Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. un 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2015. gada 24. jūnijā (COM(2015)0300),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1);

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par 2016. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(4),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra secinājumus par 2016. gada budžeta pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Reglamenta II sadaļas 8. nodaļu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0217/2015),

2016.gada budžeta projekts: saistību ievērošana un prioritāšu finansēšana

1.  atgādina, ka iepriekšminēto 2015. gada 11. marta rezolūcijā Parlaments par 2016. gada budžeta svarīgākajām prioritātēm noteica pienācīgu un augstvērtīgu darbvietu radīšanu un uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei visā Savienībā, kā arī iekšēju un ārēju solidaritāti drošā Eiropā; atkārtoti pauž ciešu apņemšanos ievērot gan juridiskās, gan politiskās saistības un aicina iestādes pildīt savus solījumus;

2.  šajā kontekstā uzsver to, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam visās izdevumu kategorijās ir noteikti maksimālie apjomi, taču ir arī paredzēts konkrēts un pēc iespējas liels elastīgums, lai Savienība varētu pildīt savas juridiskās saistības, un īpaši instrumenti, lai Savienība varētu reaģēt īpašos neparedzētos gadījumos vai papildus maksimālajiem apjomiem nodrošināt finansējumu skaidri noteiktiem izdevumiem;

3.  atzinīgi vērtē to, ka iepriekš minētās prioritātes ir iekļautas Komisijas izstrādātajā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta projektā, un ierosina palielināt ES atbalstu investīcijām, zināšanām, darbvietām, uz izaugsmi vērstām programmām un jo īpaši tādai nozīmīgai mobilitātes programmai kā Erasmus+; uzskata, ka 2016. gada budžeta projekts ir atzinīgi vērtējams solis virzībā uz palīdzības sniegšanu dalībvalstīm strukturālu problēmu, jo īpaši sarūkošās konkurētspējas, risināšanā; pauž gandarījumu par to, ka papildus pienācīgajam palielinājumam 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums) un 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa) Komisija uzņemas pienākumu reaģēt uz jauniem notikumu pavērsieniem, piemēram, krīzi Ukrainā, Sīrijā un Vidusjūras reģionā, vienlaikus ievērojot ES un dalībvalstu vajadzības drošības un migrācijas jomā un izrādot spēcīgu politisko gribu ārējās darbības jomā un apņemšanos piešķirt budžeta līdzekļus izcelsmes un tranzīta valstīm;

4.  atzinīgi vērtē to, ka nolūkā segt daļu no izdevumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu EUR 8 miljardus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) garantiju fondam, ESIF un jo īpaši vispārējā saistību rezerve ir iekļauti 2016. gada budžeta projektā, nevis tikai samazināts finansējums programmai „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI); uzsver, ka Parlamenta mērķis ir maksimāli samazināt sekas, kas skartu abas minētās programmām, un ka likumdevēju vienošanās rezultātā šie līdzekļu samazinājumi tika ierobežoti vēl vairāk, kopumā saglabājot budžetā EUR 1 miljardu, tostarp izvairoties samazināt finansējumu fundamentāliem pētījumiem; sagaida, ka galīgā vienošanās par ESIF pēc iespējas drīzāk tiks atspoguļota 2016. gada budžetā, iesniedzot grozījumu vēstuli;

5.  tomēr atgādina, ka lēmumu par ikgadējo apropriāciju apmēru, kas tiks apstiprināts un piešķirts ESIF garantiju fonda izveidei, pieņems tikai budžeta lēmējinstitūcija ikgadējās budžeta procedūras laikā; šajā sakarībā apņemas vēl vairāk ierobežot joprojām ievērojamo līdzekļu samazinājumu programmai „Apvārsnis 2020” un EISI, lai radītu iespēju šīm programmām pilnībā sasniegt mērķus, par kuriem tikai pirms diviem gadiem tika panākta vienošanās sarunās par abu programmu attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem; plāno arī rūpīgi izvērtēt to, vai šie samazinājumi būtu jākoncentrē periodā no 2016. gada līdz 2018. gadam, kā to ierosinājusi Komisija, vai arī jāizlīdzina līdz pat 2019. un 2020. gadam, tādējādi mazinot ietekmi uz šīm programmām;

6.  pauž nožēlu par to, ka Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME) 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu tiek samazināts saistību apropriāciju nominālais apmērs; uzsver, ka šāda apropriāciju apmēra samazināšana būtu ļoti negatīvs signāls laikā, kad MVU piemītošais inovācijas un darbvietu radīšanas potenciāls ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai stimulētu ES atlabšanu, samazinātu investīciju nepietiekamību un palīdzētu veidot Savienības turpmāko labklājību; atgādina, ka uzņēmējdarbības veicināšana, konkurētspējas un Savienības uzņēmumiem, tostarp sociālajiem uzņēmumiem, nodrošinātas tirgus pieejamības uzlabošana, kā arī finansējuma pieejamības uzlabošana maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un konkurētspējā, ir visām iestādēm kopīgas prioritātes, kuras bija pamatojums tam, kādēļ pēdējo divu gadu laikā programmai COSME, ņemot vērā tās straujo īstenošanas tempu, apropriācijas tika piešķirtas ātrāk, nekā paredzēts, turklāt vairāk, nekā bija plānots; tādēļ plāno nodrošināt to, lai šī programma 2016. gadā attīstītos pozitīvi;

7.  atkārtoti pauž bažas par finansējuma piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), kas ir galvenais instruments cīņai pret jauniešu bezdarbu Savienībā un kas ir viena no visu Eiropas lēmumu pieņēmēju svarīgākajām prioritātēm; pieņem zināšanai to, ka 2014. un 2015. gadā JNI papildu piešķīrums tika nodrošināts ātrāk, nekā paredzēts; pauž nožēlu par to, ka 2016. gadā nav ierosināts piešķirt jaunas saistību apropriācijas; atgādina, ka DFS ir paredzēts vispārējā saistību rezervē iekļautos līdzekļus, sākot no 2016. gada, darīt pieejamus politikas mērķiem saistībā ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jauniešu nodarbinātību, papildus noteiktajiem maksimālajiem apjomiem; atgādina, ka Eiropas Sociālā fonda regulā ir paredzēts — JNI paredzētos līdzekļus 2016.–2020. gadam var palielināt, īstenojot budžeta procedūru; tādēļ prasa, lai JNI tiktu turpināta, izmantojot jebkuru DFS ietvertu elastīguma noteikumu, un plāno nodrošināt to, lai 2016. gada budžetā tam tiek paredzētas vajadzīgās summas;

8.  ņem vērā, ka, savlaicīgi panākot vienošanos par 2014.–2020. gada DFS iekļauto dalītas pārvaldības izdevumu saistību pārplānošanu, kas bija nepieciešama attiecīgu noteikumu un programmu vēlīnas pieņemšanas dēļ, Komisija 2016. gada budžeta projektā (2. un 3. izdevumu kategorijā) paredzēja EUR 4,5 miljardus saistību apropriācijās, kuras nevarēja izmantot 2014. gadā; atgādina, ka ar budžeta grozījumu Nr. 1/2015 no 2014. gada uz 2015. gadu jau tika pārvietoti EUR 16,5 miljardi 1.b izdevumu apakškategorijā, 2. un 3. izdevumu kategorijā; uzsver, ka tie tomēr ir tikai tādu apropriāciju pārvietojumi, par kurām 2014. gadā tika panākta vienošanās, un tādēļ salīdzinājuma nolūkos tie nebūtu jāiekļauj novērtējumos par to, kā tiek veidots 2016. gada budžets salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu; tādēļ norāda, ka attiecīgās programmas faktiski gūst labumu no tā, ka 2016. gada budžeta projektā faktiski ir palielināts saistību apropriāciju apmērs;

9.  pauž bažas par to, ka 2014.–2020. gada DFS paredzēto jauno programmu īstenošana tiek sākta lēnāk, nekā plānots, jo vēlu tika apstiprināts to juridiskais pamatojums un darbības programmas, kā arī 2014. gadā pietrūka maksājumu apropriāciju; apņemas izpētīt, vai ar pieprasītajām saistību un maksājumu apropriācijām šīs jaunās programmas faktiski varēs sasniegt optimālu īstenošanas tempu; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu šo programmu īstenošanā nokavēto;

10.  ņem vērā, ka ES 2016. gada budžeta projektā ir paredzēti EUR 153,5 miljardi saistību apropriācijās (tostarp pārplānotie EUR 4,5 miljardi no 2014. gada) un EUR 143,5 miljardi maksājumu apropriācijās; norāda, ka, neņemot vērā 2015. gada un 2016. gada budžeta pārplānošanas sekas, salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu saistību apropriāciju apmērs tiek palielināts par 2,4 % un maksājumu apropriāciju apmērs — par 1,6 %; uzsver, ka šis kopumā nelielais pieaugums, kas atbilst DFS noteiktajai virzībai un inflācijas līmenim, reālajā izteiksmē nozīmē, ka summas nav palielinātas gandrīz nemaz, un tas uzsvērti apliecina to, cik svarīgi ir līdzekļus tērēt lietderīgi un efektīvi;

11.  uzsver, ka Komisija ir paredzējusi EUR 2,2 miljardus lielu rezervi saistību apropriācijās (no tiem EUR 1,2 miljardi ir 2. izdevumu kategorijā) un EUR 1,6 miljardus lielu rezervi maksājumu apropriācijās un šīs rezerves iekļaujas DFS maksimālajā apjomā; atgādina, ka saistību un maksājumu apropriācijās pieejamās rezerves, kā arī neizpildītie maksājumi veido vispārējās rezerves, kas tiks izmantotas turpmākajos gados, kad tas būs nepieciešams; ņem vērā, ka pirmo reizi būs pieejama vispārējā saistību rezerve un ka daļa no tās tiks izmantota ESIF vajadzībām; principā atzinīgi vērtē priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu skaidri noteiktiem izdevumiem, kurus nevar finansēt no 3. izdevumu kategorijai paredzētajiem līdzekļiem, kā daļu no ES jaunās iniciatīvas patvēruma un migrācijas jomā; plāno izmantot daļu no atlikušajām rezervēm un DFS noteiktos attiecīgos elastīguma noteikumus, lai atbalstītu būtisku prioritāšu īstenošanu;

Maksājumi — uzticēšanās atjaunošana

12.  atgādina, ka maksājumu trūkums, kura iemesls bija nepietiekamais maksimālais maksājumu apjoms un nepietiekami lielais budžeta apjoms, 2014. gadā sasniedza vēl nepieredzēti augstu līmeni un 2015. gadā situācija joprojām nav uzlabojusies; pauž bažas par to, ka tas joprojām apdraud 2014.–2020. gada DFS paredzēto jauno programmu pienācīgu īstenošanu un liek ciest līdzekļu saņēmējiem, jo īpaši vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, kuras saskaras ar ierobežojumiem ekonomikas un sociālajā jomā; lai gan Parlaments atbalsta to, ka Komisija aktīvi pārvalda maksājumus, tas tomēr pauž bažas par to, ka ir atcelti aicinājumi iesniegt priekšlikumus, ir samazināts priekšfinansējums un maksājumi tiek veikti vēlu, un tas var apgrūtināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu; atkārtoti pauž bažas par maksājumu ad hoc samazinājumiem, ko Padome noteica savā ikgadējā budžeta lasījumā, tostarp 1.a izdevumu apakškategorijā iekļautajām programmām, kas paredzētas, lai veicinātu konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai; aicina Komisiju vēlākais līdz 2016. gada 31. martam sagatavot ziņojumu par ietekmi uz līdzekļu saņēmējiem, kuriem 2013.–2015. gadā ir aizkavējušies Savienības maksājumi, un arī par ietekmi uz programmu īstenošanu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka ES budžeta projektā ir atspoguļots kopīgais paziņojums par maksājumu plānu 2015. un 2016. gadam, par kuru Parlaments, Padome un Komisija vienojās pēc tam, kad notika apmaiņa ar diagnozēm un visas trīs iestādes apņēmās samazināt neizpildīto maksājumu apmēru; atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu ES budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem; ņem vērā, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm budžeta projektā pieprasītās maksājumu apropriācijas samazinātu nesamaksāto rēķinu apmēru līdz ilgtspējīgam apmēram — aptuveni EUR 2 miljardiem; tādēļ apņemas pilnībā atbalstīt Komisijas priekšlikumu un sagaida, ka Padome pildīs savu apņemšanos šajā sakarībā;

14.  uzsver, ka Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies turpmāk izvairīties no tā, ka gada beigās milzīgos un nepārvaldāmos apmēros uzkrājas neizpildītu maksājumu pieprasījumi, vienlaikus pilnībā ievērojot un īstenojot vienošanās, kas panāktas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējā budžeta procedūrā; atkārtoti norāda, ka šajā sakarībā ir rūpīgi un aktīvi jāuzrauga šo neizpildīto maksājumu apmēra izmaiņas; pauž bažas par to, ka maksājumu cikla īpatnību dēļ rodas saspīlēta situācija saistībā ar maksājumu apropriāciju apmēru, jo īpaši DFS perioda beigās; atgādina Komisijai par kopīgajā paziņojumā par maksājumu plānu iekļauto apņemšanos izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas instrumentus un izveidot agrās brīdināšanas sistēmu, pirmās maksājumu prognozes plānojot iesniegt jūlijā, lai budžeta lēmējinstitūcija turpmāk varētu pieņemt pienācīgi informētus lēmumus;

15.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz kopējām maksājumu apropriācijām beidzot notiek pāreja no 2007.–2013. gada perioda programmu pabeigšanas uz 2014.–2020. gada perioda jauno programmu izpildi; tomēr uzsver, ka maksājumu līmenis 2016. gada budžeta projektā, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā, salīdzinājumā ar saistību līmeni ir zems, un tas rada risku, ka pašreizējās DFS perioda beigās neizpildīto maksājumu apmērs būs līdzīgs iepriekšējam; tādēļ vēlas zināt, cik lielā mērā tas atbilst maksājumu plāna ilgtermiņa perspektīvai;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

16.  ņem vērā, ka Komisijas priekšlikums 2016. gadam paredz palielināt saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā līdz EUR 18,6 miljardiem jeb par 6,1 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu; norāda, ka saistību apmērs galvenokārt tiek palielināts ESIF integrācijas un programmai Erasmus+ un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) paredzēto līdzekļu pieauguma dēļ, kā arī — mazākā mērā — tādēļ, ka ir palielināts finansējums arī muitas jomai, programmai Fiscalis un krāpšanas apkarošanai, kā arī nodarbinātībai un sociālajai inovācijai; pievērsīs īpašu uzmanību nevienlīdzības samazināšanai māceklības un augstākās izglītības jomā Eiropā, jo īpaši nodrošinot vienlīdzīgu mobilitātes pieejamību;

17.  tomēr pauž nožēlu par to, ka apropriāciju apmērs ir samazināts lieliem infrastruktūras projektiem, programmai „Apvārsnis 2020” un programmai COSME, kā arī ir palēninājusies EISI transporta programmas īstenošana saistībā ar līdzekļu pārvietošanu uz ESIF; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu par ESIF finansējums programmai „Apvārsnis 2020” 2016. gadā tiktu samazināts par EUR 170 miljoniem salīdzinājumā ar 2015. gadu, tādējādi izturoties pretrunīgi attiecībā uz programmu, kas tiek plaši popularizēta kā pašreizējās DFS pamatprioritāte; pauž nožēlu par domino efektu, ko tas rada attiecībā uz pētniecībai paredzētu finansējumu, tostarp enerģētikas, MVU darbības, klimata un vides, sociālo zinātņu un sabiedrības zinātņu jomās; apņemas meklēt veidus, kā vēl vairāk kompensēt līdzekļu samazinājumu šīm programmām, budžeta procedūrā sniedzot tām atbalstu no EUR 200 miljonu lielās rezerves, kas joprojām pieejama 1.a izdevumu apakškategorijā; uzsver, ka investīcijām, pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzētais finansējums būtu jākoncentrē jomās, kurās iespējams panākt vislielāko pievienoto vērtību, piemēram, energoefektivitātes uzlabošanā, IKT, fundamentāliem pētījumiem paredzētu stipendiju piešķiršanā un mazoglekļa un atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģijās;

18.  atkārtoti pauž atbalstu ITER programmai un ir apņēmies tai nodrošināt atbilstīgu finansējumu; tomēr pauž bažas par to, ka, paredzot iesniegt ITER pārskatīto grafiku un finanšu plānu 2015. gada novembrī, budžeta lēmējinstitūcijai netiek dota iespēja 2016. gada budžeta procedūrā ņemt vērā jauno informāciju; turklāt mudina ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidoto Eiropas kopuzņēmumu nekavējoties iesniegt prasītos ziņojumus par 2013. gada budžeta izpildi un īstenot atbilstīgos Parlamenta ieteikumus;

19.  uzsver, ka, neiekļaujot budžetā pietiekamas maksājumu apropriācijas, vairākās 1.a izdevumu apakškategorijas programmās ir palielinājusies saistību un maksājumu starpība, tādējādi liekot neizpildīto saistību apmēram šajā izdevumu kategorijā pieaugt straujāk nekā citās; pauž bažas par to, ka Komisijai bija jāsamazina priekšfinansējuma apmērs un — vēl satraucošāk — jāatliek jauni uzaicinājumi par priekšlikumu iesniegšanu un līgumu parakstīšana; ņem vērā, ka Komisija ir aplēsusi — programmā „Apvārsnis 2020”, īstenojot to parastajā kārtībā bez maksājumu apropriāciju ierobežojumiem, līdz 2014. gada beigām būtu iztērēts aptuveni EUR 1 miljards; lai gan atzinīgi vērtē Komisijas centienus kontrolēt situāciju attiecībā uz maksājumiem, tas tomēr atkārtoti norāda, ka nekādā gadījumā neakceptēs to, ka maksājumu trūkums tiek risināts, palēninot 2014.–2020. gada periodam paredzēto programmu īstenošanu;

20.  tādēļ atzinīgi vērtē to, ka maksājumu apropriāciju apmērs salīdzinājumā ar 2015. gadu tika palielināts par 11,4 % līdz EUR 17,5 miljardiem un 2016. gada budžetā ir līdzsvarojusies maksājumu un saistību attiecība; jo īpaši ņem vērā, ka vairākās programmās (Copernicus, Erasmus+, programma „Apvārsnis 2020”, EISI transporta programma, kodoldrošība un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana) maksājumu apropriāciju apmērs pārsniedz saistību apropriāciju apmēru;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

21.  ņem vērā to, ka 1.b izdevumu apakškategorijā ir ierosināts piešķirt EUR 50,8 miljardus saistību apropriācijās (+3,2 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un EUR 49,1 miljardu maksājumu apropriācijās (-4 %), atstājot saistību maksimālajā apjomā nelielu rezervi EUR 15,3 miljonu apmērā; atgādina, ka kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika, kuras mērķis ir samazināt Eiropas reģionu atšķirības, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka tādi instrumenti kā ESF, ERAF, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir būtiski konverģences veicināšanā, attīstības atšķirību mazināšanā un augstvērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveides atbalstīšanā; uzsver, ka ES kohēzijas politikai ir būtiska loma stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

22.  uzsver to, ka 44 % no priekšlikumā par 2016. gada budžetu iekļautajām maksājumu apropriācijām sedz iepriekšējos plānošanas periodos neizpildītos maksājumu pieprasījumus, atstājot 2014.–2020. gada periodā paredzētajām jaunajām kohēzijas programmām tikai EUR 26,8 miljardus maksājumu apropriācijās; tādēļ uzskata, ka ierosinātais maksājumu apropriāciju apmērs ir absolūti mazākā summa, kas vajadzīga šajā izdevumu apakškategorijā;

23.  atgādina — lai samazinātu 2007.–2013. gada periodā īstenotajās kohēzijas programmās neizpildītos maksājumu pieprasījumus no EUR 24,7 miljardiem 2014. gada beigās un EUR 20 miljardiem 2015. gada beigās līdz aptuveni EUR 2 miljardiem 2016. gada beigās, 2016. gada budžetā ir vajadzīgi EUR 21,6 miljardi, kā norādīts Komisijas novērtējumā, kas pievienots kopīgajam paziņojumam par 2015. un 2016. gada maksājumu plānu; mudina turpmāk izvairīties no šādas nenormālas nesamaksātu rēķinu uzkrāšanas, lai neapdraudētu ES uzticamību;

24.  papildus prasībai turpināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi dalībvalstīs lietderīgi un efektīvi paātrināt tās īstenošanu; mudina dalībvalstis un Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai par prioritāti noteiktu valsts līmeņa garantijas jauniešiem shēmas darbības sākšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 3/2015 iekļautos ieteikumus; atkārtoti norāda, ka nesen apstiprinātais priekšfinansējuma līmeņa palielinājums līdz 30 %, ko stingri atbalstīja Parlaments, ir atkarīgs no tā, vai dalībvalstis viena gada laikā ātri iesniegs pagaidu maksājumu pieprasījumus, un tad tam vajadzētu būt pieejamam 2016. gadā; uzstāj, ka JNI priekšfinansējuma pieaugumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citu ESF daļu īstenošanu;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

25.  ņem vērā to, ka 2. izdevumu kategorijā ir ierosināts piešķirt EUR 63,1 miljardu saistību apropriācijās (-0,1 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un EUR 55,9 miljardus maksājumu apropriācijās (-0,2 %), atstājot saistību maksimālajā apjomā rezervi EUR 1,2 miljardu apmērā un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) paredzētajā maksimālajā apjomā rezervi EUR 1,1 miljarda apmērā; norāda, ka finanšu disciplīnas mehānisms tiek izmantots tikai tādēļ, lai izveidotu rezervi, kas paredzēta krīžu novēršanai lauksaimniecības nozarē; gaida Komisijas grozījumu vēstuli, kas, visticamāk, tiks iesniegta 2015. gada oktobrī un kas būs sagatavota, pamatojoties uz atjauninātu informāciju par ELGF finansējumu; uzsver, ka, pārvietojot līdzekļus starp abiem KLP pīlāriem, kopumā palielinās lauku attīstībai pieejamā finansējuma apmērs;

26.  uzsver, ka 2016. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu ir samazinājusies vajadzība veikt intervences lauksaimniecības tirgos un šāda tendence skaidrojama galvenokārt ar to, ka 2015. gadā tika veikti ārkārtas pasākumi saistībā ar Krievijas noteikto embargo atsevišķu ES lauksaimniecības produktu importam; ņem vērā to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2016. gada budžetā nav nepieciešams iekļaut turpmākus pasākumus; uzsver mērķus palielināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību un prasa piešķirt līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai;

27.  uzsver to, ka reformētā kopējā zivsaimniecības politika nodrošina vērienīgu tiesisko regulējumu, kas palīdz risināt ar atbildīgu zveju saistītus jautājumus, tostarp izmantojot datu vākšanu, un pauž gandarījumu par to, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds guva labumu no tā, ka 2014. gadā neizmantotās apropriācijas tika pārvietotas uz 2015. gadu, šī fonda saistību apropriāciju apmēram 2016. gadā savukārt turpinot palielināties, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas; tomēr norāda, ka maksājumu sadaļā iepriekšējās programmas pabeigšanu tikai daļēji kompensē jaunas programmas sākšana un tādēļ apropriāciju apmērs 2016. gadā ir mazāks;

28.  atzinīgi vērtē to, ka vides un klimata pasākumu programmai (LIFE) ir palielināts gan saistību, gan maksājumu apropriāciju apmērs; atzinīgi vērtē pirmos pasākumus ES budžeta ekoloģizācijā un norāda, ka tās temps būtu vēl vairāk jāpaātrina;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

29.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada budžeta projektā ir palielināts atbalsts visām 3. izdevumu kategorijas programmām, saistību apropriācijām sasniedzot EUR 2,5 miljardus (+12,6 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un maksājumu apropriācijām sasniedzot EUR 2,3 miljardus (+9,7 %); norāda, ka tādējādi 3. izdevumu kategorijā netiek atstātas rezerves turpmākiem papildinājumiem vai izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām; uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši ņemot vērā migrācijas plūsmu radīto aizvien lielāko saspīlējumu, DFS mazākās izdevumu kategorijas maksimālais apjoms vairs neatbilst reālajai situācijai un šis jautājums būtu jārisina, pēcvēlēšanu periodā pārskatot DFS;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas programmu migrācijas jomā un atkārtoti pauž atbalstu tam, lai tiktu palielināti ES līdzekļi un tiktu veidota spēcīgāka taisnīga sloga sadalīšanas mentalitāte un solidaritāte patvēruma, migrācijas un ārējo robežu pārvaldības jomā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir palielinātas saistību apropriācijas Iekšējās drošības fondam un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, kas paredzēti kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidei; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izmantot elastības instrumentu EUR 124 miljonu apmērā, lai reaģētu uz pašreizējām migrācijas tendencēmVidusjūras reģionā; vēlas zināt, vai ierosinātais finansējuma apmērs būs pietiekams; uzsver to, ka ir stingri jākontrolē tas, kam šie līdzekļi tiek tērēti;

31.  uzsver to, ka, ņemot vērā lielo migrantu pieplūdumu pie Savienības dienvidu robežām un aizvien pieaugošo Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) lomu patvēruma pārvaldībā, priekšlikums palielināt EASO personālu par sešiem darbiniekiem ir acīmredzami nepietiekams; tādēļ prasa 2016. gadā nodrošināt pienācīgu skaitu EASO darbinieku un pietiekamu budžetu, lai ļautu šai aģentūrai efektīvi veikt savus uzdevumus un darbības;

32.  uzskata, ka Komisijai būtu detalizēti jāizvērtē ES programmā migrācijas jomā un ES programmā drošības jomā ietverto pasākumu ietekme uz Eiropola budžetu un papildu pienākumiem, lai ļautu budžeta lēmējinstitūcijai pienācīgi koriģēt šīs aģentūras budžeta un personāla vajadzības; uzsver Eiropola lomu dalībvalstīm nepieciešamā pārrobežu atbalsta sniegšanā un informācijas apmaiņā; uzsver to, ka 2016. gadā ir jānodrošina aģentūrai pienācīgs budžets un darbinieku skaits, lai ļautu tai efektīvi veikt savus uzdevumus un darbības;

33.  uzskata, ka attiecīgajās aģentūrās nebūtu jāsamazina darbinieku skaits vai darbinieki jāpārvieto un ka tām ir jāpiešķir darbinieki, lai tās varētu izpildīt pienākumus, kuru klāsts aizvien pieaug;

34.  atgādina arī par Parlamenta konsekventi stingro atbalstu attiecībā uz pienācīga finansējuma piešķiršanu kultūras un plašsaziņas līdzekļu programmām; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu ir palielināts finansējums programmai „Radošā Eiropā”, tostarp ar multividi saistītai rīcībai, tomēr iebilst pret tās administratīvo dalījumu kultūras un plašsaziņas līdzekļu sadaļās; atbalsta arī ierosinājumu palielināt finansējumu programmai „Eiropa pilsoņiem”, jo tā ir svarīga pilsoniskajai līdzdalībai Eiropas demokrātijas procesā; uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir viens no svarīgākajiem demokrātiskās līdzdalības instrumentiem Eiropas Savienībā, un prasa uzlabot tā atpazīstamību un pieejamību; uzsver pozitīvo nozīmi, kas piemīt Eiropas mēroga tīkliem, kurus veido vietēji un valsts līmeņa plašsaziņas līdzekļi, piemēram, EuranetPlus;

35.  uzsver, ka ES pilsoņiem rūp tādi svarīgi jautājumi kā pārtikas un barības nekaitīgums, patērētāju aizsardzība un veselība; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu ir palielinātas Pārtikas un barības programmas, Veselības programmas un Patērētāju aizsardzības programmas saistību apropriācijas;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

36.  atzinīgi vērtē to, ka 4. izdevumu kategorijā kopējais finansējuma apmērs ir palielinājies, saistību apropriācijām sasniedzot EUR 8,9 miljardus (+5,6 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu) un maksimālajā apjomā atstājot EUR 261,3 miljonu lielu rezervi; norāda, ka tas apliecina augstu solidaritātes līmeni attiecībās ar trešām valstīm; uzskata, ka ES budžetam ir liela nozīme, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga, un popularizējot Eiropas pamatvērtības; pauž gandarījumu par to, ka ekonomiskās un sociālās grūtības, ar kurām ES pēdējo gadu laikā ir saskārusies, nav novērsusi tās uzmanību no problēmām citās pasaules daļās; tomēr uzskata, ka, iespējams, būs jāpiešķir vēl vairāk līdzekļu atsevišķām prioritārām jomām, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, tostap palīdzībai, kas tiek sniegta Tuvo Austrumu miera procesam un UNRWA, saistībā ar humanitāro un politisko krīzi, kas valda kaimiņreģionos un citviet pasaulē;

37.  atzinīgi vērtē to, ka visās 4. izdevumu kategorijas programmās ir palielināts maksājumu apropriāciju apmērs, kā Komisija to pieprasīja (+28,5 % līdz EUR 9,5 miljardiem), maksājumu apropriāciju apmēram pārsniedzot saistību apropriāciju apmēru, jo īpaši attīstības, humānās palīdzības un Palestīnai un UNRWA sniegtās ES palīdzības jomā; uzskata, ka šādu palielinājumu pilnībā attaisno vajadzība novērst sekas, ko šajā izdevumu kategorijā radīja maksājumu milzīgais iztrūkums 2014. un 2015. gadā, kura dēļ Komisijai bija jāsamazina priekšfinansējuma apjoms un jāatliek juridisko saistību izpilde; atgādina, ka 2015. gadā 4. izdevumu kategorijā EUR 1,7 miljoni bija jāsamaksā procentos par novēlotiem maksājumiem; sagaida, ka pakāpeniski tiks novērsta atšķirība starp saistībām un maksājumiem un uzkrāto nesamaksāto rēķinu apmērs tiks samazināts līdz normālam līmenim; uzsver, ka tas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspējību neaizsargātiem līdzekļu saņēmējiem un lai ES rīkotos kā uzticama starptautisko organizāciju partnere;

38.  uzskata, ka ārējie finansēšanas instrumenti piedāvā iespējas dažādos veidos un papildus to galvenajiem mērķiem novērst tādu iekšējās drošības un migrācijas problēmu pamatiemeslus, kurām nākamā gada budžetā ir atvēlēta centrālā vieta, jo īpaši pievēršot uzmanību Savienības dienvidu un austrumu robežām un kopumā — konfliktu skartām zonām; īpaši vērš uzmanību ne tikai uz attīstības sadarbības instrumentu un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, bet arī uz politikas jomām, kurās finansējuma palielinājums ir pieticīgāks, piemēram, uz humāno palīdzību, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu; aicina Komisiju skaidri noteikt jomas, kuras var palīdzēt risināt šos svarīgos jautājumus un kurās potenciāls līdzekļu palielinājums var tikt efektīvi apgūts; šajā sakarībā atgādina par to, cik svarīgi ir sniegt palīdzību, lai samazinātu un pakāpeniski izskaustu nabadzību, un par to, ka cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, sociālā kohēzija un cīņa pret nevienlīdzību joprojām ieņem centrālo vietu ES ārējās palīdzības darbībās;

39.  uzsver, ka 2016. gada budžetā ir ievērojami palielinātas summas, kas paredzētas Eiropas Investīciju bankas pārvaldītajam Garantiju fondam ārējai darbībai, un norāda, ka tas papildus citiem faktoriem ir skaidrojams ar to, ka tiks sākta makrofinansiālās palīdzības aizdevumu izsniegšana Ukrainai;

40.  aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt to, lai stratēģiski nozīmīgās valstīs, kuras saņem relatīvi lielus līdzekļus no dažādiem ES finansējuma avotiem, piemēram, Ukrainā un Tunisijā, tiek piemērota vienota pieeja; uzskata, ka stingrāku ES politisko un ekonomisko ietekmi var panākt, nodrošinot lielāku konsekvenci un koordināciju starp galvenajiem dalībniekiem Eiropas Savienībā un vietējā līmenī, vienkāršojot un saīsinot procedūras un nodrošinot lielāku skaidrību attiecībā uz ES darbību;

5.izdevumu kategorija — Administrācija

41.  ņem vērā to, ka izdevumi 5. izdevumu kategorijā ir palielinājušies par 2,9 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu līdz EUR 8908,7 miljoniem un ka šī summa attiecas kopumā uz iestāžu administratīvajiem izdevumiem (+2,2 %), kā arī pensijām un Eiropas skolām (+5,4 %); ņem vērā to, ka maksimālajā apjomā ir iekļauta rezerve EUR 574,3 miljonu apmērā; uzsver, ka 5. izdevumu kategorijas īpatsvars ES budžetā ir palicis nemainīgs — 5,8 %; tomēr atgādina, ka šajā summā nav ietverta tehniskā palīdzība, kas tiek uzskaitīta kā darbības izdevumu daļa;

Īpašie instrumenti

42.  atkārtoti apstiprina, ka īpašie instrumenti ir svarīgi DFS pilnīgai ievērošanai un īstenošanai un ka šo instrumentu dziļākās būtības dēļ finansējums tiem būtu jāparedz ārpus un papildus saistību un maksājumu maksimālajam apjomam, īpaši, lai aprēķinātu vispārējo maksājumu rezervi; atzinīgi vērtē priekšlikumu par saistību un maksājumu paritāti attiecībā uz rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos; ņem vērā to, ka summas, kas 2016. gada budžeta projektā ir paredzētas rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam un ES Solidaritātes fondam, lielākoties ir palikušas tādas pašas vai ir nedaudz palielinātas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

43.  uzsver tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām ES darbībām un programmām, tostarp tādu iniciatīvu ieviešanā, kuru mērķis ir atspoguļot un ņemt vērā ekonomiskas, ekoloģiskas un sociālas izmaiņas Eiropas Savienībā; ar bažām konstatē, ka Komisija nav paredzējusi apropriācijas ārkārtīgi veiksmīgu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību turpināšanai, jo īpaši 3. izdevumu kategorijā; plāno veidot izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu; ņem vērā to, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu dažās izdevumu kategorijās rezerves apmērs ir diezgan ierobežots vai tās nav vispār, un plāno meklēt veidus, kā rast līdzekļus iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

Decentralizētās aģentūras

44.  uzsver to, ka decentralizētajām aģentūrām ir būtiska nozīme ES politikas veidošanā, un apņemas izvērtēt katras aģentūras vajadzības budžeta un personāla jomā, lai nodrošinātu atbilstīgas apropriācijas un personālu visām aģentūrām, jo īpaši tām, kurām nesen ir uzticēti jauni pienākumi vai kuru darba slodze ir palielinājusies noteikto politisko prioritāšu vai citu iemeslu dēļ; pauž īpašu apņēmību aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā nodrošināt resursus, kas tām nepieciešami, lai risinātu pašreiz aktuālos ar migrāciju saistītos jautājumus; vēlreiz uzsver to, ka ir pret pārdales fonda veidošanu, un sagaida, ka budžeta procedūrā tiks rasts risinājums, lai pārtrauktu to, ka decentralizētajās aģentūrās vēl vairāk tiek samazināts darbinieku skaits; turklāt atkārtoti pauž savu nodomu izmantot starpiestāžu darba grupu decentralizēto aģentūru jautājumos, lai veidotu vienotu iestāžu nostāju attiecībā uz aģentūru budžetu, arī saistībā ar samierināšanu par 2016. gada budžetu;

o
o   o

45.  prasa viscaur budžetā censties paredzēt pastāvīgu atbalstu pienācīgiem apmācības un pārkvalificēšanās pasākumiem nozarēs, kurās trūkst darbinieku, kā arī galvenajās nozarēs, kurām raksturīgs liels darbvietu radīšanas potenciāls, piemēram, videi saudzīgas ekonomikas, aprites ekonomikas, veselības aprūpes un IKT nozarēs; uzsver, ka 2016. gada budžetā būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts sociālās iekļaušanas veicināšanai un pasākumiem, kuru mērķis ir izskaust nabadzību un dot iespēju cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti; atgādina, ka dzimumu līdztiesības jautājums būtu jāiekļauj ES politikas nostādnēs un budžeta procedūrā būtu jāpievēršas tā risināšanai; mudina finansiāli atbalstīt visas programmas, ar kurām tiek atbalstīta darbvietu izveide cilvēkiem, kuru stāvoklis daudzējādā ziņā ir krietni nelabvēlīgāks, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem, kas pieder kādai minoritātei, un neaktīviem un drosmi zaudējušiem cilvēkiem, un programmas, ar kurām tiek atbalstīta šo cilvēku sociāla iekļaušana;

46.  atgādina — ņemot vērā to, ka 2016. gadā gaidāma programmu īstenošana pilnā apmērā, investīciju un migrācijas jomā tiks iekļautas jaunas svarīgas iniciatīvas, tiks radīta iespēja atrisināt vēl nenokārtotos jautājumus, piemēram, tos, kas saistīti ar maksājumiem un īpašajiem instrumentiem, un pirmo reizi tiks piemēroti tādi jauni DFS nosacījumi kā vispārējā saistību rezerve —, 2016. gada budžeta procedūra būs pārbaudījums Padomes nostājai attiecībā uz maksājumu plānu, kā arī izmēģinājums, pēc kura vērtēs pašreizējo DFS; atgādina Komisijai par tās juridisko pienākumu līdz 2016. gada beigām iesniegt pārskatu par DFS darbību un pievienot šim budžeta pārskatam leģislatīvu priekšlikumu par Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 , ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, pārskatīšanu; atgādina, ka paralēli šim procesam Komisijai arī būtu jānovērtē jaunās iniciatīvas pašu resursu jomā, pamatojoties uz augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos gūtajiem rezultātiem, ar kuriem iepazīstinās 2016. gadā;

47.  atzīst plašo vienprātību, kas līdz šim virzījusi uz priekšu 2015. gada budžeta grozījumu projektu izvērtēšanu, kā arī vienošanos par maksājumu plānu, tādējādi apliecinot kopīgo vēlmi ievērot DFS, īstenot detalizētās sarunās pieņemtos juridiskos pamatus un nodrošināt finansējumu jaunajām programmām; prasa, lai Komisija turpinātu sadarboties ar abām ES budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, un cer, ka tas galu galā ļaus novērst neizpildīto maksājumu uzkrāšanās cēloņus budžeta procedūrā; sagaida, ka tāda pati atmosfēra valdīs, vienojoties par 2016. gada budžetu un meklējot veidus, kā risināt neparedzētas problēmas, kas var negaidīti rasties nākotnē;

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0061.

A.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikuma A daļu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādu pamatgrafiku 2016. gada budžeta procedūrai.

1.  Trialogs tiks sasaukts 14. jūlijā pirms Padomes nostājas pieņemšanas.

2.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 38. nedēļai (septembra trešajai nedēļai), lai atvieglotu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

3.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā centīsies nobalsot vēlākais līdz 42. nedēļas beigām (oktobra vidum).

4.  Trialogs tiks sasaukts 19. oktobrī pirms lasījuma Eiropas Parlamentā.

5.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos 44. nedēļā (26.–29. oktobra plenārsēde).

6.  Samierināšanas laikposms sāksies 29. oktobrī. Saskaņā ar LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2015. gada 18. novembrī.

7.  Samierināšanas komitejas sanāksmes notiks 9. novembrī (sanāksmi rīkos Eiropas Parlaments) un 13. novembrī (sanāksmi rīkos Padome), un var sanākt vēl pēc vajadzības; Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogā(-os). Trialogs ir plānots 11. novembrī. Divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā var sasaukt papildu trialogu(s).

B.  Samierināšanas komitejas darbības kārtība ir izklāstīta minētā iestāžu nolīguma pielikuma E daļā.

Balstoties uz 2014. gada decembrī saskaņoto kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu, kas bija daļa no vienošanās, kuru panāca par 2014. un 2015. gada budžetiem, visas trīs iestādes uz Komisijas 2015. gada 23. martā izsūtītā dokumenta pamata ir kopīgi izvērtējušas pašreizējo situāciju un perspektīvas attiecībā uz maksājumiem ES budžetā.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir vienisprātis par turpmāk izklāstīto.

1.  Pašreizējais stāvoklis

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā detalizēto izvērtējumu, ko Komisija ir sniegusi dokumentā „Maksājumu plāna elementi nolūkā atgriezt ES budžetu uz ilgtspējīga ceļa” (pielikumā), kā analītisku pamatu tam, lai identificētu galvenos dzinuļus neapmaksātu maksājumu prasījumu līmeņa pieaugumam gada beigās, kā arī lai sasniegtu mērķi – mazināt neapmaksāto rēķinu līmeni, īpašu uzmanību pievēršot 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanai.

a)  Ierobežojumi attiecībā uz maksājumu apropriācijām, kas tika apstiprinātas iepriekšējos budžetos, apvienojumā ar kohēzijas programmu īstenošanas ciklu ir radījuši situāciju, ka gada beigās pakāpeniski veidojas neilgtspējīgs neapmaksātu maksājumu prasījumu uzkrājums, kas 2014. gada beigās sasniedza vēl nepieredzētu apjomu, proti, EUR 24,7 miljardus. Tomēr iestādes atzīst, ka sarežģītie lēmumi, kas pieņemti attiecībā uz 2014. un 2015. gada budžetiem, šo apjomu lielā mērā ir stabilizējuši.

b)  Turklāt maksājumu nepietiekamības rezultātā ir palēninājusies 2014.–2020. gada programmu īstenošana citās kategorijās, jo īpaši saistībā ar to līgumsaistību izpildi, kas izriet no agrākām saistībām, tādējādi novēršot risku, ka būtu jāmaksā procenti par kavētiem maksājumiem, laikā, kad tiek gaidīts, ka svarīgākās programmas sekmēs izaugsmi un darbvietu veidošanos Eiropā un nostiprinās Savienības lomu starptautiskajā arēnā.

2.  Perspektīvas

c)  Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā Komisijas izklāstīto perspektīvu attiecībā uz 2015. un 2016. gadu – analīze norāda uz to, ka varētu būt iespējams gada beigās uzkrājušos neapmaksāto maksājumu prasījumus saistībā ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām līdz 2016. gadam samazināt līdz aptuveni EUR 2 miljardiem, jo īpaši ņemot vērā, ka kohēzijas programmas tuvojas noslēguma posmam, kā arī ar noteikumu, ka 2016. gada budžetā tiks apstiprinātas pietiekamas maksājumu apropriācijas. Tādējādi varētu vieglāk izvairīties no negatīvām sekām un nevajadzīgiem kavējumiem 2014.‑2020. gada programmu īstenošanā.

d)  Eiropas Parlaments un Padome uzsver savu apņemšanos pakāpeniski likvidēt uzkrājušos neapmaksāto maksājumu prasījumu neilgtspējīgo apjomu attiecībā uz 2007.–2013. gada kohēzijas programmām. Abas iestādes apņemas pilnvērtīgi sadarboties, lai 2016. gada budžetā apstiprinātu tādu maksājumu apropriāciju līmeni, kas ļautu sasniegt minēto mērķi. To apspriedēs tiks ņemta vērā pašreizējā perspektīva, kuru paredzēts atspoguļot un vēl vairāk precizēt Komisijas aplēsēs par 2016. gada budžeta projektu.

e)  Komisija turpinās cieši vērot neapmaksāto saistību uzkrājuma dinamiku un pēc vajadzības ierosinās attiecīgus pasākumus, lai garantētu pienācīgu virzību uz maksājumu apropriācijām, kas atbilstu apstiprinātajām saistību apropriācijām.

f)  Visas trīs iestādes atgādina par savu apņemšanos aktīvi uzraudzīt maksājumu izpildes stāvokli 2015. gada gaitā. Tās apliecina savu gatavību regulārās viedokļu apmaiņas ietvaros organizēt īpaši šim tematam veltītas starpiestāžu sanāksmes 26. maijā, 14. jūlijā un 19. oktobrī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu budžeta plānošanas procesu. Šajā sakarā minētajās starpiestāžu sanāksmēs būtu jāpievēršas arī ilgāka termiņa prognozēm par maksājumu paredzamo dinamiku līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām, attiecībā uz ko Komisiju lūdz pēc vajadzības nākt klajā ar alternatīviem scenārijiem.

g)  Lai sekmētu situācijas uzraudzību attiecībā uz 2007.–2013. gada programmām, Komisija jūlijā un oktobrī iesniegs ziņojumus par budžeta izpildi – salīdzinājumā gan ar ikmēneša prognozēm gadam, gan ar līdzšinējo gadu –, kā arī par to, kā ir attīstījies uzkrājušos neapmaksāto maksājumu prasījumu apjoms 1.b izdevumu apakškategorijā.

h)  Eiropas Parlaments un Padome ir apņēmušies turpmāk nepieļaut līdzīgu neapmaksāto maksājumu uzkrājumu, tāpēc tie aicina Komisiju cieši kontrolēt 2014.–2020. gada programmas un izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu. Lai panāktu šādu iznākumu, Komisija apņemas izstrādāt pienācīgus rīkus, lai budžeta procedūras gaitā nodrošinātu caurviju prognozes maksājumiem pa izdevumu (apakš)kategorijām attiecībā uz 1.b, 2. un 5. izdevumu (apakš)kategoriju un pa programmām attiecībā uz 1.a, 3. un 4. izdevumu (apakš)kategoriju, koncentrējoties uz gadu N un N+1, ietverot neapmaksāto rēķinu un nesamaksāto saistību (RAL) dinamiku; minētās prognozes tiks regulāri aktualizētas, pamatojoties uz budžeta lēmumiem un jebkādām būtiskām norisēm, kas ietekmē programmu maksājumu profilu; maksājumu prognozes tiks iesniegtas jūlijā saistībā ar starpiestāžu sanāksmēm par maksājumiem, kas paredzēti Iestāžu nolīguma pielikuma 36§3. punktā.

i)  Tādējādi budžeta lēmējinstitūcijai būtu jāvar savlaicīgi pieņemt vajadzīgos lēmumus, lai nepieļautu to, ka turpmāk gada beigās rodas neilgtspējīgs neapmaksātu maksājumu prasījumu uzkrājums, vienlaikus pilnībā respektējot un īstenojot vienošanās, kas panāktas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējām budžeta procedūrām.

Satura rādītājs

Kopsavilkums

1.  Priekšvēsture

2.  Stāvoklis 2014. gada beigās

2.1.  Izpilde 2014. gada beigās

2.2.  2014. gadā veiktie ietekmes mazināšanas pasākumi

3.  Terminoloģija

3.1.  Projekta cikls

3.2.  Neizpildītās saistības (RAL)

3.3.  Nepietiekama naudas plūsma iepretim maksājumu apropriāciju trūkumam

3.4.  Neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās

4.  1.b izdevumu kategorija — uzkrājuma izmaiņas un prognozes

4.1.  2007.–2013. gada struktūrfondu izmantošana

4.2.  Maksājumu pieprasījumu profils 2007.–2013. gada plānošanas periodam

4.3.  Maksājumu uzkrājuma elementi un veidi

4.4.  Ar 2007.–2013. gadu saistīto maksājumu (pieprasījumu) prognoze 2015. un 2016. gadam

4.5.  2016. gadā gaidāmie maksājumu pieprasījumi

4.6.  Maksājumu pieprasījumu un uzkrājuma aprēķināšanā izmantotās informācijas kopsavilkums

4.7.  Maksājumi slēgšanas brīdī

5.  Pārējās izdevumu kategorijas: 2007.–2013. gada programmu perspektīvas

5.1.  Pārskats

5.2.  Dalītas pārvaldības programmas 2. un 3. izdevumu kategorijā

5.2.1.  2. izdevumu kategorija

5.2.2.  3. izdevumu kategorija

5.3.  Tiešas pārvaldības programmas 1.a un 4. izdevumu kategorijā

5.3.1.  1.a izdevumu kategorija

5.3.2.  4. izdevumu kategorija

6.  2014.–2020. gada programmu perspektīvas

7.  Conclusions

1.  pielikums. Komisijas 2014. gada 15. decembrī sniegtā informācija

2.  pielikums. 1.b izdevumu kategorija — jaunākās dalībvalstu prognozes

Kopsavilkums

Aizvien lielākā atšķirība starp apstiprinātajām maksājumu apropriācijām un saistībām, kuras ES iestādes iepriekš uzņēmušās, ir viena no galvenajām ar ES budžeta izpildi saistītajām attīstības tendencēm, īpaši kopš 2012. gada. Šis maksājumu trūkums vairākos gadījumos ir negatīvi ietekmējis dažādas izdevumu jomas un jo īpaši saistībā ar 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām (1.b izdevumu kategorija) ir izraisījis neizpildīto maksājumu pieprasījumu aizvien lielāku uzkrājumu, kas 2014. gada beigās sasniedza nepieredzēti lielu apmēru.

Šis aizvien lielākais neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums ir radies tāpēc, ka 2007.–2013. gada programmu cikla aktīvākais posms sakrita ar 2014. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktā maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu, ņemot vērā vispārēju publisko izdevumu konsolidāciju valstu līmenī. Tādēļ, lai izprastu šādu notikumu attīstību, ir svarīgi saprast divus dažādus faktorus.

Pirmkārt, maksājumu pieprasījumu apmēra cikliskais pieaugums DFS 2014.–2020. gadam pirmajos gados, ko nosaka 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmu noturīga īstenošana. Pēc programmu darbības lēnas uzsākšanas 2007.–2009. gadā, ko cita starpā noteica finanšu krīzes ietekme un tās novēršanas pasākumi, īstenošana kopš 2012. gada ir paātrinājusies, maksājumu pieprasījumu apmēram katru gadu palielinoties un 2013. gadā sasniedzot rekordaugstu līmeni — EUR 61 miljardu — kohēzijas politikas jomā, un šo procesu veicināja īstenošanas termiņi un automātiskas apropriāciju atcelšanas noteikumi, kas iekļauti kohēzijas politikas tiesību aktos(1).

No ES budžeta bija grūti apmierināt tik krasu maksājumu pieprasījumu pieaugumu 2007.–2013. gada kohēzijas politikas jomā, ņemot vērā to, ka citas programmas tika īstenotas optimālā režīmā, maksājumu maksimālais apjoms 2014. gadā bija samazināts un dalībvalstīs turpinājās fiskālā konsolidācija.

Otrs svarīgākais faktors, kas izskaidro šādu notikumu attīstību, ir ievērojamais maksājumu maksimālo apjomu samazinājums jaunajā DFS, kas bija īpaši krass (samazinājums par EUR 8 miljardiem) 2014. gadā. No tā izrietošais maksājumu apropriāciju trūkums skar ne tikai kohēziju (1.b izdevumu kategorija), bet arī citas izdevumu jomas un jo īpaši tādas politikas jomas kā izaugsme un nodarbinātība (1.a izdevumu kategorija), globālā Eiropa (4. izdevumu kategorija) un drošība (3. izdevumu kategorija).

Lai tiktu galā ar šo problēmu, Komisija ieviesa pasākumus, kuru mērķis bija nodrošināt maksājumu apropriāciju nelielā apjoma aktīvu pārvaldību, proti: paātrināt visu nepamatoti izmaksāto summu atgūšanas darbības, ierobežot neizmantotas summas fiduciārajos kontos, samazināt priekšfinansējuma īpatsvaru, optimāli izmantot visilgākos atļautos maksājumu termiņus, atlikt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus un ar to saistīto līgumu slēgšanu, kā arī par lielāku prioritāti uzskatīt valstis, kuras saņem finansiālu palīdzību.

Turklāt budžeta lēmējinstitūcija tika savlaicīgi informēta par dažādajām problēmām un tendencēm, kā arī tika ierosināti budžeta grozījumi, lai palielinātu apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Neraugoties uz Parlamenta un Padomes apstiprinātajiem budžeta grozījumiem, ar kuriem tika palielināts maksājumu apropriāciju apjoms(2), un Komisijas veikto pieejamo maksājumu apropriāciju aktīvu pārvaldību, neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums aizvien turpina palielināties: tikai 2007.–2013. gada kohēzijas politikas jomā vien tas 2014. gada beigās(3) sasniedza EUR 24,7 miljardus.

Pateicoties Komisijas veiktajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, uzkrājuma palielināšanās citās Komisijas tieši pārvaldītās politikas jomās lielā mērā tika ierobežota. Lielākā daļa no 2014. gadā pieejamajām maksājumu apropriācijām tika izlietotas, lai izpildītu līgumsaistības, kuras izrietēja no iepriekšējā plānošanas perioda, un tādējādi līdz minimumam samazinātu līgumsodus par novēlotiem maksājumiem, kuri, vienalga, gada laikā palielinājās pieckārt (līdz EUR 3 miljoniem)(4). Lai gan šīs darbības ļāva novērst lielāku negatīvu finansiālu ietekmi uz ES budžetu, tās ietvēra arī vairāku maksājumu termiņu pārcelšanu uz 2015. gadu, kas savukārt ietekmēja ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, jo viņiem varēja nākties atlikt sava projekta sākšanu un/vai uz laiku līdzfinansēt to lielākā apmērā.

Tuvojas 2007.–2013. gada kohēzijas programmu noslēguma fāze. Saņemto maksājumu pieprasījumu kopējais apmērs 2014. gadā samazinājās līdz EUR 53 miljardiem (no EUR 61 miljarda 2013. gadā). Dalībvalstis savās jaunākajās prognozēs (2015. gada janvāris) norāda, ka 2015. gadā gatavojas iesniegt maksājumu pieprasījumus aptuveni EUR 48 miljardu apmērā, bet 2016. gadā — EUR 18 miljardu apmērā. Tomēr uz šiem skaitļiem nevar droši paļauties, jo pieprasījumiem, kuri jāapmaksā 2015.–2016. gadā, tiks piemērots ierobežojums 95 % apmērā no kopējā programmas finansējuma, kā noteikts attiecīgajos tiesību aktos(5). Komisija lēš, ka tādējādi 2015. gadā būs jāapmaksā maksājumu pieprasījumi aptuveni EUR 35 miljardu apmērā un 2016. gadā — līdz EUR 3,5 miljardiem.

Gandrīz EUR 40 miljardus maksājumu apropriācijās 2015. gada budžetā ir atļauts izlietot 2007.–2013. gada kohēzijas politikas vajadzībām. Šis budžets ir paredzēts gan uzkrāto maksājumu segšanai (EUR 24,7 miljardi, kas patērē 62 % no 2007.–2013. gada kohēzijas politikai paredzētā budžeta), gan jaunu, savlaicīgi iesniegtu pieprasījumu apmaksai (prognozētais apmērs — EUR 35 miljardi). Līdz ar to tiek prognozēts, ka maksājumu uzkrājums 2015. gada beigās samazināsies līdz EUR 20 miljardiem.

Patlaban Komisija lēš, ka būs nepieciešami aptuveni EUR 23,5 miljardi, lai segtu līdz programmu slēgšanai atlikušos maksājumus un likvidētu maksājumu uzkrājumu. Komisija 2016. gada budžeta projektā precīzāk pielāgos 1.b izdevumu kategorijai paredzēto maksājumu apropriāciju apmēru, lai nodrošinātu, ka iepriekš minētais tiek sasniegts, vienlaikus pienācīgi īstenojot 2014.–2020. gada programmas.

2015. finanšu gads kohēzijas politikai (miljardos EUR)

2016. finanšu gads kohēzijas politikai (miljardos EUR)

Tāpat maksājumu apropriāciju apmēram, kas 2016. gada budžetā tiks ierosināts citām politikas jomām, vajadzētu ne vien būt pietiekamam, lai izpildītu pienākumus, kuri izriet no iepriekš uzņemtām saistībām, un līdz minimumam samazinātu risku, ka būs jāmaksā procenti par nokavētiem maksājumiem, bet arī būtu jānodrošina atbilstošs īstenošanas un līgumslēgšanas līmenis 2014.–2020. gada programmām.

Ievērojamas daļas ES budžeta daudzgadu raksturs izskaidro nobīdi laikā, kas pastāv starp saistību reģistrācijas brīdi un faktisko maksājumu par šīm saistībām. Tādēļ neizpildītu saistību (apzīmētas kā RAL, kas ir franču akronīms no reste à liquider) uzkrājuma veidošanās uzskatāma par normālu un ir sagaidāma. Ņemot vērā tiesību aktos noteikto termiņu, kas Komisijai jāievēro pieprasījumu apmaksā(6), un to pieprasījumu koncentrēšanos gada beigās, kuri saistīti ar prasību novērst saistību atcelšanu un iespējamus pārrāvumus, zināms daudzums neizpildītu maksājumu pieprasījumu gada beigās tiek uzskatīts par normālu. Tomēr šī uzkrājuma palielināšanās dažos pēdējos gados ir sasniegusi nenormālus apmērus(7), kas patērē ievērojamu un aizvien lielāku daļu no nākamā gada budžeta un nav uzskatāms par ilgtspējīgu pareizas finanšu pārvaldības izpratnē.

Komisija lēš, ka kohēzijas politikas jomā aptuveni puse no neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājuma 2013. un 2014. gada beigās bija „nenormāla”, proti, saistīta ar apstiprinātu maksājumu apropriāciju trūkumu budžetā, kas rada lavīnas efektu. Tā kā tuvojas slēgšanas fāze, 2015. un 2016. gadā būs vajadzīgs mazāks maksājumu apmērs un uzkrājums automātiski samazināsies. Tiek prognozēts, ka arī maksājumu atlikšanas un atcelšanas apmērs samazināsies, jo programmas tuvojas noslēgumam. Ņemot vērā to, ka 2007.–2013. gada programmām 2016. gadā ir paredzēti aptuveni EUR 21,5 miljardi, tiek prognozēts, ka neizpildīto maksājumu uzkrājuma apmērs 2016. gada beigās būs aptuveni EUR 2 miljardi.

2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmas: neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās — izmaiņas 2007.–2016. gadā

Abas budžeta lēmējiestādes, Padome un Eiropas Parlaments, ir atzinušas, ka „nenormālais” uzkrājums, kas pamazām izveidojies, ir pakāpeniski jālikvidē, un sarunās par 2015. gada budžetu kopīgi vienojās „samazināt nenomaksātu rēķinu apjomu gada beigās, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas politikai, līdz tā strukturālajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā” un rīkoties „lai, sākot ar 2015. gadu, īstenotu plānu līdz kopīgi apstiprinātajam līmenim samazināt to nesamaksāto rēķinu apjomu, kuri attiecas uz 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, — līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanai”.

Šis dokuments veido stabilu pamatu abu budžeta lēmējiestāžu savstarpējai izpratnei, un tiek sagaidīts, ka šīs iestādes centīsies pieņemt lēmumus, kas ļaus līdz 2016. gada beigām pakāpeniski likvidēt ar 2007.–2013. gada programmām saistīto neapmaksāto rēķinu uzkrājuma nenormālo daļu.

Šis maksājumu plāns sniedz arī iespēju izdarīt vairākus secinājumus attiecībā uz budžeta turpmāko pārvaldību:

1.  2014. gada beigās notikusī vienošanās par budžeta grozījumu Nr. 2/2014(8) bija ļoti svarīga, lai lielā mērā stabilizētu neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu tādā līmenī, ko būtu iespējams likvidēt divos gados. Iestādes ir uzņēmušās atbildību, ņemot vērā ļoti smago fiskālo stāvokli daudzās dalībvalstīs.

2.  Komisijas veiktie aktīvas budžeta pārvaldības pasākumi ir izrādījušies neatsverami, lai tiktu galā ar maksājumu apropriāciju trūkumu daudzās politikas jomās. Šie pasākumi būs jāsaglabā tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu nesamērīgus maksājumu pārtraukumus atbalsta saņēmējiem un/vai soda procentu maksājumus.

3.  Lai gan kohēzijas politikas programmu īstenošana notiek atkārtotu ciklu veidā, aktīvāko posmu un kritumu apmērs var tikt izlīdzināts, īstenojot programmas pēc iespējas ātrāk plānošanas perioda sākumposmā. Tas ir īpaši vēlams pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad ir ārkārtīgi vajadzīgi ieguldījumi ekonomikas atlabšanas un konkurētspējas veicināšanai.

4.  Pieprasījumi ir jāiesniedz regulāri. Dalībvalstīm vajadzētu novērst nevajadzīgu administratīvu kavēšanos saistībā ar maksājumu pieprasījumu iesūtīšanu gada laikā. Regulāra pieprasījumu iesniegšana uzlabo budžeta pārvaldību un palīdz līdz minimumam samazināt maksājumu uzkrājumu gada beigās.

5.  No otras puses, maksājumu apropriāciju iekļaušana budžetā pietiekamā apmērā ir priekšnoteikums tam, lai budžets tiktu pienācīgi izpildīts un tiktu novērsta neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrāšanās gada beigās tādā apmērā, kas nav ilgtspējīgs. Lai pildītu Savienības juridiskās saistības, papildus iepriekš minētajam būs jāpiemēro arī īpaša un maksimāla elastība, kas minēta Eiropadomes secinājumos un priekšsēdētāja Barozu 2013. gada februāra paziņojumā. Turklāt budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem iespēju robežās vajadzētu nodrošināt maksājumu vienmērīgu veikšanu DFS darbības laikā.

6.  Ir jāuzlabo prognozēšanas spējas. Papildus dažādajām analīzēm, kuras jau tiek nodrošinātas(9), Komisija vēl vairāk uzlabos savas vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, lai agrīnā stadijā un pēc iespējas precīzāk konstatētu iespējamās problēmas. Tā īpaši informēs abas budžeta lēmējiestādes, tiklīdz būs konstatējusi jebkādas izmaiņas 2014.–2020. gada programmu īstenošanā, kas apdraud maksājumu vienmērīgu veikšanu.

1.  Priekšvēsture

Komisijai kopš 2011. gada nākas saskarties ar aizvien lielāku neizpildīto maksājumu uzkrājumu gada beigās, lai gan 2013. un 2014. gadā maksājumu maksimālais apjoms tika pilnībā izlietots un 2014. gadā līdzekļi maksājumu veikšanai tika ņemti no rezerves neparedzētiem izdevumiem. Lai gan pilnīgi visas maksājumiem paredzētās apropriācijas ikgadējos budžetos ir izlietotas, ar kohēzijas politiku (1.b izdevumu kategorija) un konkrētām programmām citās izdevumu kategorijās (piemēram, 4. izdevumu kategorijā „Globālā Eiropa”) saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās ir pastāvīgi palielinājies.

Komisija ir rīkojusies saistībā ar Parlamenta un Padomes aicinājumu uzraudzīt situāciju visa gada garumā, un pēdējos gados ir notikušas iestāžu ad hoc sanāksmes, lai dalītos aktuālās situācijas novērtējumā. Komisijai kopš 2011. gada ir nācies iesniegt budžeta grozījumu projektus, lai ievērojami palielinātu maksājumu apropriāciju apmēru, tādējādi mazinot maksājumu trūkumu. Sākotnēji apstiprinātie zemākie maksājumu apropriāciju līmeņi ir radījuši nepieciešamību atkārtoti iesniegt budžeta grozījumu projektus, tādējādi sarežģot to lēmumu pieņemšanas procesu, kuri saistīti ar budžeta projektu, kam vajadzētu būt samierināšanas procedūras uzmanības centrā. Par budžeta grozījumiem tika nobalsots vēlu, kas vēl vairāk apgrūtināja maksājumu veikšanas pārvaldību.

Ņemot vērā aizvien augstāko saistību apropriāciju līmeni, turpmāk redzamais grafiks parāda aizvien ierobežotākos ikgadējos maksājumu budžetus un maksimālos apjomus, kā arī to, kā pakāpeniski mazinās atšķirība starp maksājumu maksimālo apjomu un apstiprinātajām apropriācijām, kulmināciju sasniedzot 2014. gadā, kad nācās izmantot rezervi neparedzētiem izdevumiem.

Ņemot vērā par 2014. un 2015. gada budžetu panākto vienošanos, Eiropas Parlaments un Padome 2014. gada decembrī apstiprināja šādu kopīgu paziņojumu:

„Iestādes piekrīt, ka mērķis ir samazināt nenomaksātu rēķinu apjomu gada beigās, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas politikai, līdz tā strukturālajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā.

Lai šo mērķi sasniegtu,

—  Komisija piekrīt līdztekus kopīgajiem secinājumiem par 2015. gada budžetu iesniegt, cik vien iespējams, atjauninātu prognozi par nesamaksātu rēķinu apjomu 2014. gada beigās; Komisija šos rādītājus atjauninās un nāks klajā ar alternatīviem scenārijiem 2015. gada martā, kad būs gūts vispārējs priekšstats par nesamaksātu rēķinu apjomu 2014. gada beigās galvenajās politikas jomās;

—  uz šāda pamata minētās trīs iestādes centīsies vienoties par līdz gada beigām nesamaksātu rēķinu maksimālo mērķapjomu, ko var uzskatīt par ilgtspējīgu;

—  pamatojoties uz to un ievērojot DFS regulu, programmām apstiprināto finansējumu, kā arī visas pārējās saistošās vienošanās, minētās trīs iestādes rīkosies, lai, sākot ar 2015. gadu, īstenotu plānu līdz kopīgi apstiprinātajam līmenim samazināt to nesamaksāto rēķinu apjomu, kuri attiecas uz 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, — līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanai. Par šādu plānu minētās trīs iestādes vienosies savlaicīgi pirms 2016. gada budžeta projekta iesniegšanas. Ņemot vērā to, ka nesamaksātu rēķinu apjoms ir ārkārtīgi liels, minētās trīs iestādes piekrīt apsvērt jebkādus iespējamus līdzekļus, ar ko samazina šo rēķinu apjomu.

Komisija piekrīt ik gadus budžeta projektam pievienot dokumentu, kurā izvērtē nesamaksātu rēķinu apjomu un paskaidro, kā ar attiecīgo budžeta projektu varēs to samazināt un par cik. Šajā ikgadējā dokumentā izvērtēs līdz šim panākto un atbilstīgi atjauninātiem rādītājiem ierosinās korekcijas plānā.”

Tūlīt pēc šī kopīgā paziņojuma Komisija 2015. gada 15. decembrī iesniedza atjauninātu prognozi par neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēru līdz 2014. gada beigām, kas izklāstīta I pielikumā.

Šajā dokumentā ir sniegts pārskats par stāvokli īstenošanas jomā 2014. gada beigās, galveno uzmanību pievēršot ar 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām saistītajam maksājumu uzkrājumam, lai līdz tam, kad 2016. gadā tiks veikta pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana, šo uzkrājumu varētu samazināt līdz apmēram, par kuru panākta vienošanās. Dokumentā apskatītas arī maksājumu uzkrājuma izmaiņas citās izdevumu kategorijās, lai gan tajās uzkrājuma problēma absolūtos skaitļos ir nesalīdzināmi mazāka nekā 1.b izdevumu kategorijā — neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums citās izdevumu kategorijās 2014. gada beigās bija aptuveni EUR 1,8 miljardi.

2.  Stāvoklis 2014. gada beigās

1.  Izpilde 2014. gada beigās

Maksājumu apropriāciju izpilde (pirms apropriāciju pārnešanas) 2014. gada beigās sasniedza EUR 134,6 miljardus (99 % no 2014. gada budžetā apstiprinātajām galīgajām apropriācijām). Neizlietotās maksājumu apropriācijas (pēc apropriāciju pārnešanas) ir viszemākajā līmenī, kāds jebkad reģistrēts, proti, EUR 32 miljoni, salīdzinājumā ar EUR 107 miljoniem 2013. gadā un EUR 66 miljoniem 2012. gadā. Šāds augsts izpildes līmenis, neraugoties uz budžeta grozījuma Nr. 3/20014 projekta vēlo pieņemšanu, apstiprina maksājumu apropriāciju lielo noslodzi, īpaši saistībā ar 2007.–2013. gada programmu pabeigšanu. Daudzos gadījumos attiecīgās budžeta pozīcijas tika papildinātas arī ar apropriācijām, kuras sākotnēji bija paredzētas nesen pieņemto 2014.–2020. gada programmu priekšfinansējuma segšanai.

2014. gadā maksājumu apropriācijas, kas paredzētas 2007.–2013. gada kohēzijas programmām, tika palielinātas par EUR 4,6 miljardiem, no kuriem EUR 2,5 miljardi tika iegūti ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekta palīdzību, EUR 0,6 miljardi — ar pārvietojumu gada beigās(10) un EUR 1,5 miljardi — ar iekšējiem pārvietojumiem no 2014.–2020. gada programmu līdzekļiem. Šie papildu līdzekļi palīdzēja stabilizēt ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām saistīto maksājumu uzkrājuma apmēru 2014. gada beigās.

Lielu daļu neizlietoto saistību apropriāciju pārnesa vai pārplānoja uz 2015. gadu ne tikai kohēzijas politikas jomā, bet arī citām programmām lauku attīstības (2. izdevumu kategorija) un migrācijas un drošības (3. izdevumu kategorija) jomā. Līdz ar to neizpildīto saistību (RAL) apmērs 2014. gada beigās samazinājās līdz EUR 189 miljardiem, kas nozīmē samazinājumu par EUR 32 miljardiem salīdzinājumā ar RAL 2013. gada beigās. Taču šis samazinājums savā ziņā ir mākslīgs, jo tas radies galvenokārt tādēļ, ka 2014.–2020. gada programmām paredzētās saistību apropriācijas netika izlietotas un tika pārnestas vai pārplānotas uz 2015. gadu vai vēlākiem gadiem, kur RAL parādīsies atkal. Ja par visām jaunajām programmām paredzētajām apropriācijām 2014. gadā būtu uzņemtas saistības, RAL būtu saglabājušās tādā apmērā, kas daudz vairāk līdzinātos 2013. gada līmenim (EUR 224 miljardi).

Zemāk redzamajā grafikā parādītas RAL apmēra izmaiņas laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam un prognoze RAL apmēram 2015. gada beigās gan visam budžetam kopumā, gan dalītas pārvaldības programmām 1.b, 2. un 3. izdevumu kategorijā un pārējām programmām/ izdevumu kategorijām. Kā redzams grafikā, tiek prognozēts, ka kopējais RAL apmērs 2015. gada beigās atgriezīsies līmenī, kas līdzinās 2013. gada beigu līmenim. Tomēr grafikā parādās arī atšķirība starp dalītas pārvaldības programmām 1.b, 2. un 3. izdevumu kategorijā, kurām tiek prognozēta RAL samazināšanās 2015. gada beigās salīdzinājumā ar 2013. gadu, un pārējām programmām/ izdevumu kategorijām, kurām tiek prognozēta RAL palielināšanās 2015. gada beigās.

2.  2014. gadā veiktie ietekmes mazināšanas pasākumi

Komisija 2014. gada 28. maijā iesniedza budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu, prasot papildu maksājumu apropriācijas 2014. gadam. Pēc ieilguša pieņemšanas procesa 2014. gada 17. decembrī budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts beidzot tika apstiprināts. Gaidot budžeta grozījuma pieņemšanu, Komisija 2014. gadā ieviesa virkni ietekmes mazināšanas pasākumu, lai būtu iespējams pildīt juridiskās saistības, kuras izriet no iepriekš uzņemtām saistībām, vienlaikus sākot jaunu programmu īstenošanu un darbojoties ārkārtīgi ierobežota budžeta apstākļos.

Lai būtu iespējams īstenot apstiprināto politiku ar budžetā apstiprinātajām apropriācijām, Komisija izmantoja budžeta efektīvas pārvaldības pieeju, ievērojot trīs galvenos principus:

—  līdz minimumam samazināt to finansiālo ietekmi uz ES budžetu, ko rada procenti par novēlotiem maksājumiem un iespējamie līgumsodi;

—  maksimāli īstenot programmas;

—  līdz minimumam samazināt lēmumu iespējamo negatīvo ietekmi uz trešajām personām un ekonomiku kopumā.

Tādēļ pasākumi, kuru mērķis bija nodrošināt maksājumu apropriāciju nelielā apjoma aktīvu pārvaldību, ietvēra šādas darbības: aktīvi atgūt jebkādas nepareizi izmaksātas summas, ierobežot neizmantotās summas fiduciārajos kontos, samazināt priekšfinansējuma īpatsvaru, optimāli izmantot visilgākos atļautos maksājumu termiņus, atlikt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus un ar to saistīto līgumu slēgšanu.

Šie ietekmes mazināšanas pasākumi palīdzēja Komisijai aizsargāt savu pirmklasīga investora statusu un uzticama un droša partnera reputāciju. Komisijai izdevās maksimāli samazināt maksājumu trūkuma negatīvo ietekmi, piemēram, ierobežojot par novēlotiem maksājumiem samaksāto procentu apmēru. Neraugoties uz gandrīz pieckārtīgu palielinājumu salīdzinājumā ar 2013. gadu, 2014. gada beigās samaksāto procentu apmērs tomēr nav pārāk liels (EUR 3 miljoni). Turpmāk redzamajā tabulā atspoguļotais salīdzinoši krasākais palielinājums 1.a izdevumu kategorijā („Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”) un 4. izdevumu kategorijā („Globālā Eiropa”) liecina par spiedīgajiem apstākļiem maksājumu apropriāciju jomā.

Procenti par novēlotiem maksājumiem kohēzijas politikas jomā (1.b izdevumu kategorija) nav tik lieli, jo lielāko daļu šīs izdevumu kategorijas veido dalītas pārvaldības programmas un dalītas pārvaldības gadījumā procenti par novēlotiem maksājumiem netiek piemēroti. Tomēr tiesību aktos noteikto termiņu neievērošana dalītas pārvaldības politikas jomās var ļoti negatīvi ietekmēt uzticamību.

3.  Terminoloģija

Šajā sadaļā ir izskaidrotas vairākas šajā dokumentā izmantotas definīcijas.

3.  Projekta cikls

Pirms darbības programmas vai projekta apstiprināšanas Komisija rezervē apropriācijas, attiecīgajā budžeta pozīcijā uzņemoties saistības par noteiktu summu. Tādējādi tiek izlietota daļa no apstiprinātajām saistību apropriācijām.

Ļoti bieži pēc projekta līguma parakstīšanas vai darbības programmas apstiprināšanas tiek nodrošināts zināms priekšfinansējums, kas ļauj līdzekļu saņēmējam sākt projekta īstenošanu, neņemot aizdevumu. Kad ir sasniegti noteikti starpposma mērķi, saņēmējs drīkst iesniegt starpposma maksājumu pieprasījumus un viņam atlīdzina izdevumus, kas radušies saistībā ar attiecīgo programmu.

Tomēr apjomīgāku programmu, piemēram, pētniecības („Apvārsnis 2020”), struktūrfondu, Eiropas Zivsaimniecības fonda un lauku attīstības programmu, gadījumā, kad ir sasniegta noteikta programmas īstenošanas stadija, starpposma maksājumu pieprasījumi vairs netiek apmaksāti, jo šīs summas ir sedzis priekšfinansējums. Turklāt zināma daļa no kopējā projektam vai programmai apstiprinātā finansējuma tiek izmaksāta tikai slēgšanas brīdī, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka visi darbi ir veikti saskaņā ar sākotnējo vienošanos. Ja tas tā nav, līdzekļi tiek daļēji atcelti. Atsevišķos gadījumos Komisija var arī izdot iekasēšanas rīkojumus, lai atgūtu maksājumus, kuriem nav bijis pamata.

4.  Neizpildītās saistības (RAL)

Neizpildītās saistības parasti dēvē par RAL, kas ir franču akronīms no reste à liquider. RAL ir tā uzņemto saistību daļa, par kuru kādā noteiktā termiņā vēl nav veikts maksājums. Daudzgadu projektos saistības tiek uzņemtas projekta sākšanas brīdī, nodrošinot nelielu priekšfinansējumu, savukārt starpposma maksājumi tiek veikti vēlāk, kad notiek projekta īstenošana, bet galīgais maksājums — slēdzot programmu.

Lielu daļu no ES budžeta veido investīcijas, kuru izmantošana notiek vairāku gadu garumā. Starpība starp gada budžetā apstiprinātajām saistību un maksājumu apropriācijām nosaka kopējā RAL apmēra izmaiņas. Savukārt ātrums, ar kādu aug saistību apmērs, un programmu īstenošanas temps nosaka normālas RAL apmēra izmaiņas. Tomēr gadījumos, kad budžetā ir iekļauts nepietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, RAL palielinās neatkarīgi no programmu īstenošanas tempa. Tad tas palielina neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēru gada beigās.

RAL un gada laikā uzņemto saistību attiecība ir labs rādītājs, ar kura palīdzību salīdzināt konkrētu programmu RAL apmēru ar šo programmu kopējo finansējumu. Piemēram, programmām un darbībām, kas tiek īstenotas gada laikā, tādām kā Erasmus vai humānā palīdzība, RAL un saistību attiecība ir zemāka par viens, kas norāda, ka lielāko daļu saistību gada laikā arī apmaksā. Savukārt kohēzijas programmām raksturīga RAL un saistību attiecība no 2½ līdz 3, kas atspoguļo tiesību aktos paredzēto automātiskas atcelšanas noteikumu ietekmi (tā dēvētie N+2 un N+3 noteikumi, sk. 4.1. sadaļu turpmāk). Atsevišķām programmām 4. izdevumu kategorijā šis rādītājs ir augstāks — to nosaka ar īstenošanu saistīto sarunu sarežģītais cikls. Pieprasot maksājumus, Komisija ņem vērā šos rādītājus.

5.  Nepietiekama naudas plūsma iepretim maksājumu apropriāciju trūkumam

Komisijas naudas plūsmu galvenokārt nosaka summas, kas katru mēnesi tiek iekasētas no dalībvalstīm saskaņā ar noteikumiem par pašu resursiem. Komisija nedrīkst aizņemties naudu, lai segtu naudas plūsmas trūkumu. Nepietiekama naudas plūsma var uz laiku aizkavēt maksājumus ES līdzekļu saņēmējiem, kaut arī attiecīgā finanšu gada budžetā ir apstiprināts pietiekami daudz apropriāciju. Tas ir iespējams tāpēc (parasti gada pirmajā pusē), ka summa, kuru veido neizpildīti maksājumu pieprasījumi iepriekšējā gada beigās un tie, kas jāsamaksā tekošā gada pirmajos mēnešos (piemēram, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam), ir lielāka nekā maksimālais ikmēneša pašu resursu līdzekļu pieplūdums, kas nonāk Komisijas rīcībā. Kad vēlāk gada gaitā pakāpeniski likvidējas uzkrājums no iepriekšējā gada un turpinās ikmēneša resursu pieplūdums, naudas plūsmas ierobežojumi vairs nerada aizturi turpmākajos gada mēnešos.

Naudas plūsmas nepietiekamību gada sākumā pastiprina maksājumu apropriāciju trūkums, jo ikmēneša līdzekļu iekasēšanas pamatā ir ieņēmumi, kas paredzēti apstiprinātajā budžetā, t. i., pirms tiek pieņemti budžeta grozījumi, ar kuriem palielina maksājumu apropriāciju apmēru (tas parasti notiek uz gada beigām).

Atkarībā no tā, kad tieši ir notikusi pieņemšana (t. i., pirms vai pēc attiecīgā gada 16. novembra), attiecīgs papildu uzaicinājums veikt pašu resursu iemaksu, lai segtu papildu maksājumu apropriācijas, kas apstiprinātas ar gada beigās pieņemtiem budžeta grozījumiem, var radīt naudas pieejamību tikai nākamā finanšu gada sākumā, līdz ar to minēto budžeta grozījumu īstenošana to pieņemšanas gadā var tikt apgrūtināta.

6.  Neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās

Gada beigās uzkrājas neizpildīti maksājumu pieprasījumi, t. i., pieprasījumi, kurus ir iesūtījuši ES līdzekļu saņēmēji un kuri ir jāapmaksā noteiktā termiņā (parasti mazāk nekā divos mēnešos), bet kuri vēl nav apmaksāti(11). To nosaka viens no šādiem trim iemesliem:

a)  notiek maksājumu atlikšana/apturēšana — atsevišķiem saņēmējiem/programmām paredzēti maksājumi ir atlikti/apturēti. Maksājumu atlikšana parasti ir īstermiņa oficiāla darbība, kad Komisija aiztur maksājumu, gaidot trūkstošo informāciju vai pārvaldības un kontroles sistēmas pārbaudes rezultātus;

b)  iesniegšanas laiks — maksājumu pieprasījumi nav apmaksāti, jo tie ir iesūtīti gada pašās pēdējās dienās, līdz ar to nav bijis laika tos apstrādāt līdz gada beigām;

c)  apropriāciju trūkums — maksājumu pieprasījumi nav apmaksāti, jo attiecīgajā budžeta pozīcijā ir izsmeltas visas apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Daļa uzkrājuma tiek uzskatīta par normālu (sk. a) un b) punktu). Neizpildīto maksājumu pieprasījumu „nenormālā” uzkrājuma palielināšanās (lielākoties kohēzijas politikas jomā) tiek saistīta ar maksājumu apropriāciju trūkumu (sk. c) punktu), taču sava ietekme ir arī naudas plūsmas nepietiekamībai gada sākumā (sk. 3.3. sadaļu iepriekš). 4. sadaļā ir sīkāk izklāstīta situācija kohēzijas politikas jomā.

4.  1.b izdevumu kategorija — uzkrājuma izmaiņas un prognozes

Šajā nodaļā tiek izskatīta situācija tieši kohēzijas politikas jomā (1.b izdevumu kategorija). Pirmkārt, tajā izklāstītas struktūrfondu galvenās iezīmes un izskaidrots, kā konkrēti senāki notikumi vai ar tiesību aktiem saistītas darbības ir radījuši pašreizējo grūto stāvokli. Pēc tam tiek pētīts, kā varētu definēt „normālu” uzkrājumu, un tiek detalizēti analizēta situācija 2014. gada beigās.

7.  2007.–2013. gada struktūrfondu izmantošana

2007.–2013. gada struktūrfondi — galvenās iezīmes

Projekti, kurus finansē no 1.b izdevumu kategorijas, ir sagrupēti pa darbības programmām. Dalībvalstis ierosina šīs darbības programmas, bet Komisija par tām ved sarunas un perioda sākumā pieņem šīs programmas uz visu attiecīgo periodu. Katru darbības programmu īsteno atsevišķu projektu veidā, izmantojot dalītu pārvaldību. Tas nozīmē, ka līdzekļus izlieto dalībvalstis. Komisija darbojas uzraudzības komitejās, kur tai ir padomdevēja loma projektu atlasē, un uzrauga projektu īstenošanu ar gada īstenošanas ziņojumu palīdzību.

Programmas līdzfinansē no ES budžeta; tas nozīmē, ka Komisija nesedz programmas izmaksas pilnībā. Dalībvalstīm ir jāatrod atbilstošs finansējums, lai segtu daļu no programmu izmaksām.

Kad programma ir pieņemta, Eiropas Savienība ir uzņēmusies juridiskas saistības uz visu periodu. Komisija no 2007. līdz 2013. gadam katru gadu līdz aprīļa beigām automātiski uzņemas saistības, pamatojoties uz programmas finanšu plānu, nevis uz programmā ietverto projektu faktisko īstenošanu. ES maksājumi nedrīkst pārsniegt ES budžetā uzņemtās saistības, bet izdevumi ir attiecināmi no perioda sākuma (t. i., pat pirms programmas pieņemšanas) līdz attiecināmības perioda beigām.

Pēc programmas apstiprināšanas Komisija izmaksā priekšfinansējumu. Šie maksājumi tiek automātiski pārskaitīti dalībvalstij un paliek tās rīcībā, līdz tiek dzēsti, slēdzot programmu.

Dažādo projektu īstenošanas laikā dalībvalstis ar sertifikācijas iestādes starpniecību iesniedz starpposma maksājumu pieprasījumus. Komisija apmaksā šos starpposma maksājumu pieprasījumus, pamatojoties uz spēkā esošo līdzfinansējuma likmi un ja nav pieņemts lēmums par atlikšanu vai atcelšanu.

Šī sistēma darbojas, kamēr Komisijas izmaksātā priekšfinansējuma un dalībvalstu par programmām iesniegto starpposma maksājumu pieprasījumu kopsumma nav sasniegusi 95 % no programmām atvēlētajiem līdzekļiem. Kad ir sasniegts šis slieksnis, dalībvalstis drīkst turpināt iesūtīt maksājumu pieprasījumus, bet tos izmanto, lai dzēstu jebkādas vēl atlikušās priekšfinansējuma summas. Par atlikumu norēķinās programmas slēgšanas laikā. Dalībvalstīm ir jāpamato attiecināmie izdevumi, lai segtu perioda sākumā saņemto priekšfinansējumu un summu, kas ieturēta līdz slēgšanai (5 % no kopējā piešķīruma).

Pēc attiecināmības perioda beigām ir paredzēts 15 mēnešus ilgs laikposms, kurā sagatavot un iesniegt Komisijai noslēguma dokumentus un pieprasīt galīgā maksājuma veikšanu. Pirms šī galīgā maksājuma veikšanas Komisija pārbauda noslēguma dokumentu paketi (t. i., noslēguma deklarāciju, galīgo īstenošanas ziņojumu un galīgo pieprasījumu). Tā kā šos dokumentus drīkst iesniegt līdz 2017. gada 31. martam, lēmums par slēgšanu tiks pieņemts (un ar to saistītie galīgie maksājumi tiks veikti) laikā no 2017. līdz 2019. gadam.

Atkarībā no šīs procedūras rezultātiem līdz slēgšanai ieturētie 5 % tiek izmantoti, lai apmaksātu atlikušos maksājumu pieprasījumus. Pretējā gadījumā Komisija slēgšanas laikā neizmaksā pilnu summu. Par summu, kura netiek izmaksāta, saistības tiks atceltas. Ja korekcijas pārsniedz 5 %, Komisija atgūs nepareizi izmaksāto summu.

N+2/N+3 noteikums

N+2/N+3 noteikums pirmoreiz tika ieviests 2000.–2006. plānošanas periodā. Šis noteikums paredz, ka saistības, kas ir uzņemtas N gadā, līdz N+2 gada 31. decembrim ir jāsedz ar priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem tādā pašā apmērā (N+2 noteikums). Piemēram, 2012. gadā uzņemtām saistībām ir jābūt pilnībā segtām ar maksājumu pieprasījumiem līdz 2014. gada 31. decembrim. Par nesegto summu saistības tiek atceltas, kas nozīmē, ka dalībvalsts zaudē finansējumu. Taču līdz šim visā struktūrfondu pastāvēšanas laikā nav reģistrēta ievērojama apmēra atcelšana, kas saistīta ar N+2/N+3 noteikumu.

Šī noteikuma mērķis ir nodrošināt finanšu disciplīnu ES līdzekļu pārvaldībā. Tā kā saistības tiek uzņemtas automātiski, tiklīdz programma ir apstiprināta, minētais noteikums liek dalībvalstīm dinamiski īstenot projektus un novērst problēmas cikla pašās beigās. Tas ļauj arī vienmērīgāk sadalīt maksājumus, liekot dalībvalstīm maksājumu pieprasījumus iesūtīt regulāri. Tomēr, kā norādīts nākamajā nodaļā, šī noteikums mīkstināšana, īpaši saistībā ar 2008. gada finanšu krīzes sekām, ir mazinājusi tā reglamentējošo ietekmi.

Šis noteikums izraisa maksājumu pieprasījumu koncentrēšanos gada beigās — dalībvalstīm ir jāiesūta maksājumu pieprasījumi līdz 31. decembra pusnaktij, izmantojot īpašu IT sistēmu. Lai gan tiesību aktos ir noteikts, ka pieprasījumi tām ir jāiesūta regulāri visa gada laikā(12), iepriekšējā pieredze liecina, ka daudzas dalībvalstis sagaida gada pēdējās nedēļas un tad pieprasa lielas summas.

8.  Maksājumu pieprasījumu profils 2007.–2013. gada plānošanas periodam

Galvenie maksājumu cikla virzītājspēki

Perioda sākumā ievērojamas summas tiek izmaksātas kā priekšfinansējums, pēc tam seko vairāki gadi ar salīdzinoši neliela apmēra starpposma maksājumiem, kamēr tiek izveidotas programmu struktūras un sākas projektu īstenošana. Tā kā N+2/N+3 noteikuma ietekme parādās ne ātrāk kā plānošanas perioda trešā gada beigās, perioda sākumā nav īpašas motivācijas iesniegt pieprasījumus. Turklāt priekšfinansējums joprojām sedz lielu daļu no plānošanas perioda sākumā uzņemtajām saistībām. Aptuveni 2–3 gadus līdz plānošanas perioda beigām gada laikā iesniegto starpposma maksājumu apmērs sāk palielināties, jo programmas darbojas ar pilnu atdevi un maksājumu pieprasījumi tiek iesniegti optimālā režīmā. Kulminācija tiek sasniegta perioda beigās / nākamā plānošanas perioda sākumā, un tam seko samazinājums gandrīz līdz nullei turpmākajos gados, kad programmās ir sasniegts 95 % slieksnis. Kā norādīts iepriekš, noslēguma maksājumi tiek veiktu vienu līdz trīs gadus pēc attiecināmības perioda beigām.

Atkāpes

Trīs izmaiņas tiesību aktos, kurus piemēro 2007.–2013. gada plānošanas periodam, pastiprināja starpposma maksājumu iesniegšanas ciklisko raksturu.

1.  Pāreja no N+3 uz N+2. Saistībā ar DFS 2007.–2013. gadam panāktais vispārējais kompromiss paredzēja, ka jaunajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai un Portugālei jāievēro N+3 noteikums attiecībā uz 2007.–2010. gada saistībām un pēc tam N+2 noteikums līdz perioda beigām. Tas nozīmē, ka līdz 2013. gada beigām minētajām dalībvalstīm bija jāsedz divi saistību kopumi: 2010. gada kopums un 2011. gada kopums. Protams, dalībvalstis negaidīja līdz atcelšanas termiņam, lai īstenotu programmas un iesniegtu maksājumu pieprasījumus, tāpēc 2013. gadā maksājumu pieprasījumu apmērs nedubultojās. Tomēr šis noteikums ļoti pastiprināja maksājumu kulmināciju 2013. gadā, kuras plašākā ietekme atsaucās uz turpmākajiem gadiem, aizvien palielinot maksājumu uzkrājumu.

2.  Dalībvalstīm bija jāveic līdzekļu kontroles sistēmu atbilstības pārbaude. Atbilstības pārbaudes rezultāti bija jāapstiprina Komisijai. Starpposma maksājumu pieprasījumus varēja iesniegt, bet Komisija tos apmaksātu tikai pēc atbilstības novērtējuma apstiprināšanas. Lai gan lielāko daļu programmu pieņēma 2007. gadā, pieprasījumu iesniegšana (vai vismaz Komisijas veiktā apmaksa) aizkavējās un 2008. gadā netika veikts gandrīz neviens starpposma maksājums.

3.  Reaģējot uz finanšu krīzi, dalībvalstis uzstājīgi prasīja neitralizēt 2007. gada saistību kopumu, uz kuru attiecas N+2/N+3 noteikums. Komisija tam piekrita, bet tā vietā, lai 2007. gada saistību kopumam piemērojamo atcelšanas termiņu atliktu par vienu gadu, N+2/N+3 noteikumi tika pavājināti vēl vairāk, jo Padomē tika vienbalsīgi pieņemts lēmums ar 2007. gada saistību kopumu saistītos pienākumus sadalīt sešās sestajās daļās pa visu periodu. Šis tā dēvētais Grieķijas noteikums deva iespēju iesniegt mazāk maksājumu pieprasījumu perioda sākumā, to kompensējot ar lielāku skaitu maksājumu pieprasījumu perioda beigās.

Turklāt, reaģējot uz krīzi, izdevumu attiecināmības periods 2000.–2006. gada programmām tika pagarināts no 2008. gada beigām uz 2009. gadu (izdarot izmaiņas Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu), tādēļ dalībvalstis turpināja koncentrēties uz 2000.–2006. gada programmu īstenošanu. Tā rezultātā 2007.–2013. gada programmu īstenošana un ar to saistītā 2007.–2013. gada starpposma maksājumu pieprasījumu iesniegšana aizkavējās.

2000.–2006. gada programmu un 2007.–2013. gada programmu salīdzinājums

Tā kā 2007.–2013. plānošanas perioda ceturtā gada beigās notika pāreja no N+2 noteikuma uz N+3 noteikumu, 2000.–2006. gada plānošanas periodā tika piemērots tikai N+2 noteikums, lai gan 2004. gadā tika veikti daži pielāgojumi saistībā ar 10 dalībvalstu pievienošanos.

Turpmāk redzamajā grafikā 2001.–2007. gadā veikto starpposma maksājumu kopsumma par 2000.–2006. gadu, izteikta kā īpatsvars no kopējā finansējuma, ir salīdzināta ar 2008.–2014. gadā veikto starpposma maksājumu par 2007. –2013. gada programmām kopsummu, kas arī izteikta kā īpatsvars no kopējā finansējuma.

1.  grafiks. Starpposma maksājumu kopsummas izmaiņas pa gadiem (ar viena gada nobīdi): 2000.–2006. gads (ES-15) salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu (% no kopējā finansējuma, atskaitot priekšfinansējumu)

Kā redzams grafikā, ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu kopsumma pastāvīgi bija zemāka par 2000.–2006. gada līmeni, tuvinoties tam tikai perioda beigās. Ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu aizkavēšanos izraisīja iepriekš minēto faktoru kombinācija. Tas izskaidro maksājumu apropriāciju nepietiekamu izpildi un maksājumu maksimālo apjomu perioda sākumā, jo maksimālo apjomu noteikšanai kā atsauce bija izmantots ar 2000.–2006. gada programmām saistīto maksājumu kopums.

Taču, kad maksājumu pieprasījumu apmērs vēlākā posmā sāka palielināties, maksājumus ļoti ierobežoja apstiprinātās maksājumu apropriācijas un/vai maksājumu maksimālie apjomi, kā rezultātā veidojās uzkrājums.

Maksājumu uzkrājuma izmaiņas 2007.–2014. gadā

Turpmāk redzamajā grafikā(13) parādītas ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu uzkrājuma izmaiņas 2007.–2016. gadā.

2.  grafiks. 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmas: gada beigās neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājuma izmaiņas (miljardos EUR)

Kā redzams grafikā, ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu uzkrājums sāka palielināties 2011. gadā, kad tas sasniedza EUR 11 miljardus, un kulminēja 2014. gadā, sasniedzot EUR 24,7 miljardus. Kā norādīts turpmāk, prognozes liecina, ka 2015. gada beigās uzkrājums joprojām būs liels, pirms tas atgriezīsies normālā un ilgtspējīgā apmērā 2016. gada beigās.

9.  Maksājumu uzkrājuma elementi un veidi

Gada laikā Komisija saistībā ar struktūrfondiem saņem šādus maksājumu pieprasījumus:

a)  attiecināmo maksājumu pieprasījumi, kurus gada laikā sedz ar maksājumiem;

b)  maksājumu pieprasījumi, kurus jau sedz plānošanas perioda sākumā izmaksātais priekšfinansējums un par kuriem līdz ar to nekāds maksājums netiek veikts;

c)  maksājumu pieprasījumi, kurus var apmaksāt tikai pēc slēgšanas un kuriem būs jāgaida, līdz Komisija un līdzekļu saņēmējs vienojas par slēgšanu;

d)  neapmaksāti maksājumu pieprasījumi, jo tie iesūtīti gada pašās pēdējās dienās — pārāk vēlu, lai apstrāde notiktu līdz gada beigām;

e)  maksājumu pieprasījumi, kuru apmaksa atsevišķu saņēmēju gadījumā ir atlikta/apturēta. Maksājumu apturēšana vai atlikšana parasti ir īstermiņa oficiāla darbība, kad Komisija aiztur maksājumu, gaidot trūkstošo informāciju vai pārvaldības un kontroles sistēmas pārbaudes rezultātus;

f)  maksājumu pieprasījumi, kas gada beigās nav apmaksāti, jo attiecīgajā budžeta pozīcijā ir izsmeltas visas apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Pēdējās četras kategorijas (no c) līdz f) punktam)) gada beigās tiek uzskatītas par neizpildītiem pieprasījumiem, bet maksājumu uzkrājumu veido neizpildīti maksājumu pieprasījumi, kuru pamatā ir d), e) un f) punktā minētie iemesli. Noteikts neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmērs gada beigās tiek uzskatīts par normālu, ja tā pamatā ir d) un e) punktā minētie iemesli. „Nenormālu” maksājumu uzkrājumu veido tikai tie neizpildītie maksājumu pieprasījumi, kuru pamatā ir f) punktā minētie iemesli.

Turpmāk redzamais grafiks ilustrē maksājumu pieprasījumu plūsmu 1.b izdevumu kategorijā, sākot ar brīdi, kad dalībvalsts iesniedz pieprasījumu, kam seko apmaksājumu pieprasījumu atlase un pēc tam veidojas normāls vai „nenormāls” uzkrājums.

Pieprasījumu koncentrācija gada beigās un apmaksas laiks

Decembra mēnesī ir ļoti augsta dalībvalstu iesūtīto pieprasījumu koncentrācija, kas 2011.–2014. gada laikā variēja no 27 % līdz 35 % no gada kopējā apmēra. Saistībā ar katru saņemto pieprasījumu Komisijai pirms līdzekļu izmaksas ir jāveic pārbaudes. Jo lielāks ir gada pēdējās nedēļās saņemtais pieprasījumu skaits, jo augstāks risks, ka pieprasījumi netiks apmaksāti līdz gada beigām.

Tādēļ Komisija pastāvīgi mudina dalībvalstis regulārāk iesūtīt pieprasījumus visa gada laikā. Turpmāk redzamajā grafikā parādītas ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas tendences pa mēnešiem laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam.

3.a  grafiks. Kumulēto starpposma maksājumu iesniegšanas tendences pa mēnešiem 2007.–2013. gadā (% no kopējā apjoma)

Iepriekš redzamais grafiks skaidri parāda, ka gada beigās regulāri ļoti krasi pieaug maksājumu pieprasījumu apmērs.

3.b  grafiks. Maksājumu pieprasījumu iesniegšanas koncentrācija gada pēdējos divos mēnešos (novembrī un decembrī saņemto pieprasījumu īpatsvars) laikā no 2011. līdz 2014. gadam

Grafiki parāda, ka aizvien vairāk pieprasījumu tiek iesniegts gada beigās, jo pieaug N+2 noteikuma radītais spiediens. N+3 noteikuma atcelšana 2013. gadā nozīmēja, ka visas dalībvalstis, izņemot Rumāniju, Slovākiju un Horvātiju, piemēroja N+2 noteikumu. Tas ļoti ietekmēja minētajā gadā saņemto pieprasījumu apmēru. To pieprasījumu apmērs, kuri iesniegti pārāk vēlu, lai tiktu apmaksāti tajā pašā gadā, ir atkarīgs minētajā gadā saņemtā kopējā pieprasījumu apmēra un tā sadalījuma visa gada garumā.

Atlikšanas un apturēšanas ietekme

Komisija izmanto vairākus preventīvus mehānismus, lai aizsargātu ES budžetu, pirms tā veic maksājumus dalībvalstīm gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamiem trūkumiem. Šie mehānismi ir īpaši noderīgi, lai uzlabotu kontroles sistēmas dalībvalstīs un tādējādi mazinātu iespējamību, ka Komisijai būs jāveic turpmākas finanšu korekcijas.

Līdz ar to atsevišķi maksājumi pieprasījumi nav apmaksājumi uzreiz, jo Komisija ir atlikusi vai apturējusi maksājumu līdz brīdim, kad tiks veikti uzlabojumi kontroles sistēmās. Lai gan lielākā daļa šo pieprasījumu beigu beigās netiks noraidīti, maksājumu nevar veikt uzreiz.

Saskaņā ar regulu(14) Komisija var:

—  atlikt ar 2007.–2013. gada programmām saistīta maksājuma termiņu, ilgākais, uz sešiem mēnešiem, ja ir pierādījumi, kas ļauj prezumēt būtiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā attiecīgajā dalībvalstī, vai ja Komisijas dienestiem jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad ir saņemta informācija par to, ka izdevumi apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav novērsts;

—  apturēt visus dalībvalstij paredzētos ar 2007.–2013. gada programmām saistītos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja ir pierādījumi, kas apliecina nopietnas nepilnības programmas pārvaldības un kontroles sistēmās, un dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, vai ja izdevumi apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav novērsts, vai ja dalībvalsts ir nopietni pārkāpusi savas saistības pārvaldības un kontroles jomā. Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija var piemērot finanšu korekciju.

Normālā maksājumu uzkrājuma prognozēšana

Kā izskaidrots iepriekš, normāls maksājumu uzkrājums ir pieprasījumu kopsumma, ko veido pieprasījumi, par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, un pieprasījumi, kas iesniegti pārāk vēlu, lai tos varētu apmaksāt tajā pašā gadā. Pieprasījumus, kurus iesniedz gada pēdējās desmit kalendārajās dienās, var uzskatīt par pieprasījumiem, kas iesniegti pārāk vēlu, lai tos varētu apmaksāt, jo Komisijai ir pietiekami jānodrošinās, ka tā spēs pilnībā izlietot budžetā pieejamās apropriācijas. Tomēr daži pieprasījumi, par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, veido arī daļu no pieprasījumiem, kuri iesniegti pārāk vēlu, lai tos būtu iespējams apmaksāt, un tos nevajadzētu ieskaitīt divreiz.

Līdz ar to normālais maksājumu uzkrājums palielināsies līdz ar gada laikā saņemto pieprasījumu kopējo skaitu un tā salīdzinošo koncentrēšanos gada pēdējās dienās.

Zemāk redzamais grafiks sniedz pārskatu par laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam saņemtajiem maksājumu pieprasījumiem, uzkrājumu gada beigās un pieprasījumiem, kuri iesniegti pārāk vēlu, lai tos varētu apmaksāt, vai par kuriem maksājumi ir apturēti.

4.  grafiks. 1.b izdevumu kategorija — pieprasījumi, maksājumu uzkrājums, apturētie maksājumi 2010.–2014. gadā

Aplēses liecina, ka pēdējos trīs gados (2012–2014) normālais uzkrājums (t. i., maksājumu pieprasījumi, kas saņemti gada pēdējās desmit dienās, vai par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, pat ja pieprasījumi ir iesniegti agrāk nekā pēdējās desmit dienās) veido aptuveni pusi no kopējā uzkrājuma katra gada beigās. Otra puse bija saistīta ar apstiprināto maksājumu apropriāciju trūkumu budžetā, kas radīja lavīnas efektu(15).

Ņemot vērā to, ka 2015. un 2016. gadā tiek prognozēts pieprasījumu skaita samazinājums, tiek gaidīta atlikšanas/apturēšanas gadījumu skaita samazināšanās un 2015. gada beigās nebūs N+2 noteikuma radītā spiediena(16), tiek sagaidīta arī normālā uzkrājuma krasa samazināšanās.

10.  Ar 2007.–2013. gadu saistīto maksājumu (pieprasījumu) prognoze 2015. un 2016. gadam

2015.  un 2016. gada aplēse, pamatojoties uz dalībvalstu prognozēm

Regulā, kura reglamentē fondus 2007.–2013. gadā(17), ir noteikts, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz N gada 30. aprīlim ir jāiesūta Komisijai prognoze par to iespējamajiem starpposma maksājumu pieprasījumiem N gadā un N+1 gadā. Pēdējos gados dalībvalstis ir vienojušās atjaunināt šo informāciju N gada septembrī, lai precīzāk novērtētu neizpildīto maksājumu pieprasījumu (uzkrājuma) aizvien lielāko apmēru un maksājumu pieprasījumu iesniegšanas ievērojamo koncentrāciju gada pēdējos mēnešos.

Tomēr jaunajā regulā, kura reglamentē fondu darbību 2014.–2020. gadā(18), ir noteikts, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz N gada 31. janvārim ir jāiesūta Komisijai prognoze par to iespējamajiem starpposma maksājumu pieprasījumiem N gadā un N+1 gadā (to atjauninot 31. jūlijā). Pēc Komisijas pieprasījuma, kas apstiprināts 2014. gada decembrī, dalībvalstis šo jauno termiņu attiecībā uz savām 2007.–2013. gada programmām 2015. gadā ir piemērojušas brīvprātīgi. Saskaņā ar datiem, kurus Komisijas saņēmusi līdz 2015. gada 3. martam, patlaban dalībvalstis 2015. gadā plāno iesniegt maksājumu pieprasījumus aptuveni EUR 48 miljardu apmērā (gan apmaksājamus, gan neapmaksājamus) un 2016. gadā — aptuveni EUR 18 miljardu apmērā(19).

Kā izskaidrots iepriekš, ne par visiem maksājumu pieprasījumiem uzreiz tiks veikti maksājumi, jo ir jāņem vērā 95 % maksimālais apjoms, kas maksājumiem noteikts Regulas Nr. 1083/2006 79. pantā(20). Tā kā aizvien vairāk programmu sasniedz 95 % slieksni, šī korekcija 2015. gadā un turpmākajos gados iegūs aizvien lielāku nozīmi. Līdz ar to gaidāmo maksājumu pieprasījumu faktiskie apmēri ir mazāki par dalībvalstu prognozēs norādītajiem, jo pieprasījumi, kuri pārsniedz 95 % slieksni, tiek ņemti vērā tikai slēgšanas brīdī. Pamatojoties uz šīm prognozēm, kurās ņemts vērā ierobežojums, Komisija lēš, ka apmaksājamu maksājumu pieprasījumu kopējais apmērs 2015. gadā būs aptuveni EUR 35 miljardi. Patlaban tiek lēsts, ka šis apmērs 2016. gadā būs aptuveni EUR 3 miljardi. 2016. gadā maksājamā summa tiks precizēta (un varētu kļūt nedaudz lielāka), kad dalībvalstis būs iesniegušas trūkstošo informāciju vai pārskatījušas iesniegtos datus par atsevišķām darbības programmām.

2.  pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par dalībvalstu prognozēm attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem, kas saistīti ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām un tiks iesniegti 2015. un 2016. gadā.

Komisijas aplēse, pamatojoties uz izpildi

2014. gada beigās kopējā summa, kas izmaksāta kā priekšfinansējums vai starpposma maksājumi, bija EUR 266,1 miljards. Kopējais finansējums, kas paredzēts 2007.–20013. gada kohēzijas politikas programmām, ir EUR 347,3 miljardi. Ņemot vērā līdz šim veikto saistību atcelšanu un atcelšanas risku (atcelšana vēl nav apstiprināta), kas saistīts ar N+2/N+3 noteikuma piemērošanu 2014. gada beigās (kopējā maksimālā summa aptuveni EUR 0,9 miljardi kopš perioda sākuma), maksimālā summa, kas joprojām būs jāapmaksā, ir aptuveni EUR 80,3 miljardi. Tomēr 5 % no katrai programmai atvēlētās summas ir jāizmaksā tikai slēgšanas brīdī (EUR 17,3 miljardi).

Tādējādi to starpposma maksājumu pieprasījumu gaidāmais apmērs, kuri būs jāapmaksā 2015. gadā vai turpmākajos gados, ir aptuveni EUR 63 miljardi jeb 18 % no kopējā finansējuma, kas ietver uzkrājumu 2014. gada beigās (EUR 24,7 miljardi). To jauno maksājumu pieprasījumu maksimālais apmērs, kuri tiks saņemti 2015. gadā vai turpmākajos gados līdz slēgšanai un būs jāapmaksā, ir EUR 38,3 miljardi. Ja 2015. gadā tiks saņemti maksājumu pieprasījumi par summu, kas nepārsniedz EUR 35 miljardus, atlikusī daļa, kas nepārsniedz EUR 3,5 miljardus, tiks saņemta 2016. gadā.

Prognoze par uzkrājumu 2015. gada beigās, pamatojoties uz koriģētām dalībvalstu prognozēm

Kopējais 2015. gada budžetā apstiprināto maksājumu apropriāciju apmērs ir EUR 39,5 miljardi. No šīs summas tiks segts gan uzkrājums, kas veidojies pirms 2015. gada (EUR 24,7 miljardi), gan jaunie pieprasījumi (tiek lēsti EUR 35 miljardu apmērā). Līdz ar to tiek prognozēts, ka uzkrājums 2015. gada beigās būs EUR 20 miljardi, no kuriem vismaz puse vai aptuveni EUR 10 miljardi saglabāsies kā „nenormāls” uzkrājums.

11.  2016. gadā gaidāmie maksājumu pieprasījumi

Kā norādīts iepriekš, 2015. gada beigās ir gaidāms uzkrājums aptuveni EUR 20 miljardu apmērā, ja dalībvalstu prognozes izrādīsies precīzas. Turklāt līdz programmu slēgšanai joprojām ir gaidāmi apmaksājami maksājumu pieprasījumi līdz pat EUR 3,5 miljardu apmērā. Ņemot vērā šo salīdzinoši nelielo maksājumu pieprasījumu apmēru un to, ka nebūs N+2 noteikuma radītā spiediena, ir pamats domāt, ka liela daļa šo maksājumu pieprasījumu tiks iesniegta pārāk vēlu, lai to varētu apmaksāt 2016. gadā.

Komisija precizēs savu pieprasījumu 2016. gada budžeta projektā, ņemot vērā normālo uzkrājumu 2016. gada beigās. Šis normālais uzkrājums, kas ietver ļoti vēlu iesniegtus pieprasījumus un atlikušos pieprasījumus, par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, tomēr būs ļoti neliels salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo 2016. gadā iesūtīto jauno pieprasījumu apmērs arī ir ļoti neliels un Komisija sagaida, ka dalībvalstis novērsīs trūkumus un iesūtīs „tīrus” pieprasījumus. Tas varētu būt aptuveni EUR 2 miljardi. Tādēļ šis 2016. gada beigās konstatētais „normālais” uzkrājums būs jāsedz no 2017. gada budžeta. Līdz ar to 2016. gada budžetā iekļaujamā summa ir aptuveni EUR 21,5 miljardi.

12.  Maksājumu pieprasījumu un uzkrājuma aprēķināšanā izmantotās informācijas kopsavilkums

Turpmāk redzamajā tabulā ir apkopota informācija par programmu finansējumu, 2015. gada budžetā pieejamo apropriāciju paredzamo izlietojumu un 2016. gadā gaidāmo maksājumu pieprasījumu maksimālo apmēru.

Neizpildītie starpposma maksājumi 2015.–2017. gadā (miljardos EUR)

2015. finanšu gads, miljardos EUR

2016. finanšu gads, miljardos EUR

13.  Maksājumi slēgšanas brīdī

Struktūrfondu programmu slēgšanai ir tikai tai raksturīga maksājumu dinamika. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. martam iesūta ar katras programmas slēgšanu saistītos dokumentus. Komisija informē dalībvalsti par savu atzinumu par noslēguma deklarācijas saturu piecu mēnešu laikā pēc tās saņemšanas dienas, ja sākotnējā noslēguma dokumentā(21) ir bijusi iekļauta visa nepieciešamā informācija. Visbiežāk noslēguma maksājumi tiks veikti tikai pēc 2016. gada. Līdz slēgšanai ieturētā finansējuma (5 % no kopējā piešķīruma) kopējais apmērs ir EUR 17,3 miljardi, bet maksājumu apmēru ietekmēs programmas īstenošanas kvalitāte visa perioda garumā. Kohēzijas politikas jomā iespējamā saistību atcelšana slēgšanas brīdī var mazināt vajadzību pēc maksājumiem.

Kā indikācija var kalpot tas, ka saistībā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu slēgšanas brīdī atcelto saistību īpatsvars bija 2,6 % no Eiropas Sociālā fonda (ESF) kopējā finansējuma un 0,9 % no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) kopējā finansējuma. Tomēr ESF joprojām ir saglabājušās RAL aptuveni EUR 0,5 miljardu apmērā, kas saistītas ar problemātiskiem gadījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi, tādēļ Komisija lēš, ka galīgais slēgšanas brīdī atcelto saistību īpatsvars šim fondam būs aptuveni 3 %. Komisija neizslēdz, ka saistību atcelšana slēgšanas brīdī varētu notikt lielākā apmērā nekā iepriekšējā periodā, tādēļ iepriekš minētā aplēse būtu jāuzskata par piesardzīgu norādi.

Ar slēgšanu saistītie pieprasījumi netiek ņemti vērā, analizējot uzkrājuma „normālās” daļas mazināšanos, jo to lielākā daļa tiks apmaksāta 2017.–2019. gadā vai turpmākajos gados un jebkurā gadījumā ne visiem šiem pieprasījumi sekos maksājumi, jo pirms galīgā maksājuma veikšanas tiks dzēstas nepamatoti izmaksātas summas.

5.  Pārējās izdevumu kategorijas: 2007.–2013. gada programmu perspektīvas

14.  Pārskats

Pēc tam, kad 4. sadaļā tika detalizēti analizēta situācija tieši kohēzijas politikas jomā (1.b izdevumu kategorija), šajā sadaļā tiek izskatīta situācija pārējās izdevumu kategorijās un īsumā to var izklāstīt šādi:

—  Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (2. izdevumu kategorija) paredzētās apropriācijas ir nediferencētas, tāpēc maksājumus un saistības iekļauj budžetā vienā un tajā pašā apmērā. Līdz ar to neveidojas uzkrājums gada beigās;

—  lauku attīstības, Eiropas Zivsaimniecības fonda (2. izdevumu kategorija) un patvēruma, migrācijas un drošības fondu (3. izdevumu kategorija) pārvaldība tiek dalīta ar dalībvalstīm, līdzīgi kā tas ir kohēzijas politikas gadījumā. Lauku attīstības jomā uzkrājuma līdz šim nav bijis, bet to nevar teikt par pārējiem fondiem;

—  lielāko daļu pārējo programmu (1.a un 4. izdevumu kategorija) pārvalda Komisija. Ņemot vērā maksājumu trūkumu, daudzām no šīm programmām ir piemēroti ietekmes mazināšanas pasākumi, kurus Komisija ieviesa 2014. gadā (un dažos gadījumos jau 2013. gadā), sākot ar priekšfinansējuma samazināšanu (pienācīgi ņemot vērā īstenošanas partneru, līdzekļu saņēmēju un labumguvēju veidu un finansiālo noturību) un līdz pat noslēguma maksājumu vai budžeta atbalsta maksājumu atlikšanai, kā arī neuzņemoties jaunas saistības un atliekot līgumu slēgšanu uz vēlāku laiku. Taču lielākā daļa šo ietekmes mazināšanas pasākumu tikai aizkavē līdzekļu izmaksu un saistības, vienalga, ir jāpilda.

Zemāk redzamajā tabulā sniegts pārskats par uzkrājuma veidošanos 1.a un 4. izdevumu kategorijā. Attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju ir skaidri saskatāma uzkrājuma tendence palielināties, 2014. gadā sasniedzot pēdējos gados augstāko līmeni, savukārt 1.a izdevumu kategorijā uzkrājuma veidošanās ir mazāk paredzama.

15.  Dalītas pārvaldības programmas 2. un 3. izdevumu kategorijā

15.1.  2. izdevumu kategorija

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

Saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) maksājumu uzkrājuma nav, jo fondu veido nediferencētas apropriācijas.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

Lauku attīstības jomā līdz šim maksājumu uzkrājuma nav bijis — Komisija vienmēr ir spējusi savlaicīgi apmaksāt visus maksājumu pieprasījumus. Ņemot vērā lauku attīstības programmas lielumu un 95 % noteikumu, kas arī uz to attiecas, to ar 2007.–2013. gadu saistīto starpposma maksājumu maksimālais apmērs, kurus var nākties samaksāt līdz slēgšanai, ir aptuveni EUR 8,7 miljardi. 2007.–2013. gada programmām 2015. gada budžetā ir apstiprinātas maksājumu apropriācijas EUR 5,9 miljardu apmērā. Atlikušie EUR 2,8 miljardi būs jāsamaksā 2016. gadā pēc tam, kad dalībvalstis būs iesniegušas pēdējo ceturkšņa deklarāciju, kas jāizdara 2016. gada janvārī.

Kopējā summa, kas tiek rezervēta līdz slēgšanai, ir aptuveni EUR 4,8 miljardi. Faktiskā izmaksājamā summa būs atkarīga no saistību atcelšanas. Kā piemēru var minēt, ka, rēķinoties ar saistību atcelšanu 1,5 % apmērā, kā tas bija 2000.–2006. gada programmu slēgšanas periodā, tiks atceltas saistības aptuveni EUR 1,5 miljardu vērtībā. Sagaidāms, ka noslēguma maksājumi tiks veikti laikā no 2016. līdz 2019. gadam.

Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)

EZF pārvaldība līdzinās kohēzijas politikas (1.b izdevumu kategorija) pārvaldībai. Tomēr, tā kā uz to neattiecas N+3 noteikums, EZF nesaskārās ar īpašo problēmu, ko radīja pāreja no N+3 noteikuma piemērošanas 2010. gada saistību kopumam uz N+2 noteikuma piemērošanu 2011. gada saistību kopumam. Turklāt uz to neattiecās arī „Grieķijas noteikums”, lai gan programmu uzsākšana arī tika nedaudz aizkavēta ar pārvaldības un kontroles sistēmām saistītu pienākumu dēļ. Tomēr pēdējos gados EZF maksājumu uzkrājums ir bijis ļoti nozīmīgs. 2014. gada sākumā uzkrājums bija tikpat liels kā 2007.–2013. gada programmām apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Kas attiecas uz maksājumu pieprasījumu iesniegšanu gada laikā, laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam divas trešdaļas gada maksājumu pieprasījumu tika iesniegtas novembra un decembra mēnesī. Zemāk redzamajā grafikā parādīts EZF ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu uzkrājums 2011.–2014. gadā kopā ar sākotnējām maksājumu apropriācijām nākamajam gadam.

Galvenais iemesls, kas noteica EZF maksājumu uzkrājuma samazināšanos 2014. gada beigās, bija visu pieejamo maksājumu apropriāciju pārcelšana budžeta nodaļas ietvaros (tostarp visu maksājumu apropriāciju, kas paredzētas EJZF dalītajai pārvaldībai — jauna juridiskā pamata pieņemšanas aizkavēšanās dēļ) un papildu apropriācijas, kas tika saņemtas ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu (tas tika pieņemts kā budžeta grozījums Nr. 2/2014) un ar pārvietojumu gada beigās.

Tā kā 2015. gada budžetā ir apstiprināts lielāks maksājumu apropriāciju apmērs, tam vajadzētu ļaut samazināt uzkrājumu līdz „normālam” līmenim aptuveni EUR 0,1 miljarda apmērā.

15.2.  3. izdevumu kategorija

Patvēruma, migrācijas, robežu un drošības politika

Kopējo patvēruma un imigrācijas politiku 2007.–2013. gadā galvenokārt īstenoja ar vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” palīdzību. Šo vispārīgo programmu veidoja četri instrumenti: Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds, Eiropas Bēgļu fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds.

Turpmāk redzamajā grafikā parādīts ar patvēruma, migrācijas, robežu un drošības jomu saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu aizvien lielākais apmērs gada beigās.

RAL ir palielinājušās no EUR 150 miljoniem 2007. gada sākumā līdz EUR 2,6 miljardiem 2014. gadā, neraugoties uz laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam veikto saistību atcelšanu EUR 300 miljonu apmērā. Aptuveni EUR 1,9 miljardi vēl ir jāsamaksā par 2007.–2013. gada programmām. 2015. gada budžetā programmām apstiprinātās maksājumu apropriācijas nedaudz pārsniedz EUR 600 miljonus un ietver arī apropriācijas jaunajām 2014.–2020. gada programmām paredzēto sākotnējo un ikgadējo priekšfinansējuma maksājumu veikšanai.

Ņemot vērā summu, kas tiks izmaksāta slēgšanas brīdī (tiek lēsts, ka tā būs aptuveni EUR 1 miljards), un to, ka 2013. un 2014. gadā maksājumu apropriāciju trūkuma dēļ nebija iespējams veikt otros priekšfinansējuma maksājumus, tiek lēsts, ka maksājumiem būs nepieciešami aptuveni EUR 235 miljoni, lai 2016. gada beigās samazinātu ar 2007.–2013. gada programmām saistīto uzkrājumu līdz „normālam” apmēram.

16.  Tiešas pārvaldības programmas 1.a un 4. izdevumu kategorijā

16.1.  1.a izdevumu kategorija

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par maksājumu stāvokli 1.a un 4. uzdevumu kategorijas programmām 2014. gada beigās.

Neizpildīti maksājumu pieprasījumi gada beigās

Turpmāk redzamajā grafikā parādītas gada beigās neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēra izmaiņas nozīmīgākajām 1.a izdevumu kategorijas programmām.

Neizpildīto maksājumu pieprasījumu augsto līmeni 2007. gada beigās galvenokārt izraisīja Sestās pētniecības pamatprogrammas projektu cikls un īpaši augstais neizpildīto saistību apmērs tajā laikā. Turklāt pētniecības līgumos bija noteikts, ka izmaksu atlīdzināšanas pieprasījumus nedrīkst segt, kamēr nav iesniegti revīzijas apliecinājumi.

Ietekmes mazināšanas pasākumi, kurus Komisija veica 2014. gadā (sk. iepriekš 2.2. sadaļu), lai risinātu maksājumu apropriāciju trūkumu, novērsa neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmēra palielināšanos 2014. gada beigās. Šie pasākumi ietvēra priekšfinansējuma apmēra samazināšanu un jaunu līgumu / dotāciju nolīgumu parakstīšanas atlikšanu, tādējādi daļu maksājumu pārceļot uz nākamo gadu. Kaut arī šie pasākumi ļāva ierobežot neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēru, to blakusefekts bija 2014.–2020. gada programmu īstenošanas palēnināšanās. Dažos gadījumos bija jāveic drastiskāki pasākumi, piemēram, prioritējot maksājumus, kas paredzēti neaizsargātākiem saņēmējiem.

Neizpildīto saistību (RAL) apmēra izmaiņas

Lielākoties stabilais ar 1.a izdevumu kategorijas programmām saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmērs gada beigās krasi kontrastē ar neizpildīto saistību (RAL) apmēra nepārprotamo tendenci palielināties, kā parādīts zemāk redzamajā grafikā.

RAL apmērs 1.a izdevumu kategorijā aizvien palielinās lielā mērā tāpēc, ka palielinās starpība starp pētniecībai paredzētajām saistību un maksājumu apropriācijām, lai gan pētniecības programma rada vislielākos izdevumus šajā izdevumu kategorijā. Tas ir atspoguļots zemāk redzamajā grafikā, kurā parādīta maksājumu un saistību attiecības pakāpeniska samazināšanās.

Lai ilustrētu to, kā 1.a izdevumu kategorijā tiek īstenoti projekti, turpmāk ir aprakstīts pētniecības programmu projekta cikls.

Projekta cikls pētniecības jomā

Pētniecības programmas tiek īstenotas, izmantojot daudzgadu darba programmas, kuras ietver uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, publiskos iepirkumus, pētījumus, ekspertu grupas, dalību starptautiskās organizācijās, semināros un darbsemināros, novērtēšanu un uzraudzību. Aptuveni 90 % pētniecības programmu ir saistīti ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, bet pārējie 10 % — ar citām darbībām.

N gada darba programmu pieņem Komisija N-1 gada vidū. Sākot ar N-1 gada otro pusi, tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Vairumā gadījumu priekšlikumu iesniegšana parasti notiek trīs mēnešu laikā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas. Vispārēju saistību uzņemšanās notiek pēc darba programmas pieņemšanas N gadā un ne vēlāk kā līdz līgumslēgšanas sarunu sākumam (parasti uzaicinājuma beigu termiņa laikā). Priekšlikumu novērtēšanai (trīs mēneši) un atlasei (viens līdz divi mēneši) seko līgumslēgšanas sarunas (no viena līdz sešiem mēnešiem) un līguma parakstīšana (līdz pat vairākiem mēnešiem). Komisijas/izpildaģentūras rīcībā no uzaicinājuma beigu termiņa līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai ir astoņi mēneši (to dēvē par dotāciju piešķiršanas laiku (time to grant)), no kuriem pieci mēneši paredzēti pieteikuma iesniedzēju informēšanai par zinātnisko novērtējumu rezultātiem, bet trīs mēneši — dotācijas nolīguma sagatavošanai. Kad ir notikusi konkrēto saistību uzņemšanās un ir parakstīts līgums, priekšfinansējums būtu jāizmaksā 30 dienu laikā no nolīguma parakstīšanas vai 10 dienas pirms darbības uzsākšanas datuma (izvēloties vēlāko no šiem datumiem). Ņemot vērā Pētniecības ģenerāldirektorātu 2014. gadā veiktos strukturālos pasākumus, daudzos gadījumos N gada saistību priekšfinansējums tagad tiek izmaksāts N+1 gadā, nevis N gadā. Starpposma maksājumu pamatā ir finanšu pārskati, un tie ir saistīti ar periodiski sniegtiem ziņojumiem, parasti reizi 18 mēnešos. Galīgais maksājums 10 % apmērā tiek veikts pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas.

Par visām citām programmā paredzētajām darbībām provizorisku saistību uzņemšanās notiek N gadā un avansa maksājumi tiek izmaksāti tajā pašā gadā. Pārējā summa tiek izmaksāta N+1 gadā.

Maksājumu trūkums pētniecības jomā — faktiskās sekas

Lai tiktu galā ar pētniecības programmām paredzēto maksājumu apropriāciju trūkumu, 2014. gadā kopumā EUR 236,5 miljoni tika pārvietoti no „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gada pozīcijām nolūkā palielināt apropriācijas šo pašu programmu 2007.–2013. gada perioda pabeigšanas pozīcijām, tādējādi aizkavējot priekšfinansējuma izmaksu par „Apvārsnis 2020” 2014. un 2015. gadā izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Iepriekšējos gados tā netika darīts, un tas izraisīja jaunu programmu īstenošanas aizkavēšanos.

Pētniecība prasa laiku, un līgumu parakstīšanas un finansējuma izmaksas atlikšana ir pretrunā mērķim pastiprināt centienus pētniecības jomā, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi. Tiek sagaidīts, ka programmai „Apvārsnis 2020” 2015. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju palielinājums ļaus šajā svarīgajā programmā daļēji atgūt nokavēto.

Erasmus+

Erasmus+ ir labs tādas gada programmas piemērs, kurai paredzēto maksājumu apmērs daudz neatšķiras no saistību apmēra, jo dzīves cikls lielākajai daļai darbību ir saistīts ar mācību gadu.

Maksājumu trūkuma dēļ maksājumu apropriāciju palielinājums 2014. gadā neatbilda saistību apropriāciju palielinājumam, kas 2014.–2020. gadā vēl turpinās pieaugt. Šo maksājumu trūkumu 2014. gadā var izteikt arī kā maksājumu un saistību attiecību, kas attēlota zemāk redzamajā grafikā.

Tā rezultātā 2014. gadā nebija iespējams izmaksāt daļu no otrā priekšfinansējuma maksājuma valstu aģentūrām, kuru uzdevums ir finansēt pasākumus mobilitātes jomā. Situācijai vajadzētu nedaudz uzlaboties, tomēr tiek prognozēts, ka Erasmus+ arī 2015. gadā saskarsies ar līdzīgām grūtībām.

Transports un enerģētika

Zemāk redzamajā grafikā ir attēlota aizvien lielākā starpība starp saistībām un maksājumiem transporta un enerģētikas politikas jomās.

Ar 2015. gada budžetā apstiprinātajām maksājumu apropriācijām pietiks, lai segtu pirmo priekšfinansējuma maksājumu 2014.–2020. gada projektiem un daļēji likvidētu 2007.–2013. gada RAL, kas tiek lēstas vairāk nekā EUR 2 miljardu apmērā.

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns (EEAP)

Ja salīdzina ar saistību augsto līmeni 2009. un 2010. gadā, maksājumu izpilde šajā programmā sākās lēni, jo EEAP projektus lielākoties veido liela mēroga infrastruktūras projekti.

Maksājumu apropriāciju īpaši trūka 2014. gadā, kad to apmērs nebija pietiekams, lai segtu gada laikā saņemtos maksājumu pieprasījumus arī pēc tam, kad ar novēlošanos bija pieņemts budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts, ar kuru tika nodrošinātas papildu apropriācijas. RAL 2014. gada beigās joprojām bija EUR 2 miljardi — puse no summas, par kuru sākotnēji uzņemtas saistības EEAP vajadzībām. 2015. gadā apstiprināto maksājumu apropriāciju apmērs ir EUR 407 miljoni, un tiek sagaidīts, ka ar to būs iespējams segt šī gada vajadzības.

16.2.  4. izdevumu kategorija

Turpmāk redzamajā grafikā ir attēlots neizpildīto saistību (RAL) apmērs 4. izdevumu kategorijas programmām kopš 2007. gada.

4.  izdevumu kategorija ietver īstermiņa instrumentus reaģēšanai uz krīzēm, ilgāka termiņa instrumentus, uz kuriem attiecas daudzgadu plānošana, un ad hoc instrumentus, piemēram, makrofinansiālo palīdzību aizdevumu un dotāciju veidā. Trīs lielie instrumenti (Pirmspievienošanās palīdzības instruments II, Eiropas kaimiņattiecību instruments un Attīstības sadarbības instruments), kuros tiek izmantota daudzgadu plānošana, rada 73 % izdevumu šajā izdevumu kategorijā. Dzīves cikla ilgums no šīm programmām finansētajam atbalstam trešām valstīm parasti ir 6–8 gadi. Savukārt reaģēšanai uz krīzēm paredzēto instrumentu (humānā palīdzība, Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kopējā ārpolitika un drošības politika) un makrofinansiālās palīdzības instrumenta maksājumu cikli ir daudz īsāki, proti, 12–18 mēneši.

Kopš 2013. gada lielākā daļa 4. izdevumu kategorijas instrumenti saskaras ar ievērojamu maksājumu apropriāciju trūkumu, kas pirmkārt ietekmē humānos un ar krīzi saistītos instrumentus, kuru īstenošanas cikli paredz ātru līdzekļu izmaksu, un pēc tam tādus instrumentus kā Attīstības sadarbības instruments un Eiropas kaimiņattiecību instruments, kuru maksājumi lielākoties ir saistīti ar spēkā esošajiem līgumiem un saistībām. Stāvoklis pasliktinājās 2014. gadā, jo salīdzinājumā ar 2013. gadu tika vispārēji samazinātas pieejamās maksājumu apropriācijas. Apropriāciju palielinājums atsevišķām programmām ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu (un citām darbībām, piemēram, pārvietojumiem)(22) nāca ļoti vēlu un nebija pietiekams, lai segtu neizpildīto maksājumu uzkrājumu.

Ieviestie pasākumi (sk. iepriekš 2.2. sadaļu) tikai daļēji spēja mazināt maksājumu trūkuma sekas, attālinot līdzekļu izmaksas termiņu, bet iepriekš uzņemtās saistības joprojām bija jāpilda.

Neizpildīti maksājumu pieprasījumi gada beigās

Kopumā neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmērs 4. izdevumu kategorijā 2014. gada beigās ievērojami palielinājās. To lielākoties noteica krasais pieprasījumu pieaugums un attiecīgu maksājumu apropriāciju trūkums — tā tas bija, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un Attīstības sadarbības instrumenta gadījumā, kas attēlots zemāk redzamajā grafikā.

No otras puses, 2013. un 2014. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju palielinājums ļāva mazināt neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmēru humānās palīdzības jomā(23).

Kā norādīts iepriekš, RAL 4. izdevumu kategorijā un jo īpaši trīs lielo ilgtermiņa instrumentu gadījumā pēdējos piecos gados ir pastāvīgi palielinājušās atbilstoši iepriekšējās DFS saistību apmēriem. Piemēram, programmas, par kurām sākotnējā saistību uzņemšanās notikusi 2010. gadā, tika oficiāli saskaņotas ar trešo valsti kā saņēmējvalsti 2011. gadā un līgumi tika slēgti līdz pat 2014. gadam. No tā izriet, ka daudzās no šīm lielajām programmām, par kurām saistību uzņemšanās notika laikā, kad saistību apmērs strauji palielinājās, tagad ir jāveic maksājumi. Tiek sagaidīts, ka 2015. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju apmērs samazinās starpību starp saistībām un maksājumiem, kam vajadzētu palīdzēt stabilizēt situāciju, taču situācija joprojām būs saspringta un sagaidāms, ka gan saistību un maksājumu apmēra starpība, gan RAL daudziem instrumentiem, tādiem kā Attīstības sadarbības instruments, turpinās palielināties.

6.  2014.–2020. gada programmu perspektīvas

2016. gada budžetā būs jāiekļauj pietiekami daudz maksājumu apropriāciju ne tikai tādēļ, lai pakāpeniski likvidētu neizpildīto maksājumu pieprasījumu „nenormālo” uzkrājumu, ko izraisa par 2007.–2013. gada programmām uzņemtās saistības, bet arī tādēļ, lai īstenotu 1.a un 4. izdevumu kategorijas 2014.–2020. gada programmas, kuru īstenošanu ir aizkavējis maksājumu trūkums. 2016. gada budžetā ir jāiekļauj arī maksājumu apropriācijas, kas vajadzīgas citiem fondiem, piemēram, lauku attīstībai (2. izdevumu kategorija), lai novērstu jauna, iepriekš nebijuša maksājuma uzkrājuma veidošanos.

Komisija 2016. gada budžeta projektā novērtēs 2014.–2020. gada programmām 2016. gadā vajadzīgo maksājumu apmēru.

7.  Secinājumi

Pēdējos gados un jo īpaši 2014. gadā maksājumu apropriāciju apmērs nav bijis pietiekams, lai segtu ienākošos maksājumu pieprasījumus. Tas savukārt ir izraisījis aizvien lielāka neizpildītu maksājumu uzkrājuma veidošanos gada beigās, īpaši saistībā ar 2007.–2013. gada programmām kohēzijas politikas jomā. Komisija ir veikusi virkni ietekmes mazināšanas pasākumu, lai līdz minimumam samazinātu maksājumu trūkuma negatīvo ietekmi, iespēju robežās pildot pienākumus, kuri izriet no iepriekš uzņemtām saistībām. Taču šo darbību blakusefekts bija 2014.–2020. gada programmu īstenošanas aizkavēšanās.

Tiek sagaidīts, ka 2015. gada budžetā iekļautās maksājumu apropriācijas palīdzēs samazināt ar 2007.–2013. gada programmām saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu. Komisija ir apzinājusi maksājumu apmēru, kas vajadzīgs, lai līdz 2016. gada beigām pakāpeniski likvidētu ar 2007.–2013. gada programmām saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu „nenormālo” uzkrājumu. Komisija 2016. gada budžetā ierosinās iekļaut attiecīgu maksājumu apropriāciju apmēru.

Komisija uzskata, ka uz šāda pamata visas trīs iestādes var iesaistīties plāna īstenošanā, lai līdz 2016. gada beigām samazinātu ar 2007.–2013. gada programmu īstenošanu saistīto neapmaksāto rēķinu apmēru līdz ilgtspējīgam līmenim.

1.  pielikums. Komisijas 2014. gada 15. decembrī sniegtā informācija

Komisija 2014. gada 15. decembrī informēja par paredzamo ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām saistīto maksājumu uzkrājumu 2014. un 2015. gada beigās, proti:

(*) Komisijas aplēses, kuru pamatā ir koriģētas dalībvalstu prognozes

(1)  Ņemot vērā papildu maksājumu apropriācijas tajā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekta redakcijā, kuru galu galā apstiprināja.

(2) Ņemot vērā papildu maksājumu apropriācijas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā, kuru apstiprināja, un 2015. gada budžetā apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Komisija arī sniedza sīkāk sadalītu pārskatu par prognozēto maksājumu uzkrājumu 2007.–2013. gada kohēzijas programmām 2014. gada beigās. Kā norādīts zemāk redzamajā tabulā, līdz 2014. gada beigām faktiski saņemto maksājumu pieprasījumu kopējais apmērs bija par aptuveni EUR 1,5 miljardiem mazāks nekā dalībvalstu sagatavotajās prognozēs un par aptuveni EUR 2,5 miljardiem lielāks nekā Komisijas prognozētais maksimālais apjoms.

PROGNOZĒTAIS UZKRĀJUMS 2014. GADA BEIGĀS

Miljardos EUR

Prognoze par nesamaksāto rēķinu uzkrājumu 2014. gada beigās: līdz EUR 25 miljardiem.

Visbeidzot, Komisija sadalījumā pa valstīm iesniedza dalībvalstu prognozes par maksājumu pieprasījumiem, kuri tiks iesniegti kohēzijas politikas jomā 2014. gadā (EUR 54,33 miljardi), maksājumu pieprasījumiem, kas tiks iesūtīti līdz 2014. gada 31. oktobrim (EUR 31,36 miljardi) un attiecīgi maksājumu pieprasījumiem, kuri tiks iesniegti novembrī un decembrī (EUR 22,97 miljardi).

Komisija norādīja arī to, ka „ņemot vērā vidējo kļūdas līmeni, kas pēdējos gados konstatēts dalībvalstu „bruto” prognozēs, un 95 % maksimālo apjomu, kas Regulas Nr. 1083/2006 79. pantā noteikts līdz slēgšanai veicamajiem maksājumiem, Komisija lēš, ka decembrī tiks saņemti pieprasījumi EUR 18–19 miljardu apmērā”. Tas atbilst iepriekš redzamajās tabulās iekļautajiem datiem.

2.  pielikums. 1.b izdevumu kategorija — jaunākās dalībvalstu prognozes

Šajā pielikumā izklāstītas jaunākās dalībvalstu iesniegtās prognozes par maksājumu pieprasījumu, kas saistīti ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām, iesniegšanu 2015. un 2016. gadā, nodalot „bruto” prognozes (sadalījumā pa dalībvalstīm) un prognozes, kam piemērots ierobežojums (sk. skaidrojumu 4.4. sadaļā).

(1) To nosaka tā dēvētie N+2 un N+3 noteikumi, saskaņā ar kuriem maksājumi ir jāveic divu (N+2) vai trīs (N+3) gadu laikā pēc tam, kad ir uzņemtas attiecīgās saistības. 2013. gada beigās abi apropriāciju atcelšanas noteikumi bija jāpiemēro vienlaicīgi. (2) Ar budžeta grozījumu palīdzību apstiprinātais kopējais papildu maksājumu apropriāciju apjoms 2012. gadā bija EUR 6,7 miljardi, 2013. gadā — EUR 11,6 miljardi un 2014. gadā — EUR 3,5 miljardi. (3) Ar 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām saistītais neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās ir palielinājies no EUR 11 miljardiem 2011. gadā līdz EUR 16 miljardiem 2012. gadā, EUR 23,4 miljardiem 2013. gadā un EUR 24,7 miljardiem 2014. gadā. (4) Jāņem vērā, ka politikas jomās, kurās izmanto dalītu pārvaldību, piemēram, kohēzijas politikas jomā (kur Komisija atmaksā dalībvalstīm izdevumus), soda procenti par novēlotiem maksājumiem netiek piemēroti. (5) Atlikušie 5 % ir jāsamaksā, slēdzot programmu, kas notiks 2017.–2019. gadā pēc tam, kad Komisija būs sniegusi novērtējumu, ka programmas īstenošana ir bijusi veiksmīga un nav jāveic nekādas korekcijas. (6) Kohēzijas politikas tiesību aktos ir noteikts 60 dienu termiņš. (7) „Normāla” un „nenormāla” uzkrājuma definīcija ir sniegta 3.4. un 4.3. sadaļā. (8) Budžeta grozījums Nr. 2/2014 tika sākotnēji iesniegts kā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts. (9) Ikmēneša ziņojumi par starpposma maksājumiem un iesniegtajiem pieprasījumiem, paziņojums par budžeta prognozi (divreiz gadā). (10) DEC 54/2014 (11) Uz nesamaksātām summām, kuras radušās tāpēc, ka priekšfinansējuma apmērs ir samazināts līdz līmenim, kas ir zem juridiski noteiktā / parastā minimuma, pašreizējā neizpildītu maksājumu definīcija neattiecas. Tomēr vairākām programmām 2014. gadā (dažos gadījumos jau 2013. gadā) tika samazināts priekšfinansējums, lai atliktu maksājumus uz vēlāku laiku. (12) Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 87. pants: „.. starpposma maksājumu pieteikumus apkopo un nosūta Komisijai, ja iespējams, trīs reizes gadā”. (13) Tas ir identisks kopsavilkumā iekļautajam grafikam. (14) Regulas Nr. 1083/2006 (2007.–2013. gada plānošanas periods) attiecīgi 91. un 92. pants. (15) Tā kā gada pirmajos mēnešos naudas plūsma var būt nepietiekama (sk. iepriekš 3.3. sadaļu), daļu no uzkrājuma var nebūt iespējams apmaksāt tiesību aktos noteiktajos termiņos gada sākumā. (16) Izņemot Horvātiju, Rumāniju un Slovākiju. (17) 76. pants Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). (18) 112. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.). (19) 2015. gada janvārī iesniegtajās dalībvalstu prognozēs nebija ņemtas vērā visas darbības programmas. Tādos gadījumos Komisija izmantoja iepriekšējā gada septembrī saņemtās prognozes. Šāda dalībvalstu neiesniegto progno˛u ekstrapolācija par 2016. gadu nav iespējama, jo 2014. gada septembrī iesniegtās prognozes attiecās tikai uz 2014. un 2015. gadu (2016. gads vēl nebija iekļauts). Tas nozīmē, ka 2016. gada prognoze ietver tikai tās darbības programmas, par kurām dalībvalstis ir sniegušas informāciju, un šo prognozi var nākties pārskatīt un palielināt, kad būs iesniegta trūkstošā informācija. (20) Padomes Regulas Nr. 1083/2006 79. pantā ir noteikts, ka Komisijas „veikto avansa maksājumu un starpposma maksājumu kumulatīvais kopapjoms nepārsniedz 95 % no fondu ieguldījuma darbības programmā”; atlikušie 5 % tiks samaksāti tikai darbības programmas slēgšanas brīdī. (21) 89. pants Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). (22) + EUR 406 miljoni (maksājumu apropriāciju neto palielinājums) humānajai palīdzībai, + EUR 30 miljoni Attīstības sadarbības instrumentam un + EUR 250 miljoni Eiropas kaimiņattiecību instrumentam. (23) Tomēr šajā grafikā nav atspoguļota priekšfinansējuma samazināšanas radītā ietekme.