Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2015. gada 12. februāris - StrasbūraGalīgā redakcija
Burundi — Bob Rugurika lieta
 Saūda Arābija — Raif Badawi lieta
 Ashia ciema bezvēsts pazudušo iedzīvotāju masveida apbedījumi Ornithi ciemā okupētajā Kipras daļā
 Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos izveide
 Humanitārā krīze Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar IS

Burundi — Bob Rugurika lieta
PDF 298kWORD 71k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. februāra rezolūcija par Burundi — Bob Rugurika lieta (2015/2561(RSP))
P8_TA(2015)0036RC-B8-0144/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi, jo īpaši 2014. gada 18. septembra rezolūciju par Burundi, par Burundi, jo īpaši Pierre Claver Mbonimpa lietu(1),

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 10. aprīļa paziņojumu par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā Arušas Miera un samierināšanās vienošanos,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 22. jūlija secinājumus attiecībā uz Lielo ezeru reģionu,

–  ņemot vērā ANO Burundi biroja (BNUB) ziņojumus,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem (CTA) un par vārda brīvību, kā arī Padomes 2014. gada jūnija secinājumus par aktīvāku darbību CTA jautājumos,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ĀS hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību (ACDEG),

–  ņemot vērā Nacionālās Konsultatīvās komitejas cilvēktiesību jautājumos (CNCDH) 2013. gada 25. aprīļa atzinumu,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2014. gada 10. septembrī sniedza ES delegācija Burundi,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2015. gada 20. janvārī Burundi varas iestādes apcietināja un ieslodzīja cilvēktiesību aizstāvi Radio Publique Africaine (RPA) direktoru Bob Rugurika, pēc tam, kad viņš bija atteicies atklāt savus informācijas avotus un savā radiostacijā bija translējis vairākus ar izmeklēšanu saistītus raidījumus par 2014. gada septembrī notikušo trīs vecāka gadagājuma itāļu mūķeņu — Lucia Pulici, Olga Raschietti un Bernadetta Boggian noslepkavošanu Kamengē, pilsētā netālu no Budžumburas;

B.  tā kā šajos raidījumos tika pausti pieņēmumi, ka šajās slepkavībās bija iesaistīti augsta ranga izlūkdienesta virsnieki, kuriem tika dota iespēja pirms raidījumiem sniegt savus komentārus;

C.  tā kā Burundi varas iestādes nav uzrādījušas nekādus pierādījumus Bob Rugurika aizturēšanas pamatojumam — "pārkāpums pret sabiedrības solidaritāti, pārkāpumi pret izmeklēšanas konfidencialitāti, noziedznieka slēpšana un līdzdalība slepkavībā"; tā kā šī apcietināšana ir tipiska daļa no valdības uzbrukumiem vārda brīvībai, vajājot žurnālistus, aktīvistus un politisko partiju biedrus; tā kā šādi uzbrukumi ir saasinājušies, tuvojoties vēlēšanām, kas Burundi notiks 2015. gada maijā un jūnijā;

D.  tā kā starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, tostarp Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurus Burundi ir ratificējusi, skaidri nosaka, ka pirmstiesas aizturēšanai ir jābūt pamatotai ar ticamu un juridiski pamatotu apsūdzību; tā kā Burundi varas iestādes nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Bob Rugurika būtu jātur ieslodzījumā;

E.  tā kā šis nav pirmais Burundi valdības mēģinājums aizliegt plašsaziņas līdzekļiem un cilvēktiesību aizsardzības grupām publicēt sensitīvu informāciju un ziņot par valdības iespējamu ļaunprātīgu rīcību; tā kā, neraugoties uz pastāvīgu iebiedēšanu, žurnālisti turpina dokumentēt pretrunīgas problēmas un ziņot par tām, viens no viņiem ir Pierre Claver Mbonimpa — vadošais cilvēktiesību aizstāvis, kurš tika apcietināts 2014. gada maijā par viņa komentāriem Radio Publique Africaine, tikai viņš vēlāk tika atbrīvots, bet apsūdzības pret viņu līdz šim brīdim nav atsauktas;

F.  tā kā 2013. gada jūnijā Burundi tika pieņemts ierobežojošs likums pret plašsaziņas līdzekļu brīvību, ierobežojot to jautājumu loku, par kuriem žurnālisti drīkst ziņot, un potenciāli nosakot par noziedzīgu ziņošanu par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību un drošību; tā kā Burundi žurnālisti ir iesnieguši šo jautājumu izskatīšanai Austrumāfrikas Tiesā;

G.   tā kā vairāku ierobežojošu likumu pieņemšana pirms 2015. gada vēlēšanām, tostarp 2013. gada aprīļa plašsaziņas līdzekļu likums, ir pastiprinājusi vajāšanas un draudus, kas kopš 2010. gada ir vērsti pret žurnālistiem un citiem, kuri nosoda politiskās slepkavības, korupciju un sliktu valsts pārvaldību;

H.  tā kā Burundi ierindojas 142. vietā no 180 valstīm organizācijas „Reportieri bez robežām” 2014. gada preses brīvības indeksā;

I.  tā kā Īpašais referents Āfrikas cilvēktiesību aizstāvju jautājumos Reine Alapini-Gansou ir nosodījis šo apcietināšanu un pieprasījis nekavējoties atbrīvot Bob Rugurika, un atgādinājis Burundi varas iestādēm par to pienākumiem, kas izriet no Āfrikas vārda brīvības principu deklarācijas un Kigali, kā arī Grandbejas deklarācijām;

J.  tā kā vārda brīvību garantē Burundi Konstitūcija un starptautiskie, kā arī reģionālie nolīgumi, kurus Burundi ir ratificējusi, un tās ievērošana ir daļa no Valsts stratēģijas labai pārvaldībai un cīņai pret korupciju, kā arī izšķiroši svarīgs nosacījums, lai 2015. gada vēlēšanas būtu brīvas un taisnīgas un lai to rezultātus varētu pieņemt visi dalībnieki;

K.  tā kā brīvs, taisnīgs un miermīlīgs vēlēšanu process 2015. gadā dos valstij, kura joprojām cieš no pēckonflikta situācijas, iespēju izrauties no politiskā strupceļa, kurā tā nonāca 2010. gada vēlēšanu procesa rezultātā;

L.  tā kā pēc Parlamenta 2014. gada 18. septembra rezolūcijas, un jo īpaši atsauces tajā uz Kotonū nolīguma 96. pantu, ES pārstāvji ir uzstājuši, ka nepieciešama visu valsts politisko spēku iekļaujoša līdzdalība vēlēšanu procesā saskaņā ar Ceļvedi un Rīcības kodeksu;

M.  tā kā Burundi valdība ir apstiprinājusi apņēmību rīkoties, lai nodrošinātu, ka sarunās ar visiem politiskajiem spēkiem valstī tiktu ievēroti abi iepriekšminētie dokumenti, un ir atkārtojusi savu lūgumu ES un tās dalībvalstīm sniegt materiālu un finansiālu atbalstu pašreizējam vēlēšanu procesam, kā arī nosūtīt novērošanas misijas uz Burundi pirms vēlēšanām, to laikā un pēc vēlēšanām;

N.  tā kā ES nesen ir piešķīrusi EUR 432 miljonus Burundi no Eiropas Attīstības fonda 2014.–2020. gada laikposmam, lai cita starpā palīdzētu uzlabot pārvaldību un pilnveidotu pilsonisko sabiedrību;

O.  tā kā Burundi joprojām nomāc smagākā politiskā krīze kopš šajā valstī 2005. gadā beidzās 12 gadus ilgušais pilsoņu karš un tā kā tas atkal rada draudus ne tikai stabilitātei valsts iekšienē, bet arī kaimiņvalstīs jau tā nestabilajā Āfrikas kontinenta reģionā,

1.  nosoda nepamatoto Bob Rugurika aizturēšanu un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot; aicina iestādes vienlaikus arī turpināt izmeklēšanu saistībā ar trīs itāliešu mūķeņu traģisko nogalināšanu un saukt vainīgos pie atbildības; tāpat aicina triju mūķeņu nogalināšanas lietā veikt neatkarīgu izmeklēšanu;

2.  nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus Burundi un ierobežojošu likumu ieviešanu pirms valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām 2015. gadā, jo īpaši tos pārkāpumus, kam ir kaitīga ietekme uz opozīciju, plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību, ierobežojot vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību;

3.  aicina Burundi iestādes nodrošināt atbilstošu un taisnīgu līdzsvaru starp plašsaziņas līdzekļu brīvību, tostarp žurnālistiem nodrošinātu brīvību izmeklēt noziegumus un ziņot par tiem, un nepieciešamību nodrošināt kriminālizmeklēšanas integritāti;

4.  aicina Burundi valdību, gatavojoties 2015. gada vēlēšanām, atļaut patiesas un atklātas politiskās diskusijas un ievērot ceļvedi un rīcības kodeksu, par ko vienojās sarunās ANO aizgādībā un ko parakstīja visi Burundi politiskie līderi; atgādina, ka Burundi konstitūcija nosaka, ka „Republikas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi. Neviens prezidenta amatā nevar būt ilgāk par diviem termiņiem.„

5.  aicina Burundi valdību ievērot vēlēšanu kalendāru un iekļaut opozīcijas partijas vēlēšanu uzraudzībā, tostarp jauno vēlētāju daļējas reģistrācijas posmā, par ko vienojās Neatkarīgā valsts vēlēšanu komisija (CENI) un politiskās partijas vēlētāju reģistrācijas novērtējuma sanāksmē 2015. gada 29.–30. janvārī;

6.  pauž nopietnas bažas par valdības iejaukšanos opozīcijas partiju iekšējā pārvaldībā, brīvības trūkumu šīm partijām veidot kampaņas un tiesu iestādēs pieaugošo tendenci izslēgt opozīcijas līderus no vēlēšanu procesa;

7.  mudina Burundi valdību veikt pasākumus, ar kuriem tiktu kontrolēta CNDD-FDD jaunatnes līga, un neļaut tās biedriem iebiedēt cilvēkus, ko viņi uzskata par oponentiem, un uzbrukt tiem, kā arī mudina nodrošināt, ka tie, kuri ir atbildīgi par ļaunprātībām, tiek tiesāti; prasa veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka CNDD-FDD apbruņo un apmāca savus jaunatnes līgas biedrus; mudina opozīcijas partiju vadītājus novērst vardarbību pret oponentiem;

8.  šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi ievērot Rīcības kodeksu vēlēšanu jomā (Code de bonne conduite en matière électorale) un ar ANO starpniecību sagatavoto vēlēšanu ceļvedi, ko politiskie spēki parakstīja 2013. gadā, un pilnībā atbalsta ANO un starptautiskās sabiedrības darbības, kuru mērķis ir novērst turpmāku politiskās vardarbības palielināšanos laikā, kad notiek gatavošanās 2015. gada vēlēšanām, un palīdzēt atjaunot drošību un mieru ilgtermiņā;

9.  mudina visus, kas iesaistīti vēlēšanu procesā, tostarp iestādes, kas atbildīgas par vēlēšanu organizēšanu un drošības pasākumiem, ievērot saistības, kas noteiktas Arušas nolīgumā, atgādinot, ka ar šo vienošanos izbeidza pilsoņu karu un ka tā ir Burundi Konstitūcijas pamatā;

10.  uzsver vadošo lomu, kādu ES būtu jāuzņemas pirmsvēlēšanu situācijas uzraudzībā, lai izvairītos no jebkādas saistību mazināšanas, kas varētu būtiski ietekmēt ne tikai demokratizācijas procesu, bet arī mieru un drošību Burundi un visā Lielo ezeru reģionā;

11.  atgādina, ka Burundi ir saistoša Kotonū nolīguma cilvēktiesību klauzula, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un tādēļ tai ir pienākums ievērot vispārējās cilvēktiesības, tostarp vārda brīvību; aicina Burundi valdību atļaut pirms 2015. gada vēlēšanām rīkot patiesas un atvērtas politiskās debates, neradot bailes par iebiedēšanu, neiejaucoties opozīcijas partiju iekšējā pārvaldībā, nenosakot ierobežojumus nevienas partijas kampaņām, īpaši lauku rajonos, un nepieļaujot tiesu varas ļaunprātīgu izmantošanu, lai atbrīvotos no politiskajiem sāncenšiem;

12.  aicina Komisiju, priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un dalībvalstis atbilstoši ES Stratēģiskajam satvaram par cilvēktiesībām attiecībā uz Burundi nodrošināt skaidru un principiālu ES politiku, kurā vēršas pret nemitīgajiem un smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju apsvērt apspriežu sākšanu ar Burundi saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu par iespējamu nolīguma apturēšanu un apspriežu laikā veikt jebkādus atbilstošus pasākumus;

13.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi sarunās ar Burundi valdību izmantot pastiprinātu politisko dialogu, kas paredzēts saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 8. pantu, lai konkrēti risinātu jautājumu par Burundi brīvās politiskās telpas slēgšanu un noteiktu skaidrus un konkrētus kritērijus attīstības mērīšanai un stratēģiju to īstenošanai;

14.  aicināt Burundi valdību, opozīcijas partiju līderus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus darīt visu iespējamo, lai demokrātiskā un pārredzamā veidā atbalstītu Miera un samierināšanas komisiju, izskatītu pagātnes noziegumus un virzītos uz priekšu, lūkojoties nākotnē;

15.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis piešķirt līdzekļus, kas nepieciešami, lai risinātu humanitāro situāciju šajā pasaules daļā un strādātu sadarbībā ar ANO struktūrām, jo īpaši saistībā ar ieilgušo nepietiekama uztura problēmu;

16.  aicina Komisiju savus līdzekļus 2014.–2020. gada periodā prioritāri piešķirt NVO un starptautiskajām organizācijām, kas strādā, cieši sadarbojoties ar cilvēkiem, un izdarīt spiedienu uz Burundi valdību, lai tā īstenotu reformas, kas vajadzīgas, lai nostiprinātu valsti;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Burundi valdībai un Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0023.


Saūda Arābija — Raif Badawi lieta
PDF 380kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. februāra rezolūcija par Raif Badawi lietu Saūda Arābijā (2015/2550(RSP))
P8_TA(2015)0037RC-B8-0143/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Saūda Arābiju, jo īpaši rezolūcijas, kas attiecas uz cilvēktiesībām, un sevišķi 2014. gada 11. marta rezolūciju par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini pārstāvja 2015. gada 9. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra Zeid Ra’ad Al Hussein paziņojumu, kurā Saūda Arābijas iestādes tiek aicinātas apturēt Raif Badawi sodīšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu un 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–  ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartas, ko 2009. gadā parakstījusi Saūda Arābija, 32. panta 1. punktu, kurš garantē tiesības uz informāciju un uzskatu un vārda brīvību, kā arī 8. pantu, kurš aizliedz fizisku vai psiholoģisku spīdzināšanu vai cietsirdīgu, nežēlīgu, pazemojošu vai necilvēcīgu izturēšanos,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā bloga autoram un cilvēktiesību aktīvistam Raif Badawi pēc tam, kad viņš izveidoja tīmekļa vietni "Saūda Arābijas brīvie liberāļi" sociālām, politiskām un reliģiskām debatēm, kas tika uzskatītas par islāmu zaimojošām, tika izvirzīta apsūdzība par atteikšanos no ticības, un Džedas Krimināltiesa 2014. gada maijā viņam piesprieda 10 gadu cietumsodu, 1000 sitienus ar pletni un naudassodu SAR 1 miljona (EUR 228 000) apmērā; tā kā cietumsods arī neļauj R. Badawi izmantot nekādus plašsaziņas līdzekļus un ceļot uz ārvalstīm 10 gadus pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma;

B.  tā kā R. Badawi 2015. gada 9. janvārī saņēma pirmos 50 sitienus ar pletni pie al Jafali mošejas Džedā un šī pēršana viņam radīja tik dziļas brūces, ka pēc nogādāšanas cietuma slimnīcā medicīnas pārbaudei ārsti konstatēja, ka viņš var neizturēt vēl vienu pēršanas kārtu;

C.  tā kā tiesas spriedumi, kas paredz miesassodus, tostarp pēršanu, ir stingri aizliegti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, tostarp ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuru ir ratificējusi Saūda Arābija;

D.  tā kā Raif Badawi advokātam — pazīstamam cilvēktiesību aizstāvim Waleed Abu al-Khair — 2014. gada 6. jūlijā pēc tam, kad viņš bija dibinājis cilvēktiesību organizāciju "Cilvēktiesību uzraugs Saūda Arābijā", Specializētā krimināltiesa piesprieda 15 gadu ieslodzījumu cietumā, kam sekos 15 gadu ilgs ceļošanas aizliegums;

E.  tā kā R. Badawi lieta ir viens no daudzajiem gadījumiem, kad Saūda Arābijas cilvēktiesību aktīvistiem tiek piespriests smags sods un viņi tiek aizskarti, savukārt citi reformu atbalstītāji tiek vajāti par savu uzskatu paušanu, un daudzi no viņiem ir notiesāti saskaņā ar procedūrām, kas neatbilst starptautiskajiem godīgas tiesas standartiem, kā to 2014. gada jūlijā apstiprināja bijušais ANO augstais cilvēktiesību komisārs;

F.  tā kā Saūda Arābijā darbojas plaša interneta aktīvistu kopiena un tajā ir lielākais skaits Twitter lietotāju Tuvajos Austrumos; tā kā internets tomēr tiek ievērojami cenzēts — ir bloķēts tūkstošiem tīmekļa vietņu un jaunu blogu un tīmekļa vietņu darbības uzsākšanai ir vajadzīga Informācijas ministrijas izsniegta licence; tā kā organizācija "Reportieri bez robežām" ir iekļāvuši Saūda Arābiju "Interneta ienaidnieku" sarakstā, jo šīs valsts plašsaziņas līdzekļi un internets tiek cenzēti un tiek sodīti tie, kuri kritizē valdību vai reliģiju;

G.  tā kā vārda brīvība un preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir ārkārtīgi svarīgi demokratizācijas un reformu priekšnosacījumi un katalizatori, un tām ir būtiska nozīme varas kontrolēšanā;

H.  tā kā, neskatoties uz dažu piesardzīgu reformu ieviešanu šobrīd mirušā karaļa Abdullah valdīšanas laikā, Saūda Arābijas politiskā un sociālā sistēma joprojām ir dziļi nedemokrātiska, padara sievietes un šiītu musulmaņus par otrās šķiras pilsoņiem, nopietni diskriminē valsts daudzos viesstrādniekus un īsteno smagas represijas pret visiem, kas pauž iebildumus;

I.  tā kā nāvessodu izpildes gadījumu skaits un temps rada ievērojamas bažas; tā kā 2014. gadā tika izpildīts nāvessods 87 cilvēkiem, lielākoties publiski nocērtot galvu; tā kā kopš 2015. gada sākuma ir izpildīts nāvessods vismaz 21 cilvēkam; tā kā tiek ziņots par 423 nāvessoda izpildes gadījumiem no 2007. līdz 2012. gadam; tā kā nāvessodu var piemērot par ļoti dažādiem nodarījumiem;

J.  tā kā Saūda Arābijas Karaliste ir ietekmīga dalībniece politikas, ekonomikas, kultūras un reliģijas jomā Tuvajos Austrumos un islāma pasaulē un ir Persijas līča Sadarbības padomes un G-20 dibinātāja un vadoša dalībniece;

K.  tā kā 2013. gada novembrī Saūda Arābija tika uz trijiem gadiem ievēlēta par ANO Cilvēktiesību padomes locekli;

L.  tā kā tā sauktā Islāma valsts un Saūda Arābija paredz gandrīz vienādus sodus par lielu skaitu noziegumu, tostarp nāvessodu par zaimošanu, slepkavību, homoseksuālām darbībām, zādzību vai nodevību, nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem, par laulības pārkāpšanu un roku vai kāju amputēšanu par bandītismu;

M.  tā kā Saūda Arābijai ir vadoša loma īpaši neiecietīgas islāma interpretācijas finansēšanā, izplatīšanā un popularizēšanā visā pasaulē; tā kā vissektantiskākais skatījums uz islāmu ir iedvesmojis teroristu organizācijas, piemēram, tā saukto Islāma valsti un al Qaeda;

N.  tā kā Saūda Arābijas iestādes apgalvo, ka ir ES dalībvalstu partneres, jo īpaši cīņā pret terorismu pasaulē; tā kā 2014. gada janvārī tika pieņemts jauns pretterorisma tiesību akts, kurā ir noteikumi, kas ļauj jebkurus iebildumus un neatkarīgas asociācijas uzskatīt par terorisma noziegumiem,

1.  stingri nosoda Raif Badawi pēršanu kā Saūda Arābijas iestāžu nežēlīgu un šokējušu rīcību; aicina Saūda Arābijas iestādes pārtraukt turpmāku Raif Badawi pēršanu un viņu atbrīvot nekavējoties un bez nosacījumiem, jo viņš ir ieslodzītais pārliecības dēļ, proti, ieslodzīts un notiesāts tikai tāpēc, ka izmantojis vārda brīvību; aicina Saūda Arābijas iestādes atcelt viņam noteikto spriedumu un sodu, tostarp ceļošanas aizliegumu;

2.  aicina Saūda Arābijas iestādes nodrošināt, lai Raif Badawi tiktu aizsargāts pret spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos un vajadzības gadījumā viņam tiktu sniegta medicīniskā palīdzība, kā arī lai viņam ļautu nekavējoties un regulāri tikties ar ģimeni un viņa izvēlētajiem advokātiem;

3.  aicina Saūda Arābijas iestādes bez nosacījumiem atbrīvot Raif Badawi advokātu un visus cilvēktiesību aizstāvjus un citus ieslodzītos pārliecības dēļ, kas ir ieslodzīti un notiesāti tikai tāpēc, ka izmantojuši vārda brīvību;

4.  stingri nosoda jebkāda veida miesassodu kā nepieņemamu un pazemojošu pasākumu, kas aizskar cilvēka cieņu, un pauž bažas par valstīm, kas pēršanu izmanto kā soda veidu, stingri prasot no nekavējoties atcelt; aicina Saūda Arābijas iestādes ievērot spīdzināšanas aizliegumu, jo tas ir būtiski uzsvērts Saūda Arābijas parakstītajā un ratificētajā Konvencijā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; aicina Saūda Arābiju parakstīt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

5.  uzsver Saūda Arābijas uzsāktās juridiskās reformas ar mērķi pastiprināt iespēju par lielāku individuālo tiesību aizsardzību, tomēr turpina paust lielas bažas par cilvēktiesību situāciju Saūda Arābijā, kas joprojām tiek klasificēta kā viena no represīvākajām valstīm pasaulē; uzskata, ka Raif Badawi lieta simbolizē uzbrukumu vārda brīvībai un mierīgajiem disidentiem šajā valstī un plašākā nozīmē arī šai karalistei raksturīgo neiecietības politiku un ekstrēmu Islāma likumu interpretāciju;

6.  mudina Saūda Arābijas iestādes atcelt Speciālo krimināltiesu, kas tika izveidota 2008. gadā, lai izskatītu ar terorismu saistītās lietas, tomēr aizvien vairāk tiek izmantota, lai tiesātu mierīgos disidentus acīmredzami politiski motivētās apsūdzībās un tiesu procedūrās, kas pārkāpj pamattiesības uz taisnīgu tiesu;

7.  aicina Saūda Arābijas iestādes atļaut neatkarīgas preses un plašsaziņas līdzekļu darbību un nodrošināt visu Saūda Arābijas iedzīvotāju vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; pauž nožēlu par aktīvistu un protestētāju apspiešanu miermīlīgās demonstrācijās; uzsver, ka juridisko pamattiesību miermīlīga aizstāvēšana vai kritisku piezīmju izteikšana sociālajos tīklos ir neatņemamu tiesību izpausme;

8.  atgādina Saūda Arābijas vadītājiem viņu apņemšanos „ievērot visaugstākos cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības standartus”, kas tika pausta , 2013. gadā iesniedzot veiksmīgu pieteikumu dalībai ANO Cilvēktiesību padomē;

9.  uzskata, ka Saūda Arābija būtu ticamāks un efektīvāks partneris cīņā ar tādām teroristu organizācijām kā tā sauktā Islāma valsts vai Al-Qaeda, ja tā neveiktu tik anahroniskus un ekstrēmus pasākumus kā publiska galvas nociršana, nomētāšana ar akmeņiem un cita veida spīdzināšanu, kas līdzinās Islāma valsts veiktajiem noziegumiem;

10.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju aktīvi un radoši atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupas un individuālas personas, kas aizsargā cilvēktiesības Saūda Arābijā, tostarp organizējot cietuma apmeklējumus, uzraugot tiesas procesu un paužot publiskus paziņojumus;

11.  uzdod Delegācijai attiecībām ar Arābijas pussalu Raif Badawi un citu pārliecības dēļ ieslodzīto jautājumu izvirzīt apspriešanai nākamā Saūda Arābijas apmeklējuma laikā un par to ziņot Cilvēktiesību apakškomitejai;

12.  prasa ES un tās dalībvalstīm pārskatīt attiecības ar Saūda Arābiju tādā veidā, kas ES ļautu īstenot ekonomiskās, enerģētiskās un drošības intereses un vienlaikus nekaitētu tās saistībām cilvēka pamattiesību jomā;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, Viņa Augstībai Karalim Salman bin Abdulaziz, Saūda Arābijas Karalistes valdībai un Saūda Arābijas Karalistes Nacionālā dialoga centra ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0207.


Ashia ciema bezvēsts pazudušo iedzīvotāju masveida apbedījumi Ornithi ciemā okupētajā Kipras daļā
PDF 410kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. februāra rezolūcija par Ashia ciema bezvēsts pazudušo iedzīvotāju masveida apbedījumiem Ornithi ciemā okupētajā Kipras daļā (2015/2551(RSP))
P8_TA(2015)0038RC-B8-0150/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par bezvēsts pazudušajiem Kiprā(1),

–  ņemot vērā attiecīgos ANO ģenerālsekretāra ziņojumus(2), ANO Drošības padomes rezolūcijas(3) un starptautiskās iniciatīvas, kas uzsāktas, lai noskaidrotu Kiprā bezvēsts pazudušo personu likteni(4),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2001. gada 10. maija(5) un 2008. gada 10. janvāra(6) spriedumus par bezvēsts pazudušajām personām Kiprā un Virspalātas 2014. gada 12. maija spriedumu lietā Kipra pret Turciju,

–  ņemot vērā 2008. gada 18. jūnija rezolūciju par bezvēsts pazudušajiem Kiprā(7),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0139/2008),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 9. jūnija deklarāciju par Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu,

–  ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības, gan konvencionālās, gan paražu tiesības par bezvēsts pazudušajām personām,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 1974. gada 14. augustā Turcijas gaisa spēki bombardēja Ashia ciemu; tā kā 1974. gada 21. augustā Turcijas armija veica piespiedu masu evakuāciju; tā kā galīgā visu ciema iedzīvotāju izraidīšana notika 1974. gada 28. augustā;

B.  tā kā kopumā 1974. gadā bezvēsts pazuda 106 personas no Ashia ciema, vecumā no 11 līdz 84 gadiem;

C.  tā kā 2009. gada pavasarī Kiprā bezvēsts pazudušo personu komiteja (CMP) veica meklēšanu Ornithi teritorijā, ciemā, kas atrodas 4 km uz rietumiem no Ashia ciema; tā kā tika atklātas četras apbedījumu vietas, no kurām divas bija ūdens akas un masu kapi; tā kā ir apstiprināts, ka mirstīgās atliekas, kuras tika identificētas ar DNA pārbaudēm, pieder iepriekš minētajam 1974. gada 21. augustā Ashia bezvēsts pazudušā 71 civiliedzīvotāja sarakstam;

D.  tā kā saskaņā ar pierādījumiem iepriekš ir ekshumētas mirstīgās atliekas no diviem masu kapiem; tā kā mirstīgās atliekas ar nolūku tika savāktas un aizvestas nezināmā virzienā;

E.  tā kā joprojām turpinās to bezvēsts pazudušo ģimeņu milzīgās sāpes un ciešanas, kuriem vairākas desmitgades nav ziņu par savu mīļo radinieku likteni, un tā kā ir jāpieliek visas pūles paātrināt CMP izmeklēšanu;

F.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka saistībā ar Kipras grieķu kopienas bezvēsts pazudušajiem un viņu radiniekiem vairākkārt ir ticis pārkāpts Konvencijas 2. pants (Tiesības uz dzīvību), jo Turcijas iestādes nespēja veikt efektīvu izmeklēšanu par dzīvībai bīstamos apstākļos bezvēsts pazudušo Kipras grieķu kopienas pārstāvju atrašanās vietu un likteni; vairākkārt ir ticis pārkāpts 5. pants (Tiesības uz brīvību un drošību), jo Turcijas iestādes nespēja veikt efektīvu izmeklēšanu par to bezvēsts pazudušo Kipras grieķu kopienas pārstāvju atrašanās vietu un likteni, kuri, kā tika uzskatīts, atradās apcietinājumā Turcijā savas pazušanas laikā; un vairākkārt ir ticis pārkāpts 3. pants (spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums), jo Turcijas iestāžu klusēšana, neskatoties uz patiesajām radinieku bažām, sasniedza tādu smaguma pakāpi, kuru var raksturot tikai kā necilvēcīgu attieksmi;

G.  tā kā gadījumus, kad apbedīšanai var tikt atdotas tikai personu daļējas kaulu mirstīgās atliekas, nevar uzskatīt par slēgtiem, līdz tiek atrastas visu personu visas identificējamās mirstīgās atliekas;

H.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konstatējusi, ka Turcija kā de facto okupējošais spēks Kipras ziemeļu daļā ir atbildīga par izmeklēšanu attiecībā uz bezvēsts pazudušo atrašanās vietu un likteni un CMP darba veicināšanu;

I.  tā kā bezvēsts pazudušo personu jautājums ir humanitāra problēma, kas izriet no bezvēsts pazudušo personu radinieku tiesībām uzzināt viņu likteni;

J.  tā kā personu pazušanas gadījumi Kiprā sākās 1964. gadā, aptverot ierobežotu skaitu abu kopienu pārstāvju, un sasniedza gandrīz 2000 pazušanas gadījumu maksimālo skaitu 1974. gadā Turcijas militārās invāzijas laikā, kuras rezultātā sala joprojām ir sadalīta;

K.  tā kā pašlaik pēc vairākām desmitgadēm joprojām kopumā bezvēsts pazudis ir 2001 Kipras iedzīvotājs, 1508 – no Kipras grieķu kopienas un 493 – no Kipras turku kopienas,

1.  nosoda Ornithi ciemā notikušo pārvietošanu un līdzīgas darbības kā lielu necieņu pret pazudušajām personām un rupju pārkāpumu attiecībā uz viņu ģimeņu tiesībām beidzot zināt savu tuvinieku nāves patiesos apstākļus; izsaka līdzjūtību visu pazudušo cilvēku ģimenēm, kuras vēl aizvien dzīvo neziņā;

2.  uzsver, ka mirstīgo atlieku pārvietošana un līdzīga rīcība varētu būtiski traucēt un sarežģīt apsūdzību izvirzīšanu un apgrūtināt visu Kiprā pazudušo personu likteņu izmeklēšanu;

3.  uzsver šā jautājuma steidzamību attiecībā uz pazudušo personu ģimenēm, jo ir pagājis 41 gads pēc šo cilvēku pazušanas, un uzsver, ka nav vairs daudz laika, lai atrastu šīs ģimenes kā lieciniekus, un ka radinieki nomirst; prasa nekavējoties un pilnībā pārbaudīt, kas noticis ar pazudušajām personām;

4.  atzinīgi vērtē CMP darbu un uzsver, ka svarīgi ir aktivizēt šīs komitejas darbības, jo pusei no visām pazudušajām personām atrašanās vieta joprojām nav zināma un vairāk nekā divas trešdaļas personu aizvien nav identificētas;

5.  uzsver, ka CMP darbs ir atkarīgs no visu iesaistīto personu pilnīga atbalsta un sadarbības, un šajā sakarā atzinīgi vērtē ES sniegto finansējumu, kā arī prasa to nodrošināt turpmāk;

6.  atzīmē, ka CMP ir publiskojusi steidzamu aicinājumu, lai ikviens, kam ir informācija par iespējamām apbedījumu vietām, sazinās ar CMP izmeklētājiem; aicina Turciju un tās valdību nekavējoties pārtraukt mirstīgo atlieku pārvietošanu no masu kapiem un ievērot starptautiskās tiesības, starptautiskās humanitārās tiesības un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kā arī šajā nolūkā atvieglot triju pušu veidotās Bezvēsts pazudušo personu komitejas centienus, nodrošinot tai pilnīgu piekļuvi militārajiem arhīviem un iekļūšanu militārajās zonās, lai veiktu ekshumāciju; aicina Turciju pilnībā izpildīt savu pienākumu, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma par kompensācijām pazudušo personu ģimenēm;

7.  aicina Turciju bez tīšas kavēšanās atļaut iekļuvi zonās, kurām ir bijis noteikts militārs statuss un par kurām ir informācija, ka tajās atrodas pazudušu personu apbedījumu vietas; uzsver, ka Turcijas militārajiem spēkiem būtu jāpiegādā vecās militārās kartes un jādalās ar tām, kā arī jānodrošina pilnīga piekļuve saviem arhīviem, lai atvieglotu joprojām neatrasto apbedījumu vietu meklēšanu;

8.  mudina visas ES dalībvalstis prioritārā kārtā ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis atbalstīt darbu, ko veic ANO Piespiedu pazušanas komiteja, kas izveidota saskaņā ar minēto konvenciju;

9.  aicina visas attiecīgās personas un visus tos, kuru rīcībā ir vai var būt informācija vai pierādījumi, kas gūti no personīgām zināšanām, arhīviem, kaujas ziņojumiem vai apcietinājuma vietu dokumentiem, nekavējoties nodot šo informāciju vai pierādījumus Bezvēsts pazudušo personu komitejai;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas valdībai un parlamentam, kā arī atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju katrai valstij ir beznosacījuma pienākums pakļauties galīgajiem spriedumiem lietās, kurās tā ir strīdus puse.

(1) OV C 301 E, 13.12.2007., 243. lpp.
(2) Jo īpaši pēdējo ziņojumu par ANO darbību Kiprā (S/2008/353), IV nodaļa.
(3) Jo īpaši 2008. gada 13. jūnija rezolūciju Nr. 1818 (2008).
(4) Komiteja, kas nodarbojas ar bezvēsts pazudušajām personām Kiprā: http://www.cmp-cyprus.org
(5) Komiteja, kas nodarbojas ar bezvēsts pazudušajām personām Kiprā: http://www.cmp-cyprus.org
(6) Varnava un citi pret Turciju Nr. 16064/90, Nr. 16065/90, Nr. 16066/90, Nr. 16068/90, Nr. 16069/90, Nr. 16070/90, Nr. 16071/90, Nr. 16072/90 un Nr. 16073/90; uzsākta pārsūdzības procedūra.
(7) OV C 286 E, 27.11.2009., 13. lpp.


Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos izveide
PDF 284kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. februāra lēmums par Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (2015/2566(RSO))
P8_TA(2015)0039B8-0169/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā Komisijas lēmumu visās dalībvalstīs izmeklēt nodokļu nolēmumu praksi saistībā ar ES valsts atbalsta noteikumiem,

–  ņemot vērā to, ka saskaņā ar ES nodokļu jomas noteikumiem visām dalībvalstīm ir pienākums spontāni paziņot citām dalībvalstīm informāciju par nodokļu nolēmumiem, īpaši tad, ja šāda nolēmuma rezultātā cita dalībvalsts var zaudēt nodokļu ieņēmumus vai uzņēmumam ir iespējams gūt ietaupījumu uz nodokļu rēķina, mākslīgi pārnesot peļņu uz citiem uzņēmumu grupas locekļiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 197. pantu,

1.  nolemj izveidot Īpašo komiteju nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā tiem līdzīgu pasākumu jautājumos, kas pētītu, kā tiek piemēroti ES valsts atbalsta un nodokļu jomas tiesības akti attiecību uz dalībvalstu izdotiem nodokļu nolēmumiem un citiem pasākumiem, kas rakstura vai ietekmes ziņā ir līdzīgi šiem nolēmumiem, ja šādu praksi izmanto dalībvalsts vai Komisija;

2.  nolemj izveidot īpašo komiteju, kuras kompetence ir šāda:

   a) analizēt un pētīt, kā tiek piemērots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punkts saistībā ar nodokļu nolēmumiem un rakstura vai ietekmes ziņā tiem līdzīgiem pasākumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas kopš 1991. gada 1. janvāra;
   b) analizēt un novērtēt, kā Komisija atbilstīgi LESD 108. pantam pastāvīgi uzrauga visas dalībvalstīs esošās atbalsta sistēmas, ierosinot dalībvalstīm piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar iekšējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību, pārbaudot, vai valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un netiek izmantots ļaunprātīgi, lemjot par to, vai attiecīgajai valstij noteiktā laika periodā ir jāatceļ vai jāmaina sniegtais atbalsts, un nododot lietu Eiropas Savienības Tiesai, ja attiecīgā valsts nepilda rīkojumus, kā tas, iespējams, ir saistībā ar lielu skaitu nodokļu nolēmumu, kas neatbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu;
   c) analizēt un pētīt, kā dalībvalstis pēc 1991. gada 1. janvāra ir ievērojušas noteikumus attiecībā uz pienākumu sadarboties un darīt pieejamus visus nepieciešamos dokumentus, kas iekļauti Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai(1);
   d) analizēt un pētīt, kā dalībvalstis saistībā ar nodokļu nolēmumiem un spontānu informācijas apmaiņu par tiem ar citām dalībvalstīm kopš 1991. gada 1. janvāra ir ievērojušas noteikumus, kas iekļauti Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvā 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem(2) un Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK(3);
   e) analizēt un vērtēt, kāda ir Komisijas prakse attiecībā uz pareizu Direktīvas 77/799/EEK un Direktīvas 2011/16/ES piemērošanu jautājumos, kas skar informācijas par nodokļu nolēmumiem spontānu paziņošanu citām dalībvalstīm;
   f) analizēt un novērtēt, kā dalībvalstis ievēro tādus Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā nostiprinātos lojālas sadarbības principus kā pienākumu sekmēt Savienības uzdevumu izpildi un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas var apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis, iespējams, ir sekmējušas agresīvu nodokļu pārnešanas plānošanu lielos apmēros, kam varētu būt bijusi būtiska ietekme uz ES un tās valstu publiskā sektora finansēm;
   g) analizēt un novērtēt, kāda ir bijusi trešo valstu dimensija agresīvajai nodokļu pārnešanas plānošanai, ko veica dalībvalstīs dibināti vai darbojošies uzņēmumi, un apmainīties ar šo informāciju ar trešām valstīm;
   h) sniegt jebkādus ieteikumus šajā jomā, ko tā uzskata par vajadzīgiem;

3.  nolemj, ka šī īpašā komiteja sastāvēs no 45 locekļiem;

4.  nolemj, ka šīs īpašās komitejas pilnvaru termiņš būs 6 mēneši, sākot no šā lēmuma pieņemšanas brīža;

5.  uzskata, ka īpašajai komitejai vajadzētu iesniegt ziņojumu, ko sagatavojuši divi līdzreferenti.

(1) OV L 83, 27.3.1999, 1. lpp.
(2) OV L 336, 27.12.1977, 15. lpp.
(3) OV L 64, 11.3.2011, 1. lpp.


Humanitārā krīze Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar IS
PDF 443kWORD 102k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. februāra rezolūcija par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS) (2015/2559(RSP))
P8_TA(2015)0040RC-B8-0136/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku un Sīriju, jo īpaši 2014. gada 15. decembrī pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 30. augustā pieņemtos secinājumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2015. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu „Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014) un Nr. 2170 (2014), kā arī Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. S-22/1,

–  ņemot vērā ANO 2014. gada 14. novembra ziņojumu „Baiļu varā — dzīve Sīrijā, kurā valda ISIS”, ko sagatavojusi Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā,

–  ņemot vērā ANO Bērnu tiesību komitejas 2015. gada 4. februārī publicētos noslēguma apsvērumus par apvienoto otro līdz ceturto periodisko ziņojumu par Irāku,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā nesenos Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos António Guterres paziņojumus par Sīrijas un Irākas bēgļu stāvokli,

–  ņemot vērā 2014. gada 5. septembrī NATO samitā pieņemto deklarāciju,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. septembra Parīzes starptautiskās konferences par mieru un drošību Irākā pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra nostāju par šīm partnerattiecībām(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā pašreizējā vardarbīgā krīze Sīrijā, ko izraisīja Asada režīma un teroristu īstenotā vardarbība, ir radījusi līdz šim nepieredzēta apmēra humanitāru katastrofu un tās laikā ir nogalināti vairāk nekā 200 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji, vairāk nekā 7,6 miljoni ir pārvietoti valsts iekšienē, bet vairāk nekā 12,2 miljoniem cilvēku Sīrijā ir steidzami nepieciešama palīdzība; tā kā 211 500 cilvēku joprojām atrodas aplenkumā — valdības spēku aplenkumā ir 185 000, bet opozīcijas spēku aplenkumā ir 26 500 cilvēku; tā kā vairāk nekā 3,8 miljoni sīriešu ir pametuši savu valsti, dodoties galvenokārt uz Libānu (1 160 468 bēgļi), Turciju (1 623 839), Jordāniju (621 773) un Ēģipti /Ziemeļāfriku (160 772);

B.  tā kā humanitārā situācija Irākā pašreizējā konflikta, vardarbības un teroristu organizācijas ISIL/Da’esh īstenoto represiju rezultātā turpina pasliktināties un vairāk nekā 5,2 miljoniem cilvēku steidzami ir nepieciešama humānā palīdzība, bet vairāk nekā 2.1. miljons irākiešu ir pārvietoti valsts iekšienē; tā kā 3,6 miljoni cilvēku dzīvo ISIL/Da’esh kontrolētajās teritorijās un 2,2 miljoniem no viņiem ir steidzami nepieciešama palīdzība, un tā kā piekļūt šiem cilvēkiem ir ārkārtīgi sarežģīti; tā kā Irāka ir arī uzņēmusi vairāk nekā 233 000 bēgļu no Sīrijas;

C.  tā kā daudzi bēgļi un iekšzemē pārvietotie cilvēki nav reģistrēti, un tas neļauj nereģistrētajiem iedzīvotājiem saņemt tik nepieciešamo humāno palīdzību un izmantot būtiskākos aizsardzības pasākumus;

D.  tā kā teroristu organizācija ISIL/Da’esh, pielietojot brutālu un vispārēju vardarbību, ir iekarojusi Irākas ziemeļrietumu teritorijas, cita starpā Irākas otro lielāko pilsētu Mosulu, un tā kā tūlīt pēc tam ar nāvessodu tika sodīti Irākas iedzīvotāji, piemēroti šariata likumi skarbākajā to interpretācijā, iznīcinātas šiītu, sufiju, sunnītu, jazīdu, kurdu un kristiešu kulta vietas un svētnīcas un veikti citi nežēlīgi noziegumi pret civiliedzīvotājiem, kas jo īpaši skāra sievietes un bērnus;

E.  tā kā bijušais Ba’ath partijai lojālais Irākas armijas militārais personāls ir pievienojies ISIL/Da’esh un tā kā Irākas armijas darbu apgrūtina plaši izplatīta korupcija un politiķu iejaukšanās, kas traucē tai efektīvi cīnīties pret ISIL/Da’esh;

F.  tā kā ISIL/Da’esh kontrolētajā teritorijā ir izveidotas nelikumīgas tā dēvētās „šariata tiesas”, kas izpilda barbariskus, nežēlīgus un necilvēcīgus sodus vīriešiem, sievietēm un bērniem; tā kā ISIL/Da’esh ir publiskojusi pati savu kriminālkodeksu, kurā uzskaitīti noziegumi, par kuriem pienākas tāds sods kā amputēšana, nomētāšana ar akmeņiem un sišana krustā; tā kā sods cilvēkiem tiek piespriests par to, ka viņi ir pārkāpuši grupējuma ekstrēmi interpretētos islāma šariata likumus, vai arī tāpēc, ka viņi tiek uzskatīti par neuzticamiem;

G.  tā kā ISL/Da’esh Irākas un Sīrijas ziemeļos ir sākusi sistemātiskas etniskās tīrīšanas kampaņas, pastrādājot kara noziegumus un klajus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp masveida nogalināšanu un nolaupīšanu, kas vērsta pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm; tā kā ANO jau vairākas reizes ir ziņojusi par mērķtiecīgām slepkavībām, piespiedu pievēršanu citai ticībai, sieviešu nolaupīšanu, izvarošanu un tirdzniecību ar tām, sieviešu un bērnu paverdzināšanu, bērnu vervēšanu, lai izmantotu viņus kā pašnāvniekus bumbu sprādzienu rīkošanai, kā arī par seksuālu un fizisku vardarbību un spīdzināšanu; tā kā ISIL/Da’esh vēršas pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, tostarp kristiešu, kurdu, jezīdu, turkmēņu, šabaku, kakaiešu, sābiešu un šiītu kopienām, kā arī pret daudziem arābiem un sunnītu musulmaņiem;

H.  tā ka ANO Bērnu tiesību komitejas 2015. gada 4. februāra ziņojumā ir norādīts, ka ISIL/Da’esh kaujinieki nolaupītos bērnus pārdod seksa verdzībā vai nogalina, arī sitot krustā un aprokot dzīvus; tā kā lielākajai daļai bēgļu un pārvietoto personu bērnu nav pieejama izglītība;

I.  tā kā ISIL/Da’esh Sīrijā un Irākā ir nogalinājusi un nolaupījusi ļoti daudz sieviešu un bērnu; tā kā tiek ziņots, ka nolaupītās sievietes un meitenes tiek izvarotas, viņas cieš no seksuālas vardarbības, tiek piespiedu kārtā izprecinātas kaujiniekiem vai arī pārdotas seksuālā verdzībā; tā kā dažas sievietes verdzībā ir pārdotas pat par tik niecīgu summu kā 25 ASV dolāri; tā kā grupējums īpaši vēršas pret jezīdu sievietēm Irākā; tā kā ir skaidri redzams, ka trūkst integrētu seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu un pakalpojumu personām, kas cietušas no seksuālas vardarbības un vardarbības dzimuma dēļ (SGBV);

J.  tā kā apdraudētas šķiet tieši izglītotas un savā profesijā strādājošas sievietes, un jo īpaši tās sievietes, kas ir kandidējušas uz vēlētu amatu valsts pārvaldē; tā kā ziņojumos ir norādīts, ka ir nogalinātas vismaz trīs juristes, un nesen Mosulas (Mosul) centrā nogalinātas četras ārstes; tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) Cilvēktiesību padomes sanāksmē 2015. gada martā plāno nākt klajā ar ziņojumu, kurā būs dokumentēti ISIL/Da’esh cilvēktiesību pārkāpumi Irākā; tā kā no necilvēcīgas vardarbības ir cietuši arī cilvēki, kas atteikušies no islāma;

K.  tā kā arī lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas kļūst par upuriem ISIL/Da’esh pastrādātajai vardarbībai un slepkavībām, kas izdarītas pilnīgas nesodāmības apstākļos; tā kā šie cilvēki reģionā ir īpaši neaizsargāti, ņemot vērā to, cik ierobežots viņiem ir ģimenes un sabiedrības atbalsts un valdības aizsardzība, un tā kā šo cilvēku drošība ir apdraudēta arī bēgļu kopienās un dažu patvēruma valstu sabiedrībā;

L.  tā kā šā konflikta upuriem, tostarp izvarošanas upuriem, nav pieejama specifiska psiholoģiskā palīdzība;

M.  tā kā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ir paziņojis, ka gandrīz 50 % no visiem sīriešiem ir zaudējuši savas mājas un 40 % no bēgļiem ir spiesti dzīvot vispārējiem standartiem neatbilstošos apstākļos; tā kā saskaņā ar ANO datiem trīs ceturtdaļas sīriešu dzīvo nabadzībā un bezdarba līmenis pārsniedz 50 %; tā kā, neraugoties uz attiecīgo valdību spēcīgiem centieniem, divas trešdaļas sīriešu bēgļu Jordānijā dzīvo nabadzībā un 55 % bēgļu Libānā mīt dzīvošanai nepiemērotās patvertnēs; tā kā uzņēmējās valstīs bēgļi arvien biežāk cieš no vardarbības un diskriminācijas;

N.  tā kā Tuvajos Austrumos ir iestājusies barga ziema, un UNHCR ir palielinājis palīdzību, uzsākot ziemas darbības plānu USD 206 miljonu apjomā, lai šajā reģionā palīdzētu miljoniem neaizsargātu cilvēku; tā kā, neraugoties uz visiem centieniem, daudziem bēgļiem ir jādzīvo nepabeigtās ēkās un neatbilstošās patvertnēs, kas nepasargā no sala, sniega un spēcīga vēja; tā kā apmēram 740 00 valsts iekšienē pārvietoto Irākas iedzīvotāju mīt dzīvošanai nepiemērotās patvertnēs un UNHCR veic pasākumus, lai 600 000 Irākā pārvietoto personu sniegtu ziemas apstākļos nepieciešamo palīdzību;

O.  tā kā, iestājoties siltākam laikam un ņemot vērā drausmīgos sanitāros apstākļus, kā arī nekaitīga dzeramā ūdens nepietiekamību, palielinās risks, ka kopienu un patvaļīgi izveidotajās apmetnēs varētu sākties slimību epidēmijas;

P.  tā kā UNICEF sniedz ziemas apstākļos nepieciešamo palīdzību 916 000 no 1,3 miljoniem bērnu Sīrijā, Irākā, Libānā, Jordānijā un Turcijā; tā kā UNICEF un Pasaules pārtikas programma (WFP) 2015. gada janvārī sāka naudas vākšanas kampaņu ziemas apstākļos nepieciešamās palīdzības sniegšanai, lai katram bēgļu bērnam (kuru ir pavisam 41 000) Za’atari un Azraq nometnēs piešķirtu 14 Jordānijas dināru, kas dotu iespēju šo bērnu ģimenes iegādāties viņiem ziemas apģērbu;

Q.  tā kā starptautiskā finansējuma krīzes dēļ 2014. gada 1. decembrī WFP bija spiesta uz laiku pārtraukt organizētu ārkārtas pārtikas palīdzības sniegšanu vairāk nekā 1,7 miljoniem Sīrijas bēgļu; tā kā pēc tam, kad WFP bija steidzami lūgusi piešķirt līdzekļus, tā savāca USD 88 miljonus un varēja sniegt pārtikas palīdzību bēgļiem Libānā, Jordānijā, Ēģiptē un Turcijā; tā kā WFP aprēķini liecina, ka 2,8 miljoniem cilvēku Irākā ir steidzami nepieciešama pārtikas palīdzība; tā kā darbībai Sīrijā un reģionā WFP vien bija steidzami vajadzīgi USD 214,5 miljoni, no kuriem USD 112,6 miljoni bija nepieciešami, lai nākamos četrus mēnešus nodrošinātu vajadzīgo pārtikas palīdzību;

R.  tā kā konfliktā iesaistītās puses kā kara ieroci ir izmantojušas kolektīvu sodīšanu un ir zagušas un nelikumīgi tirgojušas palīdzībai paredzēto pārtiku, tā pārkāpjot Ženēvas konvencijas;

S.  tā kā Komisija ziņo, ka aptuveni 276 000 bēgļu ir centušies nelikumīgi iekļūt ES, un lielākā daļa no viņiem to ir darījuši, dodoties bīstamā ceļojumā pāri Vidusjūrai; tā kā starptautisko organizāciju dati liecina, ka šāda ceļojuma laikā gandrīz 2 % bēgļu ir noslīkuši; tā kā kriminālās organizācijas transportē bēgļus „spoku kuģos”, kas autopilotā peld uz ES krastiem; tā kā 2014. gada 9. decembrī Ženēvā tika rīkota ar pārvietošanu saistītiem jautājumiem veltīta konference, kurā valdības apsolīja uzņemt 100 000 bēgļu no Sīrijas; tā kā UNHCR dati liecina, ka ar šo ieguldījumu vien nepietiks, lai uz citu mītnesvietu palīdzētu pārvietot ikvienu, kam tas šajā reģionā ir vajadzīgs;

T.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir atvēlējušas vairāk nekā EUR 3,3 miljonus, lai sniegtu palīdzību konflikta seku likvidēšanai un atjaunošanas palīdzību gan tiem sīriešiem, kuri palikuši Sīrijā, tiem, kas devušies bēgļu gaitās, un valstīm, kuras viņus uzņēmušas; tā kā 2014. gadā vien ES un tās dalībvalstis bija otrs lielākais humānās palīdzības sniedzējs Irākai, nodrošinot palīdzību EUR 163 miljonu apmērā; tā kā pēc Irākas valdības lūguma ir aktivizēts Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms; tā kā humānās palīdzības vajadzībām ES ir iztērējusi vairāk līdzekļu, nekā bija plānots, un tā kā līdzekļi, ko bija apsolījušas piešķirt vairākas trešās valstis, ne vienmēr ir patiešām pārskaitīti;

U.  tā kā dažādu aicinājumu ir bijis daudz, taču starptautiskā sabiedrība nespēj nodrošināt nedz sīriešu un irākiešu, nedz arī to valstu vajadzības, kuras uzņēmušas bēgļus; tā kā ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Kyung-wha Kang apgalvo, ka ANO operācijām trūkst finansējuma, jo ir saņemti tikai 39 % no vajadzīgajiem USD 2,3 miljardiem; tā kā UNHCR ir paziņojis, ka palīdzība konflikta seku likvidēšanai vēl arvien ir izšķirošas nozīmes prioritāte, tomēr šajos reģionos joprojām ir ļoti grūti darboties, lai sniegtu civiliedzīvotājiem un bēgļiem nepieciešamo palīdzību; tā kā ANO aģentūrām, kuras īsteno humānās palīdzības programmas, ir jānodrošina saskaņotāka un izmaksu ziņā efektīvāka rīcība, reaģējot uz visu šā konflikta skarto iedzīvotāju vajadzībām;

V.  tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir atbilstoši jāreaģē uz centieniem ar militāru spēku mazināt civiliedzīvotāju ciešanas, kuri kļuvuši par šī konflikta ķīlniekiem; tā kā tiesiskums un izlīgums noteikti būs vajadzīgi pēckonflikta pasākumu īstenošanai, un tas būs solis ceļā uz iekļaujošas, pārstāvnieciskas un demokrātiskas pārvaldības izveidi,

W.  tā kā dažas ES dalībvalstis piedāvā Irākas likumīgajai varai un kurdu pešmergu spēkiem palīdzību tehnikas un apmācību veidā; tā kā dažas ES dalībvalstis pašas piedalās pret ISIL/Da’esh izveidotās koalīcijas militārajās darbībās,

1.  asi nosoda šaušalīgos, sistemātiskos, plašos un ļaunprātīgos cilvēktiesību pārkāpumus, ko Asada (Assad) režīms, ISIL/Da’esh teroristi un citi džihādistu grupējumi ir pastrādājuši Irākā un Sīrijā, cita starpā ķīlnieku nogalināšanu, visa veida vardarbību pret cilvēkiem viņu reliģiskās vai etniskās piederības dēļ, vardarbību pret sievietēm un vardarbību pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem; atkārtoti uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām; pauž nožēlu par to, ka ISIL/Da’esh kontrolētajā teritorijā ir izveidotas nelikumīgas „šariata tiesas”; vēlreiz pilnībā nosoda spīdzināšanu; izsaka dziļu līdzjūtību Asada režīma, ISIL/Da’esh teroristu un citu džihādistu grupējumu pastrādāto zvērību upuriem un prasa nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus; asi nosoda pārkāpumus, ko ISIL/Da’esh ir pastrādājusi pret bērniem;

2.  ir aizvien vairāk nobažījies par to, ka humanitārā situācija un cilvēktiesību stāvoklis Sīrijā un Irākā turpina pasliktināties, un arī par starptautisko humanitāro tiesību aktu pārkāpumiem, jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar ISIL/Da’esh nemiernieku darbību;

3.  uzsver, ka Sīrijā notiekošās karadarbības un tagad arī ISIL/Da’esh radīto draudu dēļ nopietnās briesmās ir Irākas un Sīrijas, kā arī visa Tuvo Austrumu reģiona iedzīvotāji; prasa ES pieņemt un īstenot visaptverošu reģionālo stratēģiju, lai uzveiktu ISIL/Da’esh, un sniegt savu ieguldījumu, cenšoties kopīgiem spēkiem mazināt humanitāro krīzi Sīrijā un Irākā un izbeigt šo konfliktu; atgādina, ka ir vajadzīga saskaņota atbildes rīcība, kas nodrošinātu iespēju koordinēt visus iesaistīšanās aspektus un atbalstīt valstis, kuras uzņēmušas bēgļus, cita starpā palīdzot šīm valstīm stiprināt drošību un sniedzot tām humāno palīdzību, palīdzību attīstības jomā un makroekonomisko palīdzību; atzinīgi vērtē kaimiņvalstu rīcību, kuras ir uzņēmušas bēgļus; uzsver, ka ES ir vajadzīga stratēģija, kura papildina ANO un pret ISIL/Da’esh vērstās koalīcijas pasākumus un kuras mērķis ir veidot sadarbību ar reģionālajiem partneriem, lai risinātu tādas problēmas kā terorisma finansēšana, ieroču piegāde un transnacionālu ārvalstu kaujinieku plūsma;

4.  uzsver, ka dažādas etniskās un reliģiskās minoritātes Tuvajos Austrumos ir mierīgi sadzīvojušas daudzus gadu desmitus;

5.  atbalsta globālo kampaņu pret ISIL/Da’esh un atzinīgi vērtē koalīcijas partneru apņemšanos kopīgi īstenot vispārēju un daudzpusīgu ilgtermiņa stratēģiju, lai vājinātu un sakautu ISIL/Da’esh; atbalsta Jordānijas karaļa stingro apņemšanos cīnīties pret ISIL/Da’esh; ir gandarīts par ISIL/Da’esh sakāvi Sīrijas pilsētā Kobanē (Kobani); uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāietver arī atbalsts reģiona valstīm cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī instrumenti, kas ļautu apkarot terorisma finansēšanu; šajā sakarībā uzsver, ka jebkāda militāra kampaņa ISIL/Da’esh kontrolēto teritoriju atbrīvošanai būtu jāveic, stingri ievērojot starptautisko humanitāro tiesību aktus un starptautisko cilvēktiesību aktus, lai nepieļautu, ka dzīvību zaudē vēl vairāk cilvēku un ka ekstrēmisti to izmanto savās interesēs, un lai novērstu jaunas bēgļu straumes un iekšzemē pārvietotu personu skaita palielināšanos;

6.  nosoda to, ka ISIL/Da’esh un ar to saistītie grupējumi izmanto un apsaimnieko naftas ieguves laukus un attiecīgo infrastruktūru, kas ļauj ISIL/Da’esh gūt vērā ņemamus ienākumus, un mudina visas valstis ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2161 (2014) un Nr. 2170 (2014), kurās nosodīta jebkāda tieša vai netieša tirgošanās ar ISIL/Da’esh un ar to saistītajiem grupējumiem;

7.  uzsver, ka visaptverošas reģionālas stratēģijas centrā ir jābūt civiliedzīvotāju aizsardzībai un ka humanitārie pasākumi ir jānošķir no militārajiem un pretterorisma pasākumiem; uzsver, ka konflikts, cilvēku ciešanas un radikalizācija ir cieši saistīti;

8.  uzskata, ka mērķis novērst ekstrēmistu terorisma draudus, kas izplatās visā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā un ārpus tā, ir ārkārtīgi svarīgs arī terorisma apkarošanas kontekstā ES iekšienē, jo minēto draudu izplatīšanās sekmē vietēja līmeņa radikalizāciju citviet;

9.  atkārtoti pauž bažas par to, ka ISIL/Da’esh nemierniekiem ir pievienojušies tūkstošiem transnacionālu ārvalstu kaujinieku, kuru vidū ir arī ES dalībvalstu pilsoņi; aicina dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 2170 (2014), lai nepieļautu, ka kaujinieki no šīm valstīm dodas uz nemieru apgabaliem, un izstrādāt drošības dienestiem un ES aģentūrām kopīgu stratēģiju džihādistu uzraudzībai un kontrolei; pieprasa īstenot sadarbību ES un starptautiskā līmenī, lai ar attiecīgiem tiesiskiem līdzekļiem vērstos pret ikvienu personu, kas tiek turēta aizdomās par līdzdalību terora aktos; aicina dalībvalstis intensīvāk sadarboties un apmainīties ar informāciju gan savstarpēji, gan ar ES struktūrām;

10.  atzinīgi vērtē ES jauno stratēģiju „Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi”, jo īpaši tajā paredzētos līdzekļus EUR 1 miljarda apmērā, lai „palīdzētu atjaunot mieru un drošību, ko jau pārāk ilgi posta terorisms un vardarbība”, kā norādījusi PV/AP;

11.  aicina starptautisko sabiedrību sniegt plašāku humāno palīdzību un atbalstu cilvēkiem, kurus skārusi krīze Irākā un Sīrijā; prasa ES apsvērt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu sasaukt līdzekļu devēju konferenci; atzinīgi vērtē saistības, ko turpmāk ir apsolījušas īstenot ES — lielākā finansiālā atbalsta sniedzēja — dalībvalstis; prasa ES izdarīt spiedienu uz visiem līdzekļu devējiem, lai tie pildītu savus solījumus un nevilcinoties īstenotu saistības, ko ir uzņēmušies; pieprasa palielināt ES ieguldījumu ANO humānās palīdzības programmās un prasa, lai ES ciešāk sadarbotos ar starptautiskajām organizācijām;

12.  uzsver, ka, ņemot vērā šīs krīzes ārkārtīgi plašo apjomu, par ES un visas starptautiskās kopienas prioritāti ir jākļūst uzdevumam atvieglot ciešanas tiem miljoniem Sīrijas un Irākas iedzīvotāju, kuriem ir vajadzīgas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi; nosoda to, ka pastāvīgi tiek traucēti centieni sniegt humāno palīdzību, un aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās cilvēktiesību normas, veicināt humānās palīdzības un atbalsta sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem, tostarp pāri robežām un frontes līnijām, kā arī garantēt visa medicīniskā personāla un humānās palīdzības sniedzēju drošību, kā tas paredzēts ANO Drošības padomes rezolūcijās;

13.  aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību, neierobežot civiliedzīvotāju iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un humāno palīdzību un ļaut viņiem droši un ar cieņu pamest teritorijas, kurās notiek vardarbība;

14.  ir pārliecināts, ka tūlītējai humānajai palīdzībai un aizsardzībai ir jābūt neatņemamām tādas ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļām, kas palīdzētu izbeigt šo konfliktu un atbalstīt repatriantu, iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu, cita starpā arī sieviešu, sociālās un ekonomiskās tiesības un iztikas ieguves iespējas, kā arī labākas iespējas ieņemt vadošus amatus un iesaistīties pārvaldē, lai viņi varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošus ilgtspējīgus risinājumus; uzskata, ka šajā jomā ir jānovērš specifiskie riski un jānodrošina īpašās vajadzības, kas raksturīgas dažādām sieviešu un bērnu grupām, kuras pakļautas diskriminācijai daudzējādos un savstarpēji saistītos veidos;

15.  aicina Komisiju un ES dalībvalstis nekavējoties pieņemt īpašus pasākumus, lai risinātu sieviešu un meiteņu situāciju Irākā un Sīrijā un nodrošinātu viņu brīvību un pamattiesību ievērošanu, kā arī pieņemt pasākumus, lai novērstu sieviešu un bērnu ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību pret viņām, jo īpaši vēršoties pret meiteņu agrīnām laulībām; pauž īpašas bažas par to, ka pieaug visu veidu vardarbība pret sievietēm, kuras ISIL/Da’esh karotāji apcietina, izvaro, seksuāli izmanto un pārdod;

16.  mudina atkal uzmanību pievērst piekļuvei izglītībai, kas pielāgota pašreizējā konflikta izraisītajām īpašajām vajadzībām;

17.  aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā izmantot ES pamatnostādnes, lai veicinātu un nodrošinātu to, ka lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi (LGBTI) Irākā un Sīrijā var pilnībā baudīt visas cilvēktiesības;

18.  aicina Irākā un Sīrijā strādājošās starptautiskās humānās palīdzības aģentūras, tostarp ANO aģentūras, palielināt ārstniecības un konsultatīvos pakalpojumus, cita starpā psiholoģisko aprūpi un atbalstu, pārvietotajām personām, kas bēgušas no ISIL/Da’esh uzbrukumiem, un īpašu uzmanību pievērst neaizsargātāko iedzīvotāju, t.i., no seksuālas vardarbības cietušo personu un bērnu, vajadzībām; aicina piešķirt finanšu palīdzību un izveidot programmas, lai visaptveroši risinātu pašreizējā konflikta izraisītās SGBV upuru medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības;

19.  aicina visas ES dalībvalstis paātrināt to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kas tiek saņemti no aizvien lielāka skaita bēgļu, kuri bēg no šīm konflikta zonām; pieprasa ES risināt jautājumu saistībā ar to, ka daudziem bēgļiem braucieni pāri Vidusjūrai bieži vien beidzas liktenīgi, un īstenot saskaņotu stratēģiju, kuras mērķis ir glābt dzīvības, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuru krastos masveidā ierodas nelegālie imigranti un patvēruma meklētāji;

20.  atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Sīrijas režīma pastrādātajiem noziegumiem pret šīs valsts iedzīvotājiem, cita starpā arī par ķīmisko un aizdedzinošo ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, masveida patvaļīgu aizturēšanu un aplenkuma stratēģiju, lai ar badu piespiestu iedzīvotājus padoties;

21.  norāda, ka neatbilstīga reakcija uz stāvokli Sīrijā ļāva ISIL/Da’esh pieņemties spēkā; pauž bažas par to, ka konfliktā Sīrijā aizvien vairāk iesaistās radikālo islāmistu grupējumi un transnacionāli ārvalstu kaujinieki; uzsver, ka noturīgam risinājumam ir vajadzīga politiska pāreja, ko nodrošinātu iekļaujošs politiskais process, kuru, pamatojoties uz 2012. gada jūnija Ženēvas komunikē, ar starptautiskās sabiedrības atbalstu īstenotu paši Sīrijas iedzīvotāji; aicina ES sākt jaunus diplomātiskus centienus šā mērķa sasniegšanai; atzinīgi vērtē un atbalsta ANO īpašā sūtņa Sīrijā Staffan de Mistura darbību un viņa centienus panākt uguns pārtraukšanu smagajās kaujās pilsētās, cita starpā arī Alepo (Aleppo);

22.  aicina visus reģionālos dalībniekus iesaistīties Irākā un Sīrijā pastāvošā saspīlējuma mazināšanā;

23.  aicina Irākas jaunos vadītājus ievērot savas saistības attiecībā uz iekļaujošu valdību — valdību, kura pārstāv visu Irākas iedzīvotāju likumīgās intereses un risina viņu steidzamās humanitārās vajadzības; aicina Irākas iestādes un starptautisko sabiedrību nepieļaut atriebību pret sunītu civiliedzīvotājiem patlaban ISIL/Da’esh kontrolē esošajās teritorijās pēc tam, kad ISIL/Da’esh tiks no tām padzīta; uzsver, ka Irākas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte ir būtiska stabilitātei un ekonomikas attīstībai šajā valstī un reģionā;

24.  atzinīgi vērtē Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ECHO) Irākas Kurdistānas reģiona galvaspilsētā Erbīlā izvietotā biroja centienus uzlabot šajā reģionā humanitāro stāvokli; uzsver, ka labāk un pilnīgāk ir jākoordinē ECHO un Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) darbība, lai grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem varētu sniegt iespējami labāko un efektīvāko palīdzību;

25.  atzinīgi vērtē PV/AP Federica Mogherini paziņojumu saistībā ar ES biroja Erbīlā atvēršanu, un aicina atvērt šo biroju, lai uzlabotu ES darbības uz vietas efektivitāti un redzamību, tostarp labāku humānās un attīstības palīdzības koordināciju; aicina nostiprināt ES biroja darbību Gaziantepā, Turcijā;

26.  atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes pieprasījumu OHCHR steidzami nosūtīt uz Irāku misiju, kas izmeklētu ļaunprātīgos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus, kurus pastrādājusi ISIL/Da’esh un ar to saistītie teroristu grupējumi, un kas noskaidrotu šādu ļaunprātīgu pārkāpumu faktus un apstākļus, tā nepieļaujot nesodāmību un nodrošinot, lai visi vainīgie tiktu saukti pie atbildības;

27.  joprojām ir pārliecināts, ka noturīgu mieru Sīrijā un Irākā nevarēs panākt, ja visu pušu pārstāvji netiks saukti pie atbildības par konflikta laikā pastrādātajiem noziegumiem, jo īpaši tiem, kas veikti reliģiskas vai etniskas piederības dēļ; atkārtoti pieprasa nodot Starptautiskajai Krimināltiesai personas, kas tiek turētas aizdomās par noziegumiem pret cilvēci Sīrijā un Irākā, un atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas to palīdz īstenot, piemēram, ar ANO Drošības padomes palīdzību;

28.  pieprasa vienlīdzīgi saukt pie atbildības visas šajā konfliktā iesaistītās puses un sniegt tiesisko atbalstu visiem šīs vispārējās vardarbības upuriem; uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt aizsardzību civiliedzīvotājiem, kuri nespēj izvairīties no vardarbības un nokļūt drošībā vai kuri nespēj piekļūt izdzīvošanai tik būtiskajai humānajai palīdzībai;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0023.

Juridisks paziņojums