Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2655(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0453/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0453/2015

Debates :

PV 19/05/2015 - 15
CRE 19/05/2015 - 15

Balsojumi :

PV 20/05/2015 - 10.10
CRE 20/05/2015 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0207

Pieņemtie teksti
PDF 374kWORD 71k
Trešdiena, 2015. gada 20. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums
P8_TA(2015)0207B8-0453/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija rezolūcija par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (2015/2655(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro apakšpunktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 294. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti(1) (direktīva par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (COM(2008)0637),

–  ņemot vērā tā nostāju, ko pirmajā lasījumā pieņēma 2010. gada 20. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES, ar ko groza direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (2),

–  ņemot vērā Parlamenta atkārtotos paziņojumus šajā jautājumā, tostarp tā 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gadā ES sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā(3),

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(4) un nākamo šāda veida nolīgumu,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (O-000049/2015 – B8‑0119/2015 un O-000050/2015 – B8‑0120/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 14. aprīļa spriedumu cita starpā par Komisijas tiesībām atsaukt priekšlikumu (Lieta C‑409/13),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, nozīmē, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, tostarp attiecībā uz maternitāti, paternitāti un ģimenes pienākumu uzņemšanos;

B.  tā kā stratēģija „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei paredz vērienīgus mērķus, piemēram, 75 % nodarbinātības līmeni un līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri cieš no nabadzības un sociālās atstumtības vai kurus tās apdraud;

C.  tā kā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, kas dzīvo nabadzībā un atstumtībā, jo īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma sievietēm, kuru vidējais pensijas līmenis ir par 39 % zemāks nekā vīriešiem, un vientuļajām mātēm; tā kā sievietes biežāk nekā vīrieši strādā pusslodzi vai ar noteikta laika vai pagaidu līgumu un tā kā sieviešu nabadzība lielā mērā ir saistīta ar darbvietu nestabilitāti;

D.  tā kā krīze ir pastiprinājusi dzimstības līmeņa samazināšanos Savienībā, ņemot vērā to, ka bezdarbs, nedrošie apstākļi un nenoteiktā nākotne un ekonomiskā situācija liek pāriem — un jo īpaši jaunām sievietēm — atlikt ģimenes plānošanu uz vēlāku laiku, tādējādi vēl vairāk pastiprinot sabiedrības novecošanas tendenci Savienībā;

E.  tā kā sievietes trīs reizes vairāk laika nekā vīrieši katru nedēļu velta mājsaimniecības darbiem (tostarp rūpējoties par bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mājas darbiem); tā kā sieviešu bezdarba līmenis netiek pienācīgi atspoguļots, jo daudzas sievietes, jo īpaši tās, kuras savu dzīvi velta tikai mājas darbiem un bērnu aprūpei, nav reģistrējušās kā bezdarbnieki;

F.  tā kā ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadalei starp sievietēm un vīriešiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību; tā kā vienā ceturtajā daļā dalībvalstu nav paternitātes atvaļinājuma;

G.  tā kā Padome joprojām nav oficiāli atbildējusi uz Parlamenta 2010. gada 20. oktobra nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu,

1.  pauž nožēlu par to, ka direktīvas par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu izskatīšana Padomē ir nonākusi strupceļā; mudina dalībvalstis atsākt sarunas;

2.  pauž nožēlu par nenoteiktību starp iestādēm, ko izraisījusi Padomes bezdarbība, ņemot vērā to, ka Parlaments noslēdza dokumenta izskatīšanu pirmajā lasījumā, lai arī diskusijas Padomē bija apturētas, tādējādi apdraudot likumdošanas procedūru kopumā;

3.  atkārtoti pauž vēlmi rast izeju no strupceļa un aicina Komisiju pildīt savu godīgā starpnieka lomu un konstruktīvi iesaistīties sarunās ar likumdevējiem, lai saskaņotu Parlamenta un Padomes pozīcijas, pienācīgi ņemot vērā līdzsvaru starp iestādēm un Komisijas lomu, kas tai noteikta Līgumos;

4.  pauž nožēlu par to, ka Komisija var atcelt ierosināto direktīvas pārskatīšanu saistībā ar REFIT darbību īstenošanu, un, ja tas tomēr notiks, prasa sagatavot likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85/EEK, kas būtu tūlītēja alternatīva, kuru īstenotu Luksemburgas prezidentūra Padomē, veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tādējādi risinot demogrāfiskās problēmas un vienlaikus samazinot arī nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm;

5.  atzīmē Eiropas Kopienu Tiesas 2015. gada 14. aprīļa spriedumu par Komisijas tiesībām atsaukt priekšlikumu (Lieta C-409/13), kurā atkārtoti apstiprināti konkrēti nosacījumi, kas jāizpilda Komisijai, cita starpā, lai ievērotu pienākumu norādīt Eiropas Parlamentam un Padomei atsaukšanas pamatojumu un ievērotu kompetences piešķiršanas, institucionālā līdzsvara un lojālas sadarbības principus, kas noteikti LES;

6.  atkārtoti pauž vēlmi sagatavot atsevišķu direktīvu, ar ko izveido vismaz 10 darba dienu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu un veicina likumdošanas un citus pasākumus, kas ļauj vīriešiem un jo īpaši tēviem īstenot savas tiesības darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai;

7.  cer saņemt Padomes Direktīvas 2010/18/ES par vecāku atvaļinājumu galīgo novērtējumu un, ņemot vērā pieejamos pagaidu pētījumus, aicina pārskatīt minēto direktīvu, jo tā nesasniedz savu mērķi, proti, saskaņot privāto un profesionālo dzīvi, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru abiem vecākiem un jo īpaši sievietēm, kuras izjūt dzimumu nevienlīdzību atalgojuma, pensijas un nabadzības ziņā;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.
(2) OV C 70 E, 8.3.2012., 163. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0050.
(4) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

Juridisks paziņojums