver nepieciešamību turpināt pilnveidot izpēti un darbību sociālās ilgtspējas jomā saistībā ar ilgtspējīgu pilsētvides atjaunošanu;

Pētniecība un inovācijas

45.  atzinīgi vērtē izaugsmes finansēšanas iniciatīvas pirmo darbību sākšanu un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu pētniecības un inovācijas projektiem un inovatīviem jaunizveidotiem uzņēmumiem;

Nodarbinātība un sociālās lietas

46.  atzīmē iniciatīvas „Prasmes un darbvietas — investēšana jaunatnei” sākšanu un mudina EIB paātrināt šīs iniciatīvas īstenošanu un apsvērt iespēju to paplašināt;

Pārvaldība, pārredzamība un pārskatatbildība

47.  aicina EIB sadarbībā ar dalībvalstīm ciešāk uzraudzīt projektu īstenošanu, lai nodrošinātu piešķirto līdzekļu lielāku efektivitāti un pienācīgu pārvaldību;

48.  norāda, ka EIB nodrošinātā finansējuma ģeogrāfiskais sadalījums atklāj būtiskas atšķirības aizdevumu piešķiršanā dažādām dalībvalstīm; tādēļ aicina EIB izvērtēt šādu atšķirību iemeslus un nodrošināt, ka finanšu iestādes visās dalībvalstīs pilnībā spēj pārvaldīt un īstenot EIB programmas; turklāt aicina rīkot īpašas informācijas kampaņas visās dalībvalstīs, lai palielinātu izpratni par konkrētajām EIB programmām; prasa arī pastiprināt sadarbību starp EIB un valstu iestādēm, lai novērstu šķēršļus, kas kavē EIB projektu parakstīšanu un īstenošanu;

49.  atgādina, ka Padome un Parlaments ir vienojušies par to, ka ir pienācis laiks izpētīt Eiropas publisko finanšu iestāžu sistēmas racionalizāciju(9);

50.  mudina EIB uzlabot par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja neatkarību un efektivitāti; aicina EIB Vadības komiteju ņemt vērā šī biroja ieteikumus; aicina EIB rīkoties, ņemot vērā Eiropas Ombuda atzinumus, un ciešāk sadarboties, lai nepieļautu tādas situācijas kā izmeklēšana saistībā ar sūdzību Nr. 178/2014/AN par Eiropas Investīciju banku(10);

51.  uzskata, ka joprojām pastāv plašas rīcības iespējas, lai uzlabotu pārredzamību un izvērtētu aizdevumu ekonomisko un sociālo ietekmi un pienācīgas pārbaudes īstenošanas efektivitāti; atkārtoti prasa EIB sniegt detalizētu informāciju par savu pieeju minēto jautājumu risināšanas pasākumu paātrināšanai un prasa arī, lai EIB kopā ar Komisiju izveidotu sarakstu ar stingriem kritērijiem minēto finanšu starpnieku atlasei un darītu to publiski pieejamu;

52.  pauž nožēlu par EIB veiktās pārredzamības politikas pārskatīšanas iznākumu; jaunā pārredzamības politika ir vājāka nekā sākotnējā politika un pilnībā nenovērš EIB līdz šim praktizēto slepenības kultūru; mudina EIB darboties, pamatojoties uz informācijas atklāšanas prezumpciju, nevis uz konfidencialitātes prezumpciju; vērš uzmanību uz to, ka EIB ir prasīts nodrošināt, lai tās pārredzamības politika atbilstu noteikumiem Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar 2013. gada atbalsta pārredzamības indeksu(11) EIB izpildes rezultāti pārredzamības un pārskatatbildības jomā ir vāji;

53.  aicina EIB atturēties no sadarbības ar finanšu starpniekiem, kuriem ir slikta reputācija pārredzamības, nodokļu nemaksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas prakses vai citādas kaitīgas nodokļu prakses, piemēram, iepriekšēju nodokļu nolēmumu un ļaunprātīgas iekšējo cenu noteikšanas, krāpšanas, korupcijas vai ietekmes uz vidi un sociālo jomu ziņā, vai kuriem nav būtiskas līdzatbildības vietējā līmenī, un atjaunināt politiku attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas apkarošanu; uzsver nepieciešamību pēc vispārējo aizdevumu plašākas pārredzamības, lai nodrošinātu šāda veida netiešās aizdošanas ietekmes rūpīgu pārbaudi; mudina EIB gan tiešo, gan netiešo finansēšanu, izmantojot starpniekus, veikt ar nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību direktīvas noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati par katru valsti, kā arī informācija par faktisko labuma guvēju; šajā sakarībā aicina EIB izstrādāt jaunu atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, sākot ar jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties, piemērojamās politikas pārskatīšanu 2015. gadā;

54.  mudina EIB nesadarboties ar vienībām, kuras darbojas slepenību nodrošinošās jurisdikcijās, „kam raksturīga nodokļu neuzlikšana vai nodokļu uzlikšana tikai nominālās likmes līmenī, kā arī tas, ka nenotiek efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm un nav pārredzamības attiecībā uz tiesību normām, juridiskajiem vai administratīvajiem noteikumiem, vai jurisdikcijas, ko identificējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vai Finanšu darījumu darba grupa”(12);

55.  mudina EIB uzņemties vadību un rādīt piemēru ar nodokļu sistēmas pārredzamību un atbildību saistīto jautājumu risināšanā; it īpaši aicina EIB vākt precīzus datus par nodokļu maksājumiem, kas izriet no tās investēšanas un aizdošanas operācijām, it īpaši par uzņēmumu peļņas aplikšanu ar nodokli un it īpaši jaunattīstības valstīs, un reizi gadā šos datus analizēt un publicēt;

56.  atzinīgi vērtē publiska dokumentu reģistra izveidi 2014. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006;

57.  pauž nožēlu, ka saistībā ar neseno Mopani/Glencore lietu EIB atsakās publicēt iekšējās izmeklēšanas secinājumus; vērš īpašu uzmanību uz Eiropas Ombuda ieteikumiem — kas sagatavoti saistībā ar sūdzību 349/2014/OV(13) — EIB pārdomāt savu atteikumu piešķirt piekļuvi ziņojumam par izmeklēšanu attiecībā uz Glencore iespējamu nodokļu nemaksāšanu saistībā ar Mopani vara raktuvju finansēšanu Zambijā; prasa EIB ņemt vērā Eiropas Ombuda ieteikumus;

58.  pauž nožēlu par dažādības trūkumu EIB Vadības komitejā, Valdē un Direktoru padomē, it īpaši attiecībā uz dzimumu pārstāvību; aicina EIB ievērot Kapitāla prasību direktīvas 88. panta 2. punktu, kas paredz, ka bankas „lemj arī par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi. Šo mērķi, politiku un tās īstenošanu publisko [..]”;

59.  atgādina, ka tika panākta vienošanās par to, ka ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, reizi gadā Parlamentam ziņo par kapitāla izmantošanu, pasākumiem pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz to, kā ERAB ir veicinājusi Savienības mērķu sasniegšanu, par riska uzņemšanos un par EIB un ERAB sadarbību ārpus Savienības; pauž nožēlu, ka minētais pilnvarnieks un Komisija nav aktīvi rīkojušies, lai īstenotu minēto tiesību normu(14);

60.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir parakstījusi Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvu (IATI) un saskaņā ar šo satvaru ir sākusi atklāt informāciju par tās aizdošanas operācijām ārpus Eiropas Savienības;

Ārpolitika

61.  atgādina, ka EIB ārpolitikai un it īpaši reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem ES ārējās darbības mērķiem; prasa pilnībā ievērot līdzekļu saņēmēju valstu tiesību aktus;

62.  atzinīgi vērtē rezultātu mērīšanas sistēmas ieviešanu attiecībā uz darbībām ārpus ES un ziņojumus par tās īstenošanu;

63.  aicina EIB apsvērt iespēju tās pašreizējā pilnvarojuma ietvaros palielināt ārējo finansējumu, kas paredzēts ES Vidusjūras austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

64.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā ārējās aizdošanas pilnvarojumā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam EIB tiek prasīts publicēt projektu pabeigšanas ziņojumus; sagaida, ka EIB šo prasību pildīs jau 2015. gadā;

65.  atkārtoti prasa, lai Eiropas Revīzijas palāta pirms EIB ārējā pilnvarojuma starpposma pārskatīšanas sagatavotu īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdošanas operāciju rezultātiem un šo operāciju atbilstību ES politikai, kā arī salīdzināt to pievienoto vērtību attiecībā uz EIB izmantotajiem pašu resursiem; turklāt prasa Revīzijas palātai savā analīzē nošķirt no ES budžeta finansētās garantijas, ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem garantēto investēšanas mehānismu, dažādos finansējuma kombinēšanas veidus, kurus izmanto ES un Āfrikas infrastruktūras trasta fondā, Karību jūras reģiona valstu investīciju fondu, Klusā okeāna valstīm paredzēto investīciju mehānismu un šīm investīcijām paredzēto atmaksājumu izmantošanu; prasa arī Eiropas Revīzijas palātai iekļaut savā analīzē EIB veikto no ES budžeta iegūto līdzekļu pārvaldību saistībā ar investēšanas mehānismu, izmantojot EAF un dažādos finansējuma kombinēšanas veidus, izmantojot ES finansējuma kombinēšanas mehānismus, un minēto investīciju atmaksājumu izmantošanu;

Turpmākie ieteikumi

66.  aicina EIB un Eiropas Parlamentu izveidot platformu dialogam starp EIB un attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām; šajā saistībā aicina EIB reizi ceturksnī sniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu un apspriest EIB gūtos panākumus un īstenotās darbības; lai nodrošinātu EIB darbību pastiprinātu parlamentāro pārraudzību un atvieglotu abu iestāžu sadarbību un koordināciju, ierosina izveidot regulāru strukturētu dialogu starp EIB priekšsēdētāju un Parlamentu — līdzīgu reizi ceturksnī rīkotajam monetārajam dialogam starp ECB un Parlamentu;

67.  atzīmē, ka joprojām turpina ienākt sūdzības, it īpaši no mazajiem uzņēmumiem, par to, ka nav pieejams finansējums no EIB ārējās aizdošanas mehānisma un EIF atbalstītais finansējums; tādēļ pieprasa ikgadēju apsekojumu par to, cik daudzi MVU un it īpaši mikrouzņēmumi ir saņēmuši finansējumu no minētajiem mehānismiem un kādus pasākumus EIB ir veikusi attiecībā uz tās izmantoto starpnieku politiku, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU;

68.  prasa rūpīgi izvērtēt riskus un kontroles sistēmas, kas saistītas ar jaukto finansējumu, kurā piedalās Eiropas Komisija, un ziņot par tiem, ņemot vērā darbību kombinēšanas ietekmi ne tikai uzraudzības, bet arī pārvaldības izvēles iespēju ziņā;

69.  atzinīgi vērtē EIB aktīvu augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumu īpatsvaram kopējā aizdevumu portfelī esot tuvu nullei (0,2 %); uzskata par svarīgu nodrošināt to, ka EIB saglabā AAA kredītreitingu, lai tai arī turpmāk starptautiskie kapitāla tirgi būtu pieejami ar vislabākajiem finansēšanas nosacījumiem, līdz ar to labvēlīgi ietekmējot projektu īstenošanu, iesaistītās personas un EIB uzņēmējdarbības modeli;

70.  atzīmē, ka 2015. gadā ir paredzēts atjaunot LESD 287. panta 3. punktā minēto trīspusējo nolīgumu, kas reglamentē EIB, Komisijas un Revīzijas palātas sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kuru palīdzību Revīzijas palāta kontrolē EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldīšanas jomā; šajā sakarībā aicina EIB atjaunināt Eiropas Revīzijas palātas pilnvaras, iekļaujot visus jaunos EIB mehānismus, kas paredz ES vai EAF publisko līdzekļu izmantošanu;

71.  atzinīgi vērtē to, ka EIB Padome 2013. gadā pieņēma atjauninātu krāpšanas novēršanas politiku, tādējādi apstiprinot EIB nulles tolerances pieeju;

72.  prasa uzlabot EIB līdzekļu piešķiršanas efektivitāti, mazināt ar to saistīto regulatīvo slogu un palielināt elastīgumu;

73.  aicina EIB iesaistīties strukturētā komunikācijas procesā, kurā piedalītos parlamenti, valdības un sociālie partneri un kurā regulāri izraudzītos tās darbvietu radīšanas iniciatīvas, kas veicinātu Eiropas konkurētspējas ilgtspējīgu palielināšanos;

74.  atzinīgi vērtē atbalstu, kas MVU sniegts jomās, kurās jauniešu bezdarbs pārsniedz 25 % līmeni;

75.  atzinīgi vērtē uzmanības koncentrēšanu uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (kuros ir no 250 līdz 3000 darbinieku), izmantojot iniciatīvu attiecībā uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un izaugsmes finansēšanas iniciatīvu, kas abas stimulē aizdevumu piešķiršanu, it īpaši inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

76.  atzinīgi vērtē EIB jauno iniciatīvu „Prasmes un darbvietas — investēšana jaunatnei”, kurā galvenā uzmanība veltīta arodizglītības un studentu/mācekļu mobilitātes finansēšanas instrumentiem, lai jauniešiem nodrošinātu ilgstošas nodarbinātības iespējas, un prasa nākamajos gados šajā aizdevumu piešķiršanas programmā vēl lielāku uzmanību veltīt arodizglītībai un investīciju palielināšanai; tomēr uzskata, ka šai programmai nevajadzētu novirzīt finansējumu no pašreizējās dotāciju sistēmas, it īpaši attiecībā uz Erasmus+ programmu; uzsver, ka mobilitāte ir jāuztver kā iespēja un tai ir jāpaliek brīvprātīgai, nevis jākļūst par instrumentu, kas veicina depopulāciju un marginalizāciju bezdarba skartajos apgabalos; prasa pievērst uzmanību tiem projektiem, kuru īstenošana ļaus radīt kvalitatīvas darbvietas, īpašu uzmanību veltot projektiem, kas saistīti ar darbvietu radīšanu jauniešiem, sieviešu īpatsvara palielināšanu darba tirgū, ilgstošā bezdarba samazināšanu un mazaizsargātu iedzīvotāju grupu darbvietas saglabāšanas drošības uzlabošanu;

77.  atzinīgi vērtē EIB plašo pieredzi izglītības un apmācības finansēšanā, Eiropā veicot aizdošanu studentiem, it īpaši ņemot vērā to, ka EIB grupa 2015. gadā sāka īstenot mehānismu Erasmus Master Mobile Student Loan Guarantee, kura mērķis ir palielināt finansējuma pieejamību maģistrantūras studentiem, kas vēlas studēt citā Erasmus+ programmas valstī; uzsver — lai studentiem aizdevumi būtu pilnībā pieejami neatkarīgi no viņu ekonomiskās situācijas, ir būtiski paredzēt izdevīgus atmaksāšanas noteikumus;

78.  aicina EIB projektu atlasē saskaņā ar trīspīlāru izvērtēšanas metodi īpašu uzmanību pievērst pirmā pīlāra kritērijam — izaugsmes un nodarbinātības, it īpaši jauniešu nodarbinātības, veicināšanas kritērijam; uzsver, ka jauniešu nodarbinātība, apmācība un māceklība ir svarīga, lai panāktu ilgtspējīgu darbvietu radīšanas modeli;

79.  atgādina Komisijas priekšsēdētāja vietnieka J. Katainen apņemšanos palielināt EIB potenciālu ne tikai saistībā ar infrastruktūru, bet arī ar jauniešu nodarbinātību un izglītību, un aicina EIB nākamajā gada pārskatā ziņot par šajā jomā panākto progresu; uzskata, ka jau sāktie jauniešu nodarbinātības pasākumi būtu jāīsteno straujāk un pakāpeniski jāpaplašina;

80.  uzskata, ka papildus pasākumiem, kas tiek īstenoti jau sāktās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ietvaros, EIB būtu ievērojami jāinvestē pasākumos, ar kuru palīdzību rada ilgtspējīgas darbvietas jaunajām paaudzēm;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EIB un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 72 E, 11.3.2014., 51. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0057.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.
(4) OV C 349 E, 29.11.2013., 27. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0161.
(6) OV L 177, 7.7.2012., 1. lpp.
(7) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
(8) Skat.: Observatori de l’Ebre (CSIC, URLL). Evaluación de Impacto Ambiental (SGEA/SHG; Ref.: GAD/13/05) – "Almacenamiento subterráneo de gas natural Amposta (Permiso Castor) Ttarragona); IAM 2109-07 – Estudio elaborado por la Dirección General de Política Ambiental y Sostenibilidad del Departamento de Medio Ambienta y Vivienda de la Generalitat de Catalunya sobre el estudio de impacto ambiental del Proyecto de almacén subterráneo de gas natural Castor"; un Simone Cesca, Francesco Grigoli, Sebastian Heimann, Álvaro González, Elisa Buforn, Samira Maghsoudi, Estefania Blanch y Torsten Dahm (2014): "The 2013 September–October seismic sequence offshore Spain: a case of seismicity triggered by gas injection?", Geophysical Journal International, 198, 941–953
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Lēmuma Nr. 1219/2011/ES par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām sakarā ar lēmumu par kapitāla palielināšanu 8. apsvērums (OV L 313, 26.11.2011., 1. lpp.).
(10) Eiropas Ombuda lēmums izbeigt izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 178/2014/AN par Eiropas Investīciju banku. http://www.ombudsman.europa.eu/lv/cases/decision.faces;jsessionid=E8AB8E8EBC3AA1A 9166D9DFCF51196BB.
(11) http://newati.publishwhatyoufund.org/2013/index-2013/results/
(12) Lēmuma Nr. 1219/2011/ES 13. apsvērums.
(13) http://www.ombudsman.europa.eu/lv/cases/draftrecommendation.faces.
(14) Lēmuma Nr. 1219/2011/ES 3. pants.

Juridisks paziņojums